Eiropas Savienība stiprinās Latviju pasaulē

Vakar Skrīveros Ministru prezidents piedalījās debatēs par ES

Ministru prezidents Einars Repše pie Skrīveru kultūras nama Foto: A.F.I.

Vakar, 4. septembrī, Ministru prezidents Einars Repše un ekonomikas ministrs Juris Lujāns viesojās Skrīveros. Valdības pārstāvji ieradās nevis kā parasti, ar auto, bet gan ar helikopteru. Tas izraisīja sajūsmu mazajos skrīveriešos, kuri valdības vadītāju sagaidīja ar skaļiem aplausiem un ovācijām.

E. Repšes un J. Lujāna vizītes mērķis bija piedalīties debatēs par Eiropas Savienību (ES). Debates ir diskusijas forma, kurā piedalās divas komandas. Katrai no tām ir pretējs viedoklis par kādu jautājumu, kuru tās, savstarpēji diskutējot, aizstāv, pamatojoties uz argumentiem un faktiem. Šoreiz skolēnu komandas debatēja par to, vai dzīve ES varētu būt labāka nekā ārpus tās. Pēc debatēm izskanējušos apgalvojumus komentēja arī abi valdības pārstāvji.

Vai ES ir PSRS?

Tā kā debatēs tika vilktas paralēles starp ES un Padomju Savienību, Ministru prezidents šo argumentu centās atspēkot nevis ar sarežģītiem argumentiem par suverenitāti, neatkarību u.tml., bet gan izmantojot uzskatāmu piemēru. Sanākušajiem ļaudīm E. Repše skaidroja, ka Padomju Savienība bija režīms, no kura cilvēki centās aizbēgt. Bija jābūvē mūri, lai cilvēki nebēgtu prom un dzīvotu šajā režīmā. Atšķirībā no Padomju Savienības ES saskaras ar pilnīgi pretēju problēmu – pārāk daudz cilvēku grib dzīvot Eiropā, tāpēc ir jānodrošina pēc iespējas stingrāka robežu kontrole, lai iebraucēji nepārplūdinātu ES.

“Daudzi pat ir ar mieru riskēt ar savu dzīvību, lai tikai iekļūtu kādā no ES dalībvalstīm. Nereti ziņās dzirdam, ka cilvēki ir nosmakuši, slēpjoties īpašās slēptuvēs uz kuģiem, lai tikai sasniegtu mērķi – nokļūtu ES un sāktu tur jaunu dzīvi,” emocionāli skaidroja E. Repše. “Tā arī ir galvenā atšķirība starp ES un bijušo Padomju Savienību – cilvēku brīva izvēle tur dzīvot,” piebilda Ministru prezidents. Arī Latvijai ir dota vienreizēja iespēja izlemt – pievienoties attīstīto Eiropas valstu savienībai vai ne. Pēc sešpadsmit dienām šī izvēle būs jāizdara ikvienam Latvijas pilsonim, aicinot piedalīties referendumā par dalību ES, teica E. Repše.

Latvietība neizzudīs

E. Repše skrīveriešiem skaidroja, ka Latvija savu suverenitāti, kultūru un valodu, būdama ES dalībvalsts, nezaudēs. Līdz šim neviena no Eiropas valstīm nav zaudējusi savu kultūru. Pat mazā Luksemburga nav zaudējusi savu identitāti, skaidroja E. Repše. Turklāt ES ir neatkarīgu valstu savienība, kuru veido valstis ar dažādām kultūrām un nacionālajām iezīmēm.

Tā ir Eiropas bagātība, un ES to atbalsta. Katras valsts valoda un kultūra ES tiek stiprināta. E. Repše kliedēja arī bažas par latviešu valodas nozīmes mazināšanos. “Valodas politika ir katras dalībvalsts ziņā. Tāpēc tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai latviešu valoda būs valsts valoda Latvijā. ES to nekādi nevarēs ietekmēt,” pārliecinoši skaidroja Ministru prezidents.

No ES neaizbēgsim

Bez tam valdības vadītājs skaidroja: “No ES mēs nekur neaizbēgsim. Mūsu ražotāji lielāko daļu savas produkcijas pārdod Eiropā. Tāpēc ES noteikumi un likumi mums būs saistoši neatkarīgi no tā, vai būsim ES vai ne. Mums ir izdevīgāk, ja mēs Savienībai pievienojamies, jo tad tur pieņemtos likumus varēsim arī ietekmēt.” Tāpat Ministru prezidents kliedēja skrīveriešu bažas par iespējamo bezvīzu režīmu ar Krieviju. “Tas vēl ir tālas nākotnes jautājums, bet, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, šādu lēmumu nevarēs pieņemt bez mūsu piekrišanas.”

Stiprināsim Latvijas drošību

Aicinot iedzīvotājus piedalīties tautas nobalsošanā, valdības vadītājs uzsvēra, ka balsotāji izvēli izdarīs ne tikai savā, bet arī savu bērnu vārdā, kuru nākotne būs atkarīga no referenduma rezultāta. “Turklāt dalība ES dos mums drošību ilglaicīgā periodā, jo atjaunotās neatkarības trīspadsmit brīvības gadi ir tikai mirklis laika ritumā. ES palīdzēs mums stiprināt mūsu drošību, nostiprināt Latviju kā neatkarīgu valsti pasaulē,” vizīti noslēdzot, uzsvēra E. Repše.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente

Valsts prezidente pēc tikšanās ar Ministru prezidentu 3.septembrī:

“Mēs runājām par nākamiem lēmumiem, kas tiks pieņemti ES konventā – īstenībā jau domājot par mūsu nākotni tajā kontekstā, bet arī, protams, par šībrīža aktualitātēm, ieskaitot dabas nelabvēlīgo attieksmi pret mums un stihiju, kas posta mūsu graudaugu ražu. Es uzrunāju Ministru prezidentu par to, apsveicu valdību ar to, ka valdība ir šim jautājumam pievērsusies un zemkopības ministram uzdots to izvērtēt, jo man šķiet, ka šajā brīdī ir ļoti svarīgi, ja no valdības puses jau tūlīt tiek sniegts morāls atbalsts šiem ļaudīm, kas nonākuši izmisuma situācijā, un zināms drošinājums, ka tiešām tiks izvērtētas iespējas, kā viņiem izpalīdzēt.

Es vēlētos šodien uzrunāt tieši tos, kas šobrīd vēl svārstās par atbalstu valsts dalībai ES, un tādu ir diezgan ievērojams procents. Es gribētu uzrunāt viņus un aicināt svērties pozitīvā pusē, svērties uz “jā” un “par” balsojumu, jo šī ir tāda saistība, ko mēs uzņemamies ļoti, ļoti ilgam laikam. Te ir vēsturisks lēmums, un ja mēs pateiksim “nē”, tā sekas Latvijai, es jums to varu kā prezidente apgalvot, noteikti būs negatīvas, un paies ilgs laiks, lai mēs varētu koriģēt tās negatīvās sekas, kādas būs pēc negatīva balsojuma. Tātad tos, kam vēl nav skaidrs, es gribētu mudināt teikt “jā”. Nekas nebūs perfekts, un nebūs tā, ka visas problēmas uzreiz atrisināsies, nebūt nē, mums būs daudz izaicinājumu un daudz grūtību, bet mums noteikti būs labāk Eiropas Savienībā nekā ārpus tās, tas ir vairāk nekā skaidrs.

Man būtu ļoti svarīgi, lai ļaudis neizmanto referendumu, lai izpaustu savu vilšanos vai savu žulti, vai pretenzijas pret dzīvi vispār vai valdību, vai kapitālistisko sistēmu utt. Es domāju, ka ir jāskatās dzīves realitātē, kurā mēs šobrīd esam. Pagātni neatsauksim vairs atpakaļ, un paldies Dievam, ka tā. Mums ir jādomā par nākotni un par nākotni ilgtermiņa perspektīvā.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki parakstīja Māras Zālītes un domubiedru aicinājumu Latvijas tautai balsot par valsts dalību ES

Dzejnieces Māras Zālītes un iniciatoru grupas — Jāņa Stradiņa, Aivas Vīksnas un Žanetas Ozoliņas — rīkotajā pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā 4.septembrī: diriģents Imants Kokars, Ministru prezidents Einars Repše, Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, mācītājs Juris Rubenis; Einars Repše (augšējos attēlos); dzejniece Māra Zālīte, bij. kultūras ministre Karīna Pētersone; Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis, publicists Ēriks Hānbergs, diriģents Gido Kokars Foto: A.F.I.

Lauksaimniecības nozares ražotājiem un lauku iedzīvotājiem

Latvijas lauksaimniecības attīstībai un lauku sakārtošanai nepieciešami ievērojami finanšu ieguldījumi. Lai palīdzētu laukiem, Latvijas budžeta iespējas patlaban ir ierobežotas, savukārt Eiropas Savienībā (ES) lauksaimniecības un lauku atbalstam tiek novirzīta aptuveni puse no ES kopējā budžeta. Aprēķini liecina, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, kopā ar Latvijas puses līdzfinansējumu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsts palielināsies vismaz 3,5 – 4 reizes.

Uzskatot, ka lauksaimniecības nozare un lauku teritoriju iedzīvotāji kopuma būs ieguvēji no Latvijas iestāšanās ES, aicinām lauksaimniecības nozares ražotājus, viņu ģimenes locekļus un lauku iedzīvotājus piedalīties 20.septembra referendumā, izdarīt pārdomātu un atbildīgu izvēli un balsot PAR Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Aicinājumam pievienojušies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes organizāciju pārstāvji:

1. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs I.Jansons, 2. Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs M.Jansons, 3. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs J.Beļavnieks, 4. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja M.Dzelzkalēja, 5. Asociācijas “Latvijas dārznieks” priekšsēdētājs J.Bērziņš, 6. Asociācijas “Latvijas sēklas” priekšsēdētājs V.Dzenis, 7. Asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente A.Ziemele, 8. Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs D.Kozulis, 9. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības priekšsēdētāja D.Kreišmane, 10.Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētājs A.Krauze, 11. Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs U.Caune, 12. Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja G.Sauškina, 13. Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs J.Bāliņš, 14. Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības valdes priekšsēdētājs O.Legzdiņš, 15. Latvijas Holšteinas lopu šķirnes audzētāju asociācijas padomes priekšsēdētājs A.Kārklis, 16. Latvijas Kazu audzētāju apvienības priekšsēdētāja vietniece L.Apine, 17. Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja R.Freimane, 18. Latvijas Linu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs L.Zunda, 19. Latvijas Melioratoru biedrības priekšsēdētājs J.Kalniņš, 20. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidents V.Mende, 21. Latvijas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētāja I.Aizsilniece, 22. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs M.Rava, 23. Latvijas Reģionālās cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs A.Vējš, 24. Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” līdzpriekšsēdētāja Z.Vīksna, 25. Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju asociācijas direktors rīkotājs R.Stumburs, 26. Latvijas Zvērkopju asociācijas priekšsēdētājs A.Upenieks, 27. Mazo gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs A.Meija, 28. Savvaļas Dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs D.Paeglītis, 29. Siera kluba valdes priekšsēdētāja V.Davidanova, 30. Aizkraukles rajona lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs J.Midegs, 31. Cēsu rajona zemnieku apvienības valdes priekšsēdētājs V.Dambe, 32. Daugavpils rajona lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs G.Melnis, 33. Dobeles rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs A.Meiers, 34. Liepājas rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ā.Jerumane, 35. Ludzas rajona zemnieku biedrības valdes priekšsēdētājs A.Trons, 36. Madonas rajona lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs R.Melderis, 37. Preiļu rajona Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Z.Briška, 38. Talsu rajona Lauksaimnieku apvienības priekšsēdētāja S.Kalvāne.

2003. gada 4. septembrī