Par palīdzību lietavās cietušajām saimniecībām

Šā gada augusta otrās puses nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi (ilgstošās lietavas un stiprās vēja brāzmas) ir radījuši nopietnus draudus un ievērojamus zaudējumus daudzām Latvijas zemnieku saimniecībām.

Pēc lauksaimnieku aicinājuma risināt patlaban aktuālās problēmas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ar rajona lauksaimnieku apvienību un nozaru asociāciju līdzdalību ir apkopojusi provizoriskos datus par lietavu radītajiem zaudējumiem.

Vislielākos zaudējumus ilgstošo lietavu dēļ neapšaubāmi cieš graudu audzētāji un rapša audzētāji, jo nav iespējama ražas novākšana. Liela daļa labības platību, kas bija apsētas, joprojām nav un, visticamāk, arī netiks novāktas. Diemžēl nelabvēlīgie laika apstākļi neatgriezeniski ir ietekmējuši arī graudu kvalitāti, jo tie nav sagatavojami ne sēklai, ne arī pārtikai. Lielu daļu graudu būs iespējams izmantot tikai zemas kvalitātes lopbarībai.

Atsevišķām saimniecībām sējumu platības ir pilnībā gājušas bojā, līdz ar to ir apdraudēta šo saimniecību tālāka pastāvēšana, jo tās nebūs spējīgas pildīt savas saistības pret kredītiestādēm. Sliktākajā gadījumā šīm saimniecībām būs jāatmaksā no SAPARD programmas piešķirtie līdzekļi, kas faktiski varētu ievadīt saimniecību bankrotus. LOSP priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka pat lielāko saimniecību īpašnieki, kuriem līdz šim nav bijušas problēmas ar līdzekļiem, ir “nolaiduši degunus”, neredzot izeju no situācijas.

Stipro vēja brāzmu un krusas dēļ smagi cietuši rapša audzētāji. “Latvijas rapša” vadītājs Edgars Ruža informēja, ka Zemgalē 25 — 50% rapša ir gājis bojā. Tomēr kopējie zaudējumi vēl konkrēti nav prognozējami.

Zemgales reģionā nenokultās platības vidēji ir aptuveni 30 – 50% no kopējām apstrādātājām platībām. Jelgavā palikuši nenovākti 30%, Bauskā — ap 40%, Dobelē — 35%, Jēkabpilī — ap 30% graudaugu. Diemžēl viskritiskākā situācija ir Aizkraukles rajona zemniekiem, vairāk nekā 75% no labības platībām netika novāktas, un nenovākto vasaras sējumu raža pilnībā gājusi bojā.

Kurzemes reģionā lietavu nodarītie zaudējumi arī ir ievērojami, apmēram 40 — 50% platību palikušas nenokultas. Piemēram, Talsu rajona zemnieki paspējuši novākt 45 — 50% graudaugu, Saldus rajona — 30 – 35%, Tukuma rajona — ap 45%. 27.augusta negantā vētra Liepājas rajona zemniekiem nodarījusi ļoti nopietnus kaitējumus un zaudējumus, zaudējumi varētu būt līdz pat 70%.

Ne mazāk kritiska situācija graudu audzētājiem ir Vidzemē, kur kopumā nenokultas aptuveni 60 — 70% labības platību. Piemēram, Valkas rajonā nenovākti graudaugi ir 5131 ha jeb 72%, Alūksnes rajonā — aptuveni 75%. Valmieras rajonā lielajiem zemniekiem ir izdevies nokult tikai 20%, savukārt liela daļa mazo zemnieku graudaugu kulšanu nav sākuši.

Arī Limbažu rajonā stāvoklis graudaugu novākšanā ir ļoti kritisks, jo no kopējās iesētās platības ir novākts mazāk nekā puse, griķus un rapsi vēl nav sākts kult. Šajā rajonā ir ļoti daudz mazo zemnieku, kuri gaida pakalpojumus no lielajiem zemniekiem un 1.septembrī nav nokūluši nevienu hektāru. Limbažu rajona zemnieki pauž izmisumu par katastrofālo situāciju, sakot, ka kombaini sāk grimt.

Latvijas Agronomu biedrības priekšsēdētājs Jānis Auseklis šo gadu vērtē ļoti kritiski: “Vairāk nekā trīs gadu desmitus tik nelāgs gads lauksaimniekiem nav bijis piedzīvots.”

Tomēr viskritiskākā situācija šobrīd ir Latgalē, kur nenokultās platības veido no 70 līdz pat 90% no visu sējumu kopplatības.

Daugavpils rajonā kopumā ir zaudēti 80% graudaugu, visvairāk cietušās kultūras ir vasaras kvieši un auzas, vairāk nekā 90% no šīm kultūrām gājušas bojā, savukārt rapsis, griķi un zirņi ir aizgājuši bojā simtprocentīgi. Satraukti un bēdīgi jūtas arī Ludzas rajona zemnieki, kuri spējuši saglābt tikai aptuveni 15% graudaugu. Savukārt Preiļu rajonā, pēc provizoriskiem datiem, ir novākts ne vairāk kā 10% no iesētajām platībām.

Pavisam skaidrs, ka nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmēs visu labības tirgu kopumā, kā rezultātā cietīs arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un arī pārējās pārtikas nozares. Tā kā izveidosies situācija, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, graudu tirgus cenās būs sagaidāmas ievērojamas izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Latvijas Labības pārstrādātāju asociācijas vadītājs Vitauts Paškausks prognozē, ka lopbarības cenas pieaugs aptuveni par 8 — 10 latiem par tonnu, kas savukārt lopkopības ražotājiem radīs neparedzētus zaudējumus tās iegādei.

Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētāja I.Aizsilniece atzina, ka jau tagad piena un gaļas ražotājiem radušās problēmas ar lopbarības sagādāšanu un sagatavošanu, jo arī salmus slikto laika apstākļu dēļ nav iespējams novākt.

Īpaši smagā situācijā atrodas arī cūkkopības nozares saimniecības, kurām ļoti būtiska ir izaudzēto graudu novākšana, jo tas ir lopu ēdināšanas pamats šajās saimniecībās. Pretējā gadījumā varētu būt problemātiska šo saimniecību izdzīvošana. Cūku audzētāji, apzinoties reālo situāciju un sagaidāmo lopbarības cenu pieaugumu, ir ierosinājuši meklēt lēta importa iespējas.

Paredzams, ka problemātiska būs arī kartupeļu un lauka dārzeņu — sīpolu — novākšana.   Kā informēja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības izpilddirektore Anda Rutenberga, cietes kartupeļu pārstrādi bija paredzēts uzsākt 26. augustā. Lietavas augusta otrajā pusē kartupeļu novākšanu padarīja neiespējamu. Tā rezultātā pārstrādes grafiks jau (2.septembrī) ir iekavējies par 3000 tonnām. Dažos tīrumos kartupeļi jau sākuši pūt.

Turpmākā cietes kartupeļu novākšana un pārstrāde ir atkarīga no laika apstākļiem. Šobrīd zaudējumi (pārstrādei nepiegādātie kartupeļi) ir apmēram 15%.

Grūtības ir arī ilggadīgo zālāju sēklu audzētājiem. Latvijas Sēklaudzētāju asociācija prognozē, ka zaudējumi naudas izteiksmē varētu sasniegt 1,6 miljonus latu.

Trešdien, 3.septembrī, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izveidoja laukaugu darba grupu, kurā tika meklēti risinājumi, kā palīdzēt zemnieku saimniecībām, kas smagi cietušas ilgstošo lietavu dēļ.

Sanāksmē izskanēja visdažādākie viedokļi par to, kā labāk būtu atbalstīt nelaimē nonākušos graudu audzētājus. Lielās nenokultās platības un zemā graudu kvalitāte neapšaubāmi atstās ievērojamas sekas uz daudzu zemnieku saimniecību turpmāko darbību un attīstību. Prognozējamie zaudējumi un iespējamie bankrota draudi vēl ilgi nodarbinās daudzu zemnieku prātus.

Atsevišķos rajonos nenokulto platību daudzums sasniedz pat 90 – 100%, kas liecina par to, ka atsevišķu saimniecību sējumu platības ir pilnībā iznīcinātas.

Kritiska situācija ir izveidojusies visiem Latvijas graudu audzētājiem, tomēr, meklējot pareizāko un konstruktīvāko risinājumu, lauksaimnieku domas dalās.

Laukaugu grupas pārstāvji izteica dažādus priekšlikumus un risinājumu variantus situācijas uzlabošanai, izsakot domu arī par iespējām saņemt dažādus nodokļu atvieglojumus. Tomēr lielākajai daļai graudu audzētāju smagas galvassāpes sagādā bankās paņemtie kredīti un to atmaksas iespējas.

Zemnieku saeimas pārstāvis Valters Bruss uzskata, ka labākais risinājums būtu kredītprocentu dzēšana, kredītu pamatsummu iesaldēšana un pat bezprocentu aizdevumi uz gadu tām saimniecībām, kuras nelabvēlīgie apstākļi ietekmējuši vissmagāk.

Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības priekšsēdētājs O.Legzdiņš uzskata, ka vienīgais risinājums šajā gadījumā būtu valsts piešķirts bezprocentu kredīts uz pieciem gadiem.

Savukārt LOSP piena un gaļas darba grupā zemnieki par labāko risinājumu atzinuši atbalsta kompensāciju izmaksāšanu cietušajām saimniecībām, pamatojot, ka LOSP laukaugu grupā piedāvāto pasākumu īstenošanai būtu vajadzīgs samērā ilgs laiks. Zemniekiem jau tūlīt ir nepieciešami atbalsta līdzekļi, lai sāktu ziemāju sēju. Turklāt ir arī tādas saimniecības, kurām nav kredītsaistību, tātad kompensācijas pavisam noteikti ir nepieciešamas.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir izpētījusi un veikusi analīzi par lietavu nodarītajiem postījumiem graudaugu sektorā.

Lai risinātu situāciju laukaugu nozarē, LOSP vēršas pie Zemkopības ministrijas ar aicinājumu:

• pirmkārt, paredzēt kompensācijas zemniekiem par nenovāktiem tīrumiem 50 Ls/ha, kas segtu ziemāju sēšanas izmaksas;

• Zemkopības ministrijai sastādīt anketu, kuru aizpildot un pievienojot deklarācijai zemnieks sniedz precīzu informāciju par zaudējumiem saimniecībā;

• Zemkopības ministrijai izstrādāt zemnieku saimniecību kredītprocentu dzēšanas kārtību;

• Zemkopības ministrijai veikt sarunas ar bankām par zemnieku kredītu pamatsummas atmaksas iesaldēšanu uz gadu;

• Zemkopības ministrijai izstrādāt bezprocentu kredītu programmu uz pieciem gadiem tām saimniecībām, kuras nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmējuši vissmagāk;

• Zemkopības ministrijai Latvijas daļu no nākamā gada tiešajiem maksājumiem izmaksāt gada sākumā;

• Zemkopības ministrijai veikt grozījumus Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā, paredzot transporta kompensāciju lopu turētājiem, par cukurbiešu graizījumu nogādāšanu saimniecībās.

Šodien, 5.septembrī, Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē notiek LOSP ārkārtas sēde, kur vēlreiz tiks formulētas galīgās prasības valstij par zemniekiem nepieciešamo palīdzību un atbalstu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes birojs