Ministru kabineta rīkojums Nr.557

Rīgā 2003.gada 4.septembrī (prot. Nr.47, 15.§)

Par Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmu 2003.–2005.gadam

1. Apstiprināt Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmu 2003.–2005.gadam.

2. Noteikt, ka par Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmas 2003.–2005.gadam īstenošanu atbildīgā institūcija ir Izglītības un zinātnes ministrija.

3. Programmu īstenot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4. Iekļaut informāciju par Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmas 2003.–2005.gadam īstenošanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam ieviešanas gaitu.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2003.gada 4.septembra rīkojumu Nr.557

 

Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programma 2003.–2005.gadam

I. Ievads

1. Profesionālās izglītības attīstības posmi

Laika posmā pēc neatkarības iegūšanas 1991.gadā Latvijā profesionālās izglītības attīstībā iezīmējas trīs raksturīgi posmi.

1.attīstības posms (1995.–1998.) būtībā bija sagatavošanās posms jaunas normatīvo aktu bāzes radīšanai profesionālajā izglītībā. Tā raksturīgākās iezīmes ir Izglītības un zinātnes ministrijā 1997.gadā izstrādātās Profesionālās izglītības reformas konceptuālās pamatnostādnes, kas definēja profesionālās izglītības attīstības galvenos mērķus, Izglītības attīstības stratēģiskā programma (1998.–2003.) un PHARE programmas ietvaros izstrādātās apakšprogrammas un īstenotie pilotprojekti, kas sagatavoja metodiskus norādījumus profesionālās izglītības satura modernizācijā, izglītības kvalitātes nodrošināšanā, profesionālās izglītības sistēmas vadības pilnveidē. Nozīmīgākie no tiem ir: Profesionālās biznesa izglītības reforma – Phare 95; Augstākās (koledžu) profesionālās izglītības reforma – Phare 96; Vienotas kvalifikāciju infrastruktūras veidošana –Phare 97.

2.posmā (1999.–2001.) iepriekšējo gadu pieredze tika apkopota un formulēta Profesionālās izglītības likuma (pieņemts Saeimā 1999.gada 30.jūnijā) un atbilstošo Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvo aktu formā. Vienlaikus ar attiecīgo normatīvo aktu izstrādi tika īstenoti Phare programmas projekti “Profesionālās izglītības reforma”, “Augstākās profesionālās izglītības reforma”, “Profesionālā izglītība 2000” un uzsākts īstenot pasākumus profesionālās izglītības reformu īstenošanai.

3.posmā (2002.–2005.), plānojot iesākto reformu turpināšanu, saistībā ar gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), nepieciešams veikt virkni profesionālās izglītības attīstības pasākumu, kas pārsniedz ne tikai vienas ministrijas (Izglītības un zinātnes ministrijas), bet arī vienas nozares (izglītības nozares) ietvarus. Šajā sakarībā jāmin, piemēram, izglītības pieejamības nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā un sociālo grupu ar speciālām vajadzībām iesaistīšana darba tirgū.

2. Programmas izstrādes pamatojums un tās mērķis

Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programma (turpmāk – programma) ir pamatdokuments profesionālās izglītības sakārtošanai turpmākajiem trijiem gadiem. Tā ir izstrādāta atbilstoši Saeimas 2002.gada 17.oktobrī apstiprinātās Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam 10.punktam, Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību izglītībā un zinātnē, uzņēmējdarbībā un reģionālajā attīstībā un citās sabiedrības attīstības jomās, Latvijas nacionālajam nodarbinātības plānam 2002.gadam, Latvijas attīstības plāna projektam un citiem ar Latvijas integrāciju ES saistītiem stratēģiskiem dokumentiem.

Programmas mērķis ir, veicinot izglītības pieejamību Latvijas iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā un paaugstinot izglītības izmaksu efektivitāti, izveidot tādu profesionālās izglītības sistēmu, kas pietiekami elastīgi piemērojas tirgus ekonomikas prasībām, veicina nodarbinātību, atbilst cilvēkresursu attīstības konceptuālajām nostādnēm ES un veicina konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanu ES mērogā.

3. Programmas struktūra

Atbilstoši programmas mērķiem un apstiprinātajiem politikas dokumentiem profesionālās izglītības jomā ir izveidota programmas struktūra, kuru veido trīs apakšprogrammas:

1) profesionālās izglītības kvalitāte;

2) profesionālās izglītības pieejamība;

3) profesionālās izglītības sistēmas vadība un izglītības izmaksu efektivitāte.

Lai gan apakšprogrammas ir atšķirīgas pēc to uzdevumiem, darbības metodēm, iesaistītajām partnerinstitūcijām un citiem rādītājiem, tās vieno ES valstīs pieņemtās profesionālās izglītības pamatnostādnes – profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, sociālās izstumtības mazināšana un sociālo grupu ar speciālām vajadzībām iesaistīšana darba tirgū.

Katrā apakšprogrammā attiecīgi norādīti rīcības virzieni, sniegts īss situācijas apraksts un identificētas problēmas, norādīti problēmu risinājumi – plānotie rezultāti un galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai (3., 6., 11. un 14.tabula) atbilstoši piešķirtajam (ikgadējais finansējums plānots atbilstoši 2002.gada līmenim) finansējumam.

Uzdevumi, kuru izpildei ir nepieciešams papildus finansējums, norādīti 15.tabulā.

 

II. Apakšprogramma “Profesionālās izglītības kvalitāte”

4. Profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītība

Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveide ir vērsta uz profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā institūcija, kas koordinē pedagogu izglītību un tālākizglītību.

4.1. Problēmas izklāsts

Saskaņā ar 1999.gadā pieņemto Profesionālās izglītības likumu no 2004.gada 1.janvāra tiesības strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē ir personai, kurai ir:

1) atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un pedagoģiskā izglītība;

2) atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr.347 “Noteikumi parprasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un izglītības programmas, kuras apgūstot personas iegūst tiesības strādāt profesionālās izglītības programmās.

Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu skaits 2002./03.mācību gadā un salīdzinājums ar 1999./2000.mācību gadu

Kā liecina dati, pedagogu darba slodze ir lielāka par vienu likmi (840 stundas gadā) un vidēji ir 980 – 1030 stundas gadā jeb vidēji 25 stundas nedēļā (1,2 likmes). Audzēkņu un pedagogu proporcija tehniskajās nozarēs, mūzikā un mākslā, kur ir daudz individuālo apmācību, ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, Kultūras ministrijas pakļautībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs 2001./2002.mācību gada sākumā proporcija ir 1:2,3; Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādēs 1:11,7; Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības iestādēs 1:8,9. 2002./2003.mācību gadā vidēji 1:8,2. Šādas proporcijas ir nostabilizējušās un pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījušās, un tuvāko gadu laikā pedagogu skaita būtiskas izmaiņas nav prognozējamas.

Izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Profesionālās izglītības pedagogu sertificēšanas komisija izvērtē un pieņem lēmumu par pedagoga apgūtās profesionālās pilnveides izglītības programmas vai pašizglītības formā apgūto pedagoģijas zināšanu un prasmju atbilstību Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas paraugam (apstiprināts ar IZM 2002.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.346 “Par Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas paraugu”). Minētā sertifikāta izsniegšanu reglamentē izglītības un zinātnes ministra 2002.gada 26.jūlija rīkojumi Nr.420 “Par sertifikāta paraugu” un rīkojums Nr.419 “Par profesionālās izglītības pedagogu sertificēšanas nolikumu”. 2002.gada 6.jūnijā ir apstiprināts profesionālās izglītības skolotāja profesijas standarts.

Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās izglītības programmas galvenokārt īsteno Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā, Rēzeknes augstskolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Tomēr augstskolu iespējas ir ierobežotas, un tās nespēj nodrošināt likumā noteikto prasību izpildi attiecīgajā termiņā

Pedagogu tālākizglītības veicināšanai ir izveidots Pedagogu tālākizglītības atbalsta fonds, kas daļēji sedz mācību maksu strādājošiem skolotājiem par skolotāju darba specifikai atbilstošām studijām augstskolā un tālākizglītošanos Izglītības un zinātnes ministrijas atzītos pedagogu profesionālās meistarības kursos (gadā vidēji 260 tūkst. latu). Pedagogu tālākizglītības atbalsta fonds ir akceptējis mācību maksas kompensācijas saņemšanai profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītības programmu “Arodpedagoģija”.

Saskaņā ar Izglītības likumu katram pedagogam, saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, ir tiesības 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei. (5134 pedagogu tālākizglītības nodrošināšanai nepieciešams vidēji gadā 300 tūkst. latu).

4.2. Problēmas risinājumi

Rīcības virziens – pilnveidot pedagogu tālākizglītības un darba samaksas sistēmu un sekmēt normatīvajos aktos noteikto prasību pedagogu kvalifikācijai izpildi.

Rezultātā:

1) pedagoģiskās izglītības programmu saturs saskaņots ar izglītības satura reformu, paaugstināta profesionālās izglītības kvalitāte;

2) palielināta pedagogu algas likme, nodrošinātas Izglītības likumā noteiktās pedagogu tiesības – izmantot apmaksātas vidēji desmit dienas gadā savas profesionālās meistarības pilnveidei.

Galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to sasniegšanas rādītāji

3.tabula

5. Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus prasībām

Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas prioritārie virzieni ir izglītības satura modernizācija un izglītības kvalitātes vērtēšanas pilnveide.

5.1. Problēmas izklāsts

5.1.1. Profesionālās izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām nodrošina Profesionālās izglītības likumā noteiktā standartu sistēma:

1) valsts profesionālās izglītības standarts;

2) profesijas standarts.

Valsts profesionālās izglītības standarti nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus, obligāto izglītības saturu, iegūtās izglītības vērtēšanu. Tos nosaka Ministru kabinets (Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartu” un Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.141 “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”).

Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā. To izstrādi un reģistrāciju reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumi Nr.304 “Noteikumi par profesiju standartiem” un Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi Nr.131 “Profesiju standartu izstrādes kārtība”.

Profesiju standartu izstrādei IZM Profesionālās izglītības centrā ir izveidota struktūrvienība, kura organizē profesiju standartu izstrādi, ir izstrādāti 60 profesiju standarti (nepieciešamais profesiju standartu skaits ir aptuveni 250). IZM Profesionālās izglītības centra cilvēkresursi dod iespēju gadā organizēt 20 profesiju standartu izstrādi.

Profesionālās izglītības programmu atbilstoši attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam un Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijai (apstiprināta ar IZM 1999.gada 16.decembra rīkojumu Nr.703) izstrādā izglītības iestāde un noteiktajā kārtībā iesniedz IZM licencēšanai (Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.4 “Izglītības iestādē īstenojamo vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”).

Lai veicinātu sociālo partneru līdzdalību profesionālās izglītības attīstībā atbilstoši Rietumeiropas attīstītāko valstu pieredzei, izdoti Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi Nr.190 “Kārtība, kādā valsts deleģē sabiedriskajām organizācijām atsevišķu profesionālās izglītības pārvaldes un atbalsta funkciju veikšanu”, kas dod iespēju profesiju standartu izstrādi deleģēt darba devēju organizācijām.

Tomēr darba devēju organizācijas pašreiz nav pietiekami spēcīgas, lai uzņemtos pilnu atbildību par profesiju standartu izstrādi, un tādēļ saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu un normatīvajiem aktiem, Izglītības un zinātnes ministrija, paredzot šim mērķim valsts budžeta līdzekļus, organizē profesiju standartu izstrādi un ekspertīzi Profesiju standartu izstrādes prioritātes un secību nosaka, ņemot vērā darba devēju ieteikumus un izglītojamo skaitu izglītības programmu grupās.

Audzēkņu skaits profesionālās izglītības programmās 2002./2003.mācību gadā

4.tabula

Profesiju standartu trūkums apgrūtina izglītības programmu licencēšanas komisijas darbu, jo izglītības programmas atbilstība profesiju standartam un attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam ir viens no galvenajiem licences piešķiršanas kritērijiem.

5.1.2. Profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas izveide ir vērsta uz to, lai Latvijā un ārvalstīs iegūtā profesionālā izglītība un profesionālā kvalifikācija būtu savstarpēji salīdzināmas, un lai Latvijas profesionālās izglītības iestāžu absolventiem būtu iespējas turpināt izglītību ārvalstīs un konkurēt starptautiskajā darba tirgū. Vienotas profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums paredz:

1) izglītības programmas akreditāciju un izglītības iestāžu akreditāciju – (Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.170 ”Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri” nosaka kārtību, un institūcijas, kas ir atbildīgas par akreditācijas veikšanu);

2) centralizētos eksāmenus – pēc īpašas metodikas izveidotus un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizētus eksāmenus izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai profesionālās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei (Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumi Nr.383 “Noteikumi par profesionālajām kvalifikācijām, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni” nosaka profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.104 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” nosaka centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību vispārizglītojošajos mācību priekšmetos profesionālās vidējās un vispārējās vidējās izglītības programmās).

Profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijai ir izstrādāta nepieciešamā normatīvā bāze un atbilstoši esošajiem resursiem IZM Profesionālās izglītības centrs organizē akreditācijas komisijas darbu, piemēram 2001.gadā akreditētas 135 profesionālās izglītības programmas un 27 izglītības iestādes, 2002.gadā – 264 izglītības programmas un 76 izglītības iestādes.

Vispārējā kārtība paredz profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanu katrā izglītības iestādē. Ievērojot, ka pietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums un modernas iekārtas ir tikai nedaudzās izglītības iestādēs un bieži vien darba devēji nepietiekami pārzina izglītības procesu, audzēkņu kvalifikācijas atbilstības šīsdienas darba tirgus prasībām noteikšana ir problemātiska. Izglītības kvalitātes novērtēšana privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās tālākizglītības programmas, bieži tiek veikta formāli, radot neuzticību profesionālās izglītības un īpaši tālākizglītības sistēmai kopumā.

Lai valsts mērogā ieviestu vienotu eksaminācijas metodiku un kārtību, profesionālās izglītības iestādēs tiek veidoti eksaminācijas centri, kuros, ievērojot nozaru principu, tiek organizēti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni.

Rīgas profesionālās izglītības iestādēs ir izveidoti deviņi eksaminācijas centri centralizēto kvalifikācijas eksāmenu organizēšanai metālapstrādes, metināšanas, kokapstrādes, elektrotehnikas speciālistu, automehāniķu, būvniecības, uzņēmējdarbības, šūšanas un friziera profesijās. Līdzīgi centri (kopskaitā astoņi) ir izveidoti profesionālās kvalifikācijas eksāmenu jautājumu risināšanai lauksaimniecības izglītības programmu grupās. Arī mākslas un mūzikas izglītības programmās profesionālās kvalifikācijas eksāmenus audzēkņi kārto ievērojot vienotu metodiku.

Rīgas profesionālās izglītības iestādēs eksaminācijas centri ir izveidoti, ievērojot nozaru principu, jo Rīgas pilsētā ir izvietotas aptuveni 40 % profesionālās izglītības iestāžu un tajās profesionālās kvalifikācijas eksāmeni jākārto vairāk nekā 5,5 tūkstošiem (2002.gadā kopskaitā 14,3 tūkst.) audzēkņu. Centralizētos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus kopumā kārto vairāk kā 4000 audzēkņu. Ir izstrādāts centralizēto kvalifikācijas eksāmenu saturs 30 profesijām. Katru gadu tiek izstrādāts eksāmenu saturs 10 profesijām.

Eksaminācijas centru atrašanās Rīgā dēļ ārpus Rīgas esošo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai jābrauc uz Rīgu, kas palielina centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizācijas izmaksas un vietējo uzņēmumu pārstāvjiem apgrūtina iespēju piedalīties eksāmenu komisiju darbā.

Centralizēto eksāmenu vispārizglītojošajos (vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajos) mācību priekšmetos norises organizāciju nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs un pašvaldību izglītības pārvaldes kopīgi ar izglītības iestādēm. (Kopā aptuveni 7,8 tūkst. audzēkņu kārto 4 eksāmenus).

Profesionālās izglītības absolventu skaits (procentos) izglītības programmu grupās 2002.gadā

5.tabula

Izglītības programmu grupas	Absolventu skaits (procentos)
Pakalpojumi	22,5
Sociālās zinātnes	15,4
Arhitektūra un būvniecība	8,3
Veselība un veselības aizsardzība	6,4
Tekstīliju ražošanas tehnoloģija	5,9
Metālapstrāde un mehānika	5,8
Kokapstrādes tehnoloģija	5,5
Mašīnzinātne	5,1
Humanitārās zinātnes	4,8
Elektrozinātne	4,5
Lauksaimniecība	3,2
Pārtikas rūpniecība un tehnoloģija	2,2
Datorvadība un datorzinātne	1,5
Pārējās	8,9
Kopā	100

Pēdējo divu gadu statistikas dati liecina, ka aptuveni 30% no absolventiem strādā apgūtajā profesijā, 40% – citā profesijā.

2002.gada 1.oktobrī Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē bija 764 2002.gada profesionālās izglītības iestāžu absolventi – bezdarbnieki (5,3% no kopējā absolventu skaita vai 0,83% no kopējā bezdarbnieku skaita valstī).

5.2. Problēmas risinājums

Rīcības virziens – modernizēt profesionālās izglītības programmas un pilnveidot izglītības kvalitātes vērtēšanu.

Rezultātā:

1) noteiktas darba tirgus prasības darbinieku kompetencei un profesionālās izglītības programmu izstrādei;

2) nodrošināta profesionālās izglītības programmu starptautiskā salīdzināmība, paaugstinājusies darbaspēka konkurētspēja vietējā un ārvalstu darba tirgū;

3) nodrošināta vienādu kritēriju un metodikas piemērošana profesionālās sākotnējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanas vērtēšanā, noteikti kritēriji izglītības iestāžu pašnovērtējumam un ārējai vērtēšanai;

4) nodrošināta vienota izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšana vidējās izglītības pakāpes noslēgumā, ieviesta vienota centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtība profesionālās sākotnējās un profesionālās tālākizglītības sistēmās;

5) nodrošināts sabiedrības atbalsts pārmaiņām profesionālajā izglītībā.

Galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to sasniegšanas rādītāji

6.tabula

III. Apakšprogramma “Profesionālās izglītības pieejamība”

6. Problēmas izklāsts

Sociālā izstumtība ir daudzpusēja parādība. To var izraisīt gan ekonomiski, gan sociāli, gan fiziski, gan izglītības un kultūras faktori. Profesionālā izglītība ir viens no daudzajiem preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošina sociāli neaizsargāto iedzīvotājus ar zināšanām un prasmēm, kas palielinātu viņu iespējas iekļauties darba tirgū.

Prioritārajās riska mērķgrupās ir iekļaujami bērni ar nepabeigtu pamatizglītību, bērni, kas beiguši pamatskolu ar nepietiekamu novērtējumu (liecību), speciālās izglītības iestāžu absolventi, ieslodzītie brīvības atņemšanas vietās. Viņu tālākās izglītības iespējas ir ierobežotas, vājo priekšzināšanu dēļ, un viņi nevar atrast darbu, jo viņiem trūkst profesionālo zināšanu un prasmju (profesionālās kvalifikācijas).

2001./2002.mācību gadā no vispārizglītojošo dienas skolu 5.–9. klases tika atskaitīti – 4473 skolēni (2,5% no kopējā skolēnu skaita šajā klašu grupā) un 596 bērni (2,3%) pabeidza pamatskolu ar liecību.

2001.gadā 12 (2002.gadā – 13) profesionālās izglītības iestādēs arodizglītības programmās ar pedagoģisko korekciju tiek uzņemti audzēkņi ar nepabeigtu pamatizglītību. Pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas viņiem papildus tiek izsniegts izglītības dokuments par vispārējās pamatizglītības ieguvi.

Ar katru gadu pieaug profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu skaits. 2002.gadā Izglītības un zinātnes ministra padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs no uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību kopējā skaita, ar zināšanu vērtējumu līdz trijām ballēm vairāk kā divos mācību priekšmetos ir uzņemti 85,5% audzēkņu; ar pabeigtu pamatizglītību – attiecīgi 42,6% (pieaugums par 6%). Zemais priekšzināšanu līmenis sekmē no profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaita pieaugumu.

Valsts profesionālās izglītības iestādēs 2002.gadā uzņemto audzēkņu sadalījums pēc iepriekšējo zināšanu vērtējuma (%)

7. tabula

Ministrija	Priekšmetu skaits, kuros zināšanu vērtējums 3 balles un zemāk .
	Viens	Divi	Trīs	Četri	Pieci
Izglītības un zinātnes ministrija	9	7	5	4	13
Kultūras ministrija	8	5	2	2	3
Zemkopības ministrija	9	8	7	6	20

 

Izglītības un zinātnes ministra padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs uzņemto
audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību sadalījums pēc iepriekšējo zināšanu vērtējuma (%)

8. tabula

Gads	Ar zināšanu vērtējumu 3 balles un zemāk .
	vienā priekšmetā	divos priekšmetos	trīs priekšmetos	četros priekšmetos	piecos priekšmetos
2000.	11,3	12,0	10,5	5,8	40,4
2001.	2,3	2,3	9,2	9,2	63,2
2002.	2,1	3,4	5,5	4,1	70,3

 

Atskaitītie audzēkņi profesionālās izglītības iestādēs 2002./2003. mācību gadā un salīdzinājums ar 2000./2001.mācību gadu

9.tabula

Kurss	2000./2001.	%	2002./2003.	%
1. kursā	3214	48,3	3185	46,4
2. kursā	1689	25,4	1810	26,3
3. kursā	1079	16,2	1181	17,2
4. kursā	517	7,8	593	8,6
5. kursā	149	2,3	93	1,5
Kopā:	6648 (14 %)	100	6862 (14,7 %)	100

 

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu atskaitīšanas iemesli 2002./2003. un 2000./2001.mācību gadā

10.tabula

Atskaitīšanas iemesli	2000./2001.	%	2002./2003.	%
Pārgāja uz citām skolām.	834	12,5	827	12,0
Slimības dēļ.	199	3,0	158	2,3
Nesekmības dēļ.	1996	30,0	1526	22,3
Par mācību iestādes neapmeklēšanu.	1292	19,4	1711	24,9
Dzīves vietas maiņas dēļ.	109	1,6	124	1,8
Ģimenes apstākļu dēļ.	968	14,6	977	14,2

Latvijā ir 64 vispārizglītojošajās speciālās izglītības iestādes, kurās mācās vairāk kā 12 tūkst. skolēnu. 43 speciālās izglītības iestādēs mācās 5860 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, 26 no tām ir izveidotas 70 arodklases, kurās profesionālās izglītības programmās mācās 602 skolēni. Vairums bērnu mācās profesionālās pamatizglītības vai arodizglītības programmās (lauksaimniecības, kokapstrādes, tekstilapstrādes, būvniecības u.c. profesijās), kas dod iespēju iegūt pirmā vai otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

35 profesionālās izglītības iestādēs 52 dažāda profila profesijas apgūst 112 bērni, kuriem ir piešķirta otrās vai trešās grupas invaliditāte. 2002.gadā uzsākta atsevišķu mācību grupu veidošana bērniem ar īpašām vajadzībām profesionālās izglītības iestādēs (Apes arodvidusskolā – bērniem ar dzirdes traucējumiem). 2002. gadā izstrādāti ieteikumi profesionālās izglītības programmu izveidei personām ar nepabeigtu pamatizglītību.

Plašāku bērnu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu profesionālajā izglītībā traucē ierobežotais profesionālās izglītības pedagogu skaits, kuri būtu sagatavoti darbam ar šo mērķgrupu un nepietiekamie finansiālie resursi.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, izmantojot ārvalstu palīdzību, organizē profesionālo apmācību ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās – Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (vairāk kā 60 audzēkņi), Daugavpils cietumos (130 audzēkņi), Jēkabpils cietumā (125 audzēkņi), Pārlielupes cietumā (72 audzēkņi), Iļģuciema cietumā (40 audzēkņi). Izglītības programmu apguves noslēgumā ieslodzītajiem ir iespējas kārtot kvalifikācijas eksāmenus un saņemt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru profesionālās izglītības un profesionālās apmācības pasākumu organizēšanā, saskaņojot un akreditējot profesionālās izglītības programmas un izglītības iestādes un sniedzot metodisku palīdzību profesionālās kvalifikācijas eksāmenu īstenošanā (2002.gadā piemēram, saskaņotas 198 izglītības programmas Valsts nodarbinātības aģentūras izsludinātā konkursa pretendentiem un organizēta 75 profesionālās tālākizglītības programmu akreditācija).

Lai nodrošinātu profesionālās izglītības pieejamību iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai, ir nepieciešams paplašināt pašvaldību un vietējo darba devēju līdzdalību un palielināt to atbildību profesionālās izglītības programmu izstrādē, mācību prakšu organizācijā un darba vietu piedāvājumā.

Valsts, pašvaldību, darba devēju un darbinieku sadarbības veicināšanai profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumu risināšanā reģionālā līmenī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institucionālajā sistēmā ir izveidojamas reģionālās profesionālās izglītības trīspusējās sadarbības padomes (vienas padomes darbības nodrošināšanas izmaksas – 2,5 tūkst. latu gadā).

7. Problēmas risinājums

Rīcības virziens – veicināt reģionālo pašvaldību un darba devēju līdzdalību un atbildību profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanā, nodrošināt profesionālās sākotnējās un tālākizglītības izglītības programmu piedāvājumu atbilstoši nodarbinātības un sociāli neadaptēto iedzīvotāju mērķgrupu teritoriālajai struktūrai.

Rezultātā:

1) nodrošināta profesionālās izglītības un tālākizglītības sistēmas teritoriālās pārvaldes vienotība un tajā iesaistīto institūciju darbības koordinācija valsts pasūtījuma noteikšanā, sociālās izstumtības mazināšanā, audzēkņu skaita noteikšanā sākotnējās un profesionālās tālākizglītības programmās, mācību prakšu organizācijā u.c.;

2) palielināts profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu skaits un profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars.

Galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to sasniegšanas rādītāji

11.tabula

IV. Apakšprogramma “Profesionālās izglītības sistēmas vadība un izglītības izmaksu efektivitāte”

8. Problēmas izklāsts

Profesionālās izglītības sistēmas vadības pilnveides mērķis ir vienkāršot esošo profesionālās izglītības pārvaldes sistēmu un izveidot tādu profesionālās izglītības pārvaldes struktūru, kas nodrošina vienotu un koordinētu vadības funkciju realizāciju, efektīvu finanšu un materiālo resursu izmantošanu profesionālajā izglītībā un sākto profesionālās izglītības attīstības programmu īstenošanu valsts mērogā.

Sākot ar 1988. gadu (pēc Profesionāli tehniskās izglītības valsts komitejas likvidācijas) valsts profesionālās izglītības iestādes Latvijā atrodas četru ministriju: Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Zemkopības ministrijas (ZM), Kultūras ministrijas (KM) un Labklājības ministrijas (LM) pārziņā (Iekšlietu ministrijas pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes programmā nav iekļautas).

Profesionālās izglītības iestāžu raksturojums 2002./2003.mācību gadā (2001./2002.)

12.tabula

Izglītības iestādes	Izglītības iestāž skaits		Audzēkņ skaits		Pedagog skaits		Telpu kopējā platība (m2)
IZM	47	(49)	25832	(26708)	2195	(2282)	438640
LM	8	(8)	2352	(2419)	569	(492)	55421
ZM	35	(36)	13106	(13139)	1456	(1483)	495057
KM	15	(15)	1907	(1985)	1029	(877)	57959
Kopā	105	(108)	43197	(44251)	5249	(5134)	1047077

Katra ministrija, ievērojot savas nozares intereses un neatkarīgi no citām ministrijām, risina profesionālās izglītības pārvaldes jautājumus – plāno izglītības iestāžu tīklu, audzēkņu uzņemšanu, finansiālos resursus un sadarbībā ar savā pakļautībā esošām izglītības atbalsta institūcijām izstrādā izglītības saturu un veic izglītības kvalitātes kontroli.

Vienotu lēmumu pieņemšana vai vienotas informācijas par profesionālo izglītību iegūšana ir apgrūtināta, procedūra smagnēja un laikietilpīga.

Izglītības un zinātnes ministrija nevar veikt savus uzdevumus attiecībā uz profesionālās izglītības sistēmu tieši, bet gan vienīgi ar Ministru kabineta “starpniecību”, kas šādā gadījumā ir neefektīvi un laikietilpīgi.

Profesionālās izglītības administratīvā sadrumstalotība veido nozaru administratīvās barjeras un rada funkciju “pārklāšanos”, atsevišķos gadījumos – dublēšanas, neracionāli tiek izmantoti jau tā ierobežotie finanšu un materiālie resursi un pārvaldes iestādes strādājošo darbs. Nav iespējams izstrādāt un realizēt vienotas, kompleksas valsts investīciju programmas. Nav iespējams realizēt vienotu finanšu (Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.482 ”Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”) un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas politiku.

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem uz vienu audzēkni 2002.gadā

13.tabula

Ministrija	Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem (Ls)	Vidējais audzēkņu skaits gadā	Finansējums uz vienu audzēkni (Ls)
IZM	13966275	21490	649,9
LM	1861752	2032	916,2
ZM	10190192	11869	858,6
KM	3593452	2333	1540,2
Kopā	29611671	37724	785,0

Ministriju savstarpējās sadarbības saskaņošanai izveidotās Profesionālās izglītības sadarbības padomes (Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.152) darbība nav efektīva, jo tai ir konsultatīvs raksturs un tā lielā mērā dublē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institucionālajā sistēmā izveidotās Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes darbību. Nav attīstīts sociālais dialogs reģionālā un vietējā līmenī, kas ir īpaši svarīgs valsts pasūtījuma noteikšanai atbilstoši teritoriālā darba tirgus prasībām un riska mērķgrupu personu iesaistīšanai profesionālajā izglītībā.

9. Problēmas risinājums

Rīcības virziens – novērst profesionālās izglītības administratīvo sadrumstalotību, nodrošināt sistēmas darbības vienotību un finanšu un materiālo resursu efektīvu izmantošanu.

Rezultātā:

1) sekmēta sociālo partneru līdzdalība un to atbildības palielināšana profesionālās izglītības kvalitātes atbilstības darba tirgus prasībām nodrošināšanā, panākta valsts un pašvaldību institūciju, darba devēju un darbinieku organizāciju koordinēta rīcība profesionālās izglītības attīstībā;

2) nodrošināta vienotu kritēriju un metodikas piemērošana profesionālās izglītības satura izstrādē, izglītības kvalitātes un profesionālās kvalifikācijas novērtēšanā;

3) izstrādāta un ieviesta vienota budžeta programma profesionālajā izglītībā, paaugstināta profesionālās izglītības izmaksu efektivitāte;

4) nodrošināts Ministru kabineta noteiktais izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo.

Galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to sasniegšanas rādītāji

14.tabula

* V. Uzdevumiem papildus nepieciešamā finansējuma plānojums 2004.–2005.gadam

15.tabula

* V. sadaļas izpilde ir atkarīga no IZM valsts budžeta un piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzekļu apjoma.

 

Pārskata sniegšanas kārtība

Pārskats par programmas izpildi tiek iekļauts Izglītības un zinātnes ministrijas pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam ieviešanas gaitu.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis