Mums ir kopīgi mērķi un cerības

Vakar Rīgā uzturējās Turcijas ārlietu ministrs Ismails Džems

Turcijas Republikas ārlietu ministrs Ismails Džems un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš kopējā preses konferencē vakar, 7.jūnijā              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas un Turcijas ārlietu ministru kopējā preses konferencē 7.jūnijā

Vakar, 7. jūnijā, pēc Latvijas un Turcijas ārlietu ministru sarunas notika Induļa Bērziņa un Ismaila Džema ( Ismail Cem ) preses konference. Tās ievadā Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš teica:

— Esmu priecīgs satikties šeit Rīgā ar savu Turcijas kolēģi un diskutēt par abām mūsu valstīm svarīgiem jautājumiem. Taču izmantoju iespēju, lai apsveiktu Turciju ar lieliem ārpolitiskiem panākumiem pagājušajā gadā, kad Turcija ieguva Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Tā ir vēl viena joma, kurā Latvija un Turcija var sadarboties. Mēs pārrunājām mūsu valstu divpusējās attiecības. Politiskās attiecības ir labas. Mums būtībā nav nekādu problemātisku jomu, un ir lielas iespējas plašāk sadarboties ekonomikā. Brīvās tirdzniecības līgums, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, būs labs pamats mūsu ekonomiskās sadarbības attīstībai. Un vēl viens ļoti būtisks aspekts, ņemot vērā to, ka Turcija ir NATO dalībvalsts: mums ir svarīgs Turcijas politiskais atbalsts un sadarbība ar Turciju šajā jomā. Latvijā ieradīsies Turcijas aizsardzības ministrs, un ar savu Latvijas kolēģi Ģirtu Valdi Kristovski pārrunās jautājumus, kas saistīti ar sadarbību militārajā jomā. NATO paplašināšanās ir un būs politisks jautājums un tiks risināts politiskā līmenī. Tāpēc katras NATO valsts atbalsts mums ir ļoti svarīgs. Šajā gadījumā mums ir ļoti svarīga Turcijas pozīcija NATO paplašināšanās jautājumā.

Pēc tam runāja Turcijas ārlietu ministrs Ismails Džems:

— Paldies, ministra kungs! Mēs esam ļoti priecīgi būt šeit Rīgā un būt jūsu viesi. Savā un savas delegācijas vārdā es gribu pateikties jums un jūsu kolēģiem par ļoti silto uzņemšanu, ko izjutām jau Rīgas lidostā. Es ceru, ka man būs iespēja parādīt jums tādu pašu viesmīlību Ankarā un Stambulā. Es pilnībā piekrītu jūsu nule izteiktajiem vērtējumiem. Kaut arī ģeogrāfiski mūsu valstis nav īpaši tuvas, mums ir daudz kopīgu mērķu un cerību.

Runājot par divpusējām attiecībām, mums tagad ir daudz vairāk iespēju sadarboties ciešāk un paveikt daudz vairāk. Kā jau ministra kungs teica, 1. jūlijā stāsies spēkās brīvās tirdzniecības līgums. Abas mūsu valstis ir arī ES kandidātvalstis. Turcijai ar ES kopš 1996. gada ir arī muitas ūnijas līgums. Līdz ar to es domāju, ka ekonomiskajā sadarbībā mēs varam izdarīt daudz vairāk nekā līdz šim. Lai to īstenotu, mums jāaktivizē ideja par mūsu valstu biznesa padomes izveidošanu.

Mēs varam dalīties arī pieredzē drošības jautājumu risināšanā. Mums šajā jomā ir liela pieredze, un es ceru, ka nākotnē mēs varētu izvērst regulāras konsultācijas par šiem jautājumiem. Mums jau ir regulāras konsultācijas ārpolitikā, un nākotnē mēs šīs konsultācijas varētu paplašināt arī ar aizsardzības jautājumiem.

Turcija cieši atbalsta Latvijas centienus kļūt par NATO dalībvalsti. Es uzskatu, ka Baltijas dimensija ir viens no NATO nākotnes veidola stūrakmeņiem. Mūsu divpusējās sadarbības padziļināšana aizsardzības jomā varētu sekmēt arī Latvijas virzību uz NATO. Es domāju, ļoti svarīgas ir ne vien Latvijas divpusējās attiecības ar Turciju, bet arī Latvijas divpusējās attiecības ar visām NATO dalībvalstīm. Ļoti svarīga būs Turcijas aizsardzības ministra vizīte Latvijā. Priecājos, ka abu valstu aizsardzības ministriem būs iespēja tikties, lai apspriestu sadarbības jautājumus, un ceru, ka šīs vizītes laikā tiks parakstīts arī sadarbības līgums aizsardzības jomā.

Vēlreiz gribu apstiprināt, ka Turcija ir gatava sadarboties ar Latviju drošības un aizsardzības jomā. Mēs esam ļoti ieinteresēti pieredzes apmaiņā šajā jomā.

Mēs ar kolēģi apspriedām arī dažus starptautiskus jautājumus. Ministrs mani informēja, ka tuvākajās nedēļās viņš dosies vizītē uz Gruziju un Azerbaidžānu. Abas mūsu valstis ir Eiropas Padomes locekles. Es izteicu savu viedokli arī par Eiropas Padomes paplašināšanu, ietverot tajā arī Azerbaidžānu un Armēniju. Esmu pārliecināts un izteicu arī Bērziņa kungam savu viedokli, ka abas šīs Kaukāza valstis būtu uzņemamas Eiropas Padomē precīzi vienā un tajā pašā laikā. Vienas valsts uzņemšana, atstājot otras uzņemšanu uz vēlāku laiku, atstātu ļoti negatīvu iespaidu uz situāciju visā reģionā. Tāpēc es lūdzu sava kolēģa atbalstu šajā jautājumā.

Nobeigumā gribu izdarīt kādu vēsturisku atkāpi: izrādās, turku–krievu kara laikā 1877.—1878. gadā zināms skaits turku karavīru krituši krievu armijas gūstā un nokļuvuši Latvijā — jo bija latvieši, kas tajā karā cīnījās krievu armijas pusē. Daži no šiem turkiem bijuši ievainoti vai slimi. Latvieši pret šiem sagūstītajiem turku karavīriem ir ļoti labi izturējušies, un mirušie turki šeit Latvijā ir arī apbedīti. Esmu ļoti pateicīgs latviešiem par cieņas parādīšanu mūsu karavīru piemiņai. Domāju, ka Turcijas aizsardzības ministra vizītes laikā šo turku karavīru piemiņai varētu tikt parādīts īpašs gods. Vēlreiz paldies Latvijai par šīm rūpēm!

Pēc tam tika atvēlēts laiks žurnālistu jautājumiem:

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Turcijas ārlietu ministram: ministra kungs, kā jūs vērtējat Krievijas negatīvo attieksmi un šīs valsts atkārtotos asos paziņojumus pret NATO paplašināšanu, īpaši Baltijas reģionā?

Ismails Džems: — Es negribētu komentēt kādas citas valsts pieeju. Taču es zinu, ka NATO paplašināšanas plāni dažās valstīs ir uzņemti negatīvi, un ka bijuši arī negatīvi paziņojumi. Ne vien par Latvijas, bet arī par citu Baltijas valstu vēlēšanos iestāties NATO. Taču mana pārliecība ir, ka NATO paplašināšana ir pozitīvs process. Krievijai vajadzētu izskaidrot, ka NATO paplašināšana nav vēršanās pret Krieviju vai tās interesēm. Ka tas ir mēģinājums nodrošināt mieru un stabilitāti visā Eiropā.

— Ministra kungs, kā zināms, nesen Viļņā deviņas NATO kandidātvalstis pieņēma kopīgu paziņojumu, aicinot tās ātrāk uzņemt NATO. Kā jūs vērtējat šo aicinājumu?

Turcijas ārlietu ministrs Ismails Džems parakstās Latvijas Ārlietu ministrijas viesu grāmatā               Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ismails Džems: — Mēs ļoti apsveicam NATO paplašināšanu, lai NATO būtu lielāks dalībvalstu skaits. Mēs jau no paša sākuma esam atbalstījuši NATO paplašināšanas ideju, un mēs apsveicam šo NATO kandidātvalstu paziņojumu. Es gan nezinu, cik reāli būtu sagaidīt, lai visas kandidātvalstis vienlaikus tiktu uzņemtas NATO. Taču mēs gribam, lai šīs valstis tiktu uzņemtas NATO, cik ātri vien iespējams. Es gribu atkārtot, ka valstu divpusējās attiecības ir ļoti nozīmīgas arī drošības un aizsardzības jomā. Protams, tas nav gluži tas pats, kas kļūt par NATO dalībvalsti. Taču tas būs gandrīz tas pats, ja Latvijai ar NATO dalībvalstīm būs ietekmīgi divpusējie aizsardzības līgumi.

— Kādā ekonomiskā sadarbībā jūsu valsts ir ieinteresēta?

Ismails Džems: — Mana valsts kļūst ekonomiski aizvien aktīvāka. Mēs domājam par projektiem, ko varam veikt kopīgi. Jūsu valstij ir ļoti labas tradīcijas kultūrā, vēsturē un izglītībā. Izglītībā Latvijai ir vieni no labākajiem rādītājiem Eiropā. Tie ir ļoti pozitīvi fakti, kam var būt liela nozīme ekonomikas attīstībā. Otra perspektīva sadarbības joma ir infrastruktūra. Mēs šajā nozarē varētu veidot kopuzņēmumus. Turcija ir ļoti aktīva infrastruktūras pārveidē. Piemēram, Turcija šajā nozarē ir viena no aktīvākajām Krievijā. Perspektīvs sadarbības lauks ir arī tūrisms. Mans, ārlietu ministra, uzdevums ir sekmēt labas attiecības starp mūsu valstīm, sekmēt kontraktu noslēgšanu. Tāpēc es vēlreiz gribu atgādināt pirms pāris gadiem pieņemto lēmumu izveidot mūsu valstu biznesa padomi. Šī iecere vēl joprojām nav iedzīvināta.

— Kad, jūsuprāt, mūsu valstis varētu tikt uzņemtas ES?

Ismails Džems: — Jā, abas mūsu valstis ir ES kandidātvalstis, bet ir ļoti grūti noteikt konkrētu dienu, kad mūsu valstis tiks uzņemtas. Taču es esmu pārliecināts, ka Latvija būs viena no pirmajām, ko uzņems. Varbūt starp pirmajām trim — piecām valstīm, ko uzņems ES. Protams, es nevaru nosaukt konkrētu datumu, taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvija būs viena no pašām pirmajām jaunajām ES dalībvalstīm, droši vien apsteidzot šajā ceļā Turciju.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Pie Valsts prezidentes

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 7.jūnijā, tikās ar Turcijas ārlietu ministru Ismailu Džemu.

Tikšanās gaitā abas puses apsprieda Latvijas un Turcijas divpusējo attiecību jautājumus, Latvijas iekļaušanos ES un NATO. Valsts prezidente pateicās par Turcijas atbalstu Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem. Prezidente pauda gandarījumu par abu valstu sadarbību militārajā jomā, atzīmējot piedalīšanos miera uzturēšanas vienībās. Pēc Turcijas ārlietu ministra sacītā, Turcija vienmēr ir atbalstījusi NATO paplašināšanu un arī turpmāk ir gatava palīdzēt Latvijai kļūt par NATO dalībvalsti. Turcijas ministrs informēja, ka drīzumā Latviju apmeklēs Turcijas aizsardzības ministrs. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgs ikvienas NATO dalībvalsts atbalsts.

Pārrunājot divpusējās sadarbības intensificēšanas iespējas, tika atzīmēta nepieciešamība veicināt kontaktus starp Latvijas un Turcijas uzņēmējiem. I.Džems sacīja, ka no Turcijas uzņēmējiem ir saņēmis atzinīgus vērtējumus par investīciju klimatu Latvijā. Prezidente pauda gandarījumu par šādu vērtējumu un izteica cerību, ka tirdznieciskie sakari paplašināsies.

Turcijas ārlietu ministrs prezidentei nodeva sveicienus no Turcijas prezidenta.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 7.jūnijā, Ministru prezidents tikās ar Turcijas ārlietu ministru Ismailu Džemu ( Ismail Cem ). Ārlietu ministrs apsveica Andri Bērziņu ar stāšanos amatā. Ministru prezidents un ministrs atzina, ka attiecības starp abām valstīm attīstās veiksmīgi un izteica nepieciešamību aktivizēt abu valstu ekonomisko sadarbību. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka to sekmēs brīvās tirdzniecības līgums, kurš stāsies spēkā no šā gada 1.jūlija, kā arī sacīja, ka Latvijai un Turcijai nepieciešams ratificēt dubultās nodokļu neaplikšanas līgumu.

Ministru prezidents informēja Turcijas ārlietu ministru par Latvijas ārpolitiku, uzsverot galvenos ārpolitikas mērķus — integrāciju ES un NATO un labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar ES politiku. I.Džems izteica pārliecību, ka Latvija būs starp pirmajām kandidātvalstīm, kas tiks uzņemtas ES.

Turcijas ārlietu ministrs izteica atbalstu Latvijas integrācijai NATO. Ministru prezidents un Turcijas ārlietu ministrs vienojās, ka nepieciešams aktivizēt konsultācijas starp abām valstīm aizsardzības un drošības politikas jautājumos.

Ministru prezidents informēja ministru par Latvijas sadarbību ar Ziemeļeiropas valstīm un to sniegto atbalstu ES un NATO politikā.

Valdības preses departaments