Par Jūrmalu, kas pamazām pārtop

Foto: A.F.I.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis:

Iespējams, ka tāds viesu pieplūdums kā padomju laikā Jūrmalā nekad vairs nebūs.

Un nav nemaz vajadzīgs. Padomju varas gados tika uzceltas apmēram sešdesmit sanatorijas un pansionāti, tajos bija nepieciešams apkalpojošais personāls, tāpēc plašumā pletās arī dzīvojamie rajoni. Atceros, PSRS norieta laikā vēl tika uzcelti Kauguri-5, bet plānots bija celt arī masīvus Kauguri-6, Kauguri-7... Tā jau astoņdesmito gadu vidū radās pamatotas bažas, ka antropogēnā slodze pilsētā ir pārāk liela un sāk negatīvi ietekmēt ekoloģiju.

“Veco, labo” padomju laiku piesaucēji aizmirst, ka vairums no viesiem ieradās ar bezmaksas ceļazīmēm, respektīvi, viņu uzturēšanos apmaksāja dažādi resori un uzņēmumi visā PSRS teritorijā, kuru arī, dabiski, vairs nav.

Tad varbūt pašreizējais tūristu skaits ir optimāls?

Mazliet par mazu. Tomēr gribu uzsvērt, ka statistika ir traktējama ļoti dažādi. Piemēram, informācija no pilsētas viesnīcām un viesu namiem liecina, ka pērn tādu tūristu skaits, kuri pilsētā uzturējušies vismaz septiņas dienas, ir bijis aptuveni 60 000. Tajā pašā laikā, ja apkopo informāciju par iebraukušajām mašīnām, autobusiem, pārdotajām dzelzceļa biļetēm, iegūstam skaitli 4,5 miljoni. No tiem, protams, liela daļa ir rīdzinieku, kas iebraukuši uz vienu dienu, tomēr vai tāpēc viņus neuzskatīt par viesiem, kuri te atstāj savu naudu? Respektīvi, viedoklis, ka Jūrmalā akcents jāliek uz jaunām būvēm, kas būtu orientētas uz cilvēkiem, kas te paliek nedēļu, nav nemaz tik nepārprotami pareizs.

Bieži jāuzklausa arī kritisks salīdzinājums ar Palangu Lietuvā - tur gan esot daudz tūristu (atšķirībā no Jūrmalas)! Nu, Palangā liedaga garums ir 5 km, Jūrmalā - 33 km. Respektīvi, ja pa Jūrmalas liedagu izkaisītos atpūtniekus “sadzītu” 5 km pludmalē, tad viņu blīvums vizuāli izskatītos pavisam citāds.

Man šķiet, ka Jūrmalas kūrorta funkciju ierobežošana ar vasaras mēnešiem vien nav pareiza.

Pilnīgi piekrītu. Turklāt arī tie kādreizējie Latvijas iedzīvotāji, kas nu dzīvo ārzemēs, atkal braucot šurp, bieži vien stāsta, ka viņiem Jūrmala palikusi atmiņā kā pastaigas priežu mežā un nebūt ne obligāti vasarā.

Man liekas, ka lielāks uzsvars būtu liekams uz dažādām veselības uzlabošanas iespējām šajā pilsētā, un šim virzienam ir perspektīvas. Kad pirms diviem gadiem tikāmies ar Ķemeru sanatorijas pašreizējiem apsaimniekotājiem “Ominasis”, atklāti sakot, viņu idejas par to, ka Ķemeros būtu veidojama viesnīca kompleksā ar kosmētiskās ķirurģijas klīniku, likās ļoti jēdzīga.

Ja viņi būtu solījuši šajā relatīvi nomaļajā Jūrmalas rajonā kaut kādu atpūtas centru ar lielu ļaužu pieplūdumu, tad tas gan izklausītos dīvaini. Savukārt kosmētiskai klīnikai Ķemeru vientulīgums ir tikai pluss. Viņi tā arī skaidroja: daudziem turīgiem ārzemniekiem, kuriem pēc kosmētiskajām operācijām ir nepieciešama atkopšanās, Ķemeri ar to labo gaisu, dūņām un iespēju atveseļoties diskrētā gaisotnē varētu likties pat ļoti pievilcīgi.

Kāpēc tad “Ominasis” rosīšanās Ķemeros ir izraisījusi tik negatīvu vērtējumu? Visi saka, ka viņi tur nekā nedarot!

Tā nevar teikt. Termiņus viņi, tiesa, ir nokavējuši, tomēr darbi notiek. Savukārt to, ka ir nokavēti termiņi, var izskaidrot tā, ka viņu juristi ir ļoti prasmīgi sastādījuši līgumus...

Jau vairākus gadus pašā pilsētas centrā stāv tukša norvēģu investoriem nodotā bijusī viesnīca “Jūrmala”. Viņi tur grib būvēt luksusa dzīvokļu māju, bet Jūrmalas pilsēta ir kategoriski pret, uzstājot, ka tur jābūt viesnīcai.

Un rezultātā nav ne viena, ne otra... Nezinu, vai tas ir saistīts ar vadības maiņu Jūrmalas domē, tomēr šis jautājums atkal ir aktualizējies. Apmēram pirms mēneša mēs tikāmies ar “Linstow”, un viņi, balstoties uz savu pieredzi ar viesnīcām Rīgā (“Reval Hotel”, “Park Hotel Rīdzene”), diezgan labi spēja pierādīt, ka visa gada garumā normālu slodzi šādai viesnīcai nodrošināt nebūs iespējams. Tāpēc gan es personīgi, gan liela daļa deputātu esam noskaņoti ļaut viņiem īstenot projektu tā, kā viņi to uzskata par vajadzīgu, it sevišķi, ja celtnē tiek nodrošināti arī sabiedriskai lietošanai interesanti objekti, piemēram, kafejnīcas, baseins. Kāda jēga, ka tā lielā celtne stāv tukša - galu galā “Linstow” nav kur steigties, jo īpašuma cena jau nepazeminās, viņi var gaidīt, kamēr, atvainojiet par ironiju, būs cita dome.

Jūrmalas tēlā bieži dominē krieviskā nots, proti, uzskats, ka šurp galvenokārt brauc nostalģijas dzīti Krievijas iedzīvotāji, tādēļ arī serviss ir orientēts uz krievu valodu utt.

Aplūkojot pilsētas viesu sastāvu šādā aspektā, redzam, ka apmēram viena ceturtā daļa patiešām ir no Krievijas, vēl viena ceturtā daļa iebrauc no citām NVS valstīm, vēl ceturtdaļa ir Latvijas iedzīvotāji un atlikušie 25 procenti - no Rietumiem. Tie viesi, kuri atbrauc no Rietumiem, aizbrauc apmierināti, cita lieta, kā iegūt lielāku atpazīstamību Rietumos? Tas nav viegli, tam nepieciešams laiks un lieli līdzekļi.

Ņemot vērā, ka Jūrmala tiek dēvēta par jaunlaiku bagātnieku guļamrajonu, vai šajā kontekstā jums nerodas problēmas? Kā tu bagātam cilvēkam aizrādīsi, ka viņš uzcēlis kaut ko neglītu?

Nu, jā, palasot avīzes, rodas iespaids, ka Jūrmalā ikviens bagāts cilvēks var atnākt, dabūt zemi kāpās, izcirst priedes utt. Tā nenotiek. Diskusijas notiek gan par apbūves blīvumu, gan celtnes lielumu.

Savulaik daudz tika runāts par jahtu piestātņu attīstību Jūrmalā. Kas notiek šajā virzienā?

Kopš šā gada sākuma valsts mazajām ostām finansiāli vairs nepalīdz, un tam ir liela ietekme, jo, lai padziļinātu kuģu ceļu Lielupē, ik gadu ir nepieciešami vismaz 50 000 latu. Problēma Jūrmalā (arī Jelgavas un Rīgas rajonā) ir tā, ka Lielupe aizaug, upē trūkst caurteces. Ja vēl jūrā uzpūš kārtīga vētra un sadzen smiltis, tad būtībā viss jāsāk no sākuma. Hidrotehniķi piedāvā šo problēmu risināt, izbūvējot molu, bet tas ir ļoti liels projekts, par to vēl jādomā.

“NEDĒĻA”; pēc M. Zandera  intervijas “Lielākais kūrorts turpina meklēt savu nišu”