Stiprinot saikni starp Latviju un Velsu

No 3. līdz 5.septembrim Latvijā uzturējās Velsas premjerministrs Rodrijs Morgans

Tuvojoties brīdim, kad Latvijas pilsoņiem būs jāizdara svarīgā izvēle par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), mūsu valsti aizvien biežāk apmeklē Eiropas valstu un ES institūciju augstas amatpersonas. No 3. līdz 5. septembrim Latvijā viesojas Velsas premjerministrs Rodrijs Morgans. Vakar, 4. septembrī, R. Morgans tikās arī ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Kā preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrū Tesorjērs, Velsas premjerministra un viņu pavadošās delegācijas vizītei Latvijā ir četri mērķi. Pirmkārt, tās ir politiskās sarunas ar Latvijas parlamentāriešiem un valdības pārstāvjiem. Otrkārt, diskusijas saistībā ar gaidāmo Latvijas pievienošanos ES. Treškārt, sarunas par biznesa kontaktu attīstību un iespējamajiem investīciju projektiem. Un viens no galvenajiem vizītes mērķiem ir stiprināt sadarbību kultūrā, izglītībā un cilvēku apmaiņas jomā.

R. Morgans atzina, ka viņš saskata zināmas paralēles starp trim ķeltu valstīm — Īriju, Velsu, Skotiju — un trim Baltijas valstīm. Visās šajās valstīs ir līdzīgi neliels iedzīvotāju skaits, visās šajās valstīs cilvēki runā mazās un citiem nesaprotamās valodās, un gan ķeltu valstīm, gan Baltijas valstīm ir zināmā mērā līdzīgs ģeogrāfiskais izvietojums Eiropas nomalē. Viesis atzina, ka ķeltu valstīm, līdzīgi kā Baltijas valstīm, ir nepieciešama strauja ekonomiskā attīstība un cieša sadarbība ar citām Eiropas valstīm, lai spētu izlauzties no perifērijas stāvokļa, kādā atrodamies.

Šajā vizītē Latvijā Velsas premjerministru pavada arī uzņēmēju delegācija, kurā ir sešu mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, kas pārstāv mašīnbūves, tehnoloģisko iekārtu un moderno tehnoloģiju sfēru. Šie uzņēmēji Latvijā labprāt atrastu sadarbības partnerus gan ražošanā, gan arī kā pārstāvjus vai izplatītājus Latvijā, jo Rīga varētu kalpot par labu Velsas uzņēmumu produkcijas izplatīšanas punktu gan uz Baltijas valstīm, gan uz NVS valstīm. R. Morganu pavadošo uzņēmēju delegāciju veido Velsas uzņēmējdarbības attīstības organizācija, kuras mērķis ir īpaši atbalstīt un palīdzēt tiem uzņēmējiem, kas savu darbību cenšas izvērst arī ārpus Lielbritānijas iekšējā tirgus, domājot par savu attīstību globālākā mērogā.

Bet, raugoties uz Latvijas un Velsas ekonomisko sadarbību kopumā ārpus šīs vizītes, galvenie abu valstu ekonomiskās sadarbības virzieni ir kokmateriāli, informācijas tehnoloģijas un programmatūra, loģistika un kuģu pārvadājumi.

Lai stiprinātu Latvijas un Velsas uzņēmēju ciešāku sadarbību, 4. septembra vakarā Britu tirdzniecības kamera organizēja vakariņas, kurās piedalījās arī vairāku Latvijas uzņēmumu pārstāvji.

Vizītes laikā paredzēts stiprināt arī tūrisma sakarus starp Latviju un Velsu.

Pievēršoties gaidāmajam referendumam par Latvijas pievienošanos ES, Velsas premjerministrs uzsvēra, ka viņa vizītes mērķis nav aģitēt par ES, jo tas, vai pievienoties šai Eiropas valstu savienībai vai ne, ir jāizlemj pašiem Latvijas pilsoņiem. Atbildot uz jautājumu, kādu atbalstu no ES Velsa saņēmusi, lai stiprinātu un attīstītu savu kultūru, R. Morgans atzina, ka atbalsts, protams, ir jūtams. Šis atbalsts ir ne tik daudz finansiāls, bet ciešāki kontakti ar citām ES valstīm un reģioniem, kā arī plašākas sadarbības iespējas, ko veicina dažādas ES kultūras atbalsta programmas. Velsas lielākais ieguvums ir citu mazo Eiropas valstu un reģionu pieredze un attīstības piemēri, kas ļoti palīdzējuši arī Velsas attīstībai pēdējo trīsdesmit gadu laikā, teica R. Morgans. Atrodoties ES sastāvā, nav cietusi arī velsiešu nacionālā identitāte, drīzāk tā ir attīstījusies daudz straujāk nekā iepriekš un kļuvusi daudz stiprāka pārējo Eiropas tautu vidū. Puse no topošajām ES dalībvalstīm pēc iedzīvotāju skaita ir mazākas par Velsu, kas pamatoti ļauj cerēt, ka mazās valstis un tautas arī turpmāk netiks aizmirstas un ieņems nozīmīgu vietu ES politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, atzina Velsas pašpārvaldes premjerministrs.

Politiskajā līmenī vizītes laikā R. Morgans ir ticies ar premjerministra biedru Aināru Šleseru, ārlietu ministri Sandru Kalnieti, vides ministru Raimondu Vējoni, zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kultūras ministri Ingunu Rībenu un apaļā galda diskusijā arī ar Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvjiem, ES Pirmsreferenduma informēšanas pasākumu sabiedriski konsultatīvās padomes līdzpriekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors