Kāda izglītība, tāds ienākums

Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš, Latvijas Universitātes profesors Dr. oec. Inta Ciemiņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore, - "Latvijas Vēstnesim"

Izglītībai pašai par sevi ir vispārcilvēciska vērtība. Taču mūsdienās, kad visas vērtības nesam noskaidrot tirgū, ir vismaz jāmēģina noteikt arī izglītības vērtība naudas izteiksmē. Kādu dzīves līmeni visumā ļauj sasniegt tā vai cita izglītības gradācija?

Jaunākie mājsaimniecību budžetu pētījumi rāda, ka 1999.gadā to mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, bija Ls 91,34 mēnesī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, jeb Ls 116,35, rēķinot uz pieauguša patērētāja vienību. Ja turpretī mājsaimniecības galvenā pelnītāja izglītība ir zemāka par pamatskolu, tad atbilstošie skaitļi ir Ls 52,30, resp., 59,77. Gandrīz vai divas reizes mazāk!

Izmantojot CSP Mājsaimniecību budžetu pētījumu datu bāzi, papildus datorizstrādi veica Signe Bāliņa

Dažas metodiskas piezīmes

Pašreiz sociālā statistika reģistrē piecas izglītības gradācijas: 1) augstākā, 2) vidējā, vidējā tehniskā, vidējā speciālā, 3) profesionālās skolas, arodskolas, 4) pamatskolas, 5) zemāka par pamatskolas.

Atbilstoši klasifikācijas noteikumiem pamatskolas izglītības iegūšanai nepieciešams apgūt pamatizglītības programmu (1.-9. klases), bet vidējās izglītības pakāpes iegūšanai papildu programmu, ko māca 10.-12. klasē. Pamatskolu absolventu skaitā iekļauj arī tos, kuri 9.klasi beiguši bez apliecības, bet vidusskolu beigušo skaitā tos, kuri 12.klasi beiguši bez atestāta. Vidējā speciālajā mācību iestādē notiek praktiska vai teorētiska sagatavošana darbībai noteiktā profesijā; daļā šo mācības iestāžu iespējams iegūt arī vidējo izglītību. ("Latvijas statistikas gadagrāmata 1999." - R: CSP, 1999. - 126.lpp.).

Jāatzīmē, ka vēstures gaitā šī klasifikācija ir vairākkārt mainījusies, pēdējā laikā - prasību paaugstināšanas virzienā. Piemēram, Latvijas pirmās neatkarības laikā pamatskolā parasti mācījās sešus gadus, padomju periodā ieviesa īpašu izglītības pakāpi "nepabeigta vidējā". Tādēļ, veicot vecāku cilvēku aptauju, ja vien nebūs paredzēti īpaši kontroles testi, atbildes par izglītību atbildīs tā laika klasifikācijai; respondenti centīsies uzrādīt augstāku izglītību, nekā vajadzētu pēc mūsdienu klasifikācijas.

Visprecīzāko iedzīvotāju sadalījumu pēc izglītības uzzināsim tad, kad būs apstrādāti tikko notikušās tautas skaitīšanas rezultāti. Iespējamos pārpratumus daļēji novērsīs tautas skaitīšanas personas lapā paredzētā sīkāka izglītības līmeņa gradācija: 1) augstākā, 2) vidējā speciālā, 3) vispārējā vidējā, 4) pamatskolas, 5) sākumskolas (4 klases un vairāk), 6) mazāk par 4 klasēm, 7) nav nekādas izglītības, 8) neprot lasīt un rakstīt. (2000.gada tautas skaitīšana Latvijā. Kopsavilkuma statistisko tabulu veidošanas programma. - R.: CSP, 1999. - 12.lpp.).

Iedzīvotāju statistikā, arī tautas skaitīšanā izglītības līmeni reģistrē konkrētai personai. Taču iedzīvotāju dzīves līmenis veidojas mājsaimniecībās, kuru locekļiem var būt un parasti arī ir dažāds izglītības līmenis.

Lai izglītības pazīmi saistītu ar mājsaimniecību labklājības līmeni, mājsaimniecību nosacīti saista ar to izglītības līmeni, kāds ir mājsaimniecības galvenajam pelnītājam, kurš gūst mājsaimniecības ienākumu lielāko daļu. Visbiežāk tas arī ir izglītotākais mājsaimniecības loceklis, tomēr ne vienmēr, īpaši tad, ja mājsaimniecību veido divu vai vairāku paaudžu personas.

Par rakstā skarto problēmu jau esam vairākkārt rakstījuši ("Latvijas Vēstnesī" pagājušā gadā 6.janvārī, 11.augustā, 1. un 2. septembrī). Tolaik kā izpētes grupu izdalījām tikai mājsaimniecības, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, salīdzinot viņu dzīves līmeni ar visu Latvijas mājsaimniecību vidējo. Šajā rakstā pirmo reizi aplūkojam arī visu pārējo, zemāko izglītības gradāciju mājsaimniecību labklājību. Turklāt analīze balstās uz jaunākajiem 1999.gada mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātiem.

Mājsaimniecību

raksturojums

Kā jau minējām, vispilnīgāko tautas izglītības līmeņa raksturojumu sniegs tautas skaitīšana. Spriežot pēc mājsaimniecību budžetu pētījuma gadījumizlases rezultātiem, visizplatītākās ir mājsaimniecības, kurās galvenajam pelnītājam ir vidējā, vidējā tehniskā vai vidējā speciālā izglītība. Šādas mājsaimniecības veido 53,3% no visu mājsaimniecību skaita. Šajā skaitlī varbūt jūtam to aizgājušo desmitgažu atbalsis, kad centās realizēt vispārēju obligātu vidējo izglītību. Otra izplatītākā grupa ir mājsaimniecības, kur galvenajam pelnītājam ir pamatskolas izglītība (19,2%), trešā - augstākā izglītība (17,1%). Pārējās divas grupas ir mazāk izplatītas (1.tabulas 2. rinda), un par tām turpmāk uzrādītie dati var nebūt pietiekami reprezentatīvi.

Pirmo trīs augstāko izglītības grupu mājsaimniecības ir relatīvi lielākas, cik nu lielas Latvijā tās mēdz būt: vidēji 2,51-2,55 personas mājsaimniecībā. Divu zemāko izglītības grupu mājsaimniecībās vidējais personu skaits daudz mazāks - 1,6-2,0 personas vienā mājsaimniecībā. Noskaidrojot katras izglītības grupas mājsaimniecību demogrāfisko sastāvu, viegli pārliecināties, ka zemākās izglītības grupās dominē vecu cilvēku mājsaimniecības un otrādi.

Piemēram, no mājsaimniecību grupas, kur galvenajam pelnītājam ir par pamatskolu zemāka izglītība, 56,8% ir pensijas vecuma vieninieki, bet 22,8% - mājsaimniecības, ko veido precēti pāri bez nepilngadīgiem bērniem. Precētu pāru ar nepilngadīgiem bērniem bez citiem mājsaimniecības locekļiem šajā grupā izlasē vispār nebija.

Diezgan līdzīga situācija grupā, kur mājsaimniecības galvenajam pelnītājam ir pamatskolas izglītība. No šīs grupas mājsaimniecībām 33,7% veido precēti pāri bez nepilngadīgiem bērniem un 30,2% - pensijas vecuma vieninieki. Savukārt grupā, kuru veido mājsaimniecības ar augstskolu beigušu galveno pelnītāju, demogrāfiskais sastāvs ir stipri atšķirīgs. Joprojām ir daudz mājsaimniecību, kuras veido precēti pāri bez nepieaugušiem bērniem ar vai bez citiem mājsaimniecības locekļiem, - 31,1% no šīs grupas mājsaimniecību skaita. Šī grupa ir visdaudzskaitlīgākā arī visā Latvijā, jo ir veidota kā apvienota grupa, neizdalot iespējamās apakšgrupas. Toties augstākas izglītības grupā ir 17,5% mājsaimniecību, kuras veido precēti pāri ar nepieaugušiem bērniem (vidēji valstī 14,3%), tāpat ir daudz par pensijas vecumu jaunāku vieninieku (16,8%), kuri acīmredzot vēl savas ģimenes nav nodibinājuši. Savukārt pensijas vecuma vieninieku šajā izglītības grupā maz, tikai 9,3% no grupas mājsaimniecību skaita. Tas vēlreiz pierāda, ka mūsdienu pensionāru jaunības gados augstāko izglītību bija grūti iegūt.

Nākas secināt, ka gados jaunākiem mājsaimniecību "galvām" caurmērā ir augstāka izglītība nekā vecākiem. Tas norāda, ka pašreiz dzīvojošo paaudžu laikā izglītības līmenis Latvijā ir cēlies.

Izglītība un ienākumi

Jau minējām, ka tajās mājsaimniecībās, kurās galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, ienākumi ir gandrīz vai divas reizes lielāki nekā mājsaimniecībās, kur galvenajam pelnītājam izglītība zemāka par pamatskolas. Šāds secinājums rodas, ja mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu rēķina vidēji uz vienu locekli. Lai turpmāk raksturotu labklājības līmeni kombinētās izglītības un demogrāfiskās grupās, mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums ir jārēķina vidēji uz vienu patērētāja vienību. Šajā rakstā, tāpat kā iepriekšējos, ir izmantota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skala. Pēc šīs skalas pirmais pieaugušais mājsaimniecības loceklis tiek pieņemts par vienu vienību, katrs nākamais - par 0,7 vienībām, bet līdz 14 gadiem veci bērni tiek pielīdzināti 0,5 patērētāju vienībām.

Rēķinot vidēji uz vienu patērētāja vienību, mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums augstākās izglītības grupā bija Ls 116,35 mēnesī, bet zemākās - Ls 59,77, un starpība ir vēl lielāka, nekā rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli (1.tabulas 5. un 6.rinda). Šo īpatnību izskaidro atšķirīgs mājsaimniecību lielums dažādu izglītības grupu saimniecībās. Augstākās izglītības grupās vairāk relatīvi lielu mājsaimniecību, līdz ar to vidējais patērētāju vienību un vidējais mājsaimniecības locekļu skaits ir diezgan atšķirīgs (par 27%). Turpretī zemākās izglītības grupā daudz vieninieku, līdz ar to vidējais patērētāju vienību un mājsaimniecības locekļu skaits atšķiras mazāk (par 14%). Šīs nianses ir jāņem vērā detalizētākos vērtējumos, bet pamatsecinājumus par izglītības ietekmi uz mājsaimniecību labklājību tās nemaina.

Pievēršoties ienākumu atšķirībām kombinētās izglītības un demogrāfiskās grupās, jāsecina, ka izglītības ietekme uz mājsaimniecību labklājību ir daudz izteiktāka demogrāfiski "jaunās" grupās, bet mazāk izteikta "vecās"grupās (1.tabulas 7. un turpmākās rindas).

Iepriekš, salīdzinot augstākās un zemākās izglītības mājsaimniecību grupu ienākumus, bez dalījuma demogrāfiskās grupās, teicām, ka starpība ir aptuveni divas reizes (nedaudz mazāk), bet demogrāfiski "jaunās" grupās šī attiecība pārsniedz divas reizes. Piemēram, grupā, kuru veido precēti pāri ar nepieaugušiem bērniem bez citiem mājsaimniecības locekļiem, izlasē vispār nebija mājsaimniecību, kuru galvenajam pelnītājam izglītība būtu zemāka par pamatskolas. Salīdzinot šīs demogrāfiskās grupas divu apakšgrupu ienākumus, no kurām pirmo veido mājsaimniecības, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, otro - kur pamatskolas izglītība, ienākumu starpība ir 2,3 reizes.

Tikpat liela vai pat vēl lielāka ir ienākumu starpība atkarībā no mājsaimniecības galvenā pelnītāja izglītības līmeņa demogrāfiskā grupā, kuru veido precēti pāri ar nepieaugušiem bērniem un vēl citiem mājsaimniecības locekļiem. Šīs grupas apakšgrupa, kur galvenajam pelnītājam izglītība ir zemāka par pamatskolu, varētu būt nepietiekami reprezentatīva.

Daudz izlīdzinātāki ienākumi ir "veco" mājsaimniecību grupās. Tā, pensijas vecuma vieninieku demogrāfiskajā grupā, salīdzinot augstākās un zemākās izglītības grupas ienākumus, starpība ir tikai 1,7 reizes. Līdzīgs stāvoklis ir demogrāfiskajā grupā, ko veido precēti pāri bez nepieaugušiem bērniem.

Pēdējo divu demogrāfisko grupu ienākumu lielu daļu veido pensijas. Un pensijas, pretēji vairākkārt presē apgalvotajam, ir ļoti nivelējošas. Vismaz pensionāru lielum lielākajai daļai. Pensijas maz vai nemaz nav atkarīgas no pensionāru izglītības. Pensionāru noslāņošanās pēc materiālās dzīves līmeņa, salīdzinot ar noslāņošanos strādājošo grupā, rit gausāk.

Mūsdienu apstākļos savas ģimenes dzīves līmeni vislabāk un ātrāk var uzlabot gados jauni cilvēki ar labu izglītību. Jaunība plus izglītība nodrošina pieprasījumu labi atalgota darba tirgū. Par to spilgti liecina par pensijas gadiem jaunāku vieninieku ienākumi atkarībā no izglītības līmeņa. Šo demogrāfisko grupu pārsvarā veido gados jauni cilvēki, kuri savu ģimeni vēl nav izveidojuši. Ja viņiem ir augstākā izglītība, vidējais mēneša ienākums ir ap Ls 159 mēnesī, bet, ja zemāka par vidējo, - tikai Ls 55-60. Starpība ir 2,6-2,9 reizes, tas ievērojami pārsniedz šo attiecību visās mājsaimniecībās.

Ne vienmēr

noslāņošanās

saistāma ar izglītību

Sabiedrības vispārējo noslāņošanos pēc materiālās dzīves līmeņa raksturo dažādi rādītāji un grupējumi. Uzskatāms ir mājsaimniecību deciļgrupējums pēc rīcībā esošā ienākuma. Šajā rakstā tas rēķināts vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību (2.tabulas 1.rinda).

Redzam, ka pirmajā vistrūcīgāko grupā ienākumi 1999.gadā ir bijuši vidēji Ls 20,94 mēnesī, bet relatīvi turīgāko grupā - Ls 204,30. Tātad atšķirība ir aptuveni desmit reizes. Izglītības grupās šī atšķirība bija 1,7-3 reizes. Kaut arī šāds abu grupējumu salīdzinājums prasa paskaidrojumus, kaut vai tādēļ, ka grupu skaits abos gadījumos nav vienāds, tomēr jāsecina, ka izglītības līmenis sabiedrības noslāņošanos izskaidro tikai daļēji. Kādi ir pārējie faktori (likumīgi - nelikumīgi, ētiski - neētiski, sava darba - izdevīgas situācijas utt.), mūsu pētījums pagaidām neatklāj.

Atgriežoties pie izglītības un ienākumu sakarībām, aplūkosim, kādu izglītības grupu mājsaimniecības aizpilda katru labklājības deciļgrupu (2.tabulas turpmākās rindas).

Vispirms jākonstatē, ka visas šahveida tabulas elementārgrupas ir aizpildītas. Tas nozīmē, ka visu izglītības grupu pārstāvji ir atrodami visās labklājības grupās. Ir galvenie pelnītāji, kuri, neraugoties uz augstāko izglītību, savu mājsaimniecību spēj ierindot tikai vistrūcīgāko grupā, un otrādi: ir veiksminieki bez izglītības, kuru mājsaimniecības ir turīgas. Tomēr biežumu koncentrācija kombinētā grupējuma elementārgrupās parāda un vēlreiz apstiprina būtisku korelāciju starp galvenā pelnītāja izglītību un mājsaimniecības ienākumiem.

Mājsaimniecības, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, augstākajā deciļgrupā ir sastopamas turpat desmit reizes biežāk nekā zemākajā. Augstākajā deciļgrupā šādas mājsaimniecības veido pusi no visām tajā nonākušajām mājsaimniecībām (48,5%), bet zemākajā - tikai 5,3% (vidēji valstī 17,1%). Mājsaimniecības, kuru galvenajam pelnītājam ir vidējā, vidējā tehniskā vai cita speciālā izglītība, ir samērā vienmērīgi sadalījušās pa visām labklājības deciļgrupām, izņemot pēdējo, augstāko, kur, kā jau minējām, pusi vietu aizņem mājsaimniecības no augstākās izglītības grupas. Šādu stāvokli zināmā mērā veicina arī tas, ka vidējā izglītība mūsu valstī pašreiz ir visizplatītākā un tā lielā mērā aptver kā veiksmīgo, tā neveiksmīgo slāņus.

Pilnīgi pretēji pa labklājības deciļgrupām izvietojas mājsaimniecības, kuru galvenajam pelnītājam ir zema izglītība - pamatskolas vai zemāka. Pēdējā, augstākajā, labklājības deciļgrupā no visa šīs grupas mājsaimniecību skaita (100%) tikai 0,8% ir tādas, kur galvenajam pelnītājam ir zemāka izglītība par pamatskolas, un 3,5% tādas, kur ir pamatskolas izglītība. Turpretī šo grupu īpatsvars zemākajā, trūcīgāko, deciļgrupā attiecīgi ir 5,4% un 29,2%.

Atsevišķas mazizglītoto mājsaimniecības, kas nonāk augstākā labklājības deciļgrupā, savus ienākumus gūst, tērējot mantojumu, piemēram, pārmērīgi izcērtot mantotos mežus.

Zināmā mērā pārsteidz, ka mājsaimniecības ar viszemāko izglītības līmeni, vēl vairāk nekā pirmajā - trūcīgākajā, koncentrējās nākamajās mazāk trūcīgo deciļgrupās, īpaši trešajā līdz piektajā. To lielā mērā var izskaidrot ar nivelējošo pensiju sistēmu un lielo pensionāru īpatsvaru zemākās izglītības grupās. Ja pensionārs ir vieninieks vai dzīvo kopā ar otru pensionāru, tad viņu pensijas ienākumi aptuveni atbilst 2.-3. deciļgrupai, bet, nedaudz piepelnoties, piemēram, savā piemājas saimniecībā, izdodas pacelties līdz 4.-5. labklājības deciļgrupai.

Pētot izglītības ietekmi uz mājsaimniecību labklājību, esam konstatējuši arī virkni citu ar izglītību saistītu likumsakarību. Un visas tās realizējas ar daudziem izņēmumiem. Statistikas likumsakarības būtiski atšķiras no likumiem tiesību izpratnē, kuri attiecas uz visiem vienādi. Statistika meklē likumsakarības, šķietami, haosā. Un vienmēr atrod.

\ 1.tabula

Mājsaimniecību grupu raksturojums, kur galvenajam pelnītājam atšķirīgs izglītības līmenis, 1999.g.