“Bet augstāk saulei pretī gaita sniedz…”

— Rainis

No 10. līdz 15. septembrim Latvijā notiek tradicionālās Dzejas dienas

Šogad svinam Raiņa pirmā dzejoļu krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā” 100. dzimšanas dienu. Šai nozīmīgajai gadskārtai tiek veltīta zinātniskā konference, kas trešdien, 10. septembrī, notiek Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros. To ievadīs Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, LU profesores Janīnas Kursītes referāts par Raiņa “Tālajām noskaņām” citu tā laika dzejoļu krājumu kontekstā. Ar referātiem uzstāsies Rēzeknes augstskolas docente filoloģijas doktore Olga Senkāne (Romantiskā pasaules uzskata zīmes Raiņa dzejoļu krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā”), Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja līdzstrādnieces Dace Nesaule (“Tālās noskaņas” kritikas skatījumā) un Maira Valtere (Par “Tālo noskaņu” kompozīciju). Aspazijas un Raiņa muzeja vadītāja Astrīda Cīrule runās par Aspazijas lomu “Tālo noskaņu” tapšanā, literatūras zinātniece Līvija Volkova atgādinās Rūdolfa Blaumaņa nopelnus krājuma izdošanā, esejiste un literatūras pētniece Saulcerīte Viese dalīsies atmiņās par saviem braucieniem uz Raiņa izsūtījuma vietu Slobodsku, kur tapuši “Tālo noskaņu” dzejoļi. (Ar konferencei sagatavoto referātu S.Viese laipni atļāva iepazīstināt mūsu laikraksta lasītājus, skat. — 10.lpp.)

Jūrmalnieki šiem svētkiem gatavojas ar sevišķu pacilātību, jo dzejoļu krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā” laišana tautā 1903. gada 17. jūnijā notika tieši te, Majoru–Dubultu labdarības biedrības namā.

Šajā namā tagad atrodas Majoru pamatskola. Kā zina stāstīt Astrīda Cīrule, šajā krājuma prezentācijas sarīkojumā Rainis pirmo reizi sabiedrībai lasījis savu dzeju. Pēc zinātniskās konferences te notiks piemiņas brīdis. Tiks nolikti ziedi arī pie Aspazijas un Raiņa pieminekļa Jomas ielā, bijušajā Horna dārzā, kur 1905. gadā tikusi skandēta Raiņa dzeja. Dzejas dienu vainagos teatralizēts uzvedums “Simts gadu tālas noskaņas zilā Jūrmalas vakarā”, kurā piedalās Jūrmalas pilsētas teātris ar savu režisori Guntu Mīlenbergu, skatuves mākslinieki Helga Dancberga un Aija Magone, dzejnieki un koris “Vaivari”. 11. septembra pēcpusdienā notiks dzejas sarīkojums pie Raiņa priedēm Jaundubultos. 12. septembrī Kauguru kultūras namā — Ojāra Vācieša jubilejas sarīkojumi bērniem un jauniešiem.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 11. septembrī Misiņa bibliotēkā rīko zinātnisko konferenci par aktualitātēm Aspazijas un Raiņa pētniecībā. Referēs Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Gunārs Bībers (Izvēle kā gara brīvības apliecinājums Aspazijas traģēdijās), Baltoskandijas akadēmijas profesors Silvestrs Gaižūns (Aspazijas luga “Jānis Ziemelis” Eiropas literatūras kontekstā), Latvijas Universitātes profesores Janīna Kursīte (Sapņu žanrs Raiņa jaunradē) un Skaidrīte Lasmane (Rainis par politikas ētiku) un filoloģijas doktores Gundega Grīnuma (“Jāzeps un viņa brāļi” kā latviešu literatūras “eksportprece”) un Saulcerīte Viese (Atmiņas kā nedrošs Aspazijas un Raiņa izpētes avots).

11. septembris ir Raiņa dzimšanas diena. Kā informē Latvijas Rakstnieku savienība, Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā vienpadsmitos no rīta notiks muzikāls dzejas sarīkojums “Bērns ir dzimis”. Sešos pēcpusdienā Rīgas Domā — “Septembra ekspresijas”. Muzicēs stīgu kvartets “Kamertonis”. Piedalīsies dzejnieki Uldis Bērziņš, Kārlis Vērdiņš, Ērika Bērziņa un Anna Žīgure. Vernisāžā šai pašā laikā gaidāma tikšanās ar Dzejas dienu viesiem — maķedoniešu dzejniekiem Bogomilu Ģuzelu, Zoranu Ančevski un Jovicu Ivanovski un viņu atdzejotājiem Knutu Skujenieku, Leonu Briedi un Māri Salēju. Astoņos vakarā — Dzejas dienu atklāšanas svētki Esplanādē.

Dzejas dienas notiek visā Latvijā. Tikšanās ar dzejniekiem tiek rīkotas Raiņa muzejos Tadenavā, Jasmuižā un Berķenelē, kuplas dzejas svētku programmas paredzētas Daugavpilī, Preiļos, Valmierā, Madonā, Liepājā un Saldū.

“LV” informācija