Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.1315

Rīgā 2003.gada 25.augustā

Grozījumi ar Valsts ieņēmumu dienesta 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.152 “Par Metodiskajiem norādījumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”

1. Sakarā ar 2003.gada 19.jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.255 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”” apstiprinu grozījumus ar Valsts ieņēmumu dienesta 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.152 “Par Metodiskajiem norādījumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi piemērojami 2003.gada un turpmāko taksācijas periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. N.Jezdakova

 

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”

1. Izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs sabiedrības dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli:

12.1. par tam pienākošos līgumsabiedrības (personālsabiedrības) peļņas daļu;

12.2. par tam sadalīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu.

Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības raksta deklarāciju par sadalītās peļņas (pārpalikuma daļas) saņēmējiem un katram saņēmējam (biedram) pienākošos peļņas lielumu (sadalītā pārpalikuma lielumu) atbilstoši VID noteiktajam veidlapas paraugam (šo norādījumu 14.pielikumā) iesniedz to VID teritoriālajā iestādē pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.”

2. Izteikt pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

“13. VID teritoriālā iestāde 10 dienu laikā nosūta izrakstu no deklarācijas par katru peļņas (pārpalikuma daļas) saņēmēju pēc tā atrašanās vietas attiecīgajai VID teritoriālajai iestādei. Pieņemot lēmumu par likvidāciju, līgumsabiedrībai (personālsabiedrībai) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai jāinformē par to VID teritoriālā iestāde, kā arī deklarācija iesniedzama pēc lēmuma par likvidāciju pieņemšanas neatkarīgi no iepriekš paredzētā termiņa.”

3. Papildināt pirmo daļu ar 13.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“13.1. Ieguldījumu fonds, ko veido atbilstoši likumam “Par ieguldījumu sabiedrībām”, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, bet fonda ieguldītāji patstāvīgi maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par attiecīgo ienākumu daļu nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

Ieguldījumu fonds ir lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas (likuma “Par ieguldījumu sabiedrībām” 1.pants). Tam nav juridiskās personas statusa. Ieguldījumu fonda pārvaldi un šī fonda ieguldījumu apliecību emisiju un ar to tieši saistītās darbības atbilstoši likumam “Par ieguldījumu sabiedrībām” veic ieguldījumu sabiedrība - publiska finansu un kredīta akciju sabiedrība.”

4. Svītrot otrās daļas pirmās nodaļas 2.2. un 2.3.apakšpunktu.

5. Izteikt otrās daļas pirmās nodaļas 6.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“6.2. Pie izdevumiem, kuri saistīti ar saimniecisko darbību, ir pieskaitāmi izdevumi, ko darba devējs veic atbilstoši Darba aizsardzības likumam vai tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem.

Par izdevumiem, kuri saistīti ar saimniecisko darbību, uzskatāmi arī izdevumi, kuri saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās tie ir nepieciešami, piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā strādājošajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām u.tml.”

6. Aizstāt otrās daļas pirmās nodaļas 6.2.apakšpunkta piemēra otrajā rindkopā burtus un skaitli “Ls 60” ar burtiem un skaitli “Ls 70”.

7. Papildināt otrās daļas pirmo nodaļu ar 6.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“6.4. Gadījumā, ja uzņēmumam tehnoloģisko procesu, saimnieciskās darbības specifikas u.tml. rezultātā rodas preču (produkcijas) zudumi, tad uzņēmums nosaka plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam, pamatojoties uz faktisko preču zudumu (norakstīto preču) vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos.

Uzņēmumi, kuri ir jaunizveidoti vai kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments būtiski mainījies, plānoto zudumu normas nosaka, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma prognozi taksācijas periodam un ievērojot tā darbības, nozares vai ražošanas veida specifiku.

Ja uzņēmumā nav noteikts plānoto zudumu normatīvs, tad attiecīgie preču zudumi un norakstīto preču vērtība ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz uzņēmuma plānoto normatīvu taksācijas periodam.

 

Piemērs.

Ražošanas uzņēmuma faktiskie preču zudumi 2000.gadā bija 0,5% apmērā no saražotās produkcijas apjoma jeb Ls 8000, 2001.gadā – 0,7% jeb Ls 10 000, 2002.gadā – 0,6% jeb Ls 11 000.

2002.gadā uzņēmums paplašināja ražošanas apjomu un ražoto preču daudzumu sakarā ar jaunās ražošanas līnijas nodošanu ekspluatācijā, tomēr uzņēmuma darbības veids, preču un izmantoto izejvielu sortiments nemainījās.

Uzņēmumā iepriekšējos gados tika izstrādāti zudumu normatīvi (pieļaujamais zudumu apmērs noteikts procentos no saražotā daudzuma), un, ņemot vērā tā darbības specifiku un iepriekšējo triju gadu faktiskos preču zudumus, zudumu normatīvu 2003.gadam nosaka: 0,6% apmērā no saražotās produkcijas apjoma ((0,5 + 0,7 + 0,6) : 3).”

8. Izteikt otrās daļas pirmās nodaļas 8.punktu un 8.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“8. Kredītiestādes, nosakot apliekamo ienākumu, izdevumos var iekļaut atskaitījumu summu, kas gada laikā izdarīta noguldījumu apdrošināšanas fondos, un nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summu, kuru veidošanu reglamentē “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” (apstiprināti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2001.gada 21.decembra lēmumu Nr.24/9) (Likuma 7.pants).

8.1. Ar nedrošiem parādiem saprot arī tās parādu saistības pret kredītiestādi, kuras radušās, kredītiestādei iegādājoties prasījuma (parādu) vērtspapīrus, un kurām saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes apstiprinātajiem noteikumiem ir jāveido speciālie uzkrājumi.”

9. Izteikt otrās daļas pirmās nodaļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokli maksā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.587 “Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība” (Likuma 4.panta otrā daļa).”

10. Aizstāt otrās daļas otrās nodaļas 5.punktā skaitļus un vārdu “2.– 7.punktā” ar skaitļiem un vārdu “2.– 6.punktā”.

11. Izteikt otrās daļas otrās nodaļas 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Apliekamo ienākumu palielina par taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas, izņemot:

13.1. zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”;

13.2. zaudējumus, kas radušies, pārdodot vērtspapīrus, kuri neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, ja nodokļa maksātājs šāda veida vērtspapīru pārdošanu neveic regulāri (ne biežāk kā vienu reizi taksācijas periodā) un pārdotie vērtspapīri bijuši viņa īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus (6.panta pirmās daļas 7.punkts). Šādus zaudējumus (t.i., zaudējumi, kuriem piemēro Likuma 14.panta 8.1daļas nosacījumus) var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta 8.1daļa).”

12. Papildināt otrās daļas otro nodaļu ar 13.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“13.1. Zaudējumi no vērtspapīru, kas neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, pārdošanas ietver zaudējumus no šādu vērtspapīru pārdošanas:

13.1.1. akcijas un obligācijas, kuras neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”;

13.1.2. pajas un kapitāla daļas, kas to valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta kapitāla daļām;

13.1.3. prasījuma vērtspapīri.

Zaudējumus no šādu vērtspapīru pārdošanas nosaka kā starpību starp attiecīgo vērtspapīru iegādes vērtību un pārdošanas cenu.

Vērtspapīru iegādes vērtības un pārdošanas cenas noteikšanu reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 45.3 – 45.9punkts.”

13. Svītrot otrās daļas otrās nodaļas 22., 23., 24. un 26.punktu.

14. Izteikt otrās daļas otrās nodaļas 28.punktu un 28.1.apakšpunktu jaunā redakcijā un papildināt ar jaunu 28.2., 28.3. un 28.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“28. Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem, kas pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu summu, kuru aprēķina (Likuma 6.4panta pirmā daļa):

Pieļaujamā						Centrālās statistikas
procentu	=	Parādu		x 1.2 x		pārvaldes (CSP) noteiktā
maksājumu		saistības				taksācijas perioda pēdējā
summa		summa				mēneša vidējā īstermiņa
						kredītu likme kredītiestādēs

28.1. Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kas vienāda ar četrkāršotu nodokļu maksātāja paša kapitāla apjomu (kas atspoguļots uzņēmuma gada pārskatā taksācijas perioda sākumā un samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā) (Likuma 6.4panta otrā daļa).

28.2. Gadījumā, ja nodokļa maksātājam apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina gan saskaņā ar Likuma 6.4panta pirmo daļu, gan arī saskaņā ar Likuma 6.4panta otro daļu veikto procentu maksājumu aprēķinu, tad apliekamo ienākumu palielina par lielāko no rezultātiem, kas iegūti minētajos aprēķinos (Likuma 6.4panta trešā daļa).

28.3. Minētā apliekamā ienākuma palielināšana par procentu maksājumu summām nav piemērojama procentu maksājumiem par Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs saņemtiem kredītiem un aizņēmumiem, kā arī nosakot kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību ar nodokli apliekamo ienākumu.

28.4. Likuma 6.4pantā paredzētā apliekamā ienākuma palielināšanas kārtība ir piemērojama ar taksācijas periodu, kas sākas 2003.gadā. Vienlaikus ar 2003.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju nodokļa maksātāji iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu (atbilstoši šo norādījumu 16.pielikumā pievienotajam paraugam).

 

Piemērs.

Iekšzemes uzņēmums ir saņēmis kredītu, kas jāatmaksā pēc diviem gadiem, no ārvalstu bankas (tie nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem Likuma 1.panta trešās daļas izpratnē).

1.variants
Uzņēmuma pašu kapitāls	Ls 10 000
Parādu saistības apmērs taksācijas periodā	Ls 100 000
CSP noteiktā vidējā īstermiņa kredītu likme
kredītiestādēs taksācijas perioda pēdējā mēnesī	7 %
Procentu likme gadā	10 %
Samaksātā procentu maksājumu summa	Ls 10 000

 

1) Uzņēmums nosaka t.s. pieļaujamo procentu maksājumu apmēru taksācijas periodā: 100 000 x 1,2 x 0,07 = Ls 8400.

Procentu maksājumu apmērs, par kuru palielināms apliekamais ienākums, ir Ls 1600 (10 000 – 8400 = 1600) (Likuma 6.4panta pirmā daļa).

2) Uzņēmums papildus iepriekš veiktajam aprēķinam nosaka procentu maksājumu daļu, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums, ņemot vērā proporciju, kādā mērā parādu saistība (par kuru aprēķināti procenti) pārsniedz četrkāršoto paša kapitāla apjomu (Likuma 6.4panta otrā daļa):

a) 100 000 : (10 000 x 4) = 2,5;

b) pieļaujamais procentu maksājumu apmērs ir 4000 (10 000 : 2,5 = 4000);

c) procentu maksājumu apmērs, par ko palielināms apliekamais ienākums, ir Ls 6000 (10 000 – 4000).

3) Tādējādi apliekamo ienākumu palielina par lielāko no aprēķinos iegūtajām apliekamā ienākuma palielinājuma summām, kas noteiktas saskaņā ar Likuma 6.4panta pirmo un otro daļu, t.i., Ls 6000.

2.variants
Uzņēmuma pašu kapitāls	Ls 75 000
Parādu saistības apmērs taksācijas periodā	Ls 100 000
CSP noteiktā vidējā īstermiņa kredītu likme
kredītiestādēs taksācijas perioda pēdējā mēnesī	7 %
Procentu likme gadā	6 %
Samaksātā procentu maksājumu summa	Ls 6000

1) Uzņēmums nosaka t.s. pieļaujamo procentu maksājumu apmēru taksācijas periodā: 100 000 x 1,2 x 0,07 = Ls 8400.

Tā kā pieļaujamais procentu maksājumu apmērs ir lielāks par faktiskajiem procentu maksājumiem taksācijas perioda laikā (8400>6000), tad apliekamais ienākums nav palielināms (Likuma 6.4panta pirmā daļa).

2) Uzņēmums nosaka procentu maksājumu daļu saskaņā ar Likuma 6.4panta otro daļu:

a) 100 000 : (75 000 x 4) = 0,33;

b) ņemot vērā, ka parādu saistība (parādu saistības vidējais apjoms taksācijas periodā) nepārsniedz četrkāršoto paša kapitāla apjomu, tad apliekamais ienākums nav palielināms par procentu maksājumu summu.

3) Tādējādi apliekamo ienākumu nepalielina par procentu maksājumiem, jo, veicot aprēķinus saskaņā ar Likuma 6.4panta pirmo un otro daļu, neveidojas apliekamo ienākumu palielinošas summas.”

15. Izteikt otrās daļas trešās nodaļas 2.punkta otro rindkopu šādā redakcijā:

“Par valsts un pašvaldību nodevu summām, kā arī preču un pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas summu, kas norādītas Likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punktā un nodokļu maksātāja grāmatvedībā ir uzrādītas izmaksās, apliekamais ienākums nav jākoriģē. Nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, preču un pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu ņem vērā, sākot ar 2004.gada 1.janvāri.”

16. Svītrot otrās daļas trešās nodaļas 17.punktā vārdus iekavās “(ievērojot Likuma 6.panta septītajā daļā minētos nosacījumus)” un tam sekojošo piemēru.

17. Izteikt otrās daļas trešās nodaļas 18. un 19.punktu šādā redakcijā un papildināt ar jaunu 19.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“18. Apliekamo ienākumu samazina par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas, kas radusies līdz 2002.gada 31.decembrim (Likuma pārejas noteikumu 37.punkts).

 

Piemērs.

Uzņēmums 2001.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā (21.rindā) apliekamo ienākumu palielināja par procentu maksājumu summu, kas pārsniedza pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, – Ls 600 apmērā.

Uzņēmums šo summu nav pārnesis (sedzis) turpmākajos taksācijas periodos, tādējādi tam izveidojusies (līdz 2002.gada 31.decembrim) uzkrātā procentu maksājumu summa Ls 600.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums 2003.gada deklarācijā var samazināt apliekamo ienākumu par Ls 120 (600 : 5 = 120). Kā arī par Ls 120 uzņēmums var samazināt nākamo četru taksācijas periodu apliekamo ienākumu.

19. Par uzkrāto procentu maksājumu summu uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamajos piecos taksācijas periodos, katrā no taksācijas periodiem apliekamo ienākumu samazina par 20 procentiem no kopējās summas.

Par uzkrāto procentu maksājumu summu uzskatāmi procentu maksājumi:

1) par kuriem uzņēmums palielināja apliekamo ienākumu iepriekšējos taksācijas periodos atbilstoši Likuma 6.panta astotajā daļā noteiktajai kārtībai (redakcijā, kas bija spēkā līdz brīdim, kad šī panta daļa tika izslēgta, t.i., 2003.gada 22.jūlijam);

2) kurus uzņēmums bija tiesīgs iekļaut turpmāko periodu apliekamā ienākuma samazinājumā;

3) kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim.

19.1. Uzņēmums, kuram ir izveidojusies uzkrāto procentu maksājumu summa iepriekšējos taksācijas periodos, vienlaikus ar 2003.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju sniedz informāciju par šīs uzkrātās summas apmēru atbilstoši šo norādījumu 16.pielikumā pievienotajam paraugam.”

18. Papildināt otrās daļas trešo nodaļu ar 20.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“20.1. Likuma 6.2pants paredz īpašus noteikumus reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem. Tas nosaka, ka apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā aktīva un pasīva posteņu pārvērtēšanas rezultātus, kas rodas saistībā ar uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu.

Šī panta otrā daļa atrunā pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu reorganizācijā iesaistītajā iegūstošajā sabiedrībā, un tādējādi pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāti netiek ņemti vērā nolietojuma aprēķinos attiecībā uz iegūstošās sabiedrības saņemto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību. Tas nozīmē, ka iegūstošajai sabiedrībai ir jāņem par pamatu pamatlīdzekļu atlikusī vērtība, kāda tā bija pievienojamā sabiedrībā reorganizācijas brīdī.

Šī panta trešajā daļā ir minētas trīs situācijas, kurās ir piemērojami šī panta pirmās un otrās daļas noteikumi:

1) 1.apakšpunktā minētajā situācijā gan pievienojamā, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents un saimnieciskās darbības veids, kas tiek nodots, atrodas Latvijā vai kādā citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī. Piemēram:

1.attēls

2) 2.apakšpunktā minētajā situācijā iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents un nododamais saimnieciskās darbības veids neveido tās pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas. Piemēram, ja ārvalstu sabiedrība izveido savu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Savukārt pievienojamā sabiedrība ir citas ES dalībvalsts rezidents. Piemēram:

2.attēls

3.attēls

3) 3.apakšpunktā – iegūstošā sabiedrība nav Latvijas rezidents un nododamais saimnieciskās darbības veids veido pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Pievienojamā (pārvedošā, sadalāmā) sabiedrība ir vai nu Latvijas rezidents vai citas ES dalībvalsts rezidents. Gadījumā, ja abas sabiedrības – iegūstošā sabiedrība un pievienojamā sabiedrība – ir citas ES dalībvalsts rezidenti un transakcijas daļa ir Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība (t.i., īpašumtiesības uz pastāvīgo pārstāvniecību pāriet no vienas ārvalstu sabiedrības citai), tad šādā gadījumā Latvijai nav tiesību aplikšanai ar nodokli. Piemēram:

4.attēls

5.attēls

Likuma 6.2panta normas nav piemērojamas, ja akcijas, kuras saņēmusi pievienojamā (pārvedošā, sadalāmā) sabiedrība atrodas tās īpašumā mazāk par trim gadiem pēc to nodošanas. 6.2panta normas var piemērot tikai tad, ja pievienojamā (pārvedošā, sadalāmā) sabiedrība pierāda, ka akciju atsavināšana nav veikta ar nolūku samazināt tās apliekamo ienākumu vai maksājamo nodokļu apjomu. Šādā gadījumā pievienojamā sabiedrība iesniedz VID teritoriālajā iestādē darījumu apliecinošu dokumentu kopijas un pamato nepieciešamību veikt akciju atsavināšanu.

Likuma 6.2pants ir piemērojams ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā, bet attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir ES dalībvalsts rezidenti šī panta stāšanās spēkā tiks noteikta ar īpašu likumu.”

19. Papildināt otrās daļas trešo nodaļu ar 20.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“20.2. Likuma 6.3panta pirmā daļa nosaka, ka iegūstošās sabiedrības nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāti netiek ņemti vērā gadījumos, kad pārvērtēšana notikusi saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu. To piemēro iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, kuri:

20.2.1. ir Latvijas rezidenti;

20.2.2. nav Latvijas rezidenti, bet to pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā ir gan nodoto, gan apmaiņā saņemto akciju turētājas.

Šī panta otrajā daļā ir atrunāts, ka apmaiņas rezultātā saņemtās akcijas novērtējamas pēc to iegādes vērtības (akciju apmaiņas brīdī), un šī vērtība palielināma par atlīdzības naudas apmēru.

Likuma 6.3pants ir piemērojams ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā, bet attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir ES dalībvalsts rezidenti šī panta stāšanās spēkā tiks noteikta ar īpašu likumu.

Piemērs.
Akciju nodošana:	Akciju iegūšana:
Vērtība Ls 200 000 = iegādes cena	Vērtība Ls 500 000
Tirgus vērtība Ls 900 000	Atlīdzība naudā Ls 50 000

Tā kā nodotās akcijas tiek pārvērtētas lielākā vērtībā (Ls 500 000), tad pārvērtēšanas rezultātus neņem vērā nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Akcijas novērtē pēc iegādes vērtības, kāda tā bija apmaiņas brīdī par pamatu ņemot ārkārtas bilances datus, t.i., Ls 200 000 un to palielina par izmaksātās atlīdzības apmēru Ls 50 000. Tādējādi iegūto akciju vērtība ir Ls 250 000.”

20. Papildināt otrās daļas trešās nodaļas 22.punkta 1.piemēra pirmo teikumu ar vārdiem “un šī dividenžu summa, kas saņemama no nerezidentiem, neatbilst Likuma 11.panta trešās daļas nosacījumiem”.

21. Izteikt otrās daļas trešās nodaļas 24.punktu šādā redakcijā:

“24. Uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta sestā daļa).”

22. Izteikt otrās daļas trešās nodaļas 25.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“25.1. Uzņēmums saglabā tiesības segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, uzņēmumiem reorganizējoties pievienošanās, sadalīšanās vai atdalīšanās ceļā, taču tas attiecas uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra (Likuma 14.panta vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā un piecpadsmitā daļa).”

23. Papildināt otrās daļas ceturto nodaļu ar 5.1. un 5.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.1. Gadījumos, kad iekšzemes uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstīs (piemēram, filiāle Igaunijā), tam saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikumiem jāveic kopējais uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins, savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot arī Igaunijas filiāles gūtos ieņēmumus un Igaunijā veiktos izdevumus. Šādi noteikto iekšzemes uzņēmuma kopējo maksājamo ienākuma nodokli var samazināt par summu, kas vienāda ar Igaunijā samaksāto ienākuma nodokli, ņemot vērā Likuma 16.pantu un nodokļu konvenciju, kas noslēgta starp Latviju un Igauniju.

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikumiem atsevišķi ir veicams Igaunijas filiāles maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins (ņemot vērā tikai Igaunijas filiāles gūtos ieņēmumus, un ar to gūšanu saistītos izdevumus). Tādējādi tiek noteikta maksimālā summa, par kādu var samazināt iekšzemes uzņēmuma kopējo aprēķināto nodokli.

5.2. Ievērojot, ka saskaņā ar nodokļu konvenciju Latvijas iekšzemes uzņēmuma kopējo aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli var samazināt par lielumu, kas nepārsniedz tādu Latvijas ienākuma nodokļa daļu, kas ir attiecināma uz ienākumu, ko var aplikt ar nodokļiem Igaunijā, tad 5.1.apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto iekšzemes uzņēmuma kopējo maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu samazina par mazāko no summām:

5.2.1. summu, kas vienāda ar Igaunijas filiāles maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli;

5.2.2. summu, kas vienāda ar Igaunijas filiāles Igaunijā faktiski samaksāto Igaunijas ienākuma nodokli.”

24. Aizstāt otrās daļas ceturtās nodaļas 23.punktā vārdus “likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā” (1998.gada 5.februāra likums ar 1999.gada 8.jūlija un 2000.gada 7.decembra grozījumiem) ar vārdiem “likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)””.

25. Papildināt trešās daļas pirmo nodaļu ar 10.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“10.1. Vadības un konsultatīvie pakalpojumi - jebkuri konsultatīvie pakalpojumi, kas sniegti iekšzemes uzņēmumam vai pastāvīgajai pārstāvniecībai, piemēram:

10.1.1. konsultāciju sniegšana un dažāda rakstura izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana;

10.1.2. informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu, realizāciju un uzņēmuma ekonomiskās darbības izpēti.

Likuma piemērošanas vajadzībām kādu pakalpojumu kvalificējot kā konsultatīvo pakalpojumu, noteicošā ir pakalpojuma būtība, nevis juridiskā forma.

 

1.piemērs.

Latvijas uzņēmums nosūta savus darbiniekus uz Zviedrijas uzņēmumu, kur tie iziet apmācību kursu – kā strādāt ar jaunām iekārtām un tehnoloģijām. Latvijas uzņēmums izmaksā atlīdzību nerezidentam par darbinieku apmācību saskaņā ar vienošanos.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur, izmaksājot nerezidentam atlīdzību par apmācību sniegšanu, un nerezidenta sniegtie pakalpojumi pēc būtības ir vērtējami nevis kā konsultatīvie pakalpojumi, bet gan kā sniegtā apmācība ar mērķi paaugstināt darbinieku kvalifikāciju, profesionālo sagatavotību u.tml.

 

2.piemērs.

Latvijas uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu – juridisku personu par inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību Ls 1000 apmērā. Atbilstoši līguma nosacījumiem nerezidents veic tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu un apkopi Latvijas uzņēmuma ražotnēs.

Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz Latvijas uzņēmumam attiecīgo pakalpojumu, un Latvijas uzņēmums tam izmaksā atlīdzību Ls 1000. Uzņēmumu ienākuma nodoklis no maksājuma nerezidentam nav jāietur, jo nerezidenta sniegtie pakalpojumi nav uzskatāmi par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem Likuma 3.panta ceturtās daļas 2.punkta izpratnē.”

26. Izteikt piektās daļas 5.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.1. Uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot Likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta b)apakšpunktu, 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu laikā, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmiem reģioniem” piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.”

27. Izteikt šo norādījumu 14.pielikumu jaunā redakcijā un papildināt ar 16.pielikumu.

14.pielikums

16.pielikums