• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumi Nr. 491 "Teļu labturības prasības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2003., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78646

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.492

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.540 "Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai"

Vēl šajā numurā

05.09.2003., Nr. 121

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 491

Pieņemts: 02.09.2003.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.491

Rīgā 2003.gada 2.septembrī (prot. Nr.47, 23.§)

Teļu labturības prasības

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka labturības prasības to teļu turēšanai, kuri nav vecāki par sešiem mēnešiem, kā arī teļu turētāja tiesības un pienākumus.

2. Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.

 

II. Prasības teļu turēšanai

3. Novietnē teļus tur nepiesietus. Teļiem neliek apaušus.

4. Teļus, kurus tur grupās, barošanas laikā atļauts piesiet uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu.

5. Teļu piesiešanai izvēlas valgu no atbilstoša materiāla, kas nerada dzīvniekiem ievainojumus, piemērotā garumā, lai neapgrūtinātu piecelšanos, apgulšanos un barības uzņemšanu. Ja teļi ir piesieti, tos regulāri pārbauda un sakārto valgu.

6. Pēc saskaņošanas ar praktizējošo veterinārārstu teļus tur individuālos sprostos, ja:

6.1. ir aizdomas par teļu saslimšanu;

6.2. teļi ir slimi vai tiem nepieciešama ārstēšana;

6.3. tas nepieciešams teļu uzvedības problēmu dēļ.

7. Teļus uzreiz pēc to piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu stundu laikā, nodrošina ar pirmpienu.

8. Teļus no divu nedēļu vecuma nodrošina ar svaigu ūdeni teļu fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošā daudzumā. Slimiem teļiem, kā arī karstā laikā teļiem ir pastāvīgi pieejams svaigs ūdens.

9. Teļus baro ne retāk kā divas reizes dienā ar to vecumam, svaram, uzvedības un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību. Barība:

9.1. satur nepieciešamo dzelzs daudzumu, lai nodrošinātu asinīs vidējo hemoglobīna līmeni vismaz 4,5 mmol/l teļiem, kas ir vecāki par divām nedēļām;

9.2. ir sagremojama, šķiedrvielām bagāta sausa barība. Teļiem vecumā no astoņām līdz divdesmit nedēļām šķiedrvielas daudzumu palielina no 50 līdz 250 gramiem.

10. Teļiem, kurus tur grupās, nodrošina vienlaicīgu piekļūšanu barībai, izņemot gadījumus, ja to barošanai izmanto zīdīšanu vai automātiskās barošanas metodi.

 

III. Prasības teļu novietnēm

11. Novietnes aprīkojums, iekārtas un citi priekšmeti, kas nonāk saskarē ar teļiem:

11.1. nedrīkst saturēt teļu veselībai un dzīvībai kaitīgas vielas;

11.2. ir tīrāmi un dezinficējami.

12. Elektrisko aprīkojumu novietnē iekārto tā, lai nepieļautu teļu un apkalpojošā personāla traumas.

13. Novietnē teļiem nodrošina to fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu temperatūru, ventilāciju, gāzu koncentrāciju, gaisa relatīvo mitrumu un plūsmu.

 

14. Novietni, kas aprīkota ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:

14.1. apgādā ar trauksmes ierīci, kas iekārtas bojājuma laikā brīdina par ventilācijas traucējumiem. Trauksmes ierīci regulāri pārbauda;

14.2. nodrošina ar rezerves ventilāciju, kuru izmanto, ja mākslīgās ventilācijas iekārta ir bojāta.

15. Novietnē nodrošina apgaismojumu ne mazāk par astoņām stundām diennaktī.

16. Ja dabīgais apgaismojums nav pietiekams, izmanto stacionāras vai pārvietojamas mākslīgā apgaismojuma ierīces. Pārbaudot teļus, nodrošina piemērotu apgaismojumu.

17. Teļu guļvietas:

17.1. uztur sausas, izmantojot dzīvnieku veselībai nekaitīgus pakaišus;

17.2. ierīko tā, lai nodrošinātu dzīvniekiem iespēju brīvi piecelties, apgulties, atpūsties un redzēt vienam otru;

17.3. nodrošina ar piemērotiem pakaišiem visiem teļiem, kas ir jaunāki par divām nedēļām.

18. Novietnes grīdas ir:

18.1. mehāniski izturīgas;

18.2. gludas un neslidenas, lai nepieļautu iespēju teļiem savainoties;

18.3. tīrāmas un dezinficējamas.

19. Individuālos sprostus, izņemot sprostus, kuros ievieto slimos teļus, izveido:

19.1. ar redeļveida sānu sienām, lai nodrošinātu redzes un ožas kontaktu ar blakussprostos esošajiem dzīvniekiem;

19.2. noteiktā augstumā, kas nav zemāks par ievietotā dzīvnieka skausta augstumu, tam stāvot;

19.3. noteiktā garumā, kas nav mazāks par ievietotā dzīvnieka garumu (mēra no dzīvnieka purngala līdz sēdes kaulam un iegūto skaitli reizina ar 1,1).

20. Teļiem, kurus tur grupās, atbilstoši to svaram nodrošina katram šādu platību:

20.1. līdz 150 kg smagiem teļiem – ne mazāku par 1,5 m2;

20.2. no 150 līdz 220 kg smagiem teļiem – ne mazāku par 1,7 m2;

20.3. 220 kg un smagākiem teļiem – ne mazāku par 1,8 m2.

21. Šo noteikumu 19. un 20.punktā noteiktās prasības neattiecas uz novietnēm, kurās tur mazāk par sešiem teļiem, kā arī uz teļiem, kuri zīdīšanas laikā atrodas pie govs.

22. Barošanas un dzirdināšanas iekārtas ierīko, uztur un inventāru noliek vietās, kur nav iespējama barības un ūdens piesārņošana.

 

IV. Teļu turētāja tiesības un pienākumi

23. Teļu turētājam ir tiesības:

23.1. saņemt dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

23.2. saņemt atzinumu par teļu veselības stāvokli vai to nobeigšanās cēloni;

23.3. pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstisku apliecinājumu par teļiem izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

24. Teļu novietnes mehānisko un automātisko aprīkojumu pārbauda ne retāk kā reizi dienā. Pārbaudes laikā konstatētos bojājumus nekavējoties novērš. Ja bojājumus nav iespējams novērst nekavējoties, līdz bojājumu novēršanai veic nepieciešamos pasākumus dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai.

25. Teļus, kurus tur novietnē, pārbauda ne retāk kā divas reizes diennaktī, teļus, kurus tur ārpus novietnes, – ne retāk kā reizi diennaktī.

26. Slimus vai ievainotus teļus:

26.1. izolē individuālā sprostā un, ja nepieciešams, tiem nodrošina kvalificētu veterināro palīdzību;

26.2. nodrošina ar sausām, tīrām, ērtām stāvvietām, kur teļi var brīvi apgulties, atpūsties, piecelties un kur tos iespējams apkopt.

27. Teļu novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru tīra, dezinficē, kā arī veic novietnes dezinsekciju un deratizāciju saskaņā ar teļu turētāja sagatavoto tīrīšanas un dezinfekcijas plānu. Plāna izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība. Izkārnījumus, urīnu un neapēsto vai neizlietoto barību izvāc, lai līdz minimumam samazinātu smaku un atvairītu mušas un grauzējus.

28. Ja novietnē konstatē infekcijas slimību ierosinātājus, novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru tīra un dezinficē saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta norādījumiem.

 

V. Noslēguma jautājumi

29. Šo noteikumu 14.1.apakšpunkts stājas spēkā ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

30. Šo noteikumu 21.punkts ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim.

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumus Nr.55 “Teļu labturības prasības” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 23.nr.; 2002, 26.nr.).

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 91/629/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 6.septembri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!