Ar kopīgu skatu un optimismu par Baltijas valstu un tautu nākotni

Vakar Latvijā uzturējās Somijas premjerministrs Mati Vanhanens

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 29.augustā, Latvijā darba vizītē ieradās Somijas premjerministrs Mati Vanhanens.

Uzreiz pēc ierašanās Latvijā Somijas premjerministrs tikās ar Ministru prezidentu Einaru Repši.

Viens no galvenajiem pārrunātajiem jautājumiem bija gatavošanās Latvijas tautas nobalsošanai par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Ministru prezidents E. Repše atzīmēja, ka 20.septembris Latvijas iedzīvotājiem būs izšķirīgs, un izteica pārliecību, ka Latvijas vēlētāji pieņems pamatotu lēmumu par dalību ES. Somijas premjerministrs apliecināja Somijas kā ES dalībvalsts pozitīvo pieredzi, kas parādās arī iedzīvotāju attieksmē – pēc Somijas pievienošanās ES iedzīvotāju atbalsts valsts dalībai ES ir pieaudzis, jo viņiem bija iespēja pārliecināties par valsts un katra pilsoņa ieguvumiem.

E.Repše un M.Vanhanens apmainījās ar viedokļiem par šā gada oktobrī gaidāmo ES starpvaldību konferenci. Abi premjeri secināja, ka Latvijas un Somijas pozīcijas daudzos jautājumos ir līdzīgas un abām valstīm šajā konferencē būs iespēja sadarboties, lai nodrošinātu visām dalībvalstīm vienlīdzīgas iespējas ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu.

Sarunā premjerministri apsprieda arī ES un Krievijas attiecības. M.Vanhanens atzina, ka Somija uzskata Latviju par nozīmīgu partneri ES arī tāpēc, ka Latvijai ir liela pieredze attiecību veidošanā ar Krieviju. Somijas premjerministrs izteica pārliecību, ka Baltijas valstu pievienošanās ES pievērsīs lielāku ES uzmanību Baltijas jūras reģionam un sekmēs sadarbību Ziemeļu dimensijas iniciatīvas ietvaros.

Pārrunāta arī abu valstu ekonomiskā sadarbība un iespējas to sekmēt. Latvijas un Somijas premjeri apsprieda situāciju Latvijā korupcijas apkarošanas jomā, sociālās integrācijas norisi un atzinīgi novērtēja paveikto.

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 29. augustā, Rīgas pilī tikās ar Somijas premjerministru Mati Vanhanenu (attēlā) un pārrunāja gaidāmo tautas nobalsošanu par ES, kā arī ES aktualitātes.

Foto: A.F.I.

M.Vanhanens nodeva sveicienus prezidentei no Somijas prezidentes Tarjas Halonenas. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka gaida T.Halonenu viesos 15.septembrī īsi pirms Latvijas referenduma par ES, lai stāstītu Latvijas iedzīvotājiem par Somijas pieredzi Eiropas Savienībā, kas ir pavadījusi ES mazāk nekā desmit gadus. Somijas premjerministrs klāstīja V.Vīķei-Freibergai, ka balsošanas brīdī par Somijas dalību ES izteicās aptuveni 55 procenti, bet sabiedrības noskaņojums šodien rāda — ja referendums notiktu šodien, jau ap 80 procentu Somijas iedzīvotāju teiktu “jā” savas valsts dalībai ES.

V.Vīķe-Freiberga minēja vienu no aizspriedumiem, kas valda Latvijā par ES — ka tā dalībvalstīm laupa daļu suverenitātes un identitātes. Viņa vaicāja, ko Somijas premjerministrs atbildētu skeptiskam Latvijas iedzīvotājam šajā jautājumā. M.Vanhanens atbildēja, ka somiem ES sastāvā ir tikai vairāk iespēju parādīt sevi Eiropai un ES gādā par to, lai identitātes un kultūras savdabība tiktu aizsargāta un attīstīta.

Abas puses apspriedās par ES paplašināšanās aktualitātēm, Itālijas prezidentūru ES un ES konstitucionālā līguma pieņemšanas gaitu.

Valsts prezidenta preses dienests

Preses konferencē

Vakar, 29. augustā, notika Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes un Somijas ministru prezidenta Mati Vanhanena preses konference. Uzrunājot latviešu un somu žurnālistus, Latvijas valdības vadītājs Einars Repše sacīja:

“Tikko es Vanhanena kungam teicu, ka žurnālisti šobrīd sēž vietās, kur parasti valdības sēžu laikā sēž ministri.

Protams, Somijas premjerministra vizīte Latvijā notiek mūsu valstīm ļoti nopietnā laikā, kad Latvijas tauta gatavojas pieņemt visnozīmīgāko lēmumu mūsu valsts nākotnei. Tas būs lēmums par Latvijas valsts drošību daudzu gadu garumā. Par Latvijas tautas labāku nākotni un par mūsu bērnu drošāku nākotni. Tāpēc mums ir īpaši svarīga ģeogrāfiski un vēsturiski tuvu, kā arī attīstības ziņā mums tuvu valstu, kāda ir Somija, pieredze un viedoklis. Un šeit nu ir pilnīgi skaidrs, ka Somija labprāt redzētu mūs kā savus draugus un kaimiņus Eiropas Savienībā.

Interesants man šķiet fakts, ka pašā Somijā atbalsts Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski pieaudzis pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Arī viņu valstī pirms astoņiem gadiem bija asas diskusijas. Arī toreiz bija debates, bija atbalstītāji un bija skeptiski noskaņoti cilvēki. Bet ļoti būtiski, ka tieši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā atbalsts tai ir pieaudzis. Tas nozīmē, ka cilvēki savā dzīvē ir pārliecinājušies, cik svarīgi ir būt kopīgajā Eiropas demokrātisko valstu saimē. Līdz ar to es atļāvos Somijas premjerministram izteikt savu pārliecību, ka Latvijas vēlētāji referendumā nobalsos par labu dalībai Eiropas Savienībā. Tieši šādā gaisotnē mēs pārrunājām mūsu valstu turpmāko sadarbību Eiropas Savienībā un arī runājām par Eiropas starpvaldību konferenci, kur mums ar Somiju ir līdzīgas intereses un kur mēs turēsimies kopā, lai nodrošinātu ļoti pilnvērtīgu savu interešu pārstāvēšanu.

Protams, mēs pārrunājām arī Latvijas un Somijas ļoti veiksmīgās divpusējās attiecības un pieminējām Somijas ievērojamo palīdzību Latvijai daudzās jomās. Īpaši mūsu austrumu robežas nostiprināšanā, vides aizsardzībā un citās jomās, par ko mēs tiešām varam būt gandarīti un pateicīgi.”

Somijas ministru prezidents Mati Vanhanens teica:

“Ziniet, ir ļoti patīkami dzirdēt vēl vienu valodu, kurā mūsu valsts un tautas vārds skan gandrīz tāpat kā somiski. Kad Repšes kungs nupat runāja, es sapratu vārdu “Somija”. Daudzās citās valodās mūsu zeme ir “Finland” vai līdzīgi.

Paldies Repšes kungam par ielūgumu. Mūsu valstīm ir ļoti daudz kopīgu interešu gan Baltijas reģionā, gan arī mūsu kopīgajā Eiropā. Es ļoti priecājos par šo iespēju tikties un ceru, ka mums būs ļoti laba sadarbība arī turpmāk.

Mēs arī apspriedām jūsu referenduma jautājumu. Somija cer, ka Latvija pievienosies Eiropas Savienībai. Kā jau teicu, mums ir ļoti daudz iespēju sadarboties, un mums ir arī ļoti daudz kopīgu interešu, jo esam taču tuvi kaimiņi. Kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, mūsu uzņēmējiem būs vēl plašākas sadarbības iespējas.

Mēs arī apspriedāmies par starpvaldību konferenci, kas 4. oktobrī notiks Itālijā, un šajā jautājumā mums ir ļoti līdzīgas pozīcijas. Mēs apspriedām arī dažus divpusējo attiecību jautājumus.”

“LV” jautājums abiem premjerministriem:

— Kāda ir jūsu galvenā atziņa par jau notikušajiem referendumiem Eiropas Savienības kandidātvalstīs, un kādas ir jūsu prognozes par atlikušajiem diviem — Igaunijā un Latvijā?

E. Repše: — Par līdzšinējo referendumu pieredzi mums jākonstatē pilnīgi nepārprotami, ka līdz šim visi, kas par šo jautājumu lēmuši, ir izlēmuši par labu dalībai Eiropas Savienībā. Vēl neviens, kam tas ticis piedāvāts, nav atteicies. Vēl neviena valsts, kura izcīnījusi tiesības piedalīties šajā procesā, nav pateikusi “nē”. Un visi tie, kas ir pateikuši “jā”, ir acīm redzami apmierināti ar savu izvēli, jo tik tiešām šo valstu iespējas ir paplašinājušās. Līdz ar to mēs šobrīd, protams, teorētiski izsakām cerības par pozitīvu iznākumu arī divās pēdējās kandidātvalstīs — Igaunijā un Latvijā. Bet es atļaušos paust arī pārliecību, ka šis lēmums būs pozitīvs. Jo tas ir visa mūsu līdzšinējā ceļa loģisks noslēgums. Un, ja līdz šim mūsu tauta ir nepārprotami balsojusi par neatkarību, brīvību, demokrātiju un attīstību, tad es domāju, ka mūsu tauta nobalsos arī par līdzdalību Eiropā, citu civilizētu, attīstītu, demokrātisku valstu saimē, kur mēs īstenībā vienmēr esam bijuši. Līdz ar to es esmu pārliecināts, ka pēdējie divi referendumi abās kandiātvalstīs būs sekmīgi.

M. Vanhanens: — Mūsu laikā sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā bija ilgākas, un sagatavošanās process bija ilgāks. Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts atzinīgi vērtē Latvijas paveikto darbu, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, un es ticu, ka referenduma rezultāts būs pozitīvs. Reālā dzīve rāda, ka iestāšanās Eiropas Savienībā dos pozitīvus rezultātus gan Latvijai, gan arī Eiropas Savienībai. Pirms mūsu referenduma sabiedriskās domas aptaujas gan rādīja pozitīvas attieksmes pārsvaru, taču pēc referenduma noskaidrojās, ka Eiropas Savienības atbalstītāju bijis vēl vairāk. Tagad, kad Somija jau astoņus gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts, vairs tikai varbūt kādi desmit procenti cilvēku nevēlas, ka Somija ir Eiropas Savienībā.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Vakar Rīgā tikās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri

Foto: A.F.I. Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stigs Mellers, Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulanda, Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja, Islandes ārlietu ministrs Haldors Asgrimsons, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda, Lietuvas ārlietu ministrs Antans Vaļonis un Norvēģijas ārlietu ministrs Jans Petersens

Vakar, 29. augustā, Rīgā noritēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās, kuras laikā pēc oficiālajām sarunām visu valstu ārlietu ministri sniedza kopīgu preses konferenci plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Atklājot preses konferenci, Latvijas ārlietu ministre Sandara Kalniete norādīja, ka šī tikšanās notiek Latvijai un pārējām Baltijas valstīm nozīmīgā laikā, jo kopš šā gada aprīļa, kad tika parakstīts līgums par desmit kandidātvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), mūsu valstis ir jaunā statusā. Vēl vairāk – šis laiks ir svarīgs, jo pēc trim nedēļām Latvijas pilsoņiem referendumā būs jāizlemj, pievienoties vai nepievienoties Latvijai ES dalībvalstu saimei, bet jau pēc divām nedēļām tāds pats lēmums būs jāpieņem kaimiņvalsts Igaunijas pilsoņiem un tajā pašā dienā 14. septembrī Zviedrijā norisināsies referendums par vienotās Eiropas valūtas – eiro – ieviešanu Zviedrijā.

Izvēle par pievienošanos pašu pilsoņu rokās

Preses konferencē atbildot uz jautājumu par vēlējumu Latvijas un Igaunijas cilvēkiem pirms gaidāmā referenduma par pievienošanos ES, Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda pauda cerību, ka gan Latvijas, gan Igaunijas referendumu iznākumi būs pozitīvi un jau pēc neilga laika šajās ārlietu ministru tikšanās reizēs būs par trijiem ES dalībvalstu ministriem vairāk. Tomēr izvēle par to, pievienoties vai ne, ir tikai un vienīgi Latvijas un Igaunijas pilsoņu ziņā. Ārī Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja piekrita, ka lēmums par pievienošanos ir jāpieņem valstu pilsoņiem un Somija respektēs to, lai arī kāds būtu iznākums, tomēr pēc tik apjomīga darba, ko Latvija un Igaunija ieguldījušas, gatavojoties dalībai ES, būtu visai liels sarūgtinājums, ja netiktu izmantota iespēja šo procesu novest līdz galam, teica Somijas ārlietu ministrs.

Zviedrijas ārlietu ministre pastāstīja arī to, ka, iesaistoties diskusijā ar sabiedrību pirms gaidāmā referenduma par Zviedrijas pievienošanos Eiropas kopējai valūtai – eiro, kas paredzēts vienā dienā ar Igaunijas referendumu par pievienošanos ES, viņa vairākkārt uzsvērusi, ka balsojums par ES jautājumiem nav tā reize, kad paust protestu pret pašreizējo valdību un tās realizēto politiku. Neapmierinātību ar valdības darbu vajag izteikt nākamajās parlamenta vēlēšanās, nevis tad, kad tiek lemts par pievienošanos eiro – vai Latvijas un Igaunijas gadījumā – par pievienošanos ES.

Arī Sandra Kalniete norādīja, ka jautājums par valsts pievienošanos ES ir jāuzlūko ilgtermiņā, un, to izlemjot, ir jādomā par visas valsts attīstību un labklājību daudzu gadu garumā. Valdības mainās, un tā ir ļoti īslaicīga un pārejoša parādība, turpretim iekļaušanās Eiropas valstu saimē ir ļoti liels un nozīmīgs notikums, kas būtu pielīdzināms vēl diviem citiem vēsturiskiem notikumiem Latvijas nācijas vēsturē – neatkarības iegūšanai 1918. gada 18. novembrī un deklarācijai par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā, teica S. Kalniete.

Diskusijas par Eiropas konstitūciju vēl priekšā

Somijas ārlietu ministram tika jautāts arī par to, kā viņš komentē Somijas premjerministra Mati Vanhanena nesen pausto kritiku par Eiropas konventa izstrādāto konstitucionālā līguma projektu, kurā vairāki risinājumi kaitēs mazo valstu situācijai ES institūciju darbībā.

Erki Tuomioja informēja, ka šis jautājums vēl aizvien ir aktuāls un piektdien par to norisinājušās diskusijas Somijas parlamentā. Lai gan Somijas valdības vadītājs nedaudz mīkstinājis savu iepriekš izteikto kritiku, tomēr Somijas valdībā vēl aizvien valda pārliecība, ka atsevišķi panti konstitūcijas projektā būtu pārstrādājami. Tādēļ starpvaldību konferencei, kas savu darbu sāks šā gada oktobrī, vēl būs jāiegulda visai liels darbs, lai nonāktu pie konstitūcijas galadokumenta, teica Somijas ārlietu ministrs.

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda arī atbalstīja viedokli, ka diskusijas par Eiropas konstitūcijas projektu joprojām nav beigušās un tuvākajā laikā par vairākiem projektā ietvertajiem risinājumiem tiks diskutēts Zviedrijas valdībā. Līdz ar to ES starpvaldību konferencē, kuras mērķis būs pieņemt šā dokumenta galīgo variantu, vēl gaidāmas visai plašas diskusijas.

Savukārt Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulanda pauda viedokli, ka attiecībā uz starpvaldību konferenci, kurā paredzētas galējās diskusijas par ES konstitucionālo līgumu, nevajadzētu ielikt stingros laika rāmjos, jo tas varētu negatīvi ietekmēt tik jutīga dokumenta kā ES konstitucionālā līguma attīstību un galarezultātu.

Vienīgi Dānijas Ārlietu ministrijas pārstāve atzina: Dānijas valdība uzskata, ka Eiropas konventā izstrādātais konstitūcijas projekts ir visai labs un arī līdzsvars, kas panākts starp mazo un lielo valstu ietekmi ES institūcijās, ir pieņemams, tādēļ gaidāmajā starpvaldību konferencē nevajadzētu izjaukt ilgās diskusijās panākto kompromisu.

Turpretim Lietuvas ārlietu ministrs Antans Vaļonis pauda uzskatu, ka vēl tomēr ir jautājumi, par kuriem saistībā ar ES konstitucionālo līgumu būtu jādiskutē, un nevajadzētu mazināt starpvaldību konferences lomu un nozīmi šī līguma attīstības gaitā.

Visbeidzot Sandra Kalniete, papildinot citu valstu ministru teikto, uzsvēra, ka galvenais ir topošā konstitucionālā līguma saturs, nevis mērķis to pieņemt iespējmi īsākā laikā, tādēļ gaidāmajā starpvaldību konferencē vajadzētu visus neskaidros un strīdīgos jautājumus kārtīgi izdiskutēt. Šā dokumenta galvenais uzdevums būtu panākt, lai ES attīstītos kā vienlīdzīgu valstu savienība, nevis kā valstu federācija, piebilda ministre.

Vai būs bezvīzu režīms ar Krieviju

Preses konferencē izskanēja arī jautājums, cik pamatotas ir runas par to, ka pēc kāda laika starp ES un Krieviju varētu tikt noslēgts bezvīzu režīms, kā rezultātā Krievijas pilsoņi varētu daudz brīvāk ieceļot ES dalībvalstīs.

Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja atzina, ka šis jautājums ir bijis dienas kārtībā pēdējās ES un Krievijas tikšanās laikā un abas puses atzīst, ka šāds jautājums ir perspektīvs, pārskatāmā nākotnē par to varētu diskutēt un, iespējams, arī ieviest bezvīzu režīmu. Tomēr šis varētu būt ilgtermiņa jautājums, jo vēl nav noritējušas diskusijas pašās ES dalībvalstīs. Sākotnēji iespējamais bezvīzu režīms ar Krieviju būtu jāpārrunā ES iekšienē, un tikai pēc tam ar kopēju pozīciju varētu noritēt tālākās diskusijas ar Krieviju. Ņemot vērā, ka šis jautājums vēl ir tikai ideju vai cerību līmenī, šobrīd runāt par konkrētiem termiņiem būtu krietni par agru.

Arī S. Kalniete atzina, ka šis ir ilgtermiņa jautājums un tam vispirms jābūt izdiskutētam ES ietvaros, lai tā būtu vienota ES pozīcija, nevis individuāls risinājums, kas radies divpusējās sarunās. Līdzīgu viedokli pauda arī citu valstu ārlietu ministri.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors