Par pasēm — savas identifikācijas apliecinājumu

— Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze

Intervija Latvijas Radio 2. septembra raidījumā “Aktuālā intervija” plkst. 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Ir parādījušās ziņas par to, ka Latvijā vairākos tūkstošos mērāms to cilvēku skaits, kuriem beidzies vai tūdaļ beigsies pases derīguma termiņš, kādēļ viņi nevarēs piedalīties referendumā. Cik galu galā ir šo cilvēku?

Dzintra Peneze: — Šo cilvēku tiešām ir tūkstoši. 16 tūkstošiem ir beidzies pases derīguma termiņš, pilsoņiem līdz 1.septembrim, 11 tūkstoši nav vispār izņēmuši pases, no tiem 6000 Latvijas pilsoņu joprojām dzīvo ar PSRS iekšzemes pasēm, sarkanajām pasēm. Liekas, ka tie skaitļi ir lieli – tūkstoši, bet, ja parēķina procentos un pieņem pašu pesimistiskāko prognozi, ka neviens vairs neiesniegtu dokumentus jaunas pases saņemšanai un sagatavoto pasi neviens neizņemtu, būtu ne vairāk par divarpus procentiem vēlētāju, kuru rīcībā nebūtu derīgas pases uz 20.septembri. Bet pašlaik mums ir sagatavotas un neizņemtas aptuveni 14 000 pilsoņu pases. Mēs ceram, ka šie pilsoņi atnāks un izņems pases, un vēl līdz 12.septembrim mēs pieņemsim dokumentus no pilsoņiem pases maiņai parastā kārtībā par parasto valsts nodevu, un šīs pases iespēju robežās, protams, centīsimies sagatavot un izdot līdz 19.septembrim.

— Bet kādas ir jūsu iespējas, cik jūs varat?

Dz.Peneze: — Mēs varam daudz, mēs varam sagatavot 8, 9, 10 tūkstošus nedēļā, piemēram, šā gada martā ļoti daudzi pilsoņi iesniedza pases, pasu centram ir iespēja strādāt arī naktīs, ja gadījumā netiek galā pa dienu. Bet patlaban izskatās, ka cilvēku tik daudz nenāk, lai būtu jāņem palīgā naktis un jāstrādā pa naktīm.

— Vai cilvēkiem pase jāmaina tajās pašās vietās — tur, kur ir izdotas vecās pases, vai to var darīt arī citās vietās?

Dzintra Peneze: — Noteikti ne, pase ir jāmaina atbilstoši savai dzīvesvietai, mūsu teritoriālajā nodaļā atbilstoši dzīvesvietai. Ja cilvēks dzīvo laukos, teiksim, reģistrētā dzīvesvieta ir kaut kur rajonā, bet viņš reāli dzīvo Rīgā, ir pieļaujams saņemt pasi paātrinātā kārtībā noteiktā nodaļā, Rīgas Centra rajona nodaļā, bet principā tas jādara atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.

— Pastāv arī iespēja apmainīt ātrāk šos dokumentus, un tad cilvēkiem ir jāmaksā lielākas nodevas — no 15 līdz 30 latiem, kāda tad būtu šī nodeva?

Dz.Peneze: — Valsts nodeva par pases apmainīšanu paātrinātā kārtībā nemainās, divās darba dienās – 30 lati un četrās darba dienās – 15 lati. Bet, ja pilsoņi iesniegs līdz 12.septembrim, tad mēs līdz 19. izdosim, jo būs pagājušas jau piecas darba dienas.

— Bet pēc 12.septembra cilvēkiem būs jāmaksā, ja viņi vēlēsies.

Dz.Peneze: — Nu, ja 15. septembrī iesniegs un 19. vēlēsies saņemt, tad ir četras darba dienas, tur būs lielāka valsts nodeva jāmaksā.

— Pirms kāda laika naudas trūkuma dēļ identifikācijas karšu ieviešana tika atlikta, un šodien valdībā skatīs izmaiņas likumprojektā “Par personu apliecinošiem dokumentiem”. Tajā ir teikts, ka obligāts personu apliecinošs dokuments būs vai nu pase, vai personas apliecība. Tad sanāk, ka šis ir kompromiss starp iespējām un to, kas ir nepieciešams.

Dz.Peneze: — Tieši tā, jo pašlaik personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka personas apliecība jeb identifikācijas karte ir obligāts dokuments visiem Latvijas iedzīvotājiem – pilsoņiem, nepilsoņiem un arī ārzemniekiem. Mēs piedāvājam valdībai konceptuāli jaunu risinājumu, pieļaujot, ka pilsonim obligāts ir viens dokuments — vai nu pase, vai personas apliecība, tāpat arī nepilsoņiem. Ārzemniekiem noteikti obligāts dokuments būs personas apliecība vai tā sauktā uzturēšanās atļauja. Protams, ja cilvēks, pilsonis vai nepilsonis, gribēs, viņš varēs dabūt abus dokumentus – gan pasi, gan personas apliecību. Mēs ļoti ceram šodien uz pozitīvu valdības lēmumu, uz loģisku risinājumu, jo, pieņemot šādu konceptuālu personu apliecinošu dokumentu variantu, ir iespējams ietaupīt vismaz 4 – 5 miljonus latu, salīdzinot ar to naudu, kāda būtu nepieciešama, ja izdotu dokumentus saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem likumiem.

— Kas ir tās jomas, kur iespējams ietaupīt?

Dz.Peneze: — Visiem pilsoņiem un nepilsoņiem obligāti nav jāņem personas apliecība vai identifikācijas karte. Līdz ar to ir vajadzīgs mazāks skaits šo dokumentu, mēs piedāvājam samazināt iegādājamo pasu skaitu par 500 tūkstošiem un to vietā iegādāties identifikācijas kartes, iesākumā 500 tūkstošus, taupām uz to, ka ir nepieciešams mazāks dokumentu skaits.

— Bet vai neradīsies sajukums un liela nekārtība gandrīz tāpat kā naudas reformas laikā, kad spēkā ir divas naudas vienības un īsti nezina, ar kurām jāmaksā un cik kas maksā, vai nav līdzīgi arī šajā gadījumā?

Dz.Peneze: — Nē, arī Personu apliecinošu dokumentu likumā ir noteikts, ka pase principā ir ceļošanas dokuments, un, protams, ja cilvēks gribēs ceļot vai nu uz rietumiem, vai uz austrumiem, tad pase būs nepieciešama. Personas apliecība vai identifikācijas karte galvenokārt ir domāta lietošanai Latvijā.

— Tad cilvēks, kurš nedomā nekur braukt, Latvijā var dzīvot vienkārši ar šo karti un pasi nemaz neņemt.

Dz.Peneze: — Jā, tieši tā, ar šo karti. Turklāt, ja valdība šodien pieņems konceptuālu lēmumu tā, kā mēs piedāvājām, cilvēks, kuram ir vecā parauga pilsoņa pase, arī beztermiņa, cilvēks laukos, cilvēks gados varēs dzīvot ar šo vecā parauga pasi un neņemt ne to identifikācijas karti, ne jaunā parauga pasi. Kāpēc identifikācijas karšu lietošanai tepat Latvijā mēs piedāvājam vizuālajā daļā rakstīt personas adresi? Daudziem cilvēkiem nepatīk, ka pasē vairs netiek izdarīta atzīme par personas dzīvesvietu, bet, ja cilvēks gribēs, tad identifikācijas kartē varēs šo atzīmīti izdarīt.

— Un, kad mainīs dzīvesvietu, tad būs jāmaina arī dokuments?

Dz.Peneze: — Jā, protams, ja cilvēks vēlēsies. Ja viņš nevēlēsies — šo atzīmi varēs neizdarīt un, mainot dzīvesvietu, dokumentu nemainīt.

— Bet vai šobrīd ir skaidrs, tieši kāda informācija būs šajā kartē, jo pirms kāda laika notika diskusijas par to, vai tajās iekļaut pirkstu nospiedumus.

Dz.Peneze: — Simtprocentīgi skaidrs vēl nav. To, kādu konkrēti informāciju iekļaut kartē, izlemj Ministru kabinets, to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Ja šodien šis jautājums tiks izlemts konceptuāli, pēc tam tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, protams, saskaņoti ar visām attiecīgām institūcijām. Pirkstu nospiedumi varētu būt un varētu nebūt, tāda tendence pasaulē ir, biometrijas lietas tiek prasītas identifikācijas kartēs un ne tikai pirkstu nospiedumi, ne tikai sejas formāts, ir valstis, kas fiksē, piemēram, cilvēka acs tīklenes attēlu kartē. Tas būs jautājums tālākā nākotnē, izstrādājot Kabineta noteikumus.

— Šajā informatīvajā ziņojumā valdībai par izmaiņām likumā jūs sakāt, ka šobrīd nav vienota starptautiska standarta, lai identifikācijas karšu sistēmas būtu savstarpēji savietojamas, un ir pat pretrunas starp dažādiem standartiem. Vai tad ir jēga tagad ieviest kartes, ja, piemēram, pēc kāda laika tiek ieviesti šie vienotie standarti, un varbūt mūsu kartes šiem standartiem neatbilstu un tad atkal šīs kartes ir jāmaina.

Dz.Peneze: — Tā vis gluži nav. Piemēram, vecā parauga pilsoņu pase arī vairs neatbilst IKAO pēdējiem standartiem, tā nav ne mašīnlasāma, bildīte ir ielīmēta, nav ieskenēta un tā tālāk, ir daudz trūkumu. Pase ir viltojama. Bet tomēr joprojām pilsoņi var ceļot ar šīm pasēm. Pamazām dokumenti tiek mainīti atbilstoši standartiem, bet tas nav jādara uzreiz. Arī visas pārējās Eiropas valstis ļoti nogaidoši raugās uz šiem izstrādātajiem IKAO standartiem, pat priekšlikumiem, faktiski tie nav standarti, un nogaida, kas tālāk notiek. Ja, teiksim, tāda norma kļūst par standartu, nav tā, ka momentā valstij ir jāievieš šis dokuments atbilstoši standartiem. Tas, ka dokumenti ik pa kādam laiciņam tiek mainīti, ik pa desmit gadiem, tas ir normāli, jo tehnoloģijas mainās, prasības mainās, un tas notiek ne tikai pie mums.

— Kas notiks ar elektronisko parakstu, ko plānots izvietot uz šīs kartes?

Dz.Peneze: — Kartes ir paredzēts izgatavot ar mikroshēmām, kurās būs iespējams ģenerēt elektronisko parakstu, tas ir informatīvā ziņojuma “C” variants, ka mēs piedāvājam kartes ar sarežģītām mikroshēmām.

— Tad ir trīs varianti?

Dz.Peneze: — Mēs tur apskatām “A” variantu, “A” variants ir taisīts saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – bezmaz visiem cilvēkiem kartes un visiem pases nodrošināt. Tad “B” variants, tas ir vislētākais, tas ir piedāvājums iegādāties kartes ar parasto mikroshēmu, kurā nav iespējams ģenerēt elektronisko parakstu, un “C” variants — uzreiz kartes ar mikroshēmu, kurā iespējams ģenerēt elektronisko parakstu.

— Tad jūs piedāvājat “B” variantu, bet tas ir principā visdārgākais, vislielākais ieņēmums valstij sanāk, ka pirmajā variantā sanāk mīnus 800 tūkstošu, bet tur sanāk plusos, valsts var nopelnīt no visiem ieņēmumiem vairāk nekā 5 miljonus.

Dz.Peneze: — Jā, “B” varianta bilance it kā ir vispozitīvākā, bet “B” variants ietvers arī kartes ar vienkāršo mikroshēmu, kurās nav iespējams ģenerēt elektronisko parakstu. Tad, kad mēs pirmo reizi šo informatīvo ziņojumu saskaņojām ar Finanšu ministriju, viņi arī atbalstīja “B” variantu. Tagad saskaņojot viņi atbalsta arī “C” variantu, jo, kā saka, skopais maksā divreiz. Un te uzreiz tomēr būtu nodrošināts dokuments, kurā iespējams ģenerēt elektronisko parakstu un pēc tam lietot šo dokumentu elektroniskā paraksta lietošanai.

— Ja kartes būs elektroniski nolasāmas, tad uz robežām un dažādām valsts iestādēm būs nepieciešamas arī attiecīgas ierīces, kas to varētu nolasīt. Vai tur būs kādas speciālas iekārtas, kas būs jāiegādājas, lai šīs kartes varētu lietot?

Dz.Peneze: — Pašlaik pases ir mašīnlasāmas, pasei galvenās datu lapas apakšā ir mašīnlasāmā zona, tā arī tiek nolasīta. Kartei tāpat ir paredzēta mašīnlasāma zona, vizuāli tā tiek iegravēta kartē, un tā tiks nolasīta.

— To varēs darīt ar šīm pašām iekārtām.

Dz.Peneze: — Jā, to jau patlaban dara un dara visās valstīs, ne tikai mūsu robežsargi, arī citu valstu robežsargi lasa daždažādu valstu pilsoņu pases un kartes. Elektroniski nolasīt uz robežām karti nav vajadzības. Ir jau tāda iepriekšēja vienošanās ar Lietuvu un Igauniju — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem un, iespējams, arī nepilsoņiem, ceļot, savstarpēji izmantojot šīs kartes.

— Vēl tajā dokumentā prognozēts personu apliecinošo dokumentu daudzums pa vairākiem gadiem, un tur ir tāda sadaļa pašā apakšā, ka darba procesā tiek sabojāti trīs procenti no izdoto dokumentu skaita. Un tad beigās sanāk, ka tiek sabojātas četru gadu laikā vairāk nekā 55 000 pasu. Darbinieki nekārtīgi strādā vai kas tur ir? Pagājušajā gadā — 5000, šogad plānoti 10 tūkstoši.

Dz.Peneze: — Tas ir normāli — darba procesā bojātās pases, bet ne jau tikai darbinieki tur slikti. Vienu dienu, piemēram, līst lietus un sliktāk strādā aparatūra, pie tam mums pasu centrā ir ļoti piekasīgi darbinieki. Tur, kur normāls cilvēks neredz nevienu kļūdiņu tai pasē, nevienu kriksīti, nevienu tādu lietu, kāpēc pase būtu jābrāķē, pasu centra darbinieki saskata šīs lietas. Un tas ir normāli, ka trīs procenti ir darba procesā bojātas pases.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā