Ministru kabineta rīkojums Nr.547

Rīgā 2003.gada 28.augustā (prot. Nr.46, 41.§)

Par Tiesu administrācijas koncepciju

1. Apstiprināt Tiesu administrācijas koncepciju.

2. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2003.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai īstenotu Tiesu administrācijas koncepciju.

3. Tiesu administrācijas koncepcija īstenojama šim mērķim piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2003.gada 28.augusta rīkojumu Nr.547

Tiesu administrācijas koncepcija

1. Problēma

Latvijas tiesas joprojām ir ļoti atkarīgas no izpildvaras. Tieslietu ministrija joprojām ne tikai izstrādā un pārrauga tiesu sistēmas politiku, bet arī īsteno pārvaldes, pārstāvniecības un administrēšanas pilnvaras pār to.

2. Mērķis

Izveidot neatkarīgu tiesu pašpārvaldi.

3. Risinājums

Pāreja uz tiesu pašpārvaldi tiek veikta pakāpeniski turpmāk norādītajos posmos:

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Tiesu administrācijas koncepcijas kopsavilkuma informatīvais pielikums

1. Problēma

Padomju režīma laikā tiesu varas un tieslietu statuss kopumā bija zems, tiesas tika izmantotas, galvenokārt, kā varas instruments, tās bija pakļautas izpildvarai un atkarīgas no tās visās lietās, ieskaitot finansējumu un administratīvo atbalstu.

Neskatoties uz desmit gadu laikā noritošo tiesu reformu, Latvijā joprojām pastāv izpratne par tiesu varu kā valsts sektoru, kas ir jāvada, jāpārvalda un jāuzrauga, kas ir kavējis izveidot izpratni par tiesu kā atsevišķu, neatkarīgu un vienlīdzīgu valsts varas atzaru. Tieslietu ministrija joprojām ne tikai izstrādā un pārrauga tiesu sistēmas politiku, bet arī īsteno pārvaldes, pārstāvības un administratīvās pilnvaras pār to.

Šīs koncepcijas mērķis ir noteikt kārtību, kādā Latvijā tiks organizēta tiesu administrācija, nolūkā veicināt tiesu neatkarību un nostiprināt tiesu potenciālu un efektivitāti.

2. Saistītie akti

Saistībā ar problēmas risināšanu citu politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu nav.

3. Problēmas risinājums

Eiropas Komisijas ikgadējos Progresa ziņojumos par kandidātvalstu sagatavotību dalībai Eiropas Savienībā vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka Latvijai ir jāpievērš nopietna uzmanība tiesu sistēmas neatkarības un efektivitātes jautājumu risināšanai, tajā skaitā, izveidojot neatkarīgu tiesu administrāciju. Šī iemesla dēļ kā viens no pasākumiem Valdības rīcības plānā Eiropas komisijas 2002.gada kārtējā ziņojumā identificēto trūkumu novēršanai ir ietverta nepieciešamība izstrādāt un īstenot Tiesu administrācijas koncepciju. Jautājums par Tiesu administrācijas izveidi ir steidzami jārisina, pretējā gadījumā netiks izpildīti Valdības rīcības plānā un Eiropas Komisijas progresa ziņojumos ietvertās norādes par neatkarīgas Tiesu administrācijas izveidi kā arī tiks kavēts darbs pie tiesu neatkarības nostiprināšanas.

Ņemot vērā pašreizējo sabiedrības neuzticību tiesu sistēmai, ilgstoši zemo tiesneša profesijas prestižu, kas saistīts ar neatbilstošu atalgojumu, sliktiem darba apstākļiem un vājo tehnisko nodrošinājumu, pastāv bažas, ka ļoti straujas un pilnīgas neatkarības piešķiršana var novest pie tiesu pašpārvaldes pārspīlētas noslēgtības, kā arī pretošanās pārmaiņām un atbildīgumam. Uz to norādījuši arī ES eksperti1. Turklāt, sākotnēji mērķa realizācijai būtu nepieciešami daudz lielāki budžeta izdevumi.

Šo iemeslu dēļ, pāreja uz tiesu pašpārvaldi Latvijā tiks veikta pakāpeniski, turpmāk norādītajos koncepcijas ieviešanas posmos:

1.posms – no 2004.gada 1.janvāra tiks reorganizēta Tieslietu ministrijas struktūra un izveidota Tiesu administrācija kā Tieslietu ministrijas padotībā esoša iestāde2 (tā izvietosies Tiesu namu aģentūras telpās Mārstaļu ielā 19, kur jau pašlaik atrodas Zemesgrāmatu departaments, kas arī tiks iekļauts Tiesu administrācijā) Tiesu administrācijas vadošās amatpersonas un grāmatvedis tiek pieņemti darbā jau no 2004.gada janvāra;

2.posms – no 2004.gada 1.aprīļa Tiesu administrācija sāk strādāt un pārņem šādas galvenās rajonu (pilsētu) tiesu, administratīvo tiesu, zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesu darba nodrošināšanas funkcijas:

1) personālvadību;

2) tiesnešu apmācības nodrošināšanu;

3) grāmatvedības uzskaiti un budžeta plānošanu;

4) saimniecisko vajadzību nodrošināšanu;

5) tiesu informatizācijas vadību;

6) sabiedrisko attiecību jautājumus.

Tiesu administrācijā, sākot ar 2.posmu, strādās 63 darbinieki.

3.posms – no 2004.gada 1.maija tiks izveidota tiesu darba koordinējoša un padomdevēja institūcija – Tieslietu padome, kuras sastāvā būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Valsts cilvēktiesību biroja direktors, augstskolu Rektoru padomes deleģēts pārstāvis no tieslietu doktoru vidus, viens no Augstākās tiesas tiesnešu vidus ievēlēts tiesnesis, četri Tiesnešu konferencē ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlēti tiesneši.

Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām piedalīsies Tiesu administrācijas vadītājs, ģenerālprokurors un Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs.

Tiesu administrācija pildīs arī Tieslietu padomes sekretariāta funkcijas.

Tieslietu padomes apstiprināto budžeta projektu tieslietu ministrs bez izmaiņām iesniegs Ministru kabinetam.

4.posms – no 2005.gada 1.janvāra Tieslietu padome (3.posmā noteiktajā sastāvā) tiek veidota kā neatkarīga Satversmē noteikta institūcija, kas pārstāv tiesu varu un organizatoriski vada to. Tiesu administrācija no Tieslietu ministrijas pāriet Tieslietu padomes padotībā un pilda tās sekretariāta funkcijas, kā arī nodrošina koncepcijas ieviešanas 2.posmā minēto funkciju īstenošanu arī attiecībā uz Augstāko tiesu. Tiesu administrācijā papildus sāk strādāt 10 darbinieki (darbinieku sadalījums pa struktūrvienībām norādīts 1.pielikumā).

Tieslietu ministrijas darbība tieslietu jomā tiks koncentrēta galvenokārt uz stratēģiskiem jautājumiem, valsts politikas izstrādāšanu un pilnveidošanu, Tieslietu padomes apstiprinātā budžeta projekta virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī starptautiskās tiesiskās sadarbības koordinēšanu.

Pašlaik ar tiesnešu apmācību nodarbojas bezpeļņas organizācija SIA “Latvijas tiesnešu mācību centrs”, bet ar tiesu ēku apsaimniekošanu un Tiesu informācijas sistēmas darbības nodrošināšanu – bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Tiesu namu aģentūra”. Paredzēts, ka pēc Tiesu administrācijas izveidošanas šīs organizācijas turpinās pildīt savas patreizējās funkcijas. Tāpat arī paredzams, ka līdz brīdim, kamēr valsts pati spēs pilnībā nodrošināt tiesnešu apmācībām nepieciešamo finansējumu, tiks turpināta pašreizējā prakse, kad valsts vara piesaista privāto tiesību sektoru tiesnešu apmācībā (bezpeļņas organizācija SIA “Latvijas tiesnešu mācību centrs” veic tiesnešu apmācību par pašas sabiedrības piesaistītiem līdzekļiem).

Tiesu administrācijas kompetencē ietilps šo jautājumu koordinēšana.

Koncepcija paredz būtiski samazināt izpildvaras ietekmi uz tiesu sistēmu valstī.

Šim risinājumam nav sociālekonomiskās ietekmes uz sabiedrību.

Ietekme uz valsts budžetu:

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos nav paredzētas;

2. Izmaiņas budžeta izdevumos būs šādas:

4. Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti;

5. Detalizētāks aprēķins pievienots 2.pielikumā;

Tieslietu padomes izveidošanai līdzekļi nav nepieciešami.

4. Koncepcijas īstenošanai nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Tiesu administrācijas un Tieslietu padomes darbība tiks noteikta ar Latvijas Republikas Satversmi un tās darbosies, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu” un šo institūciju nolikumiem.

Koncepcijas akceptēšanas gadījumā būs nepieciešams izdarīt grozījumus šādos normatīvos aktos:

1) Latvijas Republikas Satversmē, paredzot neatkarīgas tiesu sistēmas institūcijas – Tieslietu padomes izveidi valstī. Paredzēts izdarīt grozījumus Satversmes 82.pantā un ietvert tajā jaunu teikumu aptuveni šādā redakcijā: “Tieslietu padome pārstāv tiesu varu un organizatoriski vada to.”;

2) likumā “Par tiesu varu” (vai arī pieņemt jaunu Tiesu iekārtas likumu), paredzot regulējuma maiņu attiecībā uz tiesu organizatorisko vadību. Paredzēts izdarīt grozījumus likuma “Par tiesu varu” 107.pantā, svītrojot pašlaik Tieslietu ministrijas kompetencē esošās funkcijas, kuras tiks nodotas Tiesu administrācijas kompetencē. Tāpat arī paredzēts iekļaut likumā normas, kas noteiks Tiesu administrācijas un Tieslietu padomes statusu, izveidošanas kārtību, turpmāko darbību un veicamās funkcijas;

3) 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums”, svītrojot pašlaik Tieslietu ministrijas kompetencē esošās funkcijas, kuras tiks nodotas Tiesu administrācijas kompetencē.

Par normatīvo aktu projektu izstrādes atbildīgo institūciju nosakāma Tieslietu ministrija.

Pielikumā: 1) plānotā Tiesu administrācijas struktūra (1.pielikums);

2) Tiesu administrācijas darbības nodrošināšanai papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi 2005.gadā (2.pielikums);

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

1 Atvērtās sabiedrības institūts. Pirmsiestāšanās Eiropas Savienībā monitoringa ziņojums: Tiesu kapacitāte, 2002.

2 Šobrīd Tiesu departaments ir Tieslietu ministrijas centrālā aparāta sastāvā bez atsevišķa finansējuma, personāla, saimnieciskā u.c. nodrošinājuma.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks