Lai valsts naudu tērējam “likumīgi, lietderīgi un pareizi”

22.augustā tika atzīmēta Valsts kontroles 80.dibināšanas un 10.atjaunošanas gadskārta

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Valsts kontrolieris Raits Černajs pie Latvijas Republikas Valsts kontroles vadītāja karoga; Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sveic Raitu Černaju

Ministru prezidents Einars Repše:

Valsts kontrole šodien kļuvusi par stabilu, neatkarīgu un starptautiski atzītu valsts augstāko revīzijas iestādi, tās ieguldījums ir nozīmīgs gan valsts pārvaldes attīstības procesā, gan Latvijas attīstībai kopumā. Valsts kontrole dara valstij un iedzīvotājiem svarīgu darbu — veic visas Latvijas nodokļu maksātāju izlietojuma lietderības kontroli, tādējādi stiprinot un veicinot atklātību un godīgumu valsts pārvaldes un pašvaldību darbā. Sagaidot 10. gadskārtu, kopš Valsts kontrole atsākusi darbību pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un 80. gadskārtu, kopš pieņemts pirmais Valsts kontroli reglamentējošais likums, vēlu Jums un Valsts kontroles kolektīvam panākumus, nepārtrauktu attīstību un izaugsmi nākotnē!

Valsts kontrolieris Raits Černajs:

Runa Valsts kontroles 80. dibināšanas un 10. atjaunošanas gadskārtā Rīgas Latviešu biedrības namā 2003. gada 22. augustā.

Valsts prezidentes kundze, dārgie viesi, mīļie kolēģi!

Šodien svētku diena – aizritējuši 80 gadu kopš 1923.gada, kad tika pieņemts pirmais Valsts kontroles darbību reglamentējošais likums, un 10 gadu kopš 1993.gada, kad likuma darbība tika atjaunota un Latvijas Republikas Valsts kontrole atsāka savu darbību.

Desmit gadi pat cilvēka dzīvē nav nekāds nopietnais posms: mazais cilvēciņš ir iemācījies pirmās dzīves gudrības un sācis iet skolā. Valsts iestādei tas varētu būt vēl mazāks vecums, bet pati dzīve mums nedod šīs tiesības – pakāpeniski mācīties, apgūt zināšanas un tikai tad stāties uz darba ceļa. Kopš pirmajām Valsts kontroles dienām pagājušajā gadsimtā un arī pirms 10 gadiem – 1993.gadā — Valsts kontrolei līdz ar dzimšanu tūlīt arī vajadzēja sākt strādāt. Lai piepildītu to, ko Latvijas juridiskās domas gaišākās galvas attiecībā uz Valsts kontroli rakstīja likumā pagājušajā gadsimtā un kas ir aktuāli vēl šodien. Var tikai apbrīnot viņu prātu un pieredzi, rakstot likumā “Par Valsts kontroli” vārdus, kas ir joprojām svarīgi: “likumīgi, lietderīgi un pareizi”. Trijos vārdos pirms 80 gadiem tika pateikts, kā katram jārīkojas ar valsts mantu un īpaši mums, Valsts kontrolei.

Sarežģīti ir procesi, kas notiek mūsu valstī, un Valsts kontrole tajos vienmēr bijusi klāt un piedalījusies. Šodien te tika teikts, ka 10 gadi pēc neatkarības atjaunošanas Valsts kontrolei ir bijuši grūti. Tiešām nav bijuši viegli, bet ir bijuši arī interesanti, un tas viens otru papildina. Interesants un skaists ir tikai tas, kas rodas grūtībās, nevis viegli nāk. Domāju, neviena diena mūsu valsts attīstībā nav nākusi viegli. Un katra diena ir bijusi paliekoša — ar savu nozīmi un savu spēku. Arī Valsts kontrole devusi savu ieguldījumu, lai stiprinātu Latvijas valsti, lai darītu to bagātāku un stiprāku.

Mūsu ieguldījums šajā procesā ir mūsu revīzijas darbs, kas ikdienā nav redzams, un arī tas, ka Valsts kontrole katru dienu mācās. Ar prieku es redzu jaunās paaudzes pārstāvjus (ar katru gadu arvien vairāk), kas ieguvuši modernas zinības jau neatkarīgās Latvijas mācībus iestādēs, — mūsu bakalaurus, maģistrus, doktorantus. Viņi ir ne tikai mūsu, Valsts kontroles, bagātība, tā ir visas valsts bagātība. Brīžiem gan ir sāpīgi – proti, kad darbiniekam, kas Valsts kontrolē ir jau diezgan augstu ticis savā karjerā, parādās piedāvājums no komercbankas vai citas struktūras. Tomēr ir gandarījums, ka par mūsu cilvēkiem arī citur ir labas atsauksmes. Ir lepnums, ka arī šādā veidā mēs varam bagātināt savu valsti.

Domāju, arī nākotne mums paredzama sarežģīta un tikpat interesanta. Tuvākajā laikā mēs visi izdarīsim savu valstisko izvēli, un es ceru, ka šīs izvēles rezultātā mūsu iespējas kļūs daudz plašākas un arī mūsu darba lauks būs daudz lielāks. Tie ir Eiropas Savienības resursi, kuri jāiztērē prasībām atbilstoši, tie ir mūsu pašu valsts ienākumi, kas arī jānodrošina. Tās ir divas svarīgas lietas, pie kurām mums ir jāstrādā. Ir liels prieks un ļoti patīkami, ka Valsts kontroles darbinieki ne tikai brauc mācīties apgūt šīs sarežģītās zināšanas, bet arī brauc mācīt citus. Tā jau ir starptautiska atzinība un kvalitātes sertifikāts. Tas nozīmē arī sarežģītu ikdienas darbu, daudz strādājot pie revīzijas kvalitātes, pie jaunām tehnoloģijām.

Nedrīkst arī aizmirst, kā esam cēlušies, kāda ir mūsu vēsture. Tikai tam cilvēkam, tai valstij, kas mīl un ciena savu vēsturi, tikai tādam cilvēkam un valstij ir sava nākotne. Šodien jūsu priekšā ir Latvijas Republikas Valsts kontroles vadītāja karoga rekonstrukcija — kāds tas bija pirms Otrā pasaules kara. Es ceru, ka kādreiz karogs kā Valsts kontroles karogs taps oficiāli atjaunots. Tas ir kā valstiskuma, kā pašapziņas, kā mīlestības un cieņas simbols. Turēsim to vienmēr svētu!

Arī turpmāk Valsts kontrole apliecinās savu prasmi, varēšanu un strādātgribu Latvijas valsts stiprināšanai, un kā vienmēr mūsu galvenais lozungs būs “Gods kalpot Latvijai!” Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Valsts kontroles 80. dibināšanas un 10. atjaunošanas gadskārtā Rīgas Latviešu biedrības namā 2003. gada 22. augustā.

Augsti godātais Černaja kungs, dārgie Valsts kontroles darbinieki, augstie viesi!

Es vēlos sveikt Valsts kontroli šajā skaistajā apaļajā jubilejā un sveikt jūs kā astoņdesmitgadīgas tradīcijas mantiniekus, kaut arī, protams, šī tradīcija nav varējusi turpināties bez ārkārtējiem pārtraukumiem. Ir svarīgi atcerēties, ka neesam vakardien dzimuši un ka ir tradīcijas, kas iesniedzas tālu iepriekšējā gadsimtā, jo tās jums pieder, tās ir jūsu mantojums.

Es vēlētos kā Valsts prezidente izteikt savu pateicību un atzinību Valsts kontrolei un visiem tās darbiniekiem par viņu Latvijas neatkarības nostiprināšanā ieguldīto darbu, par to darbu, ko viņi ir veikuši, lai palīdzētu Latvijai attīstīties kā demokrātiskai un tiesiskai valstij.

Valsts kontrole ir tas sargsuns, kas sēž pie valsts naudas maciņa un kam ir jāizseko, lai visai tautai un valstij kopā piederošie līdzekļi tiktu apsaimniekoti tieši tā, kā tas būtu vajadzīgs pēc likuma un demokrātiski iedibinātas kārtības. Tas ir ārkārtīgi svarīgs pienākums, un ir skaidrs, ka, ja kontroles mehānismi valstī nedarbojas, tad arī pati valsts savā attīstībā var tikai klibot. Tātad katrs veiksmīgs Valsts kontroles pienākums ir gluži kā atkal no jauna iebūvēts ķieģelis valsts pamatdrošībā, valsts attīstības ēkā.

Valsts attīstība ir komplekss fenomens, katra sektora rīcība ir ar tālejošām sekām, izplešas sabiedrībā, iespaidojot vienam otru. Kontroles mehānismiem ir neatņemama vieta šajā sistēmā, lai gādātu par to, ka likuma ievērošana ir galvenā norma un atkāpe no likuma ir izņēmums.

Tajos gadījumos, kad ir atkāpes no nolikuma, savs ceļš ir konsekvencēm, kas tad būtu represīvs mehānisms, lai palīdzētu nākotnē izvairīties no šādiem pārkāpumiem.

Jums, valsts drošības darbiniekiem, ir jāstrādā un jāraugās uz dokumentiem ar vanaga aci un ar lauvas sirdi, un tieši tādiem es jums novēlu turpināt savu darbu uz priekšu, ar lepnumu un ar pārliecību strādājot savā iestādē. Jūsu devums Latvijas valstij ir neatņemams. Tam ir jābūt pēc iespējas augstā līmenī, profesionālam un taisnīgam. Jo labāk jūs savu darbu darīsiet, jo labāk viss cits Latvijas valstī varēs attīstīties. Paldies visiem tiem, kas ir palikuši šajā darbā gan savas atbildības dēļ, gan arī izprotot, ka šis darbs var būt aizraujošs un interesants, un ir atsacījušies no kādiem kārdinošākiem piedāvājumiem darbā citviet. Var jau saprast, ka cilvēks vēlas savu karjeru pilnveidot vienā, otrā un trešā vietā, bet paldies visiem tiem, kas ir pauduši uzticību Valsts kontrolei. Es novēlu, lai jums būtu prieks un gandarījums par jūsu paveikto darbu.

Gribētu tikai ieminēties, ka jūsu darbs ir tāds, kas prasa turpinājumu un it īpaši tādos gadījumos, kad ir identificēti vai atklāti pārkāpumi. Te nu, man šķiet, jūs man piekritīsiet, ka mūsu valstī nav vēl viss sakārtots. Jūsu ziņojumos, man šķiet, ir aizrādījumi pašvaldībām, un neesmu manījusi, ka valstī būtu pietiekami mehānismi, lai nodrošinātu, ka šiem konstatētajiem pārkāpumiem būtu pietiekami adekvātas sekas.

Kā Valsts prezidente es esmu jūsu rīcībā, ja jums būtu ieteikumi, kas būtu maināms likumdošanā, lai situāciju uzlabotu. Ja jums ir priekšlikumi par sadarbību starp Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kontroli un prokuratūru par to, kas varbūt būtu maināms, lai problēmām būtu redzami rezultāti, būšu priecīga sadarboties. Man šķiet, mums visiem ir vienāds mērķis – mēs vēlamies tādu zemi, kurā mēs varētu uzticēties visām valsts iestādēm, un te nu jums, man šķiet , ir jābūt par paraugu citiem. Līdz šim, man šķiet, tas jums ir izdevies, es novēlu, lai tā turpinās uz priekšu. Es novēlu, lai jums ir prieks un gandarījums par savu darbu.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Valsts kontrolieri Raitu Černaju sveikt ieradušies: finanšu ministra padomniece Ludmila Kuprijanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrejeva, finanšu ministra padomniece Aija Poča (augšējā attēlu rindā); Igaunijas valsts kontrolieris Mihkels Ovīrs, Lietuvas valsts kontrolieris Jons Ļaučus

Valsts kontrole, otrajā atjaunotnes gadu desmitā ieejot

Pagājušopiektdien, 22. augustā, Rīgas Latviešu biedrības namā bija īpašs noskaņojums. Pēcpusdienā uz svinīgo sanāksmi sakarā ar Valsts kontroles (VK) 80. gadadienu un 10. gadskārtu kopš tās atjaunošanas pulcējās ne tikai šīs iestādes darbinieki, bet arī viesi, to vidū kolēģi no Igaunijas un Lietuvas. Ar savu klātbūtni svarīgo notikumu ne tikai Valsts kontroles, bet arī Latvijas dzīvē pagodināja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Apsveikuma telegrammu valsts kontrolierim Raitam Černajam un VK kolektīvam bija atsūtījis Ministru prezidents Einars Repše.

Ja kāds gaidīja pagarāku referātu par Valsts kontroles vēsturi un pēdējā desmitgadē sasniegto, tad nedaudz vīlās, jo valsts kontrolieris Raits Černajs klātesošos uzrunāja bez papīra un emocionāli. (Skat. augstāk)

Toties plašs ieskats Latvijas Valsts kontroles vēsturē — tapšanā, spraigajā darbā pirmskara gados un pēc Valsts kontroles atjaunošanas 1993. gada augustā — atrodams speciāli 80 gadu jubilejas sakarā izdotajā žurnālā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”, kas iznācis krietni biezāks nekā parasti. Starp citu, tajā var izlasīt interesantas intervijas ar bijušajiem un pašlaik VK strādājošiem darbiniekiem, tā ka katrs interesents var ielūkoties šajā izdevumā, kura metiens ir 1000 eksemplāru. Sarīkojuma viesi to arī izmantoja. Pirmoreiz klātesošie varēja aplūkot arī atjaunoto pirmskara Valsts kontroles vadītāja karogu. Starp apsveikumiem skanēja Latvijas Nacionālās operas mākslinieku koncerta programma profesores Annas Roždestvenskas klavierpavadījumā.

Laba vēlējumus teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs, ar humoru apliecinādams, ka arī turpmāk “dome būšot lielākais Valsts kontroles klients”. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka dažreiz varot piekrist vai nepiekrist VK revidentu atzinumiem, taču varot nešaubīties par viņu augsto profesionalitāti un objektivitāti. Skaļus aplausus izpelnījās viesis — Lietuvas valsts kontrolieris Jons Ļaučus, apsveikuma vārdus teikdams latviešu valodā. Viņš atzīmēja, ka latviešu un lietuviešu tautu vieno ne tikai kopīga vēsture, to skaitā arī Valsts kontroles līdzīgā vēsture, bet ir desmitiem vienādi izrunājamu un izprotamu vārdu. Sirsnīgi lielajā jubilejā sveica arī Igaunijas valsts kontrolieris Mihkels Ovīrs, pasniedzot Raitam Černajam simbolisku lupu un vēlēdams arī turpmāk Latvijas kolēģiem vērīgi un rūpīgi pārbaudīt valsts līdzekļu izlietošanu, sargāt tautas mantu.

Labi vēlējumi, simboliski suvenīri un ziedi — gan no Finanšu ministrijas, Saeimas, gan Satversmes tiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts kancelejas, Zvērinātu revidentu asociācijas, gan no bijušajiem kolēģiem, kas ar pateicību atcerējās savas gaitas Valsts kontrolē, kuru kopš tās atjaunošanas vada Raits Černajs. Piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Romāns Apsītis izteicās, ka ar tādu kā skaudību lasījis dokumentu, ko 1923. gada augustā parakstījis toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste — likumu par Valsts kontroles izveidošanu. Satversmes tiesai vēl tikai septiņi gadi, taču abas institūcijas ir konstitucionālas, kam valsts demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā ir nozīmīga loma.

Svinīgās sanāksmes nobeigumā R. Černajs par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu 21 Valsts kontroles darbiniekam pasniedza Atzinības rakstus.

Lai sekmējas darbs nākamajās desmitgadēs!

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore

Par valsts kontroliera karogu

1936.gada 14.jūnijā tika izsludināts likums “Papildinājums likumā par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem”, ar kuru minētais likums tika papildināts ar jaunu pantu, kurš noteica arī valsts kontroliera karogu.

Likums par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem nav atjaunots. Valsts augstāko amatpersonu karogi un to lietošana noteikta likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu, Ministru prezidenta karogu un aizsardzības ministra karogu”.

Likumā “Par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu un karakuģu karogiem” par valsts kontroliera karogu bija noteikts:

“Valsts kontroliera karoga pamats ir balta fona četrstūris, kuru guļtekus krusto valsts karoga krāsas. Valsts karoga krāsu platums ir 1/3 daļa no karoga platuma. Karoga centrā valsts karoga krāsas pārtrauktas un šajā vietā ievietots lielais valsts ģerbonis. Karoga garuma un platuma samērs ir 3:2.”