Par nākamā gada veselības aprūpes budžetu

Ingrīda Circene, veselības ministre, — “LV”

Pacientu maksājumi nepalielināsies

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Veidojot nākamā gada budžeta projektu, Veselības ministrija ir solījusi iespēju robežās darīt visu, lai izpildītu valdības noteiktos taupības principus un vienlaikus nepasliktinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un nepalielinātu pacientu maksājumus. Vai ministrijai ir izdevies līdzsvarot šīs lietas?

— Nākamā gada budžeta projekta veidošanas process Veselības ministrijai tiešām bija grūts. Sākotnēji šķita, ka, ievērojot noteiktos taupības principus un apjomus, neizdosies izvairīties no ārstniecības pakalpojumu sadārdzināšanas to saņēmējiem, bet tagad, sadarbojoties ar Finanšu ministriju un vēl un vēlreiz cītīgi caurskatot visus veselības aprūpes tēriņus esam panākuši to, ka pacientu iemaksas nemainīsies. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai pašai Veselības ministrijai, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un celt šo pakalpojumu kvalitāti — tā ir visa Veselības ministrijas darba jēga un būtība. Tāpēc esmu ļoti gandarīta paziņot, ka visas pacientu iemaksas arī nākamgad saglabāsies līdzšinējā apjomā — gan par mājas vizītēm, gan par ārsta speciālista apmeklējumu, par endoprotezēšanu un citiem ārstniecības pakalpojumiem — gan ambulatorajiem, gan stacionārajiem.

— Kā to izdevās panākt? Kur ministrija atrada iespējas ietaupīt līdzekļus?

— Ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā tiks saglabāti tie paši principi, kas iepriekš, bet, lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgāku izlietojumu, piemēram, endoprotezēšanā, tiks rīkoti konkursi — par endoprotēžu un implantu pirkšanu, par medikamentu piegādi, konkursu kārtībā tiks noskaidrota arī izdevīgākā operāciju cena. Tādā veidā pakalpojums tiks padarīts lētāks un veidosies līdzekļu ekonomija bez pacienta iemaksas palielināšanas. Šobrīd gan nav iespējams pateikt, par cik lētāka būs endoprotezēšanas operācija un tai nepieciešamie materiāli, jo konkursi vēl nav notikuši, bet pieredze rāda, ka visur, kur notiek centralizētie iepirkumi un tiek rīkoti konkursi, cenas krīt.

Otrs ceļš, kas tika atrasts, lai saglabātu pacientu iemaksas līdzšinējā apjomā, ir straujāka veselības aprūpes iestāžu optimizācija jeb tā sauktā māsterplāna ātrāka realizācija.

Bija plānots, ka tas varētu notikt piecos līdz desmit gados, tomēr acīmredzot tas būs jāizdara īsākā laika periodā. Ieviešot māsterplānu, tiks panākta ne vien līdzekļu ekonomija, bet arī racionālāka naudas izlietošana.

— Apzinoties, ka šobrīd par konkrētiem skaitļiem runāt ir grūti, tomēr — cik lielu līdzekļu ietaupījumu varētu dot straujāka māsterplāna realizācija?

— Tikai 8.septembrī Veselības ministrija saņems no reģionālajām attīstības aģentūrām slēdzienus par mūsu piedāvāto projektu. 15.septembrī kopā sanāks māsterplāna ieviešanas padome, lai lemtu par turpmākajiem darbiem. Šodien ir ļoti grūti nosaukt precīzus skaitļus, jo ministrijai vēl nav zināmi ne pašvaldību iebildumi, ne attīstības aģentūru ieteikumi, kas ir nepieciešami māsterplāna ieviešanas projekta apstiprināšanai. Bet pēc tā projekta, ko ministrija iesniegusi saskaņošanai, ietaupījumi ir mērāmi miljonos latu.

— Vai šie divi ceļi — iepirkuma konkursu rīkošana un māsterplāna straujāka ieviešana — ir vienīgie naudas taupīšanas veidi, vai arī līdzekļi tiks samazināti vēl kādās veselības aprūpes pozīcijās?

— Tiks samazināti arī Veselības ministrijas administratīvie izdevumi. Līdzekļi tiks taupīti arī, optimizējot Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) filiāles un nodaļas. Izmaiņas, kam būs ekonomisks efekts, skars arī pašvaldību slimokases. Tā kā VOVAA ir plānojusi visus līgumus ar stacionāriem slēgt centralizēti, tad reģionālajās nodaļās un slimokasēs darba apjoms samazināsies, to pārziņā paliks tikai ambulatorā un primārā veselības aprūpe, kompensējamo medikamentu uzskaite, kuras veikšanā, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju ieviešanu, darbs arī arvien samazinās. Šo visu darbību rezultātā ietaupītā summa varētu sasniegt aptuveni pusmiljonu latu.

Darba samaksa mediķiem — lielāka

— Kā nākamā gada veselības aprūpes budžeta taupīšana skars medicīnas darbiniekus?

— Šobrīd jau skaidri varu pateikt, ka vidējā darba samaksa 190 latu tiks garantēta gan primārās veselības aprūpes speciālistiem, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem. Nauda pilnā apjomā tiks iedota arī stacionāriem, bet Veselības ministrija nevar apgalvot, ka visiem stacionāros strādājošajiem tiks nodrošināta vienādi liela darba samaksa. Lielajās slimnīcās, kur ir liels darba apjoms, ir pilnīgi iespējams, ka tiek nodrošināta ne tikai 190 latu liela vidējā darba samaksa. Turpretim mazās slimnīcās ar 30, 40 gultasvietām, kur darba apjoms ir daudz mazāks, līgumos var iestrādāt garantēto darba samaksu vien 175 latus. Ja darba būs vairāk, slimnīca saviem darbiniekiem var maksāt vairāk, ja darba nav tik daudz, tad arī darba samaksa nevar būt lielāka par vidēji garantēto.

— Mediķiem jau šā gada beigās tika solīta 200 latus liela vidējā darba samaksa. Turklāt arodbiedrības ir aprēķinājušas, ka ar nākamgad veselības aprūpes budžetā plānotajiem papildu līdzekļiem — 38 miljoniem latu — nepietiek pat tam, lai nodrošinātu šo solīto darba samaksas palielinājumu, nemaz nerunājot par papildu līdzekļiem citām pozīcijām.

— Skaitļi ne vienmēr precīzi atspoguļo to, kas notiek reālajā dzīvē. Ja māsterplāns tiek īstenots tā, kā teicu iepriekš, tiek optimizēts stacionāru skaits un rodas līdzekļu ietaupījums, kuru šobrīd ierakstīt skaitļos vēl ir grūti. Tas, ka tiek garantēta tikai 190 latu liela vidējā darba samaksa medicīnas darbiniekiem, ir šodienas reālo apstākļu diktēts fakts, tie nav divsimt latu, un arī tas ir ietaupījums.

— Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks ir apstiprināts valdībā, kas nodrošina tā daudz konsekventāku ievērošanu. Vai arī mediķiem savu algu palielināšanas plānu nevajadzētu nostiprināt ar valdības lēmumu? Tas varbūt ļautu izvairīties no tādiem soļiem atpakaļ kā šogad — solīts 200 latu, saņems tikai 190.

— Medicīnas darbinieku un izglītības pedagogu algas veidojas pēc atšķirīgiem principiem. Ir jāsaprot, ka pedagoga alga atšķirībā no mediķu algām netiek iekļauta pakalpojuma cenā. Tādēļ mediķa darba samaksas lielums ir atkarīgs no apmaksātā pakalpojuma apjoma.

Valdība varētu apstiprināt nevis darba samaksas paaugstināšanas grafiku, bet gan līdzekļu apjoma pieauguma grafiku mediķu vidējās darba samaksas palielināšanai.

Bet, ja runājam par soļiem atpakaļ, — ir jāskatās ne uz to, ka šobrīd notiek atkāpšanās par desmit latiem, bet uz to, ka pielikums ir 40 latu. Vidējā darba samaksa mediķiem līdz šā gada septembrim ir 151 lats, un pieaugums līdz 190 latiem ir ievērojams. Un šis darba samaksas palielinājums ir ļoti būtisks un ļoti nepieciešams, jo kadru aizplūšana no medicīnas ir katastrofāla.

Arodbiedrības protestē nevietā un nelaikā

— Bet mediķu arodbiedrības vienalga ir neapmierinātas un sola jaunus protesta pasākumus jau drīz pēc referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā.

— Būt nemierā ir arodbiedrību sūtība un funkcija. Taču tad, kad Veselības ministrijā viesojās starptautiskie arodbiedrību pārstāvji, viņi mūsu vietējai arodbiedrībai skaidri norādīja — algas apmērs nevar būt diskusiju objekts, jo darba samaksa ir atkarīga no valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem. Arodbiedrības funkcija ir izvērtēt, vai darba samaksa tiek godīgi samaksāta darbiniekam darba vietā, vai tiek nodrošināti optimāli darba apstākļi, kā tiek ievērota likumdošana utt. Bet arodbiedrības funkcija nekādā gadījumā nav diktēt valdībai konkrētu algas apjomu un pastāvēt uz tā sasniegšanu.

— Par to, vai valsts noteiktā darba samaksa tiek godprātīgi izmaksāta, — arodbiedrības jau sen pastāv uz to, ka būtu nepieciešams ar valdības lēmumu noteikt minimālo darba samaksu veselības aprūpē strādājošajiem, pretējā gadījumā ārstniecības iestāžu vadītāji ar piešķirto finansējumu rīkojas pēc saviem ieskatiem un ne vienmēr algām paredzētā nauda šim mērķim arī tiek izmantota.

— Lūk, tieši tā ir arodbiedrības funkcija — raudzīties, lai ārstniecības iestādes vadītājs darba samaksai paredzēto naudu šim mērķim arī izlietotu. Lai šobrīd valdības līmenī varētu precīzi noteikt medicīnas darbinieku algas, nāktos mainīt visu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmu. Šobrīd ārstniecības darbiniekiem tiek maksāts par padarīto darbu, jo darba samaksa ir iekļauta pakalpojuma cenā. Lai noteiktu konkrētu algu, finansēšanai būtu jābūt pēc tāmes. Tad, kad būs veikta māsterplāna ieviešana dzīvē, kad būs skaidri un konkrēti redzams slimnīcu skaits un tajās sniegto pakalpojumu optimāls apjoms un izvietojums, tad, iespējams, varēs runāt arī par konkrētu algu noteikšanu. Šobrīd darba apjoms stacionārā ar 30 gultasvietām un stacionārā ar 1000 gultasvietām nav samērojams, līdz ar to nav unificējams arī darba samaksas apjoms. Pašlaik darbu sāk darba grupa, kas izstrādās dažādus veselības aprūpes normatīvus.

Specbudžeta likvidēšana situāciju nepasliktinās

— Veidojot nākamā gada budžeta projektu, valdība ir spērusi radikālu soli un likvidējusi lielākoties visus speciālos budžetus, tostarp arī veselības aprūpes speciālo budžetu. Kā tas ietekmē veselības aprūpes finansēšanas kārtību, un vai ir pamats satraukumam par jucekli šajā jomā?

— Veselības aprūpē speciālā budžeta līdzekļi bija aptuveni divas trešdaļas no visa budžeta kopapjoma. Nākamgad tā summa, kas bija veselības aprūpes speciālais budžets, tiek iekļauta kopējā mērķdotācijā no valsts budžeta. Līdz ar to konkrētajā situācijā tas neko daudz nemaina — valsts gan agrāk, gan tagad nosaka veselības aprūpes budžeta kopējo summu.

— Jūs esat ļoti atzinīgi izteikusies par tādu naudas piesaistes veidu veselības aprūpei kā projekti starptautiskā finansējuma iegūšanai. Vai šādai pieejai ir perspektīva arī valstiski nozīmīgā, ne tikai vienas slimnīcas vai pašvaldības, līmenī?

— Protams, un pirmkārt tādā veidā ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Nākamgad veselības aprūpē tie varētu būt 15 miljoni latu. Daudz tiek strādāts arī ar dažādiem ārvalstu fondiem, piemēram, veselības veicināšanas programmās papildus valsts budžeta naudai ir ieguldīts ļoti daudz ārvalstu līdzekļu, mazākas summas tiek piesaistītas arī citās veselības aprūpes jomās.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore