Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 4.septembra sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Likumprojekts paredz noteikt, ka privatizācijas pieteikumi ir iesniedzami līdz 2005.gada 31.decembrim, kā arī paredz ieviest jaunu terminu — privatizācijas ierosinājums. Privatizācijas ierosinājumu var iesniegt tās personas, kurām dažādu no attiecīgās personas neatkarīgu iemeslu dēļ nav iespējas privatizēt tās īrēto vai nomāto dzīvojamo māju privatizācijas objektu likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā.

Šāds privatizācijas ierosinājums ir iesniedzams līdz 2005.gada 31.decembrim, un tas nodrošina iespēju privatizēt attiecīgo objektu likumā noteiktajā kārtībā arī pēc šī termiņa, tomēr ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam vai sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas sākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra, vai sešu mēnešu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās, ja privatizācija nav bijusi iespējama sakarā ar tiesvedību.

Likumprojekts paredz, ka pārējos gadījumos no 2006.gada 1.janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem”.

Šobrīd neviens normatīvais akts nereglamentē vienotus darba samaksas noteikšanas principus ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem neatkarīgi no tā, kādā institūcijā viņi tiek nodarbināti — valsts uzņēmumos, statūtsabiedrībās vai no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

Noteikumu projekts noteiks valstī vienotus darba samaksas noteikšanas principus attiecībā uz ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem no valsts budžeta finansējamās institūcijās (budžeta iestādes, no budžeta finansētie uzņēmumi). Tā kā šobrīd Darba likuma 62.panta piektajā daļā nav nodalīts atsevišķs deleģējums attiecībā uz ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, tad 62.panta piektajā daļā tiks izdarīti grozījumi, ietverot atbilstošu deleģējumu un paredzot normas spēkā stāšanos 2004.gada 1.janvārī vienlaikus ar noteikumu projekta spēkā stāšanos.

Noteikumu projekts paredz noteikt garantētu ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu mēneša darba algas minimālo līmeni, tās noteikšanas vienotu kārtību, kā arī piemaksu veidus un to apmēru noteikšanas kārtību. Darbinieku mēneša darba algas noteikšanas pamatā paredzēta amatu vērtēšana un kvalifikācijas kategoriju noteikšana saskaņā ar Ministru kabineta noteikto intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku.

Saskaņā ar BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra”, kā arī Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Veselības, Labklājības, Tieslietu un Zemkopības ministrijas iesniegtajiem datiem uz 2003.gada 1.maiju visu veidu valsts institūcijās — uzņēmumos, statūtsabiedrībās, no valsts budžeta finansējamās iestādēs — bija 31 424 ārstniecības personu un sociālās darba speciālistu personāla vienības.

Noteikumu projekta izstrādē piedalījās Veselības ministrijas un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvji.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kases operāciju uzskaites noteikumi”.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par grāmatvedību” paredzēta jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošana par kases operāciju uzskaiti.

Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem noteikumu projekts atšķiras pēc struktūras (sadalīts nodaļās, un mainīta punktu secība), kā arī precizēts pēc būtības.

Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” grozījumiem precizēts, uz kuriem šā likuma subjektiem neattiecas šajos noteikumos ietvertās kases grāmatas kārtošanas prasības.

Precizēti kases ieņēmumu un izdevumu ordera, kā arī izmaksu saraksta obligātie rekvizīti (identifikācijas dati) un ierobežota izmaksu saraksta lietošana.

Precīzāk noteikti atbildīgo amatpersonu pienākumi un atbildība kases operāciju uzskaitē un aizliegts uzņēmuma vadītājam uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai.

Precizēti noteikumi attiecībā uz dokumentu, kuru kasieris maksātājam izsniedz par saņemto skaidrās naudas maksājumu, un novērsta dublēšana attiecībā uz vienu un to pašu maksājumu.

Noteikumu projekts vairs neietver noteikumus par skaidrās naudas avansa izlietojuma pārskatu, jo šā pārskata satura un iesniegšanas termiņu noteikšana saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” ir uzņēmuma vadītāja kompetencē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par grāmatvedību” paredzēta jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanu par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.

Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” noteikumu projektā ietverta jauna III nodaļa “Grāmatvedības datorprogrammas”, lai precizētu vai noteiktu prasības, kas jāievēro uzņēmumiem, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru).

Saskaņā ar Komerclikumu, Kredītiestāžu likumu, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem precizēts, kuri uzņēmuma darbinieki saskaņā ar uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmu veic grāmatvedības kontroli, kā arī izdarīti atsevišķi citi precizējumi, kas izriet no likuma “Par grāmatvedību” grozījumiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem”.

Saskaņā ar Dzelzceļa likumu valsts un pašvaldības ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt no pārvadātāja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pa dzelzceļu. Šo procedūru iepriekš reglamentēja noteikumi Nr.72 “Kārtība, kādā valsts vārdā tiek slēgti dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi”. Minētie noteikumi, tai skaitā Dzelzceļa likumā dotais deleģējums Ministru kabinetam, bija nepietiekami, lai pilnībā atrisinātu visus nepieciešamos procedūru jautājumus. Līdz šim no valsts budžeta piešķirtais finansējums dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem ir bijis nepietiekams, lai veiktu valsts pasūtījumu ievērojamā maršrutu tīkla daļā. Rezultātā atsevišķos dzelzceļa maršrutos tika samazināta pārvadājumu intensitāte un pārvadājumu apjomi. Saskaņā ar grozījumiem Dzelzceļa likuma 24.pantā ir nepieciešams izdot noteikumus, kas reglamentētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu veikšanu un kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

Saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 4.panta pirmās daļas 16.apakšpunktu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem netiek piemērots minētais likums.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi (noteiktas procedūras), kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi (pasūtījumu hierarhija).

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu”.

Likums “Par aviāciju” pilnvaro Ministru kabinetu noteikt aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas kārtību. Likumā iekļauti izmeklēšanas pamatprincipi, bet detalizētāk izmeklēšana regulēta šajā noteikumu projektā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek veikta aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana, kuras rezultātā tiek izstrādātas rekomendācijas, lai paaugstinātu lidojumu drošību un novērstu aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu atkārtošanos nākotnē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) divpadsmitā “c” nodaļa nosaka atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā, piemēram, par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu, amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošanu, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, dāvanu, ziedojumu un citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas kārtības pārkāpšanu.

LAPK 37.pants paredz, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs,— divu mēnešu laikā no tā konstatēšanas dienas.

Valsts amatpersonu izdarītos administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti Administratīvo pārkāpumu kodeksa divpadsmitajā “c” nodaļā, bieži vien var konstatēt tikai pēc valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” 10.punktu ikgadējo deklarāciju aizpilda un iesniedz līdz kārtējā gada 1.aprīlim, ievērojot, ka deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli iepriekšējā gada 31.decembrī, izņemot minētajos noteikumos paredzamās ziņas, kas sniedzamas par visu iepriekšējo kalendāra gadu, līdz ar to pārkāpumi valsts amatpersonu darbībā pārsvarā tiek konstatēti par deklarācijā norādīto laika periodu, taču, ja pārkāpums nav ilgstošs, valsts amatpersonu pie administratīvās atbildības nav iespējams saukt, jo Administratīvā pārkāpuma kodeksa 37.pants paredz, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Grozījumi LAPK paredz papildināt 37.pantu ar ceturto daļu, kas nosaka, ka administratīvo sodu par šā kodeksa divpadsmitajā “c” nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpumu konstatēšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumos Nr. 67 “Noteikumi par revīzijas veikšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma””.

Noteikumu projekts paredz, ka par revidentu papildus esošajām struktūrām tiek noteikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) revīzijas nodaļa, kas veiks revīzijas KNAB vajadzībām. Papildus noteikumu projektā tiek precizēts arī noteikumu izdošanas pamatojums.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par koncepcijas projektu “Par valsts pamatbudžetā iekļautā speciālā budžeta — Zivju fonda — pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību””.

Koncepcijas mērķis ir noteikt nepieciešamos pasākumus un tiesību aktu izmaiņas par valsts pamatbudžetā Zivju fonda veidošanai ieskaitāmo līdzekļu uzskaiti un uzraudzību un Zivju fonda pasākumu veikšanai pamatbudžetā iedalīto līdzekļu pārvaldīšanu.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu””.

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības veicināšanas darba grupā apzinātām problēmām un to risinājumiem.

Noteikumu projekts paredz Valkas pilsētas un Valkas pagasta iedzīvotāju bērniem, kuri sasnieguši obligātās izglītības vecumu, atvieglotu valsts robežas šķērsošanu Valkas pilsētā. Grozījumi nosaka, ka Valkas pilsētas un Valkas pagasta iedzīvotāju bērni var šķērsot valsts robežu Valkas pilsētā, uzrādot tikai pasi, ja viņi ir iekļauti Valkas pilsētas domes iesniegtajā sarakstā Valsts robežsardzei. Valkas pilsētas dome sastāda bērnu sarakstu, pamatojoties uz Valkas pilsētas un Valkas pagasta iedzīvotāju, kuru bērni šķērso valsts robežu Valkas pilsētā, iesniegtajiem dokumentiem: viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna pastāvīgai izceļošanai no valsts; bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija; vai bāriņtiesas (pagasttiesas) izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildniecības nodibināšanu notariāli apliecināta kopija.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, saskaņojumi jāsniedz līdz 12.septembrim.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks