Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 28.augusta sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka personu loku, par kurām tiek veiktas obligātās iemaksas no valsts budžeta pensiju apdrošināšanai. Savukārt likums “Par valsts pensijām” nosaka apdrošināšanas stāža pensiju piešķiršanai aprēķināšanas kārtību, respektīvi, aprēķinot apdrošināšanas stāžu, ņem vērā arī periodus, kad par personu tika veiktas obligātās iemaksas no budžeta pensiju apdrošināšanai. Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tiek veiktas obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem alternatīvā dienesta veicēju pensiju apdrošināšanai, bet likums “Par valsts pensijām” neieskaita alternatīvā dienesta periodu un tā laikā veiktās iemaksas apdrošināšanas stāža pensiju piešķiršanai.

Likumprojekts paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veido periodi, kad par personu tika veiktas obligātās iemaksas no valsts budžeta šai personai, veicot alternatīvo dienestu un atrodoties ārvalstī kopā ar savu laulāto, kurš karavīra statusā pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 8.septembrim.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, kurām un kuru uzņēmumiem piederošas ēkas ir atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa”.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” apstiprinātu sabiedrisko organizāciju sarakstu, kuru pašu un kuru uzņēmumiem piederošas ēkas ir atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa, minētās likuma normas stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Līdz 2003.gada 31.decembrim ir spēkā likums “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.—2003.gadā”, saskaņā ar kuru no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par ēkām un būvēm ir atbrīvotas 22 sabiedriskās organizācijas un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds — Latvija”.

Ministru kabineta noteikumu projektā ir iekļautas 17 sabiedriskās organizācijas, t.i., tās, kuras pēc Finanšu ministrijas lūguma ir sniegušas informāciju par sev piederošajām ēkām.

Saskaņā ar sniegto informāciju 2004.gadā pašvaldību budžetos neiemaksātā nodokļa summa salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nemainīsies un neatstās iespaidu uz pašvaldību budžetu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem.

Sarakstā nav iekļauts Sorosa fonds — Latvija, jo tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, bet likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 18.punktā noteikts, ka ar nodokli neapliek tikai sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošas ēkas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nevalstisko organizāciju centrā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību”.

Noteikumu projekta pamatā ir Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.589 “Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību”, kas papildināti ar atsevišķām normām, lai nodrošinātu likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (2003.gada 12.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” redakcijā) Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi.

Noteikumu projektā atbilstoši likumam ir ietverta jauna norma, kas nosaka naudas līdzekļu apjomu, kurus valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība drīkst pārskaitīt kapitāla daļu turētājam atlīdzības izmaksai kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam. Paredzēts, ka pārskaitītie naudas līdzekļi tiek uzskaitīti kā kapitāla daļu turētāja pašu ieņēmumi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanu”.

Lai nodrošinātu IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi 2005.gadā, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs ir sagatavojis rīkojuma projektu, kurā paredz sarīkot IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus no 2005. gada 27.jūnija līdz 3.jūlijam Rīgā. Paredzēts, ka svētku dalībnieku skaits nepārsniedz 35 tūkstošus.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcija iesākās 1960.gadā, kad pirmajos skolēnu dziesmu svētkos piedalījās 10 000 dalībnieku. VIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2000.gadā piedalījās 30 000 dalībnieku (12 500 koru dalībnieku, 1 500 pūtēju orķestru un tautas instrumentu orķestru dalībnieku, 14 100 dejotāju, 1 200 skolu teātru, vizuālās un lietišķās mākslas un folkloras kopu dalībnieku, 700 ārvalstu viesu kolektīvu dalībnieki). Tiem ir īpaša nozīme Latvijas kultūras dzīvē un arī radošā potenciāla veidošanā Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Gatavošanās IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem izvirzīta kā galvenā prioritāte interešu izglītībā 2003./2004. un 2004./2005.mācību gadā.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.492 “Kārtība, kādā nodrošināma drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos””.

Noteikumu projekts paredz papildināt izglītības iestādes vadītāja funkcijas izglītojamo drošības jautājumos ar nosacījumu, ka jāinformē tiesībsargājošās iestādes gadījumos, kad ir saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas par narkotisko vai psihotropo vielu izplatīšanas vai lietošanas gadījumiem izglītības iestādē vai tās teritorijā.

Iekšējās kārtības noteikumi papildināti ar nosacījumu, kas paredz narkotisko vai psihotropo vielu izplatīšanas vai lietošanas aizliegumu izglītības iestādē vai tās teritorijā.

Paredzēts noteikt, ka minētie nosacījumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Airu laivu, ūdens motociklu, motorlaivu un kuteru reģistrācijas noteikumi”.

2003.gada 29.maijā Saeima ir pieņēmusi Jūras kodeksu, kas stājās spēkā 2003.gada 1.augustā. Atbilstoši Jūras kodeksa 8.panta trešās daļas pilnvarojumam ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nosaka Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamos kuģošanas līdzekļus un to reģistrācijas kārtību.

Paredzēts, ka CSDD reģistrē šādus kuģošanas līdzekļus: ūdens motociklus (kuģošanas līdzeklis ar mehānisko dzinēju, kurš paredzēts braukšanai vadītājam un pasažierim sēžot vai stāvot uz tā); motorlaivas (atpūtai, tūrismam vai sportam paredzēts kuģošanas līdzeklis bez klāja un atsevišķām no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem, kurš paredzēts braukšanai galvenokārt ar mehāniska dzinēja palīdzību, kura jauda ir lielāka par 3,68 kW un kura garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem); kuterus (atpūtai, tūrismam vai sportam paredzēts kuģošanas līdzeklis ar klāju un atsevišķām, no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem, kurš paredzēts braukšanai galvenokārt ar mehāniska dzinēja palīdzību un kura garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem); pēc īpašnieka (valdītāja) lūguma arī airu laivas (kuģošanas līdzeklis, kurš paredzēts braukšanai ar aira(-u) palīdzību vai motoru, kura jauda nepārsniedz 3,68 kW).

Paredzēts noteikt, ka airu laivu reģistrācija ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad pašvaldība nosaka iekšējos ūdeņus, kuros ūdens satiksmē iesaistītajām airu laivām jābūt reģistrētām šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Veterinārās receptes noformēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Farmācijas likumu, kurā noteikts, ka, ja zāles noteiktas kā recepšu zāles, aptiekā tās drīkst izsniegt tikai pret attiecīgu ārsta vai veterinārārsta recepti, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Sakarā ar to, ka nav reglamentētas prasības par veterināro recepšu noformējumu, ir nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kas sakārtotu šo jautājumu.

Noteikumu projekts nosaka veterinārās receptes formu un receptes aizpildīšanas kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas  Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks