Līdz 1999.gada 31.decembrim Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir kopumā atvēlējusi 252 miljonus eiro, kas paredzēti 22 projektiem (šajā kopsummā nav ietverti reģionālie fondi) Latvijā. No tiem septiņi bija kredīti publiskajam sektoram, kas kopumā sastādīja 129,1 miljonu eiro, uzsvars tika likts uz neatliekamajiem remontdarbiem, ieguldījumiem energoapgādē un elektroenerģijas patēriņu, Daugavas HES kaskādes modernizāciju, Rīgas ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, Ventspils ostas dzelzceļa terminālam un satiksmes ceļu un lidostas modernizāciju.

Privātā sektora projekti ietvēra trīs kredītlīnijas mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai (MVU), piecus kapitālieguldījumus vietējās bankās, trīs kreditēšanas shēmas (t.sk. subordinēto kreditēšanu un apvienoto aizdevumu piešķiršanu) vietējām bankām un vienu rezerves atvērto kreditēšanas shēmu. Turklāt tika piešķirti kredīti Rīgas lielākās viesnīcas rekonstrukcijas pabeigšanai un atjaunošanai, biznesa centra būvniecībai galvaspilsētā, privātā sektora mobilo sakaru projekta finansēšanai un ostas termināla būvniecībai un ekspluatācijai. Latvijas projekti ir finansēti arī Baltijas Investīciju fonda ietvaros (skat. zemāk).

ERAB darbības pārskats
un pamatmērķi

ERAB stratēģija arī turpmāk tiks vērsta uz šādu pārejas posma mērķu sasniegšanu:

- privāto uzņēmumu, t.sk. MVU, sektora modernizācija, paplašināšana un starptautiskās konkurētspējas veicināšana;

-finansu sektora nostiprināšana, kas ir līdzeklis pieaugošo pašmāju ilgtermiņa uzkrājumu mobilizācijai un nodrošina šo resursu efektīvu sadali, veicinot ieguldījumu pieprasījumu tautsaimniecībā;

- atbalsts infrastruktūras sektoru liberalizācijas un privatizācijas nobeigšanā;

- pārvaldes uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz privāto uzņēmumu sektoru, finansu sektoru un infrastruktūras pārstrukturizēšanu un privatizāciju;

- vadības prasmju nodošana uzņēmumu līmenī un turpmāka palīdzība tirgus konjunktūras uzlabošanā, jo īpaši nodrošināto darījumu un regulācijas jomās.

ERAB darbība tiek koncentrēta uz šādām prioritātes jomām un līdzekļiem:

Finansu starpnieki

ERAB ir gatava palīdzēt vietējām bankām to pakalpojumu klāsta un finansējuma struktūru turpmākā dažādošanā, lai ļautu tām sasniegt rietumu produktivitātes pakāpi, vienlaikus turpinot attīstīt pašreizējās pamatdarbības. Banka mēģinās paplašināt savu iesaistīšanos nebanku kredītiestāžu, kā, piemēram, pensiju fondu darbībā. ERAB turpinās sadarboties ar vietējām bankām un reģionālajiem investīciju fondiem, lai ar kredītu un kapitālieguldījumu palīdzību attiecīgi veicinātu MVU, t.sk. mazo uzņēmumu attīstību.

Tiešais atbalsts privātuzņēmumiem

Latvijas uzņēmumu apjoma pieauguma rezultātā paplašināsies ERAB tiešā finansējuma īstenošanas iespējas. Finansiālais atbalsts varētu būt nepieciešams uzņēmumiem, kuri darbojas šādos sektoros: pakalpojumu sfēra (t.sk. saistībā ar tranzītu tirdzniecībā starp rietumiem un austrumiem), uzņēmējdarbība lauksaimniecībā, mežsaimniecība un kokapstrāde, kā arī atsevišķas ražošanas sfēras. Banka pēc iespējas mēģinās spēcīgāk ietekmēt pārejas procesu, veicot līdzfinansējumu ar vietējām bankām, tādējādi nostiprinot to portfeļus un padziļinātās izpētes iemaņas. Banka atbalstīs vietējos uzņēmumus un projektus, kuros ir iesaistīti ārvalstu stratēģiskie investori.

Privatizācija un privātā sektora iesaistīšanās infrastruktūrā

ERAB ir gatava piedalīties atsevišķās privatizācijas operācijās, jo īpaši ar infrastruktūru saistītos projektos. ERAB prioritāte ir iesaistīties elektroenerģijas sektorā. Atbalstu var saņemt arī citi infrastruktūras projekti (kā piem., pašvaldību rajonu siltumapgāde, ostu termināli, dzelzceļi, naftas pārkraušanas cauruļvadi), daudzi no kuriem ir cieši saistīti ar Latvijas tranzītvalsts lomu tirdzniecībā starp rietumiem un austrumiem. Turklāt tiks veicināta energoapgādes uzņēmējsabiedrību (EAUS) dibināšana un darbības finansēšana, lai apmierinātu investīciju pieprasījumu elektroenerģijas produktivitātes jomā.

ERAB turpinās aktīvi darboties vides sektorā. Citas prioritātes ietver kompetences ( know–how ) nodošanu un pasākumus, kuri sekmēs Latvijas integrāciju starptautiskajā ekonomikā un tās iestāšanos Eiropas Savienībā. Banka nemitīgi meklē papildu publisko un privāto finansējuma avotu mobilizēšanas iespējas.

Uz 1999.gada 31.decembri
parakstītie projekti

Neatliekamās investīcijas enerģētikas sektorā

1992.gada decembrī ERAB piešķīra kredītu 30,6 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu risināt neatliekamas problēmas energoapgādē un uzlabotu elektroenerģijas produktivitāti un vietējās elektroenerģijas konservāciju. Ar projektu tika uzsākts arī Latvijas elektrostaciju komerciālās bāzes modernizācijas un tās finansu vadības pilnveidošanas process. Turklāt projekts pozitīvi ietekmēja Latvijas enerģētikas sektora vides rādītājus.

Rīgas starptautiskās lidostas modernizācija

1993.gada oktobrī ERAB piešķīra kredītu 12,1 miljonu ASV dolāru apmērā Rīgas starptautiskās lidostas uzņēmumam, lai modernizētu esošo skrejceļu, daļu no taksometru ceļiem un apgaismojuma sistēmu. Projekta mērķis bija nodrošināt aviācijas drošumu un lidostas nepārtrauktu ekspluatāciju, kā arī veicināt atbilstošas institucionālās un normatīvās bāzes izveidi lidostai.

"Latvijas Investīciju banka"

Latvijas Investīciju banka (LIB) tika nodibināta 1992.gadā Baltijas Investīciju programmas ietvaros, un tās uzdevums ir veicināt Latvijas ekonomisko attīstību, piešķirot kredītus vietējiem MVU. 1994. gada februārī ERAB iegādājās LIB kapitāla daļu 5,4 miljonu Vācijas marku apmērā, 50 procenti no kuras finansēja Baltijas Īpašo investīciju fons. Šīs LIB kapitāla daļas 1997.gada nogalē tika pārdotas stratēģiskajam investoram.

Radisson SAS Daugava Hotel

1995.gada vasarā pēc remonta tika atvērta viesnīca "Radisson SAS Daugava Hotel", kura kļuva par starptautisku četrzvaigžņu viesnīcu ar 357 istabām, ilgtermiņa apartamentiem, restorāniem, biznesa centru, kā arī konferenču un veselības aprūpes telpām. Remonts tika finansēts ar ERAB kredītu 12 miljonu ASV dolāru apmērā un "Finnish Export Credit Ltd.". Kredītu — 5 miljonu ASV dolāru apmērā, kas tika piešķirti 1994. gada septembrī. Viesnīcas rekonstrukciju veica firma "Polar–BEK Daugava Ltd.", t.i., Latvijas kopuzņēmums, kurā ietilpst "Polar–BEK International" (ASV un Somijas būvfirma), "Radisson SAS Hotel" (kā pārvaldnieks) un "Rīgas pašvaldības uzņēmums".

Satiksmes ceļu modernizācija

1994.gada decembrī ERAB Latvijas valdībai piešķīra kredītu 10,4 miljonu ASV dolāru apmērā ceļu modernizācijas finansēšanas mērķiem. Ar kredīta procentiem finansēja Latvijas Ceļu pārvaldes ceļu klājuma uzlabošanas programmu valsts nozīmes ceļu tīklā, Jelgavas apvedceļa pabeigšanu, aprīkojumu ceļu uzturēšanai ziemā, satiksmes apsekošanu, materiālu testēšanu un palīdzību Latvijas Satiksmes departamentam tehniskās apkopes operāciju reorganizācijā un projekta īstenošanā. Aprēķinātās projekta izmaksas kopumā sastādīja 26,8 miljonus ASV dolāru, no kuriem 10,4 miljonus ASV dolāru finansēja Japānas Eksporta–importa banka (JEXIM).

"Latvijas Zemes banka"

1995.gada februārī ERAB nodrošināja kredītlīniju 10 miljonu ASV dolāru apmērā Latvijas Zemes bankai (LZB), kura ir privāta komercbanka. LZB ir izmantojusi kredītlīniju, lai tālāk aizdotu privātā sektora MVU. Baltijas Īpašo investīciju fonds finansēja 35 procentus no kredītlīnijas. 1996.gada aprīlī tika noslēgta vienošanās par līdzdalību kapitālā 1,8 miljonu eiro apmērā. Latvijas Zemes banku tagad iegādājās "Hansabank Latvija".

"Latvijas Unibanka"

Kredītlīniju 20 miljonu ASV dolāru apmērā 1995.gada decembrī ERAB nodrošināja Latvijas lielākajai bankai — Latvijas Unibankai. Kredīts ir ticis izmantots, lai sniegtu vidēja termiņa finansējumu MVU. 1996.gada maijā tika parakstīta vienošanās par kapitālieguldījumu 7,74 miljonu eiro apmērā, 1999.gada februārī pārdodot kapitāla daļas SEB. 1999.gada novembrī ERAB kopā ar "Bankgesellschaft Berlin AG" noorganizēja apvienotā aizdevuma piešķiršanu uz piecu gadu termiņu Latvijas Unibankai 30 miljonu eiro apmērā, no kuriem ERAB kredīts bija 10 miljoni eiro. Tas bija pirmais kredīts bankai Latvijā pēc Krievijas krīzes.

"Eirovīzija—Latvija"

Latvija bija to 15 Centrālās un Austrumeiropas valstu skaitā, kuras tika iekļautas Eirovīzijas tīkla paplašināšanā. Programmas ietvaros Latvija aizņēmās 0,89 miljonus eiro, lai daļēji finansētu zemes raiduztvērēja staciju, ar kuras palīdzību tā var tikt iekļauta Eirovīzijas tīklā caur satelītu.

"Pirmā Latvijas Komercbanka"

1996.gada novembrī tika parakstīta vienošanās par ERAB kapitālieguldījumiem 6 miljonu eiro apmērā, lai uzlabotu Rīgas Komercbankas (RKB), kas ir vietējā komercbanka Latvijā, kapitalizāciju. 1998.gada sākumā tai sekoja rezerves kredīts. Pēc Krievijas krīzes ERAB piedalījās attiecīgās bankas pārstrukturēšanā, kura tagad ir pazīstama ar nosaukumu "Pirmā Latvijas Komercbanka" (PLK). Rekapitalizācijas ietvaros ERAB uzņēmās parādu un kapitāla finansēšanas saistības 9 miljonu ASV dolāru apmērā.

Daugavas HES kaskādes modernizācija

1996.gada aprīlī ERAB piešķīra kredītu 34,1 miljonu ASV dolāru apmērā "Latvenergo", kas ir valsts īpašumā esošs elektroenerģijas uzņēmums, lai tam ļautu modernizēt sešas hidroelektroiekārtas divās Daugavas hidroelektrostacijās. Kredīts ir paredzēts, lai sekmētu elektroenerģijas sektora pāreju uz darbību, kas ir balstīta uz komerciāliem principiem un to sagatavotu turpmākai līdzdalībai no privātā sektora puses. Tas turklāt paaugstinās elektroenerģijas ražošanas ekspluatācijas un elektroenerģijas produktivitāti, tādējādi saglabājot Latvijas galveno lomu Baltijas reģiona elektroapgādē.

Ar Eiropas Investīciju bankas, JEXIM eksporta kredīta aģentūru un "Latvenergo" līdzfinansējumu projekta izmaksas kopumā sastāda 83,5 miljonus ASV dolāru.

Rīgas ūdensapgādes un vides projekts

Rīgas ūdensapgādes un vides projektu, kurš ir pirmais šāda veida projekts, ERAB parakstīja 1996.gada augustā. Projektam, kura kopējās izmaksas ir 124 miljoni eiro, banka kreditēja 22,2 miljonus eiro. Projekts ietver tarifu reformu un korporatīvo partnerattiecību programmu ar Stokholmas Ūdensapgādes sabiedrību. Tādējādi pašvaldībai piederošais uzņēmums ir pārveidots par autonomu pašfinansēšanas uzņēmumu ar skaidri noteiktiem finansu un darba ražīguma mērķiem.

SIA "Valdemāra centrs"

1996.gada decembrī ERAB piešķīra kredītu 4,75 miljonu ASV dolāru apmērā (un papildus subordinēto kredītu 1,52 miljonu ASV dolāru apmērā) SIA "Valdemāra centrs". Šo uzņēmējsabiedrību nodibināja "Skanska International Building" un Rīgas pilsētas dome, lai Rīgas pilsētas centrā konstruētu, projektētu, uzbūvētu, realizētu tirgū, vadītu un ekspluatētu biznesa centru.

"Baltcom GSM" mobilie sakari

1997.gada jūnijā ERAB piešķīra kredītu 23 miljonu ASV dolāru apmērā "Baltcom GSM", kas ir Latvijas uzņēmējsabiedrība, lai izveidotu un ekspluatētu mobilo sakaru tīklu, izmantojot GSM 900 standartu. Projekta, kura izmaksas kopumā sasniedz 67 miljonus ASV dolāru, mērķis ir modernizēt un attīstīt sakaru pakalpojumus Latvijā un veicināt komercdarbību, nodrošinot mobilo sakaru tīklu valstī. Turklāt tas palīdzēja Latvijas telesakaru sektora reformēšanas un liberalizācijas procesā, ieviešot sīvāku konkurenci mobilo sakaru tirgū.

"Saules banka"

Ievērojot savu ierasto stratēģiju, saskaņā ar kuru privātā sktora finansēšana tiek veikta caur bankām ar labu reputāciju, 1997.gada oktobrī ERAB piešķīra kredītlīniju 8 miljonu ASV dolāru apmērā akciju sabiedrībai "Saules banka", kura ir viena no Latvijas vadošajām komercbankām, lai dotu tai iespēju nodrošināt vidēja termiņa finansējumu mazajiem un vidējiem privātuzņēmumiem.

"Hansabank Latvija"

1997.gada decembrī ERAB piešķīra subordinēto kredītu 4 miljonu ASV dolāru apmērā akciju sabiedrībai "Hansabank Latviaj" (HBL), kura ir sestā lielākā kredītiestāde Latvijā. Projekta mērķis bija uzlabot HBL kapitalizāciju un dažādot tās kapitāla bāzi. Tas turklāt deva iespēju bankai paplašināt savu uzņēmējdarbību, t.sk.privātā sektora kredīta portfeli un apmierināt centrālās bankas jaunās, pastiprinātas piesardzības prasības.

Ventspils ostas dzelzceļa termināla projekts

1998.gada decembrī ERAB piešķīra kredītu Latvijas dzelzceļam. ERAB kredīts 20,5 miljonu ASV dolāru apmērā no Eiropas Investīciju bankas kredīts 34 miljonu eiro apmērā tiks izmantoti, lai modernizētu dzelzceļa sliežu ceļus Latvijas galvenajā dzelzceļa koridorā un modernizētu dzelzceļa tīklu Latvijas galvenajā jūras ostā. Ar ERAB kredītu tiks finansēta jaunas šķirotavas ("Jūras parks") un ziemeļu sliežu apvedceļa izbūve Ventspils ostā. Tādējādi tiks racionalizētas ostas operācijas un palielināta tās jauda. Atbilstoši Eiropas Savienības vides, veselības un drošuma normām strukturētais projekts paaugstinās vides drošību.

Ventspils ostas temināls

1999.gada jūnijā ERAB piešķīra kredītu 9,9 miljonu eiro apmērā, kurš tika paredzēts jauna, daudzfunkcionāla termināla būvniecībai un ekspluatācijai Baltijas jūras ostā Ventspilī. Finansējums tika nodots SIA "Noord Natie Ventspils Terminal" (NNVT), kas ir Latvijā dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Baltijas valstu
reģionālie kapitāla fondi

"Baltijas Investīciju fonds"

Baltijas Investīciju fonds (BIF) tika izveidots ar mērķi veikt kapitālieguldījumus un ar tiem saistītās investīcijas galvenokārt vidējos uzņēmumos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. AR ERAB ieguldījumu 6,25 miljoni ASV dolāru un Baltijas Īpašo investīciju fonda līdzieguldījumiem līdz 6,25 miljonu ASV dolāru apmēram Fonda apjoms kopumā sasniedz 25 miljonus ASV dolāru. BIF mērķis ir stimulēt kopuzņēmumu veidošanu un citas investīcijas reģionā.

Baltijas pēcprivatizācijas fonds

1996.gada nogalē tika izveidots Baltijas Pēcprivatizācijas fonds 34 miljonu eiro apmērā, sākotnēji kā nodalīts valsts fonds Lietuvai un Latvijai. 1998.gada vidū tas tika apvienots, izveidojot reģionālo Baltijas fondu, kura mērķis ir privāto kapitālieguldījumu veikšana Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Fonda atvēlētais kapitāls ietver 30 miljonus eiro no ERAB pārvaldītā konta formā un 4 miljonus eiro Fonda pārvaldnieka atvēlētā līdzieguldījuma kreditēšanas formā.

Fondu pārvalda "Scandinavian Baltic Development Ltd.", kuras biroji ir Viļņā, Rīgā un Tallinā. "Talinvest Suprema" ir Fonda konsultants uz vietas. Fonds ir paredzēts vidējām ražošanas un pakalpojumu uzņēmējsabiedrībām, kuras darbojas Baltijas valstīs un kurām var būt nepieciešamas stratēģiskas pārmaiņas un pārstrukturēšana vai rodas grūtības ilgtermiņa kapitāla piesaistīšanā, un tas piedāvā pievilcīgu investīciju potenciālu.

Ar ES PHARE tehniskās palīdzības finansējuma atbalstu Fonda pārvaldnieks nodarbojas ar katru investīciju uzņēmumu, lai pārstrukturētu un attīstītu tā uzņēmējdarbību. Tas tiek paveikts, nostiprinot korporatīvo pārvaldi, uzlabojot izmaksu kontroli, palielinot noietu un paaugstinot rentabilitāti. Fondam ir paredzēta stingra projektu plūsma ar investīcijām Latvijā. Arī Eiropas Savienības PHARE programma nodrošina tehniskā atbalsta finansējumu Fonda pārvaldnieka padziļinātās izpētes finansēšanai attiecībā uz mērķa investīciju uzņēmumu.

Baltijas mazo uzņēmumu Investīciju Fonds

Fonds tika izveidots ieguldījumu veikšanā MVU trijās Baltijas valstīs, un tā darbība balstās uz partnerattiecībām starp Fondu un investīciju uzņēmumiem. Fonds uzņēmumos investē mazākuma daļu, ieguldot no 25 000 līdz 400 000 ASV dolāru.