“Latvija — mūsu Dzimtene, Polija — mūsu Tēvzeme”

— Ar sirds devīzi Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas karogā

1.septembrī Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas atjaunotās skolas ēkas atklāšanā: Romas katoļu Baznīcas kardināls, Latvijas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats un Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs; godā pie skolas karoga

Pirmdien, 1. septembrī, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas audzēkņi sāka mācības atjaunotajā un pārbūvētajā skolas ēkā Purvciemā, Nīcgales ielā 15.

Skolā paredzētas 24 klases telpas, katra 24 skolēniem, jaunajā ēkā ir arī poļu bērnudārzs. No jauna uzbūvēta sporta zāle un mācību klašu komplekss, pārbūvēta līdzšinējā skolas daļa un labiekārtota skolas teritorija. Rekonstrukciju veica SIA “Kalnozols celtniecība”, tā ilga aptuveni vienu gadu.

Skolas atklāšanā piedalījās izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Dr. Tadeušs Fišbahs, Rīgas pilsētas mērs Gundars Bojārs, Itas Kozakēvičas māte Rita Kozakēviča, SIA “Kalnozols celtniecība” valdes priekšsēdētājs Ojārs Bite un citi goda viesi. No Varšavas uz skolas atklāšanu bija ieradies Polijas parlamenta loceklis, senators Zbigņevs Krumševskis. Viesus sagaidīja skolas direktore Marija Fomina.

Skolas svinīgo atklāšanas ceremoniju, Latvijas un Polijas valsts karogiem plandot, ievadīja Eiropas Savienības himnas cildenās skaņas. Pēc tam pedagogi un audzēkņi kopīgi ar goda viesiem nodziedāja Latvijas un Polijas himnas.

Uzrunājot skolas saimi un viesus, direktore M.Fomina cildināja Rīgas domi par skolas pārbūvē investētajiem 2,3 miljoniem latu un atzīmēja, ka projekta finansēšanā piedalījusies arī Polijas valdība.

Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas atjaunotās skolas ēkas atklāšanā: Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs un Itas Kozakēvičas māte Rita Kozakēviča; nulltās klases audzēkņi gaida pirmo zvanu (augšējos attēlos); Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs; izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Izglītības un zinātnes ministrs savā uzrunā uzsvēra, ka atjaunotā Rīgas Poļu vidusskola ir labs Latvijas un Polijas sadarbības paraugs. Ministrs atcerējās arī savu pirmo skolas dienu pirms trīsdesmit septiņiem gadiem, kas, Kārļa Šadurska atmiņās, bijusi tikpat saulaina. Taču tālāk ministrs uzsvēra principiālo atšķirību — tolaik, beidzot skolu, bija daudz mazāk izvēles iespēju nekā tagad, kad absolventiem paveras “visu Latvijas, visu Polijas un visu Eiropas augstskolu durvis”. K.Šadurskis audzēkņiem novēlēja pacietību un neatlaidību, apgūstot zināšanas, lai veiksmīgi izmantotu šodienas un rītdienas vēl plašākās iespējas, sirdī uz mūžu paturot savu mīļo Itas Kozakēvičas vidusskolu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs uzsvēra, ka Rīgas Poļu vidusskola šo mācību gadu uzsāk jaunā kvalitātē — līdz šim skola darbojās mācībām nepiemērotās telpās bijušajā bērnudārzā. “Rīgas dome vienmēr atbalstījusi un atbalstīs mazākumtautības,” teica Rīgas mērs, aicinot audzēkņus sirdīs mīlēt gan Rīgu un Latviju, gan arī savu etnisko dzimteni Poliju un uzcītīgi mācīties, rodot aizvien dziļāku izpratni par jaunajām iespējām apvienotajā Eiropā.

Polijas vēstnieks Latvijā Dr. Tadeušs Fišbahs pauda domu par īpašo godu mācīties tieši Itas Kozakēvičas vārdā nosauktajā skolā.

Pēc tam senators Zbigņevs Krumševskis, Ārzemēs dzīvojošo poļu komitejas priekšsēdētājs, nolasīja Polijas Seima maršala Longina Postušaka apsveikuma vēstuli, kurā Latvijas poļu kopiena, īpaši tās jaunā paaudze, aicināta kopt patriotisko garu, “saglabājot poliskumu ārpus Polijas”. “Izsaku pārliecību, ka, mācoties poļu valodu un kultūru, jūs, tāpat kā skolas patronese Ita Kozakēviča, būsit lepni, ka esat poļi, un reizē būsiet lojāli Latvijas pilsoņi,” teikts Polijas Seima maršala vēstulē.

SIA “Kalnozols celtniecība” vadītājs Ojārs Bite pasniedza direktorei M.Fominai skolas simbolisko atslēgu, piebilstot, ka vienlaikus tā ir arī atslēga uz zināšanu pūru. Pēc tam direktore lūdza kardinālu Jāni Pujatu atbilstoši katoļu baznīcas tradīcijām skolas ēku iesvētīt.

Savā uzrunā pirms iesvētīšanas ceremonijas Viņa eminence kardināls Pujats aicināja skolēnus izmantot jaunības skaisto priekšrocību mācīties. “Skolā jūs varēsit izzināt Dieva pasauli, kas ir tik brīnišķīga,” teica kardināls Pujats, uzsverot komunistiskās okupācijas gados noklusēto principu, ka “nav pretrunas starp Dieva vārdu Svētajos rakstos un Dieva darbiem pasaulē”. Ar šiem vārdiem kardināls Pujats aicināja jaunos poļus jo dziļāk un pamatīgāk iepazīt skaisto Dieva pasauli. “Glabājiet skaidrību savās jaunajās dvēselēs! Tas jums palīdzēs tālāk orientēties dzīvē,” teica kardināls, paužot prieku, ka jauniešus gaida skaista nākotne.

Pēc skolas iesvētīšanas un simboliskās lentes pārgriešanas audzēkņi ar pedagogiem un viesiem pulcējās jaunajā zālē, kas pēc arhitekta Ivara Šļivkas projekta iekārtota kādreizējā pagalma vietā starp diviem bērnudārza korpusiem. Kompaktā zāle atstāj neparasti plašu un gaišu iespaidu, ko padziļina stiklotie griesti, radot ilūziju, ka tieši pār galvu klājas debesis.

Virs atklātās skatuves starp Latvijas un Polijas valsts ģerboņiem lasāmi simboliski vārdi: “Dieva svētību, mīlestību, prāta un sirds gudrību, mācoties un strādājot jaunajā, plašajā, skaistajā skolā.”

Zālē tika ienests skolas karogs, kas, pēc vēstnieka T.Fišbaha ieteikuma, simbolizē Latvijas un Polijas valstiskumu. Tā vienā pusē atveidots Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, otrā — Polijas baltsarkanais karogs. “Latvija — mūsu dzimtene, Polija — mūsu tēvzeme” — ir skolas karoga moto.

Pēc skolas pārbūves veicinātāju godināšanas notika audzēkņu koncerts, ko ievadīja Oginska “Polonēze”, bet programmu veidoja pārmaiņus latviešu un poļu dziesmas un dejas. Koncerta izskaņā audzēkņi un viesi, kājās stāvot, dziedāja “Nevis slinkojot un pūstot”, patiesā saviļņojumā pabeidzot ar “augstu laimi Latvijai”.

Svinīgajai ceremonijai beidzoties, tās dalībnieku sirdīs palika pārliecība par Latvijas un Polijas dvēselisko vienotību un jauno poļu uzticību Latvijai un Polijai, kam abām kopīga likteņgaita arī jaunākajā vēsturē, integrējoties Eiropas Savienībā.

“Latvijas Vēstneša” korespondentam bija arī saruna ar Itas Kozakēvičas māmuļu Ritu Kozakēviču, pasniedzot sirmajai dāmai sarkanbaltsarkanus ziedus — Latvijas un Polijas karogu krāsā.

— Ko jūs jūtat šajos svinīgajos brīžos?

— Es jūtu saviļņojumu un pagodinājumu, bet reizē jūtu arī sāpes sirdī, jo Itas mūžs bija tik traģiski īss.

— Īss, bet ļoti spilgts mūžs, kurā jūsu meita tik daudz paveica Latvijas neatkarības, kā arī Latvijas poļu kopienas vārdā.

— Jā, paldies jums par labajiem vārdiem. Tāpēc jau es šodien jūtu dziļu prieku sirdī. Es zinu, ka Ita priecātos, redzot šo skaisto skolas ēku un audzēkņu gaišās sejas. Ita tik ļoti cīnījās par Rīgas Poļu skolu un skolai piemērotām telpām. Tas nebūt nebija viegli. Man ļoti, ļoti žēl, ka Ita nepieredzēja šo dienu. Viņa tik ļoti par šo skolu cīnījās. Es vēl atceros, kā Ita naktīs negulēja un raudāja... Jūs nevarat iedomāties, kā viņa pārdzīvoja par šo skolu! Man vēl tagad stāv prātā arī tas ļaunais cilvēks, pie kura Ita meklēja šai skolai telpas. Cik viņš slikti pret Itu izturējās!... Tā ka šodien man prieks un pagodinājums jaucas ar sāpēm par Itas zaudējumu.

— Lai Dievs jums palīdz sirdī glabāt gaišumu! Vai jūs bieži viesojaties Rīgas Poļu skolā?

— Tagad es nebiju ilgāku laiku atnākusi, jo daudz slimoju. Bet nu ceru atnākt biežāk.

— Lai Dievs jums dod veselību un dvēseles gaišumu! Lai Dievs svētī jūsu meitas Itas Kozakēvičas gaišo piemiņu, kas iemūžināta arī skaistajā Rīgas Poļu vidusskolā!

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors

Par būtisko jaunajā mācību gadā

Pirmdien, 1. septembrī, jaunā mācību gada sākumā notika izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska preses konference.

Tajā ministrs informēja par galvenajām aktualitātēm, jauno mācību gadu sākot. Kā galveno un patīkamāko novitāti K. Šadurskis minēja pedagogu algu reformas veiksmīgu turpinājumu. No šā gada 1. septembra visi pedagogi par vienu likmi saņems papildus 15 latus, direktori — 28 latus.

2004. gadā tiks palielināta dotācija mācību grāmatu iegādei, lai katram bērnam šim mērķim tiktu novirzīti nevis kā šogad viens lats un septiņdesmit santīmi, bet gan trīs lati un četrdesmit santīmi. K. Šadurskis aicināja arī pašvaldības sekot valsts labajam paraugam un palielināt savu palīdzības daļu skolēnu mācību grāmatu iegādei.

Veiksmīgi ir noslēgušās sarunas par 1000 datoru iegādi pamatskolām.

Kā ļoti patīkamu un izglītības kvalitāti apliecinošu ziņu K. Šadurskis minēja to, ka šajā mācību gadā trim skolām ir piešķirts ģimnāzijas nosaukums — Dobeles pilsētas ģimnāzijai, Jelgavas 2. ģimnāzijai un Madonas pilsētas ģimnāzijai.

Jauniešiem, kas 2004. gadā beigs vidusskolu un gribēs stāties augstskolā, jāņem vērā, ka būs jākārto centralizētie eksāmeni savā skolā, kas vienlaikus būs arī iestājeksāmeni augstskolā. Tiem vidusskolu absolventiem, kam nav izdevies iestāties augstskolā, šogad būs jādodas uz savu bijušo skolu, lai tur kārtotu centralizētos eksāmenus, uz ko ir jāpiesakās līdz aprīlim.

Ar jauno mācību gadu stājas spēkā grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka: ja, beidzot pamatskolu, divos priekšmetos ir nepietiekams vērtējums, skolēns saņems tikai liecību, nevis pamatizglītību apliecinošu dokumentu, tāpat arī apliecību par iegūtu vidējo izglītību jaunietis varēs saņemt tikai tad, ja nebūs nesekmīgs trijos priekšmetos.

Ar 2004. gadu stāsies spēkā grozījumi Vispārējās izglītības likumā attiecībā uz mazākumtautību izglītības reformu. Tāpat stājas spēkā kārtība, kādā tiek saīsināts aprakstošā vērtējuma laiks sākumskolā. Tās skolas, kas vēlas, to var sākt jau ar šo mācību gadu.

Diemžēl ir arī mazāk patīkamas ziņas — jaunajā mācību gadā pirmklasnieku skaits ir samazinājies par 2,5 tūkstošiem. Pirmajā klasē mācības uzsāk 20 000 bērnu, no 1. līdz 12. klasei pavisam Latvijā būs 30 000 skolēnu, kas ir par 10 000 mazāk nekā pagājušajā gadā. Nepatīkamo demogrāfisko tendenču dēļ bija jāslēdz 11 mācību iestādes.

Uz jautājumu, kā ministrs vērtē mazākumtautību izglītības reformas pretinieku paredzēto mītiņu 4. septembrī, K. Šadurskis atbildēja, ka sankcionēti mītiņi ir normāla demokrātiskas valsts pazīme, taču par nepilnībām likumdošanā liecina tas, ka nesankcionēti mītiņi var notikt kā “deputātu tikšanās ar vēlētājiem”. Taču kopumā mītiņu ministrs vērtēja kā iespējamu apdraudējumu pozitīvam balsojumam referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, uzsverot, ka šādas šantāžas ir nepieļaujamas.

Preses konferences nobeigumā bija “saldā” daļa, kurā a/s “Laima” un a/s “Staburadze” valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis informēja, ka tiek izsludināts Latvijas skolu 5. līdz 9. klašu konkurss par labāko klases liecību, tam skolas var pieteikties līdz 2003. gada 1. oktobrim. Nosakot konkursa rezultātus, galvenais vērtēšanas kritērijs būs labākais klases sekmju uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. Konkursa rezultāti tiks apkopoti 1. semestra beigās, un uzvarētāju starpā tiks sadalīti 4000 kilogrami “Laimas” un “Staburadzes” saldumu.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

“Ja jūs būsit konkurētspējīgi, arī valsts būs konkurētspējīga”

— Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Ligita Ieviņa Bij. Dobeles Valsts ģimnāzijas direktors G.Safrovičs, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un skolas direktore G.Bicūze (augšējā attēlā); Valsts prezidente, sniedzot autogrāfus Rīgas 16.vidusskolas audzēkņiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien. 1.septembrī, apmeklēja Rīgas 16.vidusskolu un, uzrunājot skolēnus, aicināja viņus sekot savām iecerēm un sapņiem, kļūstot ar šo gadu sekmīgākiem: “Katram ir iespēja sākt savu dzīvi no jauna. Ja arī jūs iepriekšējos gados neesat bijuši tik sekmīgi, kā gribētos, tad jums ir iespēja šogad saņemties un kļūt labākiem, sasniegt savus mērķus,” viņa sacīja.

Prezidente audzināšanas stundā tikās ar 16.vidusskolas 5.klases skolēniem, kuri iepriekšējā mācību gada beigās nosūtīja viņai vēstuli, izsakot vēlmi tikties. Sarunā ar prezidenti skolēni stāstīja, kā pavadījuši vasaras brīvdienas un par ko vēlētos kļūt nākotnē. Prezidente pauda prieku par to, ka skolēni labi apguvuši valsts valodu, un uzsvēra svešvalodu zināšanu nozīmību, iesakot apgūt gan tradicionālās lielās Eiropas tautu, kā arī ne tik izplatītas valodas, jo arī šādu valodu zināšanām nākotnē atradīsies lietojums.

V.Vīķe-Freiberga pauda cerību, ka skolēnu vecāki 20.septembrī balsos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), jo tas viņu bērniem ES pavērs brīvākas ceļošanas, kā arī izglītības un karjeras iespējas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmajā skolas dienā sveica Dobeles Valsts ģimnāziju ar jaunā — ģimnāzijas — statusa iegūšanu, uzsverot, ka tas pierāda skolas izcilību un panākumus. Prezidente uzsvēra skolotāju lomu izglītotas sabiedrības veidošanā. “Jūs esat valsts attīstības balsts,” skolotājiem sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Uzrunājot skolēnus pirmajā skolas dienā, prezidente vēlēja, lai skolā gūtās zināšanas viņi mūža garumā izmantotu, ar saviem darbiem nesot skolas godu un slavu savā valstī un pasaulē. “Ja jūs būsit konkurētspējīgi valsts mērogā, arī valsts būs konkurētspējīga citu valstu vidū,” viņa piebilda. “Mūsu cilvēkiem nav jājūtas maziem tāpēc vien, ka viņi nāk no mazas valsts, mums ir iespējas daudzus pārspēt, un to jau esam mācējuši daudzkārt pierādīt.”

Viņa arī novēlēja 20.septembrī “ar drosmi un pārliecību ieiet pa atvērtajām Eiropas durvīm”, lai garantētu savai valstij attīstību.

Sarunā ar skolēniem prezidente uzsvēra katras personības unikalitāti neatkarīgi no katra cilvēka sociālā stāvokļa un materiālajiem ienākumiem, atzīmējot, ka ikviena patiesā bagātība ir viņa zināšanas, spēja un griba sasniegt sev izvirzītos mērķus.

Valsts prezidenta preses dienests

“Lai tā izvēle, ko jūs izdarāt, dod gandarījumu un piepildījumu”

— Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Ligita Ieviņa Aristoteļa svētkos 31.augustā jaunos studentus kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu sveica arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis

Runa Aristoteļa svētkos Rīgā, Doma laukumā, 2003. gada 31. augustā

Augsti godātais rektor magnificus, augsti godātie dekāni, profesori, jaunie studenti!

Jūsu iestāšanās Universitātē ir ļoti nozīmīga, jo pati daba, kā redzam, to ir apzīmējusi ar unikālām lietavām, lai jums šī diena vienmēr paliktu atmiņā. Šis ir kā iesvētību ūdens, kas līst pār jums un nomazgā atlikušo no bērnības, no skolēna paklausības, no pusaudža kompleksiem.

Jūs esat kļuvuši par jaunajiem studentiem, un tas ir īpaši. Tas nozīmē arī īpašu lepnumu skatīties uz šo valsti, iztēloties savu nākotni, likt nopietnus pamatus jūsu rītdienai. Lai tā izvēle, ko jūs izdarāt, ir jums sirdij tuva un visas dzīves garumā dod gandarījumu un piepildījumu, ko gūsit no studijām! Novēlu katram no jums būt līdzšinējo tradīciju cienīgiem un spodrināt savas fakultātes un visas universitātes slavu ar dižiem, izciliem, spožiem darbiem! Tas ir sasniegums, ko jau esat panākuši. Es šodien sveicu arī jūsu vecākus, kas ir stāvējuši jums līdzās un jūs atbalstījuši, kā arī profesorus jaunā mācību gada sākumā.

Jūs sākat jaunu posmu dzīvē, un arī mūsu valsts drīz referendumā izdarīs izvēli par savu nākotni, par to, kāds būs tās nākamo gadu ceļš. Aicinu jūs 20.septembrī domāt ne tikai par sevi, bet arī par savas valsts nākotni, tāpēc aicinu visus šajā dienā doties pie vēlēšanu urnām, lai teiktu savu vārdu par to, kāda būs jūsu attīstība, kā zeme varēs plaukt un attīstīties.

Es aicinu izvēlēties par Eiropu, par attīstību, par atvērtām robežām, par iespēju būt līdztekus citām tautām Eiropā, par to, ka varēsim nākt paši ar savu izdomu, radošo risinājumu Eiropas jautājumiem, sēžot pie viena galda ar citiem. Tas nebūs rožu dārzs, tā būs dzīve ar visiem tās izaicinājumiem un uzdevumiem, bet mēs būsim kopā ar visām brīvajām nācijām, pie kurām tik sen jau būtībā piederam.

Es novēlu jums, lai šie būtu skaisti gadi, ko jūs vienmēr varētu atcerēties, arī vecumdienās, sakot: “Tie patiesi bija skaisti laiki.” Šī ir jūsu jaunība, šī ir jūsu dzīve, un es novēlu jums visiem to skaistu un patiesi sekmīgu.

“Ja visas auditorijas būtu kā Burtnieka auditorija …”

— Ingrīda Circene

Vakar, 28.augustā, veselības ministre Ingrīda Circene sveica P.Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, atklājot atjaunoto profesora Ernesta Burtnieka vārdā nosaukto Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes auditoriju.

Ministre uzsvēra, ka auditorijas atklāšana ir skaists brīdis, kas apliecina izglītības un medicīnas spēju strādāt saskaņoti.

“Ja visas auditorijas būtu kā Burtnieka auditorija, tad mēs droši varētu teikt, ka ar abām kājām esam iegājuši Eiropā,” sacīja I.Circene, novēlot P.Stradiņa slimnīcai, tās valdes priekšsēdētājam Mārim Pļaviņam un pārējiem klātesošajiem arvien celt medicīniskās izglītības prestižu, lai tā spētu konkurēt ar citām nozarēm, un turpmāko nākotni gaišu un arvien uz attīstību virzītu.

Pirmo reizi profesora Ernesta Burtnieka vārdā nosauktā auditorija tika atklāta 1957.gadā. Vakar atklātā auditorija E.Burtnieka vārdā tika nosaukta 1975.gadā. Profesors Ernests Burtnieks bija pēdējais LU Medicīnas fakultātes dekāns pirms tās atdalīšanas no Universitātes.

Auditorijas atjaunošanā P.Stradiņa slimnīca sadarbojusies ar LU Medicīnas fakultāti.

Veselības ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” 1.septembrī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs 18 izcilākajiem aizvadītā mācību gada 12.klases absolventiem pasniedza Zelta stipendijas

“Ir svarīgi, lai katra nākamā paaudze būtu izglītotāka”

— bij. Ministru prezidents Andris Bērziņš

Par veselīgu uzturu skolēniem

Otrdien, 2. septembrī, Veselības ministrija (VM) rīkoja preses konferenci par veselīga uztura nepieciešamību vesela cilvēka dzīvē, īpaši akcentējot skolēnu veselību.

Preses konferences dalībnieki — veselības ministre Ingrīda Circene, VM Sabiedrības veselības departamenta Epidemioloģiskās drošības, pārtikas un uztura nodaļas vadītāja Inga Šmate, Latvijas Pārtikas centra sabiedrisko attiecību speciāliste, diētas ārste Lolita Neimane un Latvijas Pārtikas centra Uzturpolitikas daļas vadītāja Velga Bražņevica — iepazīstināja ar ministrijas sagatavoto dokumentu pamatnostādnēm “Veselīgs uzturs 2003.—2013”.

Ministre I.Circene norādīja, ka iepriekšējās zināšanas par veselīgu uzturu un kopumā par veselīgu dzīvesveidu atrisina daudzas problēmas vēlākajā laikā. Par veselīgu uzturu jāsāk domāt jau agrā bērnībā, īpaši tas attiecināms uz jaunajām māmiņām, kurām jācenšas savus mazuļus barot ar krūti līdz divu gadu vecumam. Ekskluzīvās barošanas (bērns līdz sešu mēnešu vecumam saņem tikai mātes pienu) nodrošināšana ir viens no pamatnostādņu uzdevumiem.

I.Šmate iepazīstināja ar pamatnostādnēm, to nepieciešamību un izvirzītajiem galvenajiem uzdevumiem, kas jāveic, lai sabiedrība vairāk uzzinātu par veselīga uztura nepieciešamību un pielietotu to arī praksē. Pamatnostādnēs ir izvirzīti desmit galvenie uzdevumi un astoņi atbalstošie uzdevumi. Par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu ir atbildīgas vairākas institūcijas — Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Zemkopības ministrija.

Latvijas Pārtikas centra sabiedrisko attiecību speciāliste un diētas ārste L.Neimane klātesošajiem stāstīja par to, kāda veselīga pārtika nepieciešama skolēniem. L.Neimane uzsvēra, ka skolēni nereti ļoti daudz uzturā lieto krāsainās, gāzētās limonādes, līdz ar to uzņemot ļoti daudz cukura, krāsvielu un stabilizatorus. Ar šīm vielām augošajam organismam, kuram turklāt jāiztur arī lielā skolas slodze, nepietiek. Diētas ārste uzsvēra, ka arī tā saucamie našķi bērnu veselībai par labu nenāk. Bērniem ir nepieciešamas uzturvielas — kalcijs, olbaltumvielas. Lai nodrošinātu skolēniem nepieciešamās uzturvielas, tiek gatavots projekts “Skolu piens”, kur sadarbībā ar Rīgas piena kombinātu un SIA “TetraPak” projektā iesaistītajām skolām par zemāku cenu tiks piegādāts piens. L.Neimane arī informēja, ka bērniem ir nepieciešams ne tikai kalcijs un olbaltumvielas, bet arī cinks un dzelzs, ko nepieciešamā daudzumā var iegūt, lietojot uzturā liesu gaļu. Tādēļ pusaudžu vecuma meitenēm nebūtu ieteicams izvēlēties veģetāro diētu, jo bieži vien viņas cieš no dzelzs trūkuma.

Latvijas Pārtikas centra Uzturpolitikas daļas vadītāja V.Bražņevica informēja, ka Pārtikas centrs ir sācis ekspresaptauju par ēdināšanu skolās. Lai gan visas iesaistītās skolas nav sniegušas atbildes uz aptaujas jautājumiem, apkopjot līdz šim iegūtās skolu ēdienkartes, redzams, ka skolēni vairāk saņem ar ogļhidrātiem bagātu pārtiku, taču trūkst olbaltumvielu, augļu un dārzeņu. V.Bražņevica uzsvēra, ka skolas personāls cenšas, lai bērniem uzturs būtu pēc iespējas pilnvērtīgāks, tomēr jārēķinās ar ierobežotiem resursiem.

Noslēgumā I.Circene norādīja, ka visiem ir jāstrādā vienotā komandā — gan mediķiem, gan skolēnu vecākiem, gan skolotājiem un skolu direktoriem, lai informētu par veselīgu uzturu un propogandētu to visiem.

Veselīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu nevar ierakstīt likumos un noteikumos, par to ir daudz jārunā, un tas ir jāapgūst jau no agras bērnības, atzina preses konferences dalībnieki.

Veselības ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa