Par valsts budžeta projekta veidošanu

Arodbiedrību ieskatā un aprēķinos

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), iepriekš vienojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), ierosina sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdi, lai kopā ar valdību diskutētu par 2004.gada valsts budžeta projekta veidošanas pamatprincipiem un prioritātēm. LBAS valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers 27.augustā rīkotajā preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka arodbiedrības un darba devēji vēlas iesaistīties valsts budžeta projekta veidošanas procesā vēl pirms projekta akceptēšanas valdībā, kas atbilstu sociālā dialoga standartiem. Diemžēl šogad ne LBAS, ne LDDK nav bijis nekādu iespēju piedalīties valsts budžeta veidošanas procesā, bet pērn šāda iespēja radusies tikai pēc projekta iesniegšanas Saeimā. LBAS valdes priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns skaidroja, ka LBAS neiebilst pret valdības deklarēto valsts budžeta deficīta samazināšanu principā, bet aicina gan Ministru kabinetu, gan Saeimu izvērtēt 2004.gada valsts budžeta iespējas salīdzinājumā ar Latvijas tautsaimniecības tempiem un saskaņot tādas budžeta ieņēmumu daļas prognozes, kas atbilstu reālajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam un reālajam naudas apjomam, kas Latvijā ieplūdīs no Eiropas Savienības fondiem. Pašreiz valdības aprēķinātās nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu prognozes E.Baldzēns raksturo kā pārāk piesardzīgas, kas jo aktuāli kļūst brīdī, kad valdība par valsts budžeta veidošanas prioritāti pasludinājusi budžeta deficīta samazināšanu par 1 procentu, līdztekus pastāvot daudzām nepieciešamām izdevumu pozīcijām izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē un citās tautsaimniecības jomās.

Par veselības budžetu

Šīs valdības desmit mēnešu darbības laikā nekāda veselības aprūpes sakārtošana nav notikusi ne no likumdošanas, ne nozares finansēšanas viedokļa — ar šādiem skarbiem vārdiem arodbiedrības uzskata izklāstu par nākamā gada valsts budžeta projektu veselības aprūpes nozarei sāka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Ruta Vīksna. Paralizēts arī cerīgi sāktais darbs pie obligātās veselības apdrošināšanas likuma izstrādes, jo valdība, likvidējot visus speciālos budžetus, tostarp arī veselības aprūpes speciālo budžetu, nav skaidri norādījusi, no kādiem līdzekļiem turpmāk šī nozare tiks finansēta. LVSADA priekšsēdētāja, raksturodama pašreiz pieejamo veselības aprūpes budžeta projektu nākamajam gadam, nevarēja piekrist ne finanšu ministra, ne veselības ministres vairākkārt paustajiem paziņojumiem, ka, neraugoties uz valdības pasludināto taupības režīmu, situācija veselības aprūpē nepasliktināsies un ka iedzīvotāji no līdzekļu taupīšanas necietīs. Ja arī netiks palielināta maksa par ārsta speciālista apmeklējumu un ģimenes ārsta mājas vizīti, tad citus plānotos veselības aprūpes pakalpojumu sadārdzinājumus, piemēram, palielinātu līdzmaksājumu par dažādiem izmeklējumiem, par ārstēšanos stacionārā un plānveida ķirurģisko palīdzību, Veselības ministrija nav atsaukusi. Arī palielinātā budžeta ieņēmumu prognoze par 25 miljoniem latu, no kuriem veselības aprūpei plānots atvēlēt 2,2 miljonus latu, R.Vīksnas vārdiem runājot, situāciju būtiski uzlabot nespēj. “Tā vienkārši ir iedzīvotāju maldināšana, paziņojot, ka nebūs sliktāk,” LVSADA viedokli pauda arodbiedrības priekšsēdētāja.

Par izglītības budžetu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), pretēji mediķiem, sociālo dialogu un sadarbību ar valdību un Izglītības un zinātnes ministriju vērtē pozitīvi. Optimisma pamatā ir pēdējos mēnešos atrastais risinājums divām nopietnām problēmām, kas tieši saistītas ar izglītības darbinieku sociālo nodrošinājumu, informēja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča. Pirmkārt, ir saglabāts Izglītības likuma 53.pants, kurā noteikta pedagogu darba samaksas piesaiste minimālajai algai valstī. Otrkārt, ir veikti grozījumi Izglītības likuma, kas atļauj pirmspensijas vecuma skolotājiem turpināt darbu skolās arī ar vidējo speciālo izglītību. Jau tuvākajā laikā arodbiedrība kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju plānojusi sākt darbu pie jaunas pedagogu darba samaksas koncepcijas izstrādes.

Runājot konkrēti par nākamā gada valsts budžeta projektu, A.Harbacēviča minēja izglītības nozares budžeta pozīcijas, kurām naudas plānots vairāk — līdzekļu palielinājums iecerēts emeritēto zinātnieku sociālajiem pabalstiem un studiju izmaksu koeficientu palielināšanai, kā arī ir atrasta nauda studentu un vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņu ceļa izdevumu kompensācijām. LIZDA priekšsēdētāja pauda gandarījumu arī par to, ka turpināsies pedagogu darba samaksas palielināšana, kas tiks sākta šā gada 1.septembrī, bet neslēpa bažas, ka joprojām nav skaidrs, vai līdzekļi tiks paredzēti pēc pedagogu darba samaksas palielināšanas grafika plānotajam algu pielikumam arī nākamā mācību gada sākumā. Ar mīnusa zīmi nākamgad plānoti izdevumi pedagogu tālākizglītības fondā, kas pēc arodbiedrības aprēķiniem nozīmē to, ka aptuveni 1500 pedagogu vairs nesaņems atbalstu savai tālākizglītībai, ko par pienākumu uzliek likums. Finansējums nākamā gada budžeta projektā samazināts arī zinātnei — pretēji valdības solījumiem to būtiski palielināt.

Par mediķu algām

Pēc arodbiedrības domām, veidojot nākamā gada valsts budžeta projektu, tiek maldināti ne tikai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji — iedzīvotāji, bet arī pakalpojumu sniedzēji — paši ārstniecības darbinieki. Medicīnas darbiniekiem jau no šā gada septembra tika solīta 200 latu liela vidējā alga pakalpojuma cenā, kas nozīmētu 300 latus lielu darba samaksu (alga kopā ar piemaksām) ārstam, 178 latus medicīnas māsai. Taču, lai nodrošinātu šo 200 latus lielo vidējo algu pakalpojumu cenā, algām vien nākamā gada budžetā ir nepieciešami 44 miljoni latu, informēja R.Vīksna. Veselības aprūpes budžetam nākamgad papildus paredzēti vien 38 miljoni latu, tas nozīmē, ka nepietiks pat šim ilgi gaidītajam un ar mediķu streikiem izcīnītajam un arī valdības solītajam algu palielinājumam, kur nu vēl citām veselības aprūpes nozares vajadzībām. To saprotot, Veselības ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, kas paredz 190 latus lielu vidējo algu pakalpojumu cenā, turklāt ne tikai nākamgad, bet arī šogad, kad ar šā gada valsts budžeta grozījumiem jau piešķirta nauda mediķu algu palielinājumam, par pamatu ņemot vidējo algu 200 latu.

Precizētu budžeta projektu nākamajam gadam Veselības ministrija solījusi iesniegt Finanšu ministrijai līdz septembra sākumam, tad arī būs skaidri zināms, cik lielas būs mediķu algas, par cik palielināti vai palikuši nemainīgi pacientu maksājumi. Taču LVSADA par vēl vienu svarīgu lietu, kas ietekmē arī veselības aprūpes finansējumu un galvenokārt tā izlietojumu ārstniecības iestādēs, uzskata normatīvās bāzes nesakārtotību mediķu darba samaksas jautājumos. R.Vīksna pauda uzskatu, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka, cik liela ir mediķu minimālā darba samaksa valstī. Ja algu lielums ir atkarīgs no ārstniecības iestādes vadītāja lēmuma, kā tas ir pašlaik, nereti gadās, ka valdības piešķirtie līdzekļi mediķu algām tiek izmantoti pavisam citiem mērķiem.

Lai arī kopumā LVSADA pauda neapmierinātību ar pašreiz izstrādāto nākamā gada valsts budžeta projektu veselības aprūpei un budžeta veidošanas gaitu, atstājot ārpus diskusijām arodbiedrības, plašākas mediķu protesta akcijas, kas sākotnēji varētu būt mītiņš, arodbiedrība neplāno pirms gaidāmā referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Par pasažieru pārvadājumu dotēšanu

Pavisam neapmierināti ar situāciju, ka arī nākamā gada valsts budžeta projektā, tāpat kā iepriekšējos gados, nav paredzēti līdzekļi pasažieru pārvadājumu dotēšanai, ir Latvijas dzelzceļnieki. Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības pārstāvis Vladimirs Novikovs prognozēja, ka pēc pieciem gadiem pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu būs jāaptur. Pasažieru pārvadājumu subsīdiju novēršanai gadā būtu nepieciešami 20 miljoni latu. Šobrīd šī nauda pasažieru pārvadājumiem tiek novirzīta šķērssubsīdiju veidā no kravu pārvadājumiem. Šķērssubsīdijas ir aizliegtas Eiropas Savienībā, un dzelzceļnieki prognozē, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai, ja tā neko nedarīs situācijas uzlabošanai, par to vēl nāksies maksāt arī soda naudas. Kā akcentēja nozares pārstāvis, pasažieru pārvadājumu subsidēšana no kravu pārvadājumos iegūtajiem līdzekļiem samazina Latvijas dzelzceļa konkurētspēju. “Mums ir apnikušas nogurdinošās sarunas ministrijās, un mēs pāriesim uz pirmsstreika sarunām,” informēja V.Novikovs, līdzīgi mediķiem solot, ka arī dzelzceļnieku protesta akcijas tiks plānotas tikai pēc referenduma.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore