Par jaunajiem NATO paraugkareivjiem

Entuziasms, ko raisa NATO un tā miera uzturēšanas misijas Austrumeiropas zemēs, varētu būt pārsteidzošs dažiem frančiem, kas iestājas par autonomu Eiropas aizsardzības izveidošanu. Austrumeiropā tas ir tieši otrādi. Tur neuzticas jūtīgajai Eiropas aizsardzībai, kas “dubultotos” ar Atlantiskās alianses struktūrām. Acīmredzamu vēsturisku iemeslu dēļ, Austrumeiropas valstis ir pragmātiskas un pārliecinātas, ka NATO un Amerika ir viņu drošības labākais garants, un dara visu, lai to stiprinātu. Piedalīties cīņā pret terorismu? Protams! Doties uz Irāku? Bez mazākās kavēšanās.

Piemēram, mazā Lietuva, kas saskaņā ar Prāgas samitā pieņemtajiem lēmumiem tika uzaicināta pievienoties NATO 2004. gada maijā, tai aktīvi gatavojas. Lai izpildītu iestāšanās procesa saistības, bijusī padomju Baltijas republika dara visu, lai modernizētu savus bruņotos spēkus un būtu spējīga nodrošināt valsts aizsardzību, kā arī aizsargāt sevi ārvalstu karalaukos NATO misijas ietvaros.

Šīs kapacitātes demonstrēšana ārpus robežām tiek pasniegta kā galvenais elements nacionālās drošības doktrīnas pārveidošanā. Kopš 1999. gada Lietuva ir nosūtījusi 200 karavīrus 9 miera uzturēšanas operācijās. Tās karavīri ir Kosovā, specvienības Afganistānā. Tā arī ir piedāvājusi savu karavīru vienību Irākas operācijā, ko vadīs Polija, ar kuru Lietuva uztur priviliģētas militārās attiecības. Mazā valsts – bet apveltīta ar īstu karošanas tradīciju, kas nāk no senas vēstures, kad tās karaļvalsts pletās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai – Lietuva vēlas aktīvi darboties, nevis būt par nastu NATO. “Lietuvas aizsardzība ir NATO aizsardzība, NATO aizsardzība ir Lietuvas aizsardzība”, rakstīts Lietuvas Aizsardzības ministrijas izdotajās brošūrās.

Šī atlantiskā ievirze pilnībā atbilst iedzīvotāju viedoklim, kas saistīts ar priviliģētajām attiecībām ar Ameriku. Ir taisnība, ka amerikāņi ar saviem ekspertiem un padomdevējiem ir bijuši klāt Viļņā kopš tās neatkarības atgūšanas 1991. gadā. To piedalīšanās nav mazinājusies ar daudzu emigrējušo lietuviešu atgriešanos. Lietuvas štāba vadītājs Kronkaitis ir bijušais amerikāņu armijas pulkvedis. “Mēs esam viņiem daudz parādā “, apstiprina ģenerālis Valdis Tutkus, galvenais sauszemes armijas komandieris, kurš 13 gadus pavadījis padomju armijā (no kuriem divus – Afganistānā) un 13 gadus jaunajā Lietuvas armijā.

Par spīti pagātnei vai varbūt tās dēļ, Tutkum nekad nav bijušas ne mazākās nesaskaņas ar Amerikas lietuviešiem par armijas seju, ko viņiem vajadzēja veidot. “Kopš 90. gadu sākuma mēs nolēmām, ka mūsu armija būs Rietumu tipa. Šajā sakarā mēs nosūtījām savus virsniekus uz NATO valstu akadēmijām Dānijā, ASV, Francijā, Lielbritānijā. Šodien 60% mūsu virsnieku ir guvuši izglītību ārzemju akadēmijās”, ne bez lepnuma viņš paskaidro.

Virsnieku korpuss tika pilnīgi atjaunots. Bijušie sarkanarmieši gandrīz visi ir aizgājuši. Savos 42 gados Tutkus ir viens no vecākajiem. Viņa atbildība ir izveidot Dzelzs vilku brigādi, kuras struktūra sastāvēs no stipras lietuviešu armijas ar 7000 karavīriem (tai skaitā 4200 virsniekiem). Lietuvieši liek uzsvaru uz “savu bruņoto spēku kvalitāti”, nevis kvantitāti.

Aprīkojuma modernizācija, iegādājoties NATO standartiem atbilstošu ekipējumu, kopā ar karavīru apmācību ir prioritāšu prioritāte. Lietuva lepojas, ka ir pirmā valsts Eiropā, kas ieguva prettanku raķetes “Javelin”. Tā nesen ir arī iegādājusies ļoti sarežģītas radio sakaru sistēmas. Vismaz 2% no Lietuvas nacionālā kopprodukta tiks ziedoti aizsardzībai nākamajos gados.

Šajā kontekstā lietuvieši, NATO paraugskolnieki, bija mazliet izbrīnījušies par polemiku starp abiem Atlantijas okeāna krastiem par nepieciešamību iebrukt Irākā. Viņi bija pilnīgi šokēti, kad tiem pieprasīja, īpaši Francija, izvēlēties starp Eiropu un Ameriku, viņuprāt, starp diviem nedalāmiem jēdzieniem. “Mēs esam pilnībā eiropieši”, pavasarī apstiprināja Lietuvas Aizsardzības ministrija, “mēs atbalstām Eiropas aizsardzību, bet tikai tad, ja tā ir papildus NATO, nevis konkurente!” Transatlantiskās saites ir” nepieciešamas visiem eiropiešiem”, viņš piebilda: “Mēs esam ieinteresēti, lai amerikāņi būtu Eiropā.”

Pēc “LE FIGARO”