Kad Rīgas mazdārziņu vietā nāk mazstāvu apbūvējami zemes gabali

Vilnis Štrams, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors, — “LV”

Foto: A.F.I.

Pašlaik Rīgas centrs tiek atbrīvots no mazdārziņiem, un līdz ar to salīdzinoši dārgo pilsētas zemi Rīgas pašvaldība varēs izmantot lietderīgāk. Kāds būs ne vien pilsētas centra, bet arī pārējo Rīgas mazdārziņu liktenis nākotnē?

— Rīgas dome ir nolēmusi iznomāt uz 49 gadiem sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Multihalle” 2006.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanai nepieciešamās multifunkcionālās halles un citu objektu — viesnīcas, tirdzniecības centra u.tml. — projektēšanai, būvniecībai un apsaimniekošanai zemes gabalus Rīgā, Grostonas ielā 6, kur līdz šim atrodas Lapeņu dārzu asociācijas mazdārziņi. Vai ir paredzēts šo dārziņu iekopējiem kaut kādā veidā kompensēt zaudējumus vai piešķirt zemi citā vietā?

— Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt viennozīmīgi. Atcerēsimies mazdārziņu rašanās vēsturi. Proti, vēsturiski šādas teritorijas mazdārziņiem katru gadu tika iznomātas tikai uz vienu gadu — to mazdārziņu īpašnieki ļoti labi saprot. Turklāt šajās iznomātajās teritorijās ir aizliegts stādīt ilggadīgus stādus un augļu kokus — tas ir ietverts pašvaldības un mazdārziņu lietotāju savstarpēji noslēgtajos līgumos. No vienas puses, mums ir jārūpējas par cilvēkiem, kuriem nav pietiekamu iztikas līdzekļu, jo tas viņiem liedz iegādāties dārzeņus un augļus lauksaimniecības produktu tirgotavās. Taču pilsēta nevar upurēt tik vērtīgas teritorijas, kas atrodas tuvu pilsētas centram, kā, piemēram, minētā Grostonas iela vai arī Lucavsala, Zaķusala un Torņakalns. Jo, Rīgai attīstoties, visas šīs teritorijas ir nonākušas uzmanības centrā. Mazdārziņu īpašniekiem ir jāsaprot, ka šodienas pilsētas attīstības dinamika prasa šīs teritorijas attīstīt citādi, nevis tajās audzēt lauksaimniecības produkciju. Šai zemei ir jāpievieno lielāka vērtība, izvietojot dažādus, teiksim, vai nu kultūras, atpūtas un izklaides, vai rūpniecības objektus.

Runājot par šo konkrēto gadījumu, kas skar mazdārziņus Grostonas ielā, investors — sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Multihalle” — pēc savas brīvas gribas ir gatava izmaksāt mazdārziņu turētājiem naudas kompensāciju — ne mazāk kā 200 latu par dārziņu. Cik man ir zināms, šādas kompensācijas izmaksas jau notiek. Taču pieļauju, ka runa ir par aktīvajiem mazdārziņu lietotājiem. Uzskaite par mazdārziņu turētājiem ir pilsētas izpilddirekcijā, un es pieļauju, ka tie mazdārziņu apsaimniekotāji, kuri savus dārziņus nav lietojuši un kopuši vairākas sezonas, kompensāciju nesaņems.

Tika paredzēta arī alternatīva — Grostonas ielas mazdārziņu turētājiem ierādīt zemi mazdārziņu ierīkošanai citā vietā. Viens no šādiem piedāvājumiem ir pie Tīraines stacijas. Taču šī ir stipri kūdraina vieta, un Rīgas Meža aģentūrai būtu jāiegulda diezgan liels darbs, lai purvaino vietu pārvērstu par daudzmaz apdzīvojamu un apsaimniekojamu teritoriju. Otra alternatīva — ir ļoti daudz mazdārziņu teritoriju Rīgas pilsētā, kuras ir palikušas bez saimnieka, piemēram, Vecmīlgrāvī un citviet tālāk no pilsētas centra. Tās ir lielas teritorijas, kur kādreiz vēsturiski bija mazdārziņi, bet tagad tās ir nolaistas un tur neviens nesaimnieko. Potenciālajiem mazdārziņu zaudētājiem varētu ierādīt zemi lietošanai šajās brīvajās vietās. Taču šis jautājums vēl ir lemšanas stadijā.

— Vai iedzīvotājiem vajadzētu orientēties uz to, ka ar laiku visa Rīgas pilsētas teritorija tiks atbrīvota no dārziņiem?

— Šī tendence būs tāda pati kā visās attīstītajās rietumvalstīs. Pieļauju, ka mazdārziņi ar laiku tiks izstumti uz pilsētas nomalēm. Būtu lieti pafilozofēt — ko tad nozīmē jēdziens “mazdārziņš”? Šādu jēdzienu nekur citur neesmu dzirdējis kā vienīgi bijušajās padomju republikās. Es šo lietu gribētu kvalitatīvi attīstīt.

Uzskatu, ka pilsētas administratīvajās teritorijās mazdārziņu kultivēšana būtu pamazām jāizbeidz un jādomā par reāliem apbūves gabaliem, ne mazākiem par 600 kvadrātmetriem, kas atbilstu apbūves noteikumiem. Cilvēki, kuriem ir nepieciešama piemājas saimniecība nelielai sevis uzturēšanai, atbilstoši Būvniecības likumam un Rīgas domes kārtības noteikumiem varētu uzbūvēt pievilcīgas ēkas, kurās būtu iespējams dzīvot gan vasarā, gan ziemā. Gribu piebilst, ka hipotekārie kredīti ir pietiekami lēti. Rodot šādu risinājumu, vairs netiks būvētas zaru un dēļu būdas, — minētajā Lapeņu kolonijā šādi veidojumi nebūt nav pārāk pievilcīgi. Grostonas ielas dārziņos glītas mājiņas ir uzbūvētas tikai 5—10 procentos gadījumu, pārējie 90 procenti, latviski izsakoties, ir antisanitāri midzeņi — pat īsti nav zināms, kas tur iekšā notiek. Mums ir jākļūst civilizētiem un jādod iespēja cilvēkiem, kas patiesi vēlas uzturēt piemājas saimniecību, piešķirt nelielus apbūves gabalus Rīgas administratīvās teritorijas robežās, kur viņi var domāt arī par kādas nelielas legālas mājiņas būvniecību. Tā ka, runājot par tendencēm, pilsētas attīstības dinamika mazdārziņu kolonijas spiedīs ārā no Rīgas centra uz nomalēm. Taču gribu uzsvērt, ka arī pilsētas nomalēm ir jākļūst civilizētām.

— Kurus mazdārziņus pārmaiņas skars pirmām kārtām?

— Kā jau minēju, tās teritorijas, kuras atrodas pilsētas vislielākā redzamības lokā. Pirmkārt, tā ir Lucavsala, Torņakalns, Rumbula. Pēc tam no mazdārziņiem tiks atbrīvota arī ostas teritorija, Vecmīlgrāvis un citas vietas. Toties, piemēram, teritorijā aiz Kleistiem, uz Buļļu un Rītabuļļu pusi ir potenciāla iespēja attīstīt nelielu gruntsgabalu teritorijas, kuras varētu iznomāt vai nodot īpašumā piemāju saimniecību turētgribētājiem.

— Jūsu vadītais Pilsētas attīstības departaments ir izteicis priekšlikumus par ģimenes dārziņu attīstību vai to likvidēšanu. Pēc kādiem kritērijiem lemsit par katras konkrētās mazdārziņu teritorijas likteni?

— Šis izvērtēšanas darbs ir tikai sākuma stadijā. Mūsu departaments ir izstrādājis priekšlikumus ģimenes dārziņu sadalīšanai trijās grupās. Proti, pašreizējos mazdārziņus — tos visus vēl nepieciešams apzināt — esam ierosinājuši iedalīt: saglabājamajās ģimenes dārziņu teritorijās, pagaidām saglabājamajās dārziņu teritorijās līdz detālplānojuma izstrādāšanai un likvidējamajos ģimenes dārziņos.

Pašlaik tiek gatavots Rīgas pilsētas attīstības plāns, kuram jābūt pilnībā izstrādātam 2005.gadā, un tas būs spēkā no 2006. līdz 2018.gadam. Šajā plānā būs diezgan skaidri iestrādāti arī mazdārziņu jautājumi, būs konkrēti parādīts, kuras teritorijas šajā divpadsmit gadu periodā pilsēta plāno attīstīt un kādā veidā.

Jāteic, ka noteikti tiks paredzētas teritorijas arī jaunveidojamajiem dārziņiem. Kā uzskata pilsētas plānotāji, no jauna varētu tikt veidoti ne tik daudz mazdārziņi vai to kolonijas, cik samērā civilizēti nelieli gruntsgabali ar kapitālās apbūves iespējām.

To, kuri mazdārziņi tiks saglabāti un kuri likvidēti, noteiksim pēc teritoriju plānošanas kritērijiem — vadoties no ekonomiskās attīstības programmas, transporta attīstības programmas, zemes gabala lietošanas programmas, vides, kultūrmantojuma un citiem faktoriem, kurus summējot iegūsim labāko pilsētas attīstības modeli. Teiksim, ja Torņakalnā vai citviet pēc perspektīvās pilsētas attīstības programmas šī vieta nebūs piemērota mazdārziņiem, tad tie nevarēs tur atrasties.

Skaidrība par konkrētajām Rīgas mazdārziņu teritorijām mums varētu būt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, bet juridisku spēku Rīgas pilsētas attīstības plāns iegūs 2005.gadā.

Taču pirms pilsētas attīstības plāna apstiprināšanas var būt atsevišķi pašvaldības lēmumi par konkrētām mazdārziņu teritorijām. Ja pēkšņi pašvaldība saņems piedāvājumu no kāda ļoti atzīta starptautiska konsorcija par iespējamo attīstību, teiksim, Lucavsalā, kas pavairos darba vietu skaitu, nodrošinās darbu mūsu celtniekiem, citiem vārdiem, dos ekonomisku stimulu pilsētas attīstībai, tad nepārprotami Rīgas dome var atsevišķi lemt vai nu par šo mazdārziņu pārvietošanu, vai daļēju likvidāciju.

— Vai pārmaiņas skars arī neapbūvētās teritorijas uz salām?

— Bez jau manis minētās Lucavsalas agrāk vai vēlāk pārmaiņas skars arī mazdārziņus Zaķusalā, Kazassēklī un ostas teritorijā.

— Vai mazdārziņu sakarā ir paredzēta arī sabiedrības apspriešana?

— Jā, jo to mums nosaka Teritorijas plānošanas likums. Ir reglamentēts, ka, izstrādājot pilsētas attīstības plānu, jārīko sabiedrības apspriešana. Ikviens rīdzinieks, vienalga, vai tas ir mazdārziņa īpašnieks, multimiljonārs vai nabadzīgais iedzīvotājs, varēs piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Tā tiks publiski izziņota, tiks prezentēts Rīgas pilsētas attīstības plāns un pilsētas attīstības koncepcija. Ar to visu varēs iepazīties Rīgas domē, būs arī paziņojumi plašsaziņas līdzekļos. Tas būs demokrātiski atvērts process, jebkurš varēs izteikt savus ierosinājumus.

— Vai attiecībā uz dārziņiem, kurus likvidēsit tālākā nākotnē, tiks pieņemti noteikumi, kas regulēs dārziņu turētāju apsaimniekošanas pienākumus? Vai Rīgas mazdārziņos ir atļauts, teiksim, patvaļīgi celt mājiņas un dēļu būdas?

— Es nedomāju, ka mūsu jaunajā pilsētas attīstības plānā būs tāds formulējums kā mazdārziņi. Prognozēju, ka tie pārtaps par mazstāvu apbūvējamiem zemes gabaliem, un mazstāvu dzīvojamajām teritorijām celtniecības projekti ir jāsaskaņo ar rajona arhitektu. Izvairoties no termina “mazdārziņš”, mēs iegūsim tādu kategoriju kā mazstāvu dzīvojamās ēkas ar piemājas dārza statusu, kas pakļaujas visai Latvijas likumdošanai. Līdz ar to panāksim, ka dārzu mājiņas iegūs estētisku izskatu.

Attiecībā uz pašreizējiem mazdārziņiem nav tādu noteikumu, kas reglamentētu to turētāju pienākumus un aizliegtu sliet dēļu būdas, kuras apkārtni padara diezgan šausmīgu un antisanitāru. Saskaņā ar veciem likumiem teritorijā, kas ir mazāka par 600 kvadrātmetriem, ir atļauts celt pagaidu rakstura ēku instrumentu novietošanai. Lūk, izmantojot šo spraugu likumdošanā, notiek visādas patvaļības.

Dace Pumpure  — “Latvijas Vēstnesim”