Valsts prezidente:

Pieņemot apgabaltiesas tiesnešu zvērestus

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Pēc zvēresta: tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Rīgas apgabaltiesas tiesneses Milda Zelmene, Aina Nicmane un Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Helmuts Brasovs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna tiesnešu svinīgā zvēresta nodošanas ceremonijā Rīgas pilī 2003. gada 29.augustā

Augsti godātais ministra kungs, godātie tiesneši!

Šajā svinīgajā brīdī, kad jūs kā jauniecelti tiesneši saņemat sava amata ķēdi, jūs uzņematies pienākumus, kas gulēs uz jūsu pleciem visa profesionālā mūža garumā. Tieši uz jūsu pienākuma pildīšanas kvalitāti arī balstīsies Latvijas kā tiesiskās valsts pamati. Tiesiskā, demokrātiskā valstī viens likums ir visiem. Nevar būt ne brīvības, ne neatkarības, ne attīstības, ja tiesu sistēma nav spējīga spriest taisnu tiesu un ja tiesu sistēmā nevalda viens un tas pats likums. Sekas, kā jūs labi zināt, varētu būt ne tikai valsts nespēja pietiekami kontrolēt kriminālās aktivitātes, bet tikpat nepieciešama ir taisna tiesa arī civilprocesos, kur tāpat ir svarīgi, lai strīda gadījumā tiesa varētu nonākt pie taisnīga lēmuma, turklāt darīt to pieņemamos laika limitos, jo citādi arī visa saimnieciskā aktivitāte tiek apturēta, tā tiek traucēta, un valsts attīstība līdz ar to arī aizkavēta.

No tiesneša darba kvalitātes attīstītā un demokrātiskā valstī ir atkarīgi gan valsts demokrātijas pamati, gan valsts reputācija pasaules valstu saimē. No tās ir atkarīga arī iedzīvotāju uzticība valsts sistēmai, jo par to nav atbildīgi tikai politiķi, par to ir atbildīgas visas struktūras, kas iemieso valsts varu, un tiesu struktūra starp tām ir varbūt pati svarīgākā. Visbeidzot, jūsu darbības kvalitāte, protams, arī atstās iespaidu uz to, kā sabiedrībā attiecas pret tiesnešiem kā profesiju un kā sabiedrībā attiecas pret tieslietām un pret taisnību. Jūsu rokās ir celt savas profesijas prestižu, mūža garumā turpinot izglītoties, papildinot savas zināšanas, esot profesionāli atbildīgiem un profesionāli iesaistītiem. Tiesnesis nevar būt cilvēks, kas strādā tikai tāpat, lai aizpildītu laiku, man šķiet, ka būt par tiesnesi – tas savā ziņā ir aicinājums, kas prasa zināmu sirdsdegsmi un zināmu atdevi.

Es novēlu jums visiem trim, lai jūsu profesionālā darbība dotu arī jums pašiem personisko gandarījumu par to un lai jūs varat vienmēr teikt: šo darbu es paveicu pēc savām labākām spējām un pēc labākā iespējamā veida, kas tajos apstākļos iespējams. Lai jums pašiem ir gandarījums par labi paveiktu darbu, par to, ka jūs pildāt sabiedrībā tik ļoti nozīmīgu lomu un ka ar sava darba kvalitāti jūs palīdzat ne tikai savas profesijas prestižam, bet arī katram Latvijas iedzīvotājam radīt labāku dzīvi. Apsveicu jūs ar to, ko esat līdz šim sasnieguši, apsveicu jūs ar šo jūsu profesionālo sasniegumu un novēlu jums turpmākajā darbā vislabākās sekmes.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Tikšanās laikā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, Valsts prezidenta preses sekretāre Aiva Rozenberga, Valsts prezidenta padomniece ekonomikas jautājumos Zane Zeibote un reģionālās attīstības lietu ministrs Ivars Gaters

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 29. augustā, Rīgas pilī tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru.

Sarunā I.Gaters darīja zināmu prezidentei savu redzējumu par novadu veidošanas procesu. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka kopš stāšanaās amatā ir saņēmusi daudzus pašvaldību vadītāju komentārus, kuros pausta vēlme saņemt skaidrību par novadu veidošanas politiku un par pašvaldību nākotni, lai varētu veikt ilgtermiņa attīstības plānus.

Prezidente interesējās, kā un kādā apmērā šobrīd interesentiem iespējams saņemt informāciju par pieejamiem līdzekļiem no ES fondiem, tostarp mazai pašvaldībai. I.Gaters skaidroja, ka valsts mazajām pašvaldībām ar zemāku attīstības indeksu ir paredzējusi t.s. Eiropas projektu ietvaros lielāku atbalstu no nacionālā līdzfinansējuma. V.Vīķe-Freiberga aicināja plašāk un aktīvāk skaidrot pašvaldībām par to iespējām saņemt ES fondu palīdzību pēc valsts iespējamās dalības ES, aicināja aģitēt par šādas informācijas ieguves vietām un kritērijiem, pēc kuriem valdības politika novadu veidošanā tiks īstenota. Viņa aicināja arī kliedēt mītu, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļi varētu tikai vairot plaisu starp bagātākām un ne tik turīgām pašvaldībām.

Prezidente uzsvēra, ka neatkarīgi no gaidāmā konkrētā modeļa novadu veidošanā būtiskākais ir katra iedzīvotāja tiesības saņemt vienlīdz labus pakalpojumus, neraugoties uz to, vai viņš dzīvo lielākā vai mazākā pašvaldībā, bagātā vai nabadzīgākā. Viņa akcentēja efektivitātes un racionālisma principu, kuriem jābūt novadu veidošanas pamatā, garantējot pakalpojumu kvalitāti visās būtiskajās cilvēka dzīves jomās – izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē u.c.

Valsts prezidenta preses dienests

Atvadoties no Dānijas vēstnieka

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, 26.augustā, Rīgas pilī atvadu vizītē pieņēma Dānijas vēstnieku Latvijā Oli Haraldu Lisborgu.

Pateicoties par vēstnieka pūlēm Latvijas un Dānijas attiecību stiprināšanā, prezidente pauda gandarījumu par ilgstošo un lielo Dānijas atbalstu visdažādākajās jomās Latvijas reformu gaitā, kā arī integrējoties ES un NATO. “Dānija ir mūsu ciešs draugs un sabiedrotais, un esmu pārliecināta, ka abām valstīm esot ES, tie neskaitāmie kontakti, kas jau pastāv politikas, ekonomikas, nevalstisko organizāciju, pašvaldības, kultūras līmenī, dotu vēl lielākus augļus,” viņa piebilda.

Abas puses apspriedās par gaidāmo ES referendumu Latvijā. Prezidente atzīmēja, ka šobrīd daudzos argumentos publiskajā telpā, kuri izskan pret Latvijas dalību ES, apzināti tiek izmantota cilvēku neziņa un maldīgi priekšstati.

Valsts prezidenta preses dienests