“Es domās redzu Latviju kopīgajā Eiropas ģimenē”

Pirmdien, 1.septembrī, Slovākija svinēja savas valsts svētkus — Konstitūcijas dienu

Jozefs Draveckis, Slovākijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, Slovākijas valsts svētki tiek svinēti Eiropai un pasaulei kādreiz liktenīgā datumā — 1939. gada 1. septembrī sākās Otrais pasaules karš. Tādēļ jo patīkamāk sākt ar pavisam miermīlīgu jautājumu: kāda ir politiskā un ekonomiskā situācija Slovākijā pašlaik, jūsu kārtējo valsts svētku dienā?

— Slovākijas parlamenta vēlēšanas notika 2002. gada septembrī, tikai divas nedēļas pirms vēlēšanām Latvijā. Valdošo četru partiju koalīciju var raksturot kā labēji centrisku. Šī koalīcija īsteno nozīmīgas reformas, sagatavojot Slovākiju dalībai Eiropas Savienībā. Jau redzami pirmie ekonomikas uzplaukuma rezultāti: pēc vairāku gadu negatīvas ārējās tirdzniecības bilances, ko radīja Krievijas jēlnaftas un dabasgāzes iepirkšana, esam sasnieguši pozitīvu bilanci: eksports šā gada pirmajā pusē par 16 procentiem pārsniedza importu. Tas panākts, galvenokārt eksportējot Bratislavā ražotos folksvāgenus un poršē. Trnavā tiek celta vēl viena autorūpnīca sitroenu un pežo ražošanai. Pateicoties ārvalstu investīcijām, būtiski samazinājies bezdarbs, taču tas joprojām turas 14 procentu līmenī.

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības šajā gan Latvijai, gan Slovākijai tik nozīmīgajā laikā, kad esam pienākuši jau ļoti tuvu dalībai Eiropas Savienībā un NATO?

— Es minētu vairākus iemeslus, kādēļ Slovākijai un Latvijai jāattīsta intensīvas divpusējās attiecības. Abas ir mazas valstis ar senu vēsturi, taču relatīvi īsu sava neatkarīgā valstiskuma laiku. Ar līdzīgām Rietumu kultūras tradīcijām un daudzām paralēlēm mūsu vēsturiskajā pieredzē. Taču pāri visam ir mūsu kopīgā uzticība demokrātijas vērtībām un tirgus ekonomikai. Identiskie ārpolitikas mērķi ir arī labs pamats auglīgam politiskam dialogam, un jau tuvākajā laikā tiks sagatavota virkne augsta ranga politiķu vizīšu. Jau noslēgti gandrīz visi nozīmīgākie divpusējie līgumi, taču mums jāatsaucas jaunajiem laikmeta izaicinājumiem, noslēdzot vēl dažus jaunus līgumus un pārlūkojot vecos — jau no Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļa.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu gaitu uz Eiropas Savienību un NATO?

— Latvija un Slovākija ir līdzīgas ne vien apņēmībā iekļauties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Ir arī ļoti zīmīgas paralēles mūsu iestāšanās procesā. Latvija un Slovākija iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību sāka vienā un tajā pašā laikā, reizē saņēma arī uzaicinājumu iestāties NATO. Abas mūsu valstis sekmīgi pabeidza Eiropas Savienības iestāšanās sarunas Kopenhāgenā un parakstīja pievienošanās līgumu šā gada aprīlī Atēnās. Es ceru, ka pēc 20. septembra varēsim arī teikt, ka abas valstis referendumā apstiprinājušas savu gatavību dalībai Eiropas Savienībā. Slovāki to izdarīja 16. un 17. maijā. Abām valstīm ir arī līdzīga interese par Eiropas nākotni un Konstitucionālo līgumu, kas drīzumā tiks apspriests starpvaldību konferencē. Taču, pats galvenais, gan Slovākija, gan Latvija, kļūstot NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, spēs ne vien gūt no šīs dalības sev nozīmīgu labumu, bet noteikti spēs arī dot savu pievienoto vērtību.

— Jūlijā pagāja trīs gadi kopš jūsu akreditācijas Rīgā. Kā vērtējat šo laiku, kopš pārstāvat savu valsti Latvijā? Kuri, jūsu skatījumā, bijuši šo gadu paši nozīmīgākie notikumi mūsu divpusējās attiecībās?

— Jau no paša savas misijas sākuma Rīgā, kad tika atvērta arī Slovākijas vēstniecība, esmu šeit juties kā mājās. Ikdienas dzīve Rīgā ir gandrīz tikpat aizraujoša kā vairumā Eiropas pilsētu. Kaut arī visai lēni virzos uz priekšu savā latviešu valodas prasmē, man allaž bijusi sajūta, ka esmu Latvijā saprasts, un allaž esmu izjutis latviešu gatavību sadarbībai. Tas izskaidrojams arī ar Latvijas amatpersonu un Slovākijas vēstniecības labo sadarbību. Ja jūs mani lūdzat minēt šo gadu nozīmīgākos notikumus mūsu divpusējās attiecībās, es minētu Latvijas Ministru prezidenta vizīti Slovākijā tūlīt pēc Viļņas desmitnieka Bratislavas apspriedes 2001. gada maijā. Zīmīgi, ka Slovākijas premjerministra Mikulaša Dzurindas vizīte Rīgā 2002. gada jūlijā atkal bija saistīta ar Viļņas desmitnieka tikšanos.

— Latvijai šis ir nozīmīgs laiks, kad mūsu sabiedrība īpaši aktīvi diskutē par virzību uz Eiropas Savienībai — pavisam tuvu ir 20. septembris, referenduma diena.

— Es gribētu novēlēt, lai Slovākijas referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā iedrošina Latvijas tautu dienā, kad balsosiet par, iespējams, vissvarīgāko lēmumu savas brīnišķīgās valsts vēsturē. Es domās jau redzu laiku, kad Slovākija un Latvija būs pievienojušās kopīgajai Eiropas ģimenei. Laiku, kas slovākiem un latviešiem dos vēl labākas iespējas vienam otru labāk iepazīt un sadarboties.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors