Vakar, 2. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu”.

Noteikumi nosaka struktūrfondu vadības un ieviešanas sistēmā iesaistītās institūcijas un to funkcijas. Akceptējot noteikumus, būs juridisks pamats struktūrfondu ieviešanas sistēmā iesaistītajām institūcijām turpināt darbu pie detalizētu procedūru sagatavošanas, lai nodrošinātu tām noteikto funkciju īstenošanu.

Akceptēti noteikumi “Prasības svaigas gaļas, blakusproduktu un gaļas produkcijas ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem”.

Noteikumi nosaka prasības, kādas ir Latvijā ievedamai, no tās izvedamai un tranzītā pārvadājamai svaigai (saldētai) gaļai, mēlēm, aknām, sirdīm, cūku galvu gaļai, cūku ādām, kas paredzētas lietošanai cilvēku uzturā, gaļas produktiem, gaļas izstrādājumiem, gaļu saturošiem produktiem, sagatavotiem gaļas ēdieniem, grībām (dradžiem), gaļas ekstraktiem, želatīnam, gaļas un ādu pulverim un kausētiem dzīvnieku taukiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, cūku, aitu un kazu zarnām, ja attiecīgā gaļa, blakusprodukti un gaļas produkcija iegūta no nokautiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, viennadžiem, trušiem, putniem (vistām, tītariem, pīlēm, zosīm, pērļu vistiņām, paipalām, baložiem, fazāniem, strausiem, irbēm), fermā audzētiem savvaļas dzīvniekiem vai nomedītiem savvaļas dzīvniekiem.

Noteikts, ka pasta sūtījuma veidā un personiskās bagāžas veidā (ja persona šķērso robežu) Latvijā ir atļauts ievest gaļas produkciju, ja: tās svars nepārsniedz vienu kilogramu; tā atrodas hermētiski noslēgtā iesaiņojumā; tā nav paredzēta tirdzniecībai; tā ir ražota valstī vai tās administratīvi teritoriālajā vienībā, kas ir iekļauta šajos noteikumos minētajā sarakstā; tā ir ražota valstī vai tās administratīvi teritoriālajā vienībā, kurai nav piemēroti liegumi dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumu dēļ.

Latvijā atļauts ievest gaļu, blakusproduktus un gaļas produkciju no tām valstīm vai to administratīvi teritoriālajām vienībām, kas ir iekļautas gaļas eksportētājvalstu sarakstā. Gaļas eksportētājvalstu sarakstu izveido un uztur Pārtikas un veterinārais dienests, un to apstiprina zemkopības ministrs.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2003. — 2005.gada darbības stratēģiju, ieviešot jaunos noteikumus, tiks sekmēta valsts politikas īstenošana pārtikas drošības jomā.

Sagaidāmie rezultāti: cilvēka veselībai nekaitīgas, drošas un kvalitatīvas pārtikas aprite, sakārtotas importa un eksporta aktivitātes, radot godīgu konkurenci iekšējā tirgū, kā arī pamatam, lai Latvijas Republika tiktu uzskatīta par tranzītam labvēlīgu un drošu teritoriju. Svaigas gaļas un tās produkcijas ievešanas, izvešanas un tranzīta kontroles funkcijas veic Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija, nodrošinot kravu kontroli muitas kontroles punktos un uz Latvijas Republikas robežas, kā arī muitas noliktavās.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.oktobri.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 4.novembra noteikumos Nr.428 “Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība””.

Grozījumi noteikumos paredz atjaunot cukura līmeņa asinīs noteikšanai paredzēto paškontroles līdzekļu (glikēmijas teststrēmeļu) kompensāciju 100% apmērā bērniem un grūtniecēm, veikt izmaiņas kompensējamo zāļu cenas veidošanā un kompensācijas summas noteikšanā, kas būs saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu zālēm ar 2004.gada 1.janvāri (noteikts atbilstošs pārejas laiks); pastiprināt zāļu ražotāju, ārstu un farmaceitu atbildību par zāļu kompensācijai piešķirto līdzekļu racionālu izlietošanu. Paredzēts, ka zāļu ražotājs sedz izmaksas par zāļu lietošanas novērojuma ietvaros izrakstītām zālēm, jo pieredze rāda, ka lietošanas novērojuma laikā attiecīgo zāļu izrakstīšanas apmēram ir tendence pieaugt, kaut arī saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto zāļu lietošanas novērojumu veikšanas kārtību tam nevajadzētu notikt; veikt izmaiņas deleģējumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par Labklājības ministrijas reorganizāciju un Veselības ministrijas izveidošanu.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.226 “Valsts noslēpuma objektu saraksts””.

Grozījums nepieciešams, lai valsts informācijas sistēmu aizsardzībai izmantotā aparatūra un tehniskie risinājumi, sistēmu aizsardzības organizatoriskie pasākumi, kuru izpaušana būtiski var ietekmēt sistēmu drošību, sistēmu aizsardzības kontroles metodika un sistēmu aizsardzības pārbaužu rezultāti tiktu atzīti par valsts noslēpuma objektiem ar slepenības pakāpēm – sevišķi slepena, slepena, konfidenciāla, jo pašreiz saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar tikt liegta pieeja šādai informācijai un līdz ar to var tikt radīti draudi datu subjektiem, valsts institūcijām, valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, nozīmīgām valsts ekonomiskajām interesēm utt. Šādu informāciju nevar atzīt arī par ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

Datu valsts inspekcijas rīcībā esošo informāciju par personas datu apstrādes sistēmu tehniskajiem un organizatoriskajiem drošības līdzekļiem nepieciešams atzīt par valsts noslēpuma objektiem ar slepenības pakāpēm – sevišķi slepena un slepena, jo šādas informācijas izpaušana var radīt būtisku kaitējumu datu subjektam, sistēmai, kas apstrādā šos personas datus, kā arī kopumā valsts institūcijām un valsts drošībai. Tāpat šādu informāciju nevar atzīt arī par ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

Akceptēti noteikumi “Dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi”, kuri nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētie gabarīta, negabarīta un smagsvara kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi piemērojami iekšzemes dzelzceļa pārvadājumiem, prasības attiecībā uz kravu novietošanu un nostiprināšanu vagonos, negabarīta un smagsvara kravu iekraušanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas nosacījumus, vagonu saglabātības nodrošināšanas tehniskos noteikumus.

Noteikts, ka šie noteikumi neattiecas uz kravu iekraušanu, nostiprināšanu un pārvadāšanu posmā Gulbene–Alūksne.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.305 “Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu””.

Grozījumi paredz noteikt, ka pašvaldība iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā attiecīgi: domes (padomes) lēmumu par pašvaldību apvienošanos vai sadarbību; pašvaldību apvienošanās projektu, ja tāds ir izstrādāts, vai sadarbības līgumu un šīs sadarbības projektu.

Noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izskata minētos dokumentus un: ja pašvaldības apvienojas, sagatavo attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā saskaņā ar šiem noteikumiem nosaka arī dotācijas apmēru pēc apvienošanās izveidotajai pašvaldībai; ja par pašvaldību sadarbības projektu ir saņemts pozitīvs Administratīvi teritoriālās reformas padomes atzinums un, pamatojoties uz šo sadarbības projektu, ir noslēgts sadarbības līgums kopēju uzdevumu veikšanai, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par dotācijas piešķiršanu pašvaldībām šajos noteikumos paredzētajā apmērā.

Akceptēts rīkojums “Par Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmu 2003.–2005.gadam”, kurš apstiprina Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmu 2003.–2005.gadam.

Programmas mērķis ir, veicinot izglītības pieejamību Latvijas iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā un paaugstinot izglītības izmaksu efektivitāti, izveidot tādu profesionālās izglītības sistēmu, kas pietiekami elastīgi piemērojas tirgus ekonomikas prasībām, veicina nodarbinātību, atbilst cilvēkresursu attīstības konceptuālajām nostādnēm ES un veicina konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanu ES mērogā.

Noteikts, ka par Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmas 2003.–2005.gadam īstenošanu atbildīgā institūcija ir Izglītības un zinātnes ministrija. Programmu paredzēts īstenot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

Uzdots iekļaut informāciju par Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmas 2003.–2005.gadam īstenošanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam ieviešanas gaitu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos esošo prasību pārkāpšanu patērētāju kreditēšanā, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā, izpārdošanā vai cenu pazemināšanā, par uzraudzības institūcijas lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu, kā arī par distances līgumu regulējošo noteikumu pārkāpšanu un viltotu preču pārdošanu vai piedāvāšanu. Likumprojekts arī papildus paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās obligātās informācijas neiekļaušanu ar patērētāju noslēgtajā līgumā, kas ļaus administratīvi sodīt personas, kas ar patērētāju noslēgtajā līgumā par dzīvošanai paredzētās ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku un līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas, nebūs ietvērušas normatīvajos aktos noteikto informāciju.

Likumprojekts paredz lielāku atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti, kā arī diferencē atbildību fiziskajām un juridiskajām personām. Atsevišķos pantos palielināts piemērojamo naudas sodu lielums, kā arī atcelts naudas soda minimālais apjoms, lai par salīdzinoši nenozīmīgiem pārkāpumiem varētu uzlikt tiem samērīgu administratīvo sodu. Likumprojekts precizē APK lietotos terminus atbilstoši Saeimas 2001.gada 22.novembrī izdarītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atsakoties no termina “kvalitāte” lietošanas, nosakot, ka precēm un pakalpojumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Likumprojekts novērš APK normu un uzraudzības iestāžu dublēšanos 149.2 un 166.15 pantā, kā rezultātā administratīvos sodus par telekomunikāciju līdzekļu realizāciju bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem turpmāk varēs uzlikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā tas noteikts Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 283 “Telekomunikāciju gala iekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi”.

Likumprojekts arī nodrošina to Eiropas Savienības prasību izpildi, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, lai patērētāju interešu aizsardzībā pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi pārkāpumu novēršanai Eiropas Savienības direktīvu regulētajās jomās.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem”, kuri nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, izņemot maksājumus par dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām, kas tiek nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kā arī maksājumu atmaksāšanas kārtību.

Noteikts, ka par privatizācijas objektu maksā sertifikātos un/vai latos saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 45. un 46.pantu. Noteikts, ka par privatizācijas objektu var samaksāt uzreiz vai pirkt privatizācijas objektu uz nomaksu saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 45.panta piekto daļu. Attiecīgo lēmumu pieņem pircējs un privatizācijas pieteikumā paziņo par to Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai .

Par privatizācijas objektu veicami šādi maksājumi: privatizācijas objekta pirkuma maksa; maksa par privatizācijas tehnisko izpildi un par pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgā privatizācijas objekta privatizāciju; procenti, kas tiek maksāti, ja privatizācijas objektu pērk uz nomaksu, saskaņā ar Civillikuma 1753.–1769.pantu un pirkuma līgumu.

Noteikts, ka privatizācijas komisija katram privatizācijas objektam iekārto lietu, kurā glabājas ar tā pārdošanu saistītie dokumenti.

Ja privatizācijas objektu pērk uz nomaksu, privatizācijas komisija slēdz līgumu ar pircēju par privatizācijas objekta ieķīlāšanu par labu valstij vai attiecīgajai pašvaldībai (pielikums) un nosaka ierobežojumus rīcībai ar privatizācijas objektu.

Visi maksājumi par privatizācijas objektu (latos un sertifikātos) ieskaitāmi Latvijas Hipotēku un zemes bankā likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, šajos noteikumos un pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā. Banka nodrošina maksājumu uzskaiti katram privatizācijas objektam atsevišķi un ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc attiecīgā maksājuma saņemšanas informē par to attiecīgo privatizācijas komisiju.

Noteikts, ka par privatizācijas objektiem iegūtos naudas līdzekļus banka reizi mēnesī pārskaita attiecīgās pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā un valsts īpašuma privatizācijas fondā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 67.pantā noteiktajā kārtībā.

Pilsētu un pagastu privatizācijas komisijas reizi ceturksnī sniedz Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai pārskatu par privatizācijas norisi, arī par maksājumu izpildi.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 12.marta noteikumi Nr.55 “Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.

Likumprojektā paredzēts, ka nepilsonis nav persona, kura ir pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī un saņēmusi tajā pastāvīgās uzturēšanas atļauju. Tajā teikts, ka persona, kura pastāvīgi dzīvo citā valstī un ir tajā saņēmusi ceļošanas dokumentu, ir tiesīga atteikties no Latvijas nepilsoņa statusa, kā arī projektā ietvertās normas saskaņotas ar Imigrācijas likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā iekļautajām prasībām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo daļu apsardzes uzņēmumu vadītājiem jābūt Latvijas pilsoņiem, kuru valsts valodas prasme atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām, kuri nav sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un kuriem nav konstatētas psihiskās slimības, narkomānija, toksikomānija vai alkoholisms.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43.—48.pantu aizliegts ierobežot jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver darbības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts likumi, kurā notiek šī uzņēmējdarbība.

Grozījums likumā paredz noteikt, ka par apsardzes uzņēmumu vadītājiem var būt Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un kuriem nav konstatētas psihiskas slimības, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

Akceptēti noteikumi “Teļu labturības prasības”.

2001.gada 6.februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.55 “Teļu labturības prasības”. Lai noteikumi pilnībā atbilstu Eiropas Padomes direktīvai 91/629/EEC, kas nosaka teļu aizsardzības obligātos standartus, un tajos tiktu ietverti Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšlikumi, ir izstrādāti noteikumu grozījumi. Noteikumu redakcija precizēta atbilstoši minētajai direktīvai, kas nosaka teļu aizsardzības obligātos standartus, un padara tos vieglāk uztveramus to lietotājiem.

Noteikumi nosaka labturības prasības to teļu turēšanai, kuri nav vecāki par sešiem mēnešiem, kā arī teļu turētāja tiesības un pienākumus. To ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.540 “Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai””.

Grozījumi noteikumos paredz noteikt lauksaimniecības atbalsta maksājumu priekšreģistrāciju un lauku bloku apsaimniekotāju noteikšanu un precizēšanu, lauku bloku robežu un platības precizēšanu lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā, kā arī nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.

Lauku bloku apsaimniekotāju noteikšana nozīmē Lauku reģistrā uzskaitīto lauku bloku piesaisti konkrētam īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kurš šo bloku apsaimnieko.

Tā kā lauku reģistra veidošanā par pamatu ir izmantotas ortofoto kartes, kas Latvijā ir veidotas uz vecu aerofoto bāzes, tad nepieciešams šo informāciju precizēt, jo Eiropas Savienības prasības paredz, ka ortofoto nedrīkst būt vecāks par pieciem gadiem. Tādēļ, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniegto informāciju, Lauku atbalsta dienests veiks pārbaudes uz lauka, lai pārliecinātos par faktiskajām izmaiņām dabā un konstatējot izmaiņas, tās precizēs lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā.

Papildu noteikumi nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats atbalsta maksājumu apjoma noteikšanai. Šādi grozījumu redakcija ir nepieciešama, jo lauku reģistrā ir iekļauta jauna veida informācija, un, pamatojoties uz šo informāciju, Lauku atbalsta dienests drukās kartes, kurās ir attēloti lauku bloki un kādas līdz šim nav drukātas. Šīs kartes un lauku reģistrā esošā informācija būs pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu”.

Veterinārmedicīnas likums paredz, ka nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi Latvijā ir atļauts fiziskajām personām, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir ieguvušas veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu. Minētajā likumā paredzēts, ka tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi apliecina sertifikāts, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz un anulē Latvijas Veterinārārstu biedrība.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Veterinārārstu biedrība izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu; kā arī prakses sertifikāta pretendenta tiesiskās aizsardzības mehānismus — tiesības tikt informētam, tiesības pārsūdzēt Latvijas Veterinārārstu biedrības lēmumus tiesā u.tml.; paredz iespējas izsniegt sertifikātu ES dalībvalstu pilsoņiem.

Kā paredz Veterinārmedicīnas likums, Latvijas mazāk attīstītajos reģionos veterinārmedicīniskos pakalpojumus arī turpmāk drīkstēs sniegt personas, kas ir ieguvušas vidējo speciālo izglītību līdz 1992.gadam (veterinārfeldšeri).

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti”, kuri nosaka kārtību, kādā Latvijā ievedams termiski neapstrādāts piens, termiski apstrādāts piens, piena produktu ražošanai paredzēts piens un piena produkti, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā.

Noteikumi neattiecas uz pienu, kas: saskaņā ar pavaddokumentiem ir paredzēts citiem mērķiem (piemēram, izstādēm, pētījumiem), nevis izmantošanai cilvēku uzturā. Šādā gadījumā piena saņēmējs saņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju un nodrošina piena uzglabāšanu, tā atlieku iznīcināšanu vai nosūtīšanu atpakaļ uz eksportētājvalsti. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības kontrolē, lai pienu izlietotu paredzētajiem mērķiem; paredzēts starptautisko kuģu, lidmašīnu vai vilcienu pasažieru un apkalpes ēdināšanai. Ja piens un tā atliekas tiek izkrautas, tās iznīcina. Pienu un tā atliekas neiznīcina, ja muitas atbildīgās amatpersonas uzraudzībā to pārkrauj citā transportlīdzeklī.

Latvijā pienu atļauts ievest, ievērojot prasības, kas noteiktas šajos noteikumos, normatīvajos aktos par pārtikas apriti, kā arī ar muitas jomu saistītajos normatīvajos aktos, pēc tam, kad sanitārais robežinspektors ar veterinārārsta kvalifikāciju veicis veterināro pārbaudi.

Akceptēts rīkojums “Par apvienoto projektēšanas un būvdarbu konkursu”, saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” pārejas noteikumiem atļauts Krāslavas novada domei rīkot apvienoto projektēšanas un būvdarbu konkursu, lai īstenotu projektu “Jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecības 1.kārta”, un Dobeles rajona Zebrenes pagasta padomei rīkot apvienotos projektēšanas un būvdarbu konkursus, lai īstenotu projektus “Gaisa kvalitātes uzlabošana Zebrenes ciematā” un “Zebrenes pagasta ūdenssaimniecības attīstība”.

Akceptēts valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma sadalījums prioritārajiem pasākumiem 2004.gadam 24 736 116 latu apmērā, kas radušies, palielinot ieņēmuma prognozi 2004.gada budžetā.

Ārlietu ministrijai piešķirts 472 691 lats diplomātisko pārstāvniecību uzturēšanai. Ekonomikas ministrijai kopā piešķirti 1,8 miljoni latu, kas paredzēti tūrisma struktūrpolitikas ieviešanai, eksporta un investīciju veicināšanai, tautsaimniecības plānošanas kapacitātei, būvniecībai, statistikai, Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā.

Izglītības un zinātnes ministrijai kopā piešķirti 2 miljoni latu, kas paredzēti: transporta izdevumu kompensācijām profesionālās izglītības mācību iestāžu audzēkņiem; augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstībai, īstenojot pāreju no minimālajām studiju izmaksu koeficientu vērtībām uz optimālajām; Preiļu arodvidusskolas pārņemšanai Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā; bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem integrācijas vispārizglītojošā skolā veicināšanai. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots kopīgi ar Studentu padomi lemt par 900 000 latu izlietojumu transporta izdevumu kompensācijām vai studentu stipendiju paaugstināšanai.

Iekšlietu ministrijai piešķirti 2 miljoni latu investīciju projektam IA–16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība”.

Zemkopības ministrijai kopā piešķirti 2 392 995 latu, t.sk. 1 742 000 latu – subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem; 150 000 latu – meliorēto zemju ekoloģiskā stāvokļa stabilizācijai, vides sakārtošanai un infrastruktūras saglabāšanai; 300 000 latu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Jelgavas pils, Veterinārmedicīnas fakultātes ēku un siltumapgādes rekonstrukcijai un modernizācijai; 200 995 lati – Pārtikas un veterinārā dienesta jauno normatīvo aktu ieviešanas uzsākšanai 2004. gadā.

Satiksmes ministrijai kopumā piešķirti 3,2 miljoni latu, kas paredzēti mērķdotācijai pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem, dotācijai ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanai, valsts pasūtījumam dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.

Labklājības ministrijai kopā piešķirti 5 266 590 latu, t.sk. 1 345 666 lati – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstinājumam par 5 latiem – no 30 Ls līdz 35 Ls (311 160 latu) un valsts sociālo pabalstu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfiskajai prognozei (1 034 506 latu), un 3 920 924 latu – vecuma pensijas minimālā apmēra paaugstināšanai.

Tieslietu ministrijai piešķirti 2 miljoni latu, kas paredzēti: pirmās un apelācijas instances administratīvām tiesām; Kriminālprocesa likumu ieviešanai; Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) specializētā civildienesta ierēdņu atalgojuma pielīdzināšanai Iekšlietu ministrijas specializētā civildienesta ierēdņu atalgojumam; Latvijas Republikas dalības nodrošināšanai Romas Starptautiskajā krimināltiesā; Latvijas Republikas dalības nodrošināšanai Eiropas Kopienu tiesā; ar mūža ieslodzījumu notiesāto personu izvietošanas nodrošināšanai; Augstākajai tiesai: Augstākās tiesas tiesnešiem atalgojuma palielinājumam; Satversmes tiesai: Satversmes tiesas tiesnešiem atalgojuma palielinājumam.

Vides ministrijai kopā piešķirti 400 tūkstoši latu, kas paredzēti izdevumiem, kuri saistīti ar Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu.

Veselības ministrijai piešķirti 2,2 miljoni latu, kurus paredzēts novirzīt veselības aprūpes nodrošināšanai.

Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātam piešķirti 3 003 840 latu, t.sk. 2,5 miljoni latu – uzturlīdzekļu fonda izveidošanai; 230 000 latu – valsts programmai bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai; 186 700 latu – vietējās adopcijas un audžu ģimeņu atbalstam; 87 140 latu – bērnu tiesību aizsardzības uzraudzībai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments