Par Maskavas eliti ar militāru stāju

Krievijas ZA Socioloģijas institūta līdzstrādniece Olga Krištanovska:

Krievijas politiskajā “spicē” parādās aizvien vairāk uzplečotu cilvēku – tas viegli pamanāms pat ar neapbruņotu aci. Olga Krištanovska pabeigusi darbu, kurā pētīts Vladimira Putina Krievijas “vadošās šķiras” kvalitatīvais sastāvs. Par galveno topošās varas sistēmas iezīmi viņa nosauc militarizāciju.

Jeļcina laikā valsti vēl arvien pārvaldīja galvenokārt no Brežņeva nomenklatūras nākušie cilvēki. Cik lielā mērā jūtama šo kadru klātbūtne Putina elitē?

Viņu īpatsvars praktiski nav mainījies. Notikusi dabiska vecuma rotācija: aizgājuši Brežņeva partijas aparāta veterāni, viņu vietā uzradušies bijušie komjaunieši, padomju saimnieciskie un spēka struktūru darbinieki. Un kopumā šī grupa saglabājusi savas dominējošās pozīcijas – 77 procentiem pašreizējās valsts elites ir vecās nomenklatūras cilme. Būtiskas izmaiņas notikušas citā politiskās šķiras segmentā – tajā, kurš izveidojās deviņdesmito gadu sākumā un kurā bija ielauzušies “barbari” – ārpussistēmas cilvēki. Tas bija “elites atklāšanas” laiks. Sistēma pēkšņi pašķīrās un ielaida “gadījuma cilvēkus” no zinātnes, no, kā tolaik mēdz teikt, darba inteliģences un disidentu aprindām... Es to dēvēju par “Lielā lēciena eliti”. Bet pie Putina notiek “elites slēgšana”. Jeļcina “barbari” jau faktiski izspiesti politiskās dzīves perifērijā, elites rotācijā tiek atjaunots uz stingru hierarhiju balstīts sistēmiskums. Tagad laboratorijas vadītāju par ministru jau vairs neņem. Iesākumā jāpasēd par ministra vietnieku, pirms tam – jāvada departaments.

Starp citu, pats Putins taču Kremlī ienāca pa citām kāpnēm...

Jā, atšķirībā no Jeļcina Putins arī ir no “Lielā lēciena” cilvēkiem. Tāpat kā vairums viņa līdzpaņemto kadru. Un tomēr, nokļuvis elitē no malas, gadījuma pēc, tagad viņš dara visu, lai slēgtu šo kanālu.

Vai sākas kadru stagnācija?

Es to nesauktu par stagnāciju. Kļūdains ir izplatītais priekšstats, ka Putins nelabprāt atjauno augstāko birokrātiju. Saskaņā ar maniem datiem – federālā līmeņa elites personālsastāvs viņa laikā atjaunots par 24% – tas ir daudz. Cits jautājums – no kurienes un kā jaunie kadri tiek rekrutēti.

Vai jūs inventarizējāt arī prezidenta novadniecību?

Jā, runām par pīteriešiem ir pamats. Pēc maniem aprēķiniem, pašreizējā valsts elitē ir vairāk nekā 25% prezidenta novadnieku. Tā ir visdaudzskaitlīgākā no visām elites novadniecībām (dņepropetrovskiešu, moldāvu, stavropoliešu, sverdlovskiešu). Taču es nedomāju, ka dzimšanas vieta ir tik ļoti svarīgs sociālais raksturojums. Vismaz Putina “iesaukumam” ir daudz būtiskāka atšķirības pazīme – jauniesauktie nāk galvenokārt no spēka struktūru darbinieku un pirmām kārtām čekistu vidus.

Vai varat nosaukt, kur šo izredzēto perēkļu ir visvairāk?

Man būtu grūti pateikt, kur to nav. Atnācēju no Lubjankas (Krievijas drošības dienestu mītnes vieta – “LV”), no Aizsardzības ministrijas, no Iekšlietu ministrijas ir papilnam prezidenta administrācijā, no viņiem komplektēti 15% Federācijas Padomes, viņi vada katru desmito reģionu. Šī korporācija spēcīgi pārstāvēta pašreizējā “politbirojā”, par ko var uzskatīt KF Drošības padomi. Tajā militāristu ir vairāk nekā puse. Bet vismilitarizētākā struktūra, protams, ir prezidenta pilnvaroto aparāti – 70%. Ja ņem vērā, ka pilnvarotie pārstāvji koordinē visu spēka struktūru darbību Federācijas subjektos, tad var iztēloties, cik milzīgas mobilizācijas iespējas ir šiem it kā periferiālajiem nekonstitucionālajiem varas centriem. Atkārtoju: militarizācija skārusi visus valsts institūtus. Vairumā civilo ministriju vismaz viens no vietniekiem ir ar uzplečiem. Valdības aparātā šo kadru ir gandrīz ceturtā daļa, ļoti spēcīgi “militārie grupējumi” ir Sakaru ministrijā, Rūpniecības ministrijā, Ekonomiskās attīstības ministrijā...

Ekonomiskās attīstības ministrijā? Tad, lūk, kas ir liberālā kursa piekopēji!

Domāju, ka viņi tur nav iefiltrēti tādēļ. Visdrīzāk viņi dara savu ierasto darbu – “pieskata” iestādi. Ieturēt kādu kursu – tas nav domāts viņiem. Tur, kur viņi agrāk strādāja, tieksme uz radošu darbību nebija mundieroto darbinieku profesionālā iezīme.

Vai šie cilvēki izrāda interesi par partiju struktūrām?

Spriežot pēc “Vienotās Krievijas” vadības, – jā. Es atklāju vienu stipri intriģējošu lietu. Mironova Dzīvības partija savas šūniņas reģionos veidojusi uz privāto apsardzes firmu bāzes. Kas tad tās īsti ir par firmām? Tās dibinājuši bijušie VDK virsnieki. Nevajag domāt, ka tie ir “apsardzes kooperatīvi”. Daudzi no tiem laika gaitā pārvērtušies par “pilnformāta” drošības dienestiem, kas pilda visu darbu ciklu: vāc un analizē informāciju, sniedz detektīvu pakalpojumus, izseko, vervē, veido aģentūras tīklus utt. Viņi visi uztur sakarus ar mātes organizāciju un izmanto tās resursus. Noteiktos apstākļos viņi var darboties kā viena saliedēta sistēma. Sarunās ar viņiem man radās iespaids, ka viņi gaida pavēli. Viņi sakrājuši vagoniem dosjē un slepeno mapīšu par visu vakarējo un tagadējo eliti. Šis kapitāls prasīt prasās, ka to liktu lietā. Vajadzīgs tikai signāls.

Kādēļ un no kā viņi gaida šo signālu?

Nu, tas ir skaidrs – no prezidenta gaida. Viņi cer, ka viņiem ļaus “valstī ieviest kārtību”. Sabiedriskā pašpārvalde, brīvais tirgus, neatkarīgie mediji, politiskais plurālisms – šie jēdzieni viņiem ir pretīgi. Tā kā visi politiskie spēlētāji jau sarindoti hierarhijā, mediji arī galvenokārt nokļuvuši zem kontroles, par vienīgo nopietno pretinieku viņi uzskata biznesu. Pēdējais, kas viņiem atlicis, pārņemt kontroli pār ekonomiku.

Apsardzes funkcijām gatavoto cilvēku mentālās nostādnes savā būtībā ir konservatīvas. Viņi ir mācīti atbildēt par drošību, par uzticētā saglabāšanu, nevis par attīstību, par reformām. Tādēļ līdz ar viņu nokļūšanu pie varas tūdaļ pat tiks ieslēgtas bremzes, sāksies restaurācijas process.

Vai sovjetizācija?

Var arī tā sacīt. Ja ar to nesaprot PSKP CK un Valsts plāna atjaunošanu, bet gan notiekošā būtību. Viena no čekistu profesionālisma pazīmēm ir prasme piesegties ar leģendu. Mundierī viņš ir Štirlics, bet zem mundiera – Maksims Isajevs. Mūsu pašreizējo valstiskumu arī var saukt par leģendizētu. No vienas puses, skan liberāli lozungi, top likumi par vietējo pašpārvaldi, tiek runāts par daudzpartiju sistēmu, bet zem šī apvalka tiek stiprināta birokrātiskā vertikāle, aug valsts uzraugu štati, tiek apcirpts federālisms... Ja tas tā ir iecerēts, tad tieši čekisti ar to vislabāk tiks galā.

Pēc “ŅEZAVISIMAJA GAZETA”