Lai sargātu valsts un uzņēmēju intereses

Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas likumu

Šā gada 29.maijā Saeima grozīja likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Likuma grozījumi stājās spēkā 3.jūlijā, un tie vērsti galvenokārt uz to, lai paplašinātu valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” tiesības piedalīties procesos, kas saistīti ar uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un vienlaikus stiprinātu uzraudzību pār šiem procesiem.

Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” savu darbu sāka 2002.gada janvārī un kopš 2003.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” ir atbildīga par valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesos un par valsts un sabiedrības interešu aizstāvību šajos jautājumos. Aģentūras pienākums ir sertificēt un ieteikt tiesai maksātnespējas administratorus, kontrolēt viņu darbu. Tāpat “Maksātnespējas administrācijas” kompetencē ir darbinieku prasījumu apmierināšana darba devēja maksātnespējas gadījumos, jo administrācija ir darbinieku prasījumu garantiju fonda, ko veido darba devēju maksātā valsts nodeva, turētāja un rīkotāja.

Pēdējie likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” grozījumi, kas galvenokārt stiprina “Maksātnespējas administrācijas” lomu maksātnespējas procesu uzraudzībā, Saeimā iesniegti šā gada aprīlī, tātad tikai nepilnu gadu pēc tam, kad stājās spēkā tie likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” grozījumi, kas “Maksātnespējas administrāciju” noteica par atbildīgo valsts institūciju maksātnespējas procesu sekmīgā virzībā, vienlaikus reglamentējot tās pienākumu un tiesību loku. Lai izzinātu, kāpēc jau tik drīz pēc aģentūras darba uzsākšanas bija nepieciešamas jaunas izmaiņas likumā un kā tieši tās uzlabos “Maksātnespējas administrācijas” darbu, kā arī lai gūtu informāciju par vēl tikai iecerētajām likumdošanas maiņas iniciatīvām, — saruna ar “Maksātnespējas administrācijas” direktoru Jāni Maršānu.

Maksātnespējas procesi tiks stingrāk uzraudzīti

— Kas ir galvenie iemesli tam, ka bija nepieciešami kārtējie grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”? Turklāt tikai pusgadu pēc iepriekšējo izmaiņu stāšanās spēkā un vēl laikā, kad jau bija skaidri zināms, ka taps pilnīgi jauns maksātnespējas likuma projekts?

— Galvenais iemesls bija vecu vecā patiesība, ka teorija praksē ne vienmēr darbojas tā, kā iecerēts. Veicot likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izmaiņas, kas radīja tiesisko pamatu “Maksātnespējas administrācijas” pastāvēšanai un darbībai un kas stājās spēkā pagājušā gada 1.jūlijā, bija viena izpratne par to, kā šī institūcija strādās. Reālais darbs parādīja, ka ne vienmēr visu iespējams izdarīt atbilstoši sākotnējām iecerēm. Nevar apgalvot, ka pēdējie likuma grozījumi labo iepriekšējās likuma kļūdas, tik traki nav, bet dažs labs likuma pārspīlējums gan ir likvidēts. Piemēram, likumā vairs nav ierobežojuma, kas neļāva par administratoru kļūt personai, kura pēdējos piecus gadus ir bijusi par maksātnespējīgu pasludināta uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības izpildinstitūciju locekle. Tagad šis ierobežojums attiecas tikai uz tām personām, kas ir uzņēmuma pārvaldes vai izpildinstitūciju locekļi maksātnespējas procesa laikā, nevis ir ieņēmuši šos amatus vairākus gadus iepriekš, kad uzņēmumā, iespējams, vēl nebija ne mazāko maksātnespējas pazīmju.

Ar likuma grozījumiem arī precizēti dažādi pienākumi un tiesības. Piemēram, turpmāk administratoriem noteikts pienākums informēt “Maksātnespējas administrāciju” par kārtējo kreditoru sapulču sasaukšanas vietu un laiku. Vienlaikus likums papildināts ar normu, ka “Maksātnespējas administrācijas” pārstāvim ir tiesības piedalīties kreditoru sapulcē. Protams, arī līdz šim nebija neviena gadījuma, kad administrācijas pārstāvim būtu liegta iespēja piedalīties, bet teorētiski šāda varbūtība pastāvēja un varēja sarežģīt uzraudzību pār administratora darbu. Tāpat “Maksātnespējas administrācijai” vēl pirms likuma grozījumiem bija iespēja uzzināt kreditoru sapulču norises vietu un laiku, jo par to tiek ziņots “Latvijas Vēstnesī”, taču tagad šī informācija pie mums nonāk no pirmavota.

Vēl viena pretruna, kas tika novērsta ar pēdējiem likuma grozījumiem un kas arī atklājās tikai praktiskā darbā, saistīta tieši ar administratoru uzraudzības īstenošanu. Tagad likumā ir skaidri pateikts, ka “Maksātnespējas administrācija” kontrolē tikai tos administratorus, kurus pati ir sertificējusi un ieteikusi tiesām. Uz personām, kas par maksātnespējas procesa administratoriem ieceltas pirms 2003.gada 1.janvāra, vairs neattiecas likuma normas, kas paredz “Maksātnespējas administrācijas” uzraudzību pār administratora darbu, kā arī nosaka pienākumu segt administrācijas izmaksas no līdzekļiem, kas aģentūrai šim mērķim piešķirti.

Šāds precizējums likumā bija ļoti nepieciešams, jo ikdienas darbs parādīja, ka “Maksātnespējas administrācijai” faktiski nav nekādu mehānismu, kā iedarboties uz administratoriem, kas nav tās sertificēti un ieteikti, it īpaši ja tās ir juridiskas personas. 80 procenti no visām sūdzībām un pretenzijām, kas bija par administratoru darbu, bija tieši par administratoriem, kas iecelti pirms 2003.gada 1.janvāra, bet aģentūra nevarēja darīt neko citu, kā tikai izteikt savu viedokli un lūgt administratoru to ņemt vērā. Tas bija veltīgs darbs, kas prasīja daudz laika, bet nedeva gandrīz nekādus rezultātus.

— Kas turpmāk uzraudzīs šo administratoru darbu?

— Tāpat kā iepriekš tā būs tiesas kompetence.

— Likuma grozījumi ir mainījuši arī administratoru atskaites kārtību par savu darbu. Līdz šim administratoriem bija jāsniedz pārskats reizi mēnesī, tagad atskaites kārtību nosaka aģentūra. Vai jau ir zināms, kāda tā būs?

— Jā, kārtība jau ir izstrādāta, tā vēl tikai jāapstiprina Tieslietu ministrijā. Paredzēts, ka turpmāk administrators sniegs pārskatus saskaņā ar maksātnespējas procesa virzības stadijām — viens pārskats būs jāsniedz līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā, nākamais — līdz kreditoru sapulcei, kas reāli nozīmē atskaitīšanos aptuveni reizi trijos mēnešos, tālākā procesa gaitā reizi pusgadā. Šī kārtība novērsīs lieku papīru plūdus, kas ir apgrūtinājums gan pašiem administratoriem, gan aģentūrai.

— Skaidrs, ka nepieciešamība grozīt likumu ir radusies, praktiskā darbā konstatējot likuma nepilnības. Bet vai nebija lietderīgāk tās uzreiz iestrādāt topošajā maksātnespējas likuma projektā, nevis kārtējo reizi grozīt veco likumu?

— Ar tieslietu ministra lēmumu ir noteikts, ka jaunā maksātnespējas likuma projektam ir jābūt gatavam līdz šā gada beigām. Pēc tam projekts vēl jāapstiprina valdībā un par to jālemj Saeimai. Paredzu, ka diskusijās par jauno un ļoti nozīmīgo likumu varētu paiet vismaz gads, ja ne divi, bet līdzšinējā likuma trūkumi bija jānovērš pēc iespējas drīzāk.

— No jūlija sākuma, kad pēdējie likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” grozījumi stājās spēkā, nav pagājis ilgs laiks, bet varbūt jau ir iespējams spriest par to efektivitāti?

— Jūtamu laika un darba ietaupījumu aģentūrai ir devusi likuma norma, kas vairs neparedz pārraudzību pār to administratoru darbu, kas nav sertificēti. Nav vairs jāveic formāls darbs, kas nedeva rezultātus. Katru dienu administrācija saņem informāciju par kreditoru sapulcēm, kas arī palīdz strukturēt un plānot darbus.

— Cik plaši administrācija izmanto savas jauniegūtās tiesības apmeklēt kreditoru sapulces?

— Apmeklēt visas kreditoru sapulces, protams, fiziski nav iespējams, bet administrācija ir apņēmusies kaut reizi aiziet pie katra administratora. Pirmkārt, protams, pie tiem, par kuru darbu administrācijā ienāk sūdzības. Vēl viens iemesls apmeklēt kreditoru sapulces ir gadījumi, kad “Maksātnespējas administrācija” sedz maksātnespējas procesa administrācijas izdevumus un līdz ar to kļūst par maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru.

— Kā jūs raksturotu likuma pēdējos grozījumus kopumā, kas būs galvenie ieguvēji izmaiņu rezultātā?

— Kopumā likuma grozījumu rezultātā ieguvēji būs visi — gan “Maksātnespējas administrācija”, kurai būs vieglāk īstenot savas likumā noteiktās maksātnespējas procesu uzraudzības funkcijas, gan valsts, kuras intereses tādā veidā tiek vairāk aizsargātas, gan uzņēmēji, kuri, kā rāda mūsu statistika, nereti cieš no maksātnespējas procesa administratoru neizdarībām. Taču jāatzīst, ka jau ir anulēti arī daži maksātnespējas administratora sertifikāti, kā arī atsaukti administratori no konkrētu maksātnespējas procesu administrēšanas — tas nozīmē, ka kontroles mehānisms darbojas.

Administratoru atlīdzību plānots samazināt

— Pēdējos likuma grozījumos precizēta arī administratora atlīdzības un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanas kārtība gadījumos, kad šie izdevumi tiek segti no “Maksātnespējas administrācijas” līdzekļiem. Likumā teikts, ka tas tiek darīts administrācijai piešķirto līdzekļu ietvaros un katrā gadījumā tiek lemts par izmaksājamo summu. Vai ir arī skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek lemts par izmaksājamās naudas lielumu?

— Likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka summa, ko aģentūra izmaksā, lai segtu viena maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas, līdz šā gada 31.decembrim nedrīkst pārsniegt 950 latu. Tajos ietilpst likumā noteiktā administratora atlīdzība desmit minimālo mēnešalgu apmērā — 700 latu — un vismaz 250 latu dažādiem administrācijas izdevumiem. Prakse pierāda, ka ir administratori, kuriem ir nepieciešami 780 lati, un ir administratori, kuriem vajadzīgi visi 950 lati, piemēram, ja maksātnespējīgais uzņēmums atrodas lauku rajonā, minimālajiem izdevumiem par sludinājumiem “Latvijas Vēstnesī” un zīmoga izgatavošanu klāt nāk ceļa izdevumi utt., administrācijas izdevumi objektīvi palielinās.

Taču varu informēt, ka ar tieslietu ministru ir notikušas pārrunas par to, ka jau tuvākajā laikā administrācijas izmaksu un administratora atlīdzības apjoms varētu tikt samazināts, mainot arī atlīdzības saņemšanas kārtību par tā saukto tukšo uzņēmumu administrēšanu.

— Samazināta tiks likumā noteiktā administratora alga desmit minimālo mēnešalgu apmērā vai administrācijas izdevumi?

— Plānots, ka samazinājums skars abas pozīcijas. Sākotnēji bija idejas par to, ka varētu noteikt limitu konkrētām administrācijas izmaksu pozīcijām, tagad ir doma pāriet uz līdzīgu sistēmu, kāda bija Uzņēmumu reģistrā, kad tas darbojās kā maksātnespējas administrators tukšajos uzņēmumos — uzņēmumos, kuri ir maksātnespējīgi, bet kuriem nav ne mantas, ko realizēt, ne arī kādu naudas līdzekļu, tikai parādi.

— Administratora alga ir noteikta likumā, ko var grozīt. Kā samazināsit administrācijas izmaksas?

— Plānots, ka “Maksātnespējas administrācija” organizēs iepirkumu konkursus, piemēram, zīmogu izgatavošanai, iecerēts arī unificēt un centralizēt sludinājumu ievietošanu oficiālajā laikrakstā, tā samazinot izdevumus. Mums ir jārēķinās ar to, ka tiek tērēti valsts līdzekļi, un tāpēc jādomā, kā tos taupīt. Domāju, ka šāda sistēma būs izdevīga arī administratoriem, jo viņiem nevajadzēs veikt šos obligāto izdevumu maksājumus sākotnēji no savas kabatas, bet to veiks aģentūra centralizēti.

— Cik drīz jaunā kārtība varētu stāties spēkā?

— Domāju, ka jau no nākamā gada.

— Kāpēc lemts arī par administratoru atlīdzības samazināšanu?

— Doma samazināt likumā noteikto administratora atlīdzību, kas tagad ir desmit minimālās mēnešalgas, ir radusies kopīgās “Maksātnespējas administrācijas” un Tieslietu ministrijas pārrunās. Protams, šāds solis sākotnēji var radīt administratoru neapmierinātību, tomēr pašreizējā situācija, kad valsts vienlīdz visos gadījumos par tukšo uzņēmumu maksātnespējas procesu administrēšanu maksā tik lielu atlīdzību, manuprāt, nav īsti pareiza.

— Vai tas nozīmē, ka tagad tukšo uzņēmumu maksātnespējas procesi valstij izmaksā daudz vairāk nekā tad, kad šo pienākumu veica Uzņēmumu reģistrs?

— Principā jā. Jaunās kārtības ideja ir tāda, ka valsts garantēts finansējums varētu būt tikai tiem maksātnespējas procesiem, kuru administrēšanai neviens nebūs pieteicies. Šādai kārtībai būtu savi plusi, bet būtu arī mīnusi. Pašlaik vidēji uz vienu maksātnespējas procesu piesakās aptuveni 18 administratori — tas norāda uz to, ka administratora atlīdzība ir pietiekami pievilcīga, lai būtu vēlme administrēt arī tukšos uzņēmumus. Turpmāk, ja uzņēmuma maksātnespējas procesa administrēšanai pieteiksies kaut viens pretendents, no valsts budžeta netiks tērēts ne santīms — administratoram pašam būs jāatgūst savai atlīdzībai un administrācijas izmaksām nepieciešamie līdzekļi vai par to būs jāmaksā kreditoriem. Tajā pašā laikā “Maksātnespējas administrācija” apzinās to administratoru loku, kuri būs gatavi strādāt ar tukšajiem uzņēmumiem, un izstrādās kārtību, kādā veidā to uzņēmumu maksātnespējas procesiem, kuru administrēšanai neviens nebūs pieteicies, tiks nozīmēti administratori.

— Vai tas nav solis atpakaļ? Valsts garantēta atlīdzība par tukšo uzņēmumu administrēšanu bija viens no galvenajiem stūrakmeņiem procesam, kas paredzēja likvidēt daudzos tūkstošus šādu uzņēmumu?

— Šībrīža situācija rāda, ka ļoti bieži uzņēmumu kreditori vai īpašnieki paši būtu ar mieru finansēt maksātnespējas procesa administrēšanu, bet, ja ir zināms, ka atteikuma gadījumā par to maksās valsts, kāpēc tērēt savus līdzekļus? Jaunā kārtība būs arī mēģinājums nošķirt patiešām tukšos uzņēmumus no tādiem, kuri tikai tādi izskatās.

Tomēr es negribētu šobrīd celt lieku trauksmi un vēlos visām ieinteresētajām pusēm atgādināt, ka iecerētās izmaiņas ir tikai projekta līmenī un ka laika gaitā iepriekš izklāstītās idejas var vēl stipri mainīties.

— Vai administratoru atlīdzības un citu maksātnespējas procesa izdevumu samazināšanas plānus nav rosinājis arī valstī izsludinātais taupības režīms?

— Jā, no vienas puses, zināma saistība ar to ir, bet, no otras puses, man ne tikai kā valsts iestādes vadītājam, bet arī kā nodokļu maksātājam šķiet, ka pašreizējā summa — 950 latu — tomēr ir par lielu. Pieredze rāda, ka savulaik administratori ļoti labprāt sadarbojās ar Uzņēmumu reģistru un strādāja par divreiz un trīsreiz mazāku atlīdzību. Taču tagad, kad valsts likuma veidā ir paziņojusi, ka administratoram tiks samaksāts, ja kreditoru sapulce lems to nedarīt, būtu naivi gaidīt pretēju lēmumu. Domāju, ka līdz nepieciešamībai mainīt maksātnespējas procesu, administratoru atlīdzības un administrācijas izmaksu lielumu un kārtību mēs būtu nonākuši agrāk vai vēlāk, bet pašreiz pasludinātais taupības režīms to ir tikai veicinājis.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore