Par — Eiropas Savienībai. Par — labākai nākotnei, drošībai, izaugsmei

No 2. līdz 4.septembrim Latvijā uzturējās Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, 3.septembrī tiekoties ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Ministru prezidentu Einaru Repši

Pie Valsts prezidentes

Trešdien, 3. septembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī tikās ar ES komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu, pārrunājot gaidāmo tautas nobalsošanu Latvijā par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES), kā arī ES paplašināšanās un reformu aktualitātes, ES konventa rezultātus.

G.Ferhoigens sarunā sacīja, ka pēc vizītes Igaunijā ir pietiekami pārliecināts, ka tautas nobalsošanā par Eiropas Savienību 14.septembrī igauņi sacīs “jā”. Viņš interesējās par sabiedrības noskaņojumu Latvijā pirmsreferenduma gaisotnē, uzsverot, ka augstu novērtē Valsts prezidentes kā līderes lomu sabiedrības pārliecināšanā par atbildību savas nākotnes priekšā, izvēloties valsts attīstību Eiropā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga iepazīstināja ar dažādiem viedokļiem, kas pirms referenduma ir dzirdami Latvijā, atzīmējot, ka arvien nostiprinās Eiropas atbalstītāju skaits, bet parādās arī nepatiesas spekulācijas par ES, kas vērstas uz iedzīvotāju šaubu radīšanu un nereti uz privāta labuma gūšanu. Viņa pauda pārliecību, ka Igaunijas balsojums būs pozitīvs un Latvija sekos savu tuvāko kaimiņu piemēram. Ginters Ferhoigens apstiprināja, ka Latvijas iedzīvotājam Eiropas Savienībā ir iespējas labākai dzīvei, tajā skaitā pensionāram, studentam un strādniekam, kuru stāvoklis ir tieši atkarīgs no valsts izaugsmes. Viņš arī piebilda, ka šī attīstība nebūs uzreiz jūtama “nākamajā rītā pēc iestāšanās”, bet dažu gadu laikā situācija, pēc citu dalībvalstu pieredzes, uzlabojas.

Apspriežoties par ES reformu gaitu, sarunā ar izpratni pārrunāta vienlīdzīguma principa nepieciešamība dalībvalstu pārstāvniecībā jaunās Eiropas lēmumu pieņemšanā. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka mazajām un nelielajām valstīm šā principa deklarēšana būtu ļoti svarīga un tiktu pozitīvi uztverta sabiedrībā.

Abas puses pārrunāja ES attiecību perspektīvu ar organizācijas kaimiņvalstīm.

Pie Ministru prezidenta

Saeimas priekšsēdētājas rīkotajā pieņemšanā Saeimas reprezentācijas namā Jūrmalā: Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre; Ginters Ferhoigens sarunā ar Saeimas deputātiem Foto: Uldis Pāže

Trešdien, 3.septembrī, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu, kurš ieradies vizītē Latvijā. Sarunā ar G.Ferhoigenu piedalījās arī tieslietu ministrs Aivars Aksenoks un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Viens no svarīgākajiem pārrunātajiem jautājumiem bija gaidāmā tautas nobalsošana par Latvijas pievienošanos ES. G.Ferhoigens informēja, ka pirms vizītes Latvijā apmeklējis Igauniju, kur sabiedrības lielākā daļa ir noskaņota par labu valsts dalībai ES. G.Ferhoigens apliecināja, ka ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs sekmīgi notiek ES Pievienošanās līguma ratifikācija, ES dalībvalstis atbalsta jaunu valstu pievienošanos.

Einars Repše pastāstīja par gatavošanos referendumam un galvenajiem iemesliem, kuru dēļ viņš aicina balsot par dalību ES, — labāku nākotni jaunajai paaudzei, drošību un ilglaicīgas ekonomiskās izaugsmes iespējas.

Ginters Ferhoigens interesējās par Latvijas ekonomisko attīstību, kā arī iestāšanās ES sarunās uzņemto saistību izpildi. E.Repše raksturoja sekmīgo ekonomisko attīstību. Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvija ir daudz paveikusi cīņā ar korupciju, tiesu sistēmas nostiprināšanā un tās neatkarības veicināšanā, muitas informācijas tehnoloģiju sistēmas uzlabošanā, lai tā būtu savietojama ar ES sistēmu, kā arī nopietni gatavojas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma apguvei nākotnē.

ES komisārs bija gandarīts par Latvijas paveikto un izteica cerību, ka Eiropas Komisija savā ikgada ziņojumā šā gada novembrī varēs apliecināt, ka Latvija uz valsts iestāšanās brīdi ES spēs pilnā mērā izpildīt uzņemtās ES dalībvalsts saistības.

Tikšanās laikā pārrunāta rudenī paredzētā starpvaldību konference, kur viens no būtiskiem jautājumiem ir komisāru skaits un sastāvs pēc 2009.gada. Ministru prezidents izklāstīja Latvijas pozīciju, ka katrai ES dalībvalstij ir jābūt vienam komisāram ar balsstiesībām Eiropas Komisijā, tādējādi nodrošinot visām valstīm vienādas tiesības un iespējas ietekmēt būtisku lēmumu pieņemšanu ES. E.Repše atzīmēja, ka ES konventa piedāvātais līguma projekts ir labs pamats tālākām diskusijām starpvaldību konferencē šā gada oktobrī.

Valsts prezidenta preses dienests Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Eiropas Savienības informatīvajā pasākumā Rīgā pie viesnīcas “Hotel de Rome”: vadības grupas “Latvija Eiropā” vadītāja Ramona Umblija, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete un ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens; Ginters Ferhoigens un bij. Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš (augšējos attēlos); Ginters Ferhoigens, zvanot Eiropas Savienības bezmaksas informatīvajam dienestam; ES komisārs un meitenes, liekot Eiropas Savienības puzli Foto: A.F.I.

Valsts prezidente pēc tikšanās

— Ferhoigena kungs uzsvēra to, ko es jau esmu agrāk uzsvērusi, ka referendums Latvijai būs izšķiršanās par savu valstisko nākotni. Tas varētu būt svarīgākais lēmums, kas mums visā gadsimtā ir pieņemams. Tas noteikti ir svarīgākais lēmums pēc mūsu neatkarības atjaunošanas deklarācijas. Tātad, ejot pie urnām, katram pilsonim ir jādomā par to, kādu viņš vēlas redzēt savu zemi, savu valsti ilgtermiņa perspektīvā, nevis reaģējot uz valdības politiku, uz budžetu jeb uz to, kā viņš tajā rītā jūtas. Tas ir ļoti svarīgi, un tamdēļ viņš [G.Ferhoigens] ir atbraucis un uzņēmies ļoti bagātīgu programmu, ir gatavs debatēt ar ļaudīm vairākās Latvijas pilsētās. Es augstu vērtēju paša komisāra Ferhoigena ļoti nopietno un sirsnīgo vēlmi paplašināt Eiropu sekmīgā procesā, un lielā mērā viņa nopelns ir tas, ka paplašināšanās process nekad neapstājās, ka visas sarunas starp kandidātvalstīm un Eiropas Komisiju turpinājās konstruktīvā gaisotnē, ka Komisija bija, piemēram, Latvijas kvotu gadījumā gatava piekāpties, kad saņēma pārliecinošus argumentus no kandidātvalstīm. Viņš kā komisārs tagad ir gatavs tiešām uz visiem jautājumiem atbildēt un izskaidrot Eiropas pozīciju, kas, viņaprāt un arī manuprāt, ir tāda, ka mums visiem kopā šajā savienībā ir jāstrādā un jāveido kopēja nākotne, un ir svarīgi, lai arī Latvija būtu šo valstu vidū, lai mēs nepaliktu vieni paši kaut kur maliņā.

— Vai, jūsuprāt, pirms šī referenduma balsojuma ir tā, ka cilvēks apzinās, par ko viņš ies balsot, un līdz galam saprot, kas ir Eiropa?

— Mēs par to diezgan padziļināti runājām. Piemēram, zinām, ka Īrijas referendums attiecībā uz Nicas līguma ratifikāciju ir bijis negatīvs, un izrādās, ka ļaudis tajā brīdī balsojot nedomāja par šo viņiem izvirzīto jautājumu, kas bija par daudz sarežģītā veidā izteikts. Viņi bažījās par to, vai Īrija zaudēs savu neitralitāti, un par to nebija runa; viņi bažījās par to, vai Īrija būs spiesta atsaukt savus aizliegumus abortiem, un par to nebija runa, bet ļaudis gāja pie urnām un domāja par vienu, bet balsoja par citu, un jautājums bija pavisam kas cits. Tā ka ir ļoti būtiski, lai ļaudis atcerētos — 20.septembrī mēs sakām “jā” vai “nē” mūsu nākotnei ES. Ļoti vienkārši. Vispirms jāiet pie urnām un jābalso, tas ir pirmais, lai tiešām katrai balsij būtu savs svars. Manuprāt, jābalso ir ar “jā”, lai mēs nepaliekam vieni paši tādā paplašinātā Eiropā, kur tad bez mums būtu 24 dalībvalstis un mēs vieni paši kā bārenīši tur, ārpusē.

— Vai Ferhoigena kungs norādīja uz kādiem trūkumiem Latvijā?

— Viņš teica, ka šis nav tas brīdis. Komisija jau gadu garumā mums ir atgādinājusi un, starp citu, turpinās to darīt savos ziņojumos. Katrai dalībvalstij progress tiek izvērtēts, ir ļoti svarīgi to saprast. Komisija ļoti rūpīgi seko līdzi visām reformām un visiem solījumiem, ko katra dalībvalsts ir devusi ES, un tas ir tāds turpināts process un mijiedarbe, kurā mēs saņemam informāciju par to, kā mums klājas, bet šobrīd tā nav prioritāte.

— Vai jūs runājāt arī par ES konstitūcijas projektu?

— Jā, mēs par to runājām, un Komisija drīzumā nāks klajā ar paziņojumu, kurā tā paudīs savu viedokli par vēlamo komisāru skaitu. Cik noprotu, mums jāgaida, kamēr tas paziņojums tiks publiskots, bet katrā ziņā Ferhoigena kunga paša personiskais viedoklis ir tāds, ka viņš saprot, kamdēļ katra dalībvalsts, ieskaitot mazās un jaunās dalībvalstis, vēlētos redzēt savu pārstāvi, savu komisāru šajā komisijā, tajā pašā laikā saprot arī tos argumentus, kas ir noveduši pie šībrīža formulējuma, kāds tas ir ES konventā proponēts.

— Vai viņš uzskata, ka katrai valstij jābūt savam komisāram?

— Tīri psiholoģiski un politiski tas būtu svarīgi, lai katra valsts jūtas līdzvērtīga un līdztiesīga, bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka jaunā situācija radīs 19 mazās valstis pret sešām lielajām, un stādieties priekšā, ja būtu tāda situācija, ka no lielajām valstīm, kas pārstāv 80% no visiem Eiropas iedzīvotājiem, pārstāvji tiek pārbalsoti kādā būtiskā jautājumā, tas arī nebūtu gluži taisnīgi. Tā kā te ir jādomā par līdzsvaru.

— Vai šajā sarunā tika runāts par nepilsoņiem Latvijā?

— Nē, šobrīd tas jautājums netika skarts. Līdz šim visa mūsu likumdošanas saskaņošana ir gājusi tādā virzienā, lai padarītu mūsu naturalizācijas logus pēc iespējas plašākus un lai katram, kam ir vēlme, šī iespēja tiktu dota. Šis jautājums tiek uzskatīts savā ziņā par formāli slēgtu.