Vienotībā pirms vēsturiskā lēmuma

Vakar, 4.septembrī, Latvijā darba vizītē uzturējās Igaunijas prezidents, savukārt Latvijas Valsts prezidente uzturējās darba vizītē Igaunijā

Foto: A.F.I. Igaunijas prezidents Arnolds Rītels un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. (Rīgas pilī 2002.gada 4.jūlijā)

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels vakar, 4. septembrī, tikās Rēzeknē, lai apliecinātu abu valstu vienotību savas nākotnes mērķu piepildīšanā, kā arī lai apmainītos ar viedokļiem par aktuālo situāciju pirms tautas nobalsošanām par Latvijas un Igaunijas dalību Eiropas Savienībā (ES).

Sarunā V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka šis ir reizē simbolisks apliecinājums abu tautu vienotībai pirms vēsturisku lēmumu pieņemšanas par savu nākotni, kā arī lieliska iespēja runāt ar iedzīvotājiem, kuri var uzzināt arī par savas kaimiņvalsts iedzīvotāju uzskatiem pirms tautas nobalsošanas par ES. Valsts prezidente pauda cerību, ka valsts iedzīvotāji rūpīgi vēros, kā igauņi rīkosies tautas nobalsošanā.

A.Rītels minēja, ka jau vēsturiski triju Baltijas valstu tautu vienotības un sadarbības augļi ir atgūtā neatkarība un arī šobrīd, pēc viņa domām, svarīga ir triju Baltijas valstu vienotība.

Prezidente arī uzsvēra, ka dabas stihijas kaitējums ražai, ar ko sastapušies gan Latvijas, gan Igaunijas lauksaimnieki, nav jautājums, kam būtu jāizšķir balsojums par dalību Eiropas Savienībā.

“Tieši tāpēc jau mēs vēlamies, lai mūsu valstis iestājas ES, jo tā ir iespēja garantēt drošību mūsu zemniekiem, tā ir iespēja garantēt tirgus svārstību izlīdzināšanos, kā arī palīdzību dabas stihiju seku gadījumā.”

Latvijas prezidente arī uzsvēra: ir svarīgi, ka pirms tautas nobalsošanas abās valstīs Eiropas Komisija sliecas uz to, lai atzītu katras dalībvalsts pārstāvniecību Eiropas Komisijā ar vienu komisāru.

Abas puses pārrunāja arī Latvijas un Igaunijas divpusējās sadarbības jautājumus, vienojoties, ka jāturpina dziļāka sadarbība pie latviešu–igauņu valodas vārdnīcas izstrādāšanas, kā arī jāpanāk īpašs atbalsts atsevišķiem Latvijas un Igaunijas studentiem kaimiņvalsts valodas un kultūras apgūšanā. Šim mērķim varētu tikt izstrādāts abu valstu prezidentu stipendiju fonds.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar darba pusdienās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu, Rēzeknes amatpersonām un uzņēmējiem sacīja, ka 11. un 12.septembrī ir plānojusi tikties ar finanšu un ekonomikas ministriem, lai runātu par Latvijas iespējām efektīvi administrēt Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kā arī par šā finansējuma izmantošanu uzņēmējdarbības veicināšanai. Viņa uzsvēra, ka ES finansējumam no dažādiem fondiem jātiek administrētam pēc skaidriem principiem, kurus zinātu un kontrolētu arī Latvijas reģioni, tai skaitā pašvaldības.

“Resursi, ko mēs tuvākajā laikā varam iegūt no ES, ir mūsu iespēja dinamiski attīstīties, un tie mums jāizmanto efektīvi, gudri un taisnīgi,” sacīja Valsts prezidente.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels Rēzeknes Augstskolā uzrunāja studentus un pilsētas iedzīvotājus, lai pārliecinātu auditoriju par Latvijas un Igaunijas dalības Eiropas Savienībā (ES) nepieciešamību.

Prezidente, atbildot uz kāda studenta jautājumu, kādas sekas gaidāmas, ja balsojums referendumā būs negatīvs, sacīja, ka Latvija pēc iestāšanās ES varētu saņemt aptuveni 800 miljonu eiro dažādu fondu ietvaros, savukārt “nē” balsojuma gadījumā “mēs šo naudu nometam zemē, kamēr kaimiņos šie līdzekļi ieplūst, viņu uzņēmēji un zemnieki kļūs arvien konkurētspējīgāki, bet mēs arvien atpaliksim”. Viņa atzīmēja, ka vissmagāk šis “nē” balsojums un naudas zaudēšana tādā gadījumā attiektos uz Latgali, kurai šobrīd ir paredzēti ES līdzekļi kā reģionam, kuram attīstība ir izteikti nepieciešama, bet “nē” gadījumā Latvijas valdībai valsts budžetā nebūs pietiekami līdzekļu, lai garantētu Latgales attīstību.

A.Rītels sarunā ar auditoriju pauda cerību, ka Latvijai nebūs jāizveido vīzu režīms ar Igauniju un Lietuvu un ka Latvija nobalsos par savas valsts dalību ES.

“Es ticu, ka ES nav alternatīvas. Šobrīd pastāv tikai zināmas bailes un neticība, un tas ir jāpārvar,” sacīja A.Rītels, uzsverot, ka pirmo reizi Latvijai un Igaunijai patiešām ir iespēja izvēlēties pašām savus nākotnes sabiedrotos.

Atzīmējot Rēzeknes ekonomisko potenciālu, A.Rītels sacīja, ka abas mūsu valstis satrauc bezdarbs un, nepievienojoties ES, mēs varēsim novērot tendenci, ka investori ieguldīs savus līdzekļus Lietuvā, kurai jau ir garantijas, bet Latvijā un Igaunijā tas nozīmētu pakāpenisku dzīves līmeņa krišanos un vēl lielāku bezdarbu. Tāpēc dalība ES garantētu arī Latvijai un Igaunijai papildu investīcijas, ekonomisko uzplaukumu un dzīves līmeņa paaugstināšanos.

Prezidente aicināja ikvienu izprast tos principus, kas valda Eiropas Savienībā, stāstot, ka tās pamatā ir princips par cilvēku kā unikālu vērtību, par cilvēktiesībām un par likuma varu kā augstāko no varām. Viņa sacīja, ka ES ir paudusi gatavību paplašināties “līdz pat Zilupei, līdz pat Latvijas un Igaunijas austrumu robežām, un to savā ziņā ir paudušas arī astoņas no desmit kandidātvalstīm, sakot stingru “jā”, lai principi par sakārtotību un likuma varu tiktu īstenoti arī Latvijā.”

Valsts prezidente kopā ar Igaunijas prezidentu apmeklēja Igaunijas pilsētu Vīlandi un tikās ar vietējo inteliģenci un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Prezidente, uzrunājot auditoriju, sacīja, ka 14.septembrī katram Igaunijas iedzīvotājam būs iespēja ierakstīt savu vārdu vēsturē un Latvijas iedzīvotāji to darīs 20.septembrī, balsojot par savu nākotni un valsts attīstību. Abi prezidenti atzīmēja, ka pārāk bieži vēsture ir tikusi rakstīta uz abu tautu rēķina un tagad, kad abas tautas ir brīvas, pilsoņiem ir iespēja izvēlēties un pašiem lemt par savu nākotni.

“Brīvība uzliek lielu atbildības nastu, bet es pievienojos Igaunijas prezidentam Arnoldam Rītelam ar aicinājumu, lai jūs izdarītu saprātīgu izvēli. Esmu pārliecināta, ka gan igauņi, gan latvieši izdarīs pareizo izvēli un plecu pie pleca kā brālis ar brāli veidos savu nākotni Eiropas Savienībā (ES),” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Vīlandes iedzīvotāji vēlējās uzzināt no Latvijas prezidentes, kādas balsis izskan Latvijā par un pret ES un par ko cilvēki ir visvairāk nobažījušies. Prezidente sacīja, ka izskan visdažādākie viedokļi un starp eiroskeptiķiem ir sastopami arī visai neloģiski argumenti, piemēram, ir cilvēki, kas raksta prezidentei, ka nebalsos par ES tikai tāpēc, ka prezidente viņus nav apsveikusi dzimšanas dienā, citi raksta, ka pensijas ir pārāk mazas, tāpēc balsos pret ES, lai gan tas ir katras valsts iekšējs jautājums un dzīves līmeņa jautājums, kuru risināt, pēc prezidentes pārliecības, ir iespējams, tikai esot ES. Viņa aicināja iedzīvotājus gan Latvijā, gan Igaunijā, ja viņiem vēl nav skaidrs, kā balsot, atlikušajās dienās līdz tautas nobalsošanai painteresēties par viņus interesējošiem jautājumiem, jo lēmums par nākotni ir svarīgs un tam ir tālejošas sekas. Viņa arī sacīja, ka Latvijā viens no nepamatotiem eiroskeptiķu argumentiem ir tāds, ka Latvija vēl nav gatava dzīvei ES. Prezidente atzīmēja, ka šim slēdzienam nav pamata, jo ES ir vairāku gadu garumā izvērtējusi gan Latvijas, gan Igaunijas attīstību ekonomikā – abas valstis ir konkurētspējīgas –, un iestāšanās ES attīstību paātrinās, tas būs iespējams, arī izmantojot fondus, kas būs pieejami tikai iestāšanās gadījumā.

Abiem prezidentiem tika jautāts arī par to, kā tiks apsaimniekoti resursi, kas atvēlēti dažādiem reģionālajiem projektiem. Latvijas prezidente uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šie projekti tiktu izvērtēti pēc visiem zināmām mērauklām, un šiem izvērtējumiem jābūt publiski zināmiem. Viņa arī uzsvēra, ka ES valstīm ir ļoti liela pieredze ar naudas dalīšanu un cilvēciskām vājībām, kas var stāties ceļā taisnīgai naudas sadalei, tāpēc zināma birokrātija ir attaisnojama, jo kalpo par drošības tīklu, kas garantē, ka nauda netiek nelietīgi izmantota.

Prezidente atzīmēja, ka abās valstīs – gan Latvijā, gan Igaunijā – ir sastopamas bailes pieņemt lēmumu par savu nākotni un pieņemt šā lēmuma konsekvences, jo, “ja izrādās, ka šis lēmums nav pareizais, ko tad darīt?”. Atbildot uz šo jautājumu, viņa sacīja, ka ļaudis Igaunijā un Latvijā nedrīkst dzīvot ilūzijās, ka kaut kas mainīsies attiecībās ar ES. “Mēs esam izpildījuši visus kritērijus, lai būtu ES. Tie ir spēkā katrai valstij, un mēs esam tos izpildījuši, tātad jau esam gatavi dzīvei ES, nevis kā Bulgārija un Rumānija, kas uz to vēl tikai tiecas,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Prezidente arī atzinīgi novērtēja to, ka drīzumā Latvijā un Igaunijā vizītē ieradīsies Somijas prezidente Tarja Halonena. “Somija ir samērā nesen iestājusies ES, un es domāju, ka Latvijas cilvēkiem būtu interesanti uzzināt, ar kādām grūtībām Somija ir saskārusies pēc iestāšanās ES, kā tā panākusi tik strauju attīstību pēc dalības ES. Es domāju, ka somu pieredze latviešiem var šķist pragmatiska un ticama,” atzīmēja Latvijas prezidente.

Valsts prezidenta preses dienests