Par akciju "Rīgas laiks monētās"

Latvijas Bankas akcija "Rīgas laiks monētās" vakar, 1.jūnijā, jau trešo gadu norisinājās vairākos plašos sarīkojumos.

Naudas vēsture reizē ir stāsts arī par pilsētām un valstīm tās darināšanas laikā. Bet nauda — jubilejas monētas — ir arī līdzeklis, ar kuru īpašā, saturiski un mākslinieciski koncentrētā veidā atklāt veselus gadsimtus. Tuvojoties Rīgas astoņsimtgades svinībām, Latvijas Banka atgādina Latvijas iedzīvotājiem un viesiem galvaspilsētas vēsturi, liekot par to runāt naudai. Rīgas astoņsimtgadei veltītā sudraba 10 latu monētu sērija jau nokalta un kļuvusi par ļoti iecienītu dāvanu. Sērijas astoņas monētas rāda notikumus, personas un vietas, kas gadsimtu gaitā Rīgai bijušas visnozīmīgākās.

Latvijas Banka visus Rīgas jubilejas gadus turpina iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus un viesus ar Rīgas laiku arī senlaiku naudā — dažādu pilsētas valdnieku laikos kaltām dažāda nosaukuma monētām. Akciju iesākām pirms diviem gadiem, kad Doma laukumā celtajā "Kalēja namiņā" Mārtiņš Mikāns no Mikāna zeltkaļa darbnīcas gluži tai pašā tehnikā kā pirms piecsimt gadiem darināja Voltera fon Pletenberga laika Rīgas zelta guldeņu atveidus varā. Pagājušogad daudzviet bija iespēja tikt pie sava laimes vērdiņa — šo Rīgas brīvpilsētas (1565. g.) naudiņu lielu kultūras pasākumu ietvaros kalām Rīgā, Cēsīs, Zosēnos, bet ikgadējā Brīvdabas muzeja gadatirgū kalšanu vēroja cilvēki no visiem Latvijas novadiem. Akcijā kaltās monētiņas var saņemt katrs garāmgājējs, un ik kalšanas dienu kalējs Mārtiņš cilā veseri apmēram tūkstoš reižu. Rindā stāvētājiem ir interesants pats dzīvais naudas kalšanas process, kā arī iespēja iegūt "siltu" monētiņu. Turklāt "Kalēja namiņā" ir apskatāmas arī programmas "Rīgai – 800" monētas, no Latvijas Bankas speciālistiem saņemami informatīvi materiāli un atbildes uz jautājumiem par naudu un tās tapšanu.

Šogad kalējs Mārtiņš radīs Kārļa XI laika dukāta atveidus, tā oriģināls kalts Rīgā 1681. gadā. Vienīgais zināmais šīs monētas eksemplārs glabājas Valsts ermitāžā Sanktpēterburgā. Dukāta izcelšanās saistāma ar bagātajām Itālijas pilsētām un 13. gadsimtu. Arī tā nosaukums cēlies no kādas Venēcijas monētas — cehīna —, kuras malu rotāja leģenda SIT TIBI CHRISTE DATVS — QVEM TV REGIS ISTE DVCATVS (Kristu, lai hercogiste, kurā tu valdi, tev piederētu). Visskaidrāk salasāms bija pēdējais vārds, kurš tad arī iegāja tautas valodā šo zelta monētu apzīmēšanai. Dukāti — arī ar atšķirīgiem nosaukumiem nacionālajās valodās — ilgu laiku kalti daudzās valstīs, turklāt ne tikai Eiropā vien. Pēdējie dukāti izlaisti Čehoslovākijā 1934. gadā. Arī Latvijas teritorijā dukāti kalti dažādos, tostarp zviedru, laikos. Dukātus izlaiduši visi šā Rīgas vēstures perioda valdnieki — sākot ar karali Gustavu II Ādolfu, līdz pat Kārlim XII. Attiecībā uz zviedru laiku dukātiem būtu atzīmējami divi ļoti interesanti fakti Latvijas naudas vēsturē. 1654. gadā par godu Kārļa X Gustava vizītei Rīgā kaltie pieci dukāti ar Rīgas panorāmu un Daugavas kuģotājiem reversā pieskaitāmi tā sauktajiem donatīviem jeb dāvinājuma monētām, ko varētu uzskatīt par jubilejas un piemiņas monētu pirmsākumiem Latvijā. Savukārt 1707. gadā kaltais zelta dukāts bija pēdējā svešzemnieku pārvaldītajā Rīgā kaltā monēta.

"Kalēja namiņš" ar Rīgas dukātiem un latiem visus interesentus gaidīs jau sestdien, 3. jūnijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā lielajā gadatirgū. Par citām kalšanas reizēm informēsim vēlāk.

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs