Par zviedru vēlmi radīt labāku Eiropu

Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons:

Eiro ieviešana Zviedrijā dotu acīmredzamu labumu Zviedrijai un zviedru tautai. Palielinātos tirdzniecība un ekonomiskais pieaugums. Pazeminātos aizdevumu procentu likmes, un konkurences pieauguma apstākļos cenas tiktu spiestas uz leju. Šo uzlabojumu apjoms ir ticis apšaubīts. Domāju – labi, ka notiek šādas diskusijas, jo neviens nevar precīzi zināt, cik lielu iespaidu atstās eiro ieviešana. Neraugoties uz visu, varu konstatēt – lietpratēju vairākums ir vienisprātis, ka, ieviešot eiro, ekonomiskā attīstība uzlabotos un mājsaimniecību ekonomiskā situācija nostiprinātos. Šīs priekšrocības nav mazsvarīgas, gluži pretēji – tām ir liela nozīme gan labklājības finansēšanā, gan atsevišķu cilvēku dzīvē. Man svarīgākais arguments par labu eiro tomēr ir šāds – tas dos mums lielākas iespējas kopā ar citiem Eiropas ļaudīm radīt labāku kontinentu.

Ja aktīvi pateiksim nē eiro, tad raidīsim skaidru signālu – Zviedrija nav gatava uzņemties atbildību par Eiropas nākotni. Mūsu vēstījums citām valstīm šādā gadījumā būtu tāds, ka vēlamies stāvēt drusku ārpusē – un tas tajā pašā laikā, kad desmit, varbūt pat vairāk jaunu dalībvalstu pievienosies Eiropas Savienībai, ieviesīs eiro un kļūs lemtspējīgas.

Jau šodien Zviedrija ir izslēgta no sanāksmēm par ekonomisko politiku eirozonā. Aktīvi izvēloties palikt ārpusē, kad pievienosies jaunās valstis, samazinātos Zviedrijas iespējas ietekmēt lēmumus – ne tikai ekonomikā.

Gaidāma ne tikai jauno valstu iestāšanās ES un valdību sarunas par jauno līgumu, jaunu ES konstitūciju. Tuvākajos gados tiks pieņemta vesela virkne svarīgu lēmumu, kas ietekmēs Zviedrijas pilsoņu ikdienu. Tādēļ vēlos, lai Zviedrija pilnībā iesaistās tās Eiropas veidošanas procesā, kurā dzīvos mūsu bērni un mazbērni.

Tuvākajos gados Zviedrijas valdība ES darbā lielāko nozīmi piešķirs šādām sfērām:

1. Vairāk darba vietu. Mums ir izdevies īstenot Zviedrijas ambīcijas padarīt Eiropas Savienību par nodarbinātības savienību. Šim nolūkam tika izvirzīti ambiciozi mērķi, un sasniegti labi rezultāti – kopš darba sākuma radīti pieci miljoni jaunu darbavietu, turklāt pusmiljons no tām pagājušajā gadā vien. Par spīti zemajai konjunktūrai bezdarbs Eiropā ir samazinājies par diviem miljoniem cilvēku. Tagad vēlamies attīstīt pilnīgas nodarbinātības sasniegšanas stratēģiju.

2. Lielāka līdztiesība. Vairums ES dalībvalstu vēl aizvien atpaliek no mums līdztiesības ziņā. Tieši tādēļ Zviedrija ir sevišķi atbildīga par līdztiesības veicināšanu Eiropā. Jau tagad nolemts, ka līdztiesības perspektīvai tuvākajos gados jācaurauž visa ES nodarbinātības stratēģija. Mēs gribam iet vēl tālāk un integrēt līdztiesības aspektus visās ES politikas sfērās.

3. Labāka vide. Vides problēmām nav robežu. Zviedrijas ES prezidentūras laikā mēs sevišķi uzsvērām vides jautājumus kā Eiropas sadarbībai svarīgu aspektu. Palielinoties ES dalībvalstu skaitam, pieaugs vajadzība un iespējas ES līmenī īstenot spēcīgu vides politiku.

4. Drošāka labklājība. Labklājības jautājumi ir un arī turpmāk būs lielākoties nacionāla darīšana, tomēr ir jomas, kur varam daudz ko iegūt no padziļinātas sadarbības Eiropas mērogā. Vērā ņemama labklājība konkrētā valstī šobrīd ar lepnumu tiek uzskatīta par daļu no Eiropas identitātes.

Vēlamies modernizēt Eiropas labklājības modeli.

5. Labāka izglītība. ES ir izvirzījusi kā mērķi, ka, vēlākais 2010. gadā, 3% no iekšzemes kopprodukta jāveltī pētniecībai un attīstībai. Zviedrija jau šobrīd ir pārsniegusi šo līmeni, taču resursu pieaugums visā Eiropā palielinās arī Zviedrijas spēku starptautiskajā konkurencē.

6. Lielāka atklātība. Lielākai atklātībai Eiropas Savienībā ir galvenā nozīme, lai ES tuvinātos saviem pilsoņiem. Tieši tādēļ kopš 1995. gada, kad Zviedrija kļuva par dalībvalsti, esam bijuši aktīvi, cenšoties padarīt visas ES institūcijas atvērtākas pilsoņu ieskatam. Vēlamies, lai sabiedrībai tiktu dotas tiesības piekļūt publiskiem dokumentiem.

7. Labāki apstākļi patērētājiem. Eiropas Savienībai jākalpo pilsoņiem. Ar ES starpniecību Zviedrijas pilsoņiem tiek nodrošināta plašāka preču un pakalpojumu izvēle par zemām cenām. Pilsoņiem arī jābūt pārliecinātiem, ka preces ir drošas.

8. Drošāka un taisnīgāka pasaule. Kopīgi strādājot, Eiropas iespējas ietekmēt pasauli kļūs lielākas. Eiropas Savienībai ir svarīga loma miera, demokratizācijas un cilvēka tiesību veicināšanā. Mēs veicināsim straujāku atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču izplatības riska mazināšanos. Vēlamies, lai ES padziļina sadarbību ar ANO. Gribam realizēt ES konfliktu novēršanas programmu. Cilvēka tiesībām un demokrātijai jāieņem aizvien nozīmīgāka vieta miera veicināšanas un palīdzības pasākumos un migrācijā. Kad ES pavisam drīz iestāsies jaunas dalībvalstis, aukstais karš būs beidzies uz visiem laikiem. Tad varēsim radīt Eiropu, kurā dominē miers un demokrātija.

Nē eiro būtu iznīcinošs trieciens mūsu iespējām piedalīties un veidot Eiropu. Jā atvieglotu Zviedrijas iespējas vadīt Eiropu darbavietu skaita pieauguma, drošākas labklājības un labākas vides virzienā.

Pēc “DAGENS NYHETER”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.