Par zināšanām bagāto brāļu sabiedrību

Lietuva atpalika no Igaunijas un Latvijas, taču tagad strauji attīsta savu uz zināšanām balstīto sabiedrību. Ārvalstu IT uzņēmumi ieinteresēti raugās uz Baltijas valstīm kā resursu reģionu kontrakta darbiem.

“Padomju Savienības Silikona ieleja atradās Lietuvā un Baltkrievijā. Neatkarības laikā daudzi militārajā rūpniecībā strādājušie speciālisti nodibināja savus uzņēmumus”, stāstīja informācijas tehnoloģiju foruma “Infobalt” vadītājs Dzjugs Juknis. Padomju republika Lietuva specializējās informācijas tehnoloģijās, biotehnikā, lāzeru, optikas un nanotehnikā – jomās, kurās attīstās arī jaunās rūpniecības nozares. Šie uzņēmumi tomēr ir mazi, un tiem ir grūti gūt panākumus eksportā, kad pašmāju tirgū nav pieauguma.

Lietuvas valdība tagad vēlas panākt straujāku savas desmit gadus vecās datorrūpniecības izaugsmi, kas sāka atpalikt no konkurentiem Igaunijā un Latvijā. Pamats ir ielikts nemateriālo tiesību un elektroniskā paraksta likumdošanas veidā. Aizsardzība pret pirātisko kopēšanu ir priekšnoteikums, lai ārvalstu uzņēmumi vispār interesētos par konkrēto valsti.

Juknis norādīja, ka Lietuva izmatošot sava ģeogrāfiskā un kultūras stāvokļa priekšrocības. Runā, ka interese esot liela. Oktobrī “Infobalt” Viļņā rīkos gadskārtējo gadatirgu, un četrās dienās gaidāmi dalībnieki no visas pasaules, arī liela Dienvidkorejas uzņēmumu grupa, kā arī apmēram 10 000 apmeklētāju.

Pērn Juknis vadīja uzņēmēju, politiķu un ierēdņu delegāciju uz ASV, kur cita starpā izlika ēsmu miljonam lietuviešu izcelsmes amerikāņu. “Vēlamies kļūt par tehnikas tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Baltkrievijā arī ir daudz speciālistu, taču viņiem nav pieejas Eiropai. Mums ir gan lietpratēji, gan pieredze piedalīties Eiropas projektos.” Viena no iespējām veiksmīgi darboties eksporta tirgū ir sadarbība ar citiem Baltijas valstu informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem.

“Lieliem Eiropas mēroga projektiem mūsu uzņēmumi ir pārāk mazi. Ir ideja radīt virtuālus konsorcijus, kas kopīgi piedalītos pasūtījumu konkursos.”

Viļņas pilsētas daļā Sauletekio tiks izveidota Lietuvas Silicon Valley.

Viens no kavēkļiem ir augstskolu nespēja turēt līdzi attīstībai. Pasniedzēju zināšanas nav pietiekamas, lai izglītotu datorinženierus moderniem uzņēmumiem, un datorsistēmas ir nepilnīgas. Cita problēma – tādas valstis kā Īrija ar augstām algām vilina datorspeciālistus, un vietējie masu mediji biedējoši raksta par masveida smadzeņu aizplūdi.

Lai gan datoru tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga divas reizes, maz ir tādu, kam mājās ir interneta pieslēgums. Tikai trešdaļai iedzīvotāju ir pieejama parastā tālruņa līnija. Uz zemes bāzēto tālruņa līniju abonentu skaits pēdējos divos gados ir samazinājies par vairāk nekā 100 000. Vairāk nekā pusei Lietuvas iedzīvotāju ir pārvietojamie tālruņi.

Lietuvā ir izveidojusies plata tā dēvētā digitālā plaisa jeb informācijas tehnoloģiju sadale starp pilsētām un laukiem, tāpēc valdībā ir sākts pilotprojekts ar nolūku nodrošināt interneta pieslēgumu arī izolētām apdzīvotām vietām – ja ne citādi, tad kaut vai ar mobilajiem telefoniem.

Lietuva tātad kā prioritāti ir izvirzījusi uz IT bāzētu zināšanu stratēģiju, taču pastāv arī praktiskas problēmas. “Hufvudstadsbladet” korespondents kopā ar Aurimu Matuli no valdības ēkas devās uz Mudrika Dadašova (Moudrick M. Dadashov) Internet Center. Dadašovs stāstīja, ka “Teliai” un “Sonerai” piederošais “Lietuvos Telekomas” ir viens no lielākajiem attīstības šķēršļiem Lietuvā. Kad Dadašovs sāka piedāvāt DSL līnijas ātrai datu pārraidei, “Lietuvos Telekomas” uzstādīja filtru, kas ierobežoja informācijas pārraides ātrumu. Kad viņš sāka reklamēt lētas telefona sarunas internetā, monopoluzņēmums gluži vienkārši atslēdza līnijas.

Lietuvai vēl garš ceļš ejams.

* * *

Otrā rakstā Karls–Gustavs Lindēns iepazīstina ar vienu no spožākajām Baltijas valstu IT jomas zvaigznēm – Lietuvas uzņēmumu “Alna” – kas acumirklī spējot mobilizēt simtiem baltkrievu un ukraiņu programmētāju.

Pēc “HUFVUDSTADSBLADET”