• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tā ir grūta, bet ne ārkārtas situācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.2003., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78758

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jelgavas domes lēmums Nr.12/16

Par teritorijas Aviācijas ielā 18 detālplānojuma apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

09.09.2003., Nr. 122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tā ir grūta, bet ne ārkārtas situācija

Zemkopības ministrs un ministrijas valsts sekretāre vakar, 8.septembrī, preses konferencē iepazīstināja ar iespējām risināt šābrīža problēmas

Lai izklāstītu Zemkopības ministrijas (ZM) ieceres par to, kā risināt šābrīža problēmas divās lauksaimniecības nozarēs — cūkkopībā un graudkopībā — zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vakar, 8. septembrī, rīkoja preses konferenci.

Sākunā ministrs pastāstīja par situāciju cūkkopības nozarē. Jūlijā Latvijā tika ieviesti cūkgaļas aizsardzības pasākumi, un tādēļ ir sarucis šīs gaļas imports no kaimiņvalstīm. “Mūsu cūku audzētāju ganāmpulki, var teikt, šobrīd jau ir atkopušies un skaitliski palielinājušies. Ir arī citi apstākļi, kas liecina, ka nozare var sākt plānot turpmāko attīstību,” atzina M.Roze.

Pilnībā nodrošināt vietējo tirgu ar kvalitatīvu cūkgaļu un iztikt bez cūkgaļas ievešanas Latvija vēl nespēj, to atzinuši arī vietējie gaļas pārstrādātāji. Valdība arī nevēlas attiecību saasināšanos ar Lietuvu un Igauniju. Tomēr kaimiņvalstis par Latvijas cūkgaļas tirgus aizsardzībā veiktajiem pasākumiem ir nobažījušās un var šo soli saistīt ar atsevišķiem pretpasākumiem. Mārtiņš Roze neslēpa, ka vairāk atbalsta dzīvu cūku ievešanu kā cūkgaļas importu. Nākotnē, pēc ministra domām, ar nozares speciālistiem pārrunājami arī atvieglojumu nosacījumi dzīvu cūku ievešanai.

 

Sarunas aizsāktas, rezultātiem aizmetņu nav

Pēc aizsardzības pasākumu ieviešanas aizvadītajā nedēļā notikušas pirmās Zemkopības ministrijas sarunas ar cūku audzētājiem un cūkgaļas pārstrādātāju pārstāvjiem.

Tās bijušas konstruktīvas, taču nekāda vienošanās nav panākta. Cūku audzētāji šobrīd nepiekrīt ZM piedāvātajiem dzīvu cūku ievešanas atvieglojumiem. Vienošanās trūkumu ministrs nodēvēja par pirmo sarunu pašsaprotamu iznākumu, kas, viņaprāt, neliecina par pieaugošām domstarpībām. Līdzīgi kā ministrijas sarunās ar cukura ražotājiem, arī šajā dialogā no abām iesaistītajām pusēm jāgaida lielāka savstarpēja pretimnākšana.

 

Graudu cenas sakāpušas mākoņos

Ar cūku audzētājiem sarunās pārrunāta arī otra šobrīd valstī samilzusī problēma — graudu eksports uz citām valstīm. Cūku audzētāji izvirza kategorisku prasību nekavējoties aizliegt graudaugu eksportu. Mārtiņš Roze norādīja, ka šāda pieeja viņam nav pieņemama, jo norāda vienas nozares vēlmi risināt problēmas uz citas nozares rēķina. “Lielāko daļu eksportējamo graudu piedāvā Latvijas zemnieku kooperatīvi. Tā ir augstākās kvalitātes labība, un zemnieki šādi var nopelnīt papildu naudu. Jāatzīst, ka nebija viegli produkcijas eksportam Latvijas zemnieku kooperatīviem nodibināt sakarus. Bez tam tās ir ilgtermiņa līgumsaistības, un vietējo administratīvo pasākumu iejaukšanās starptautisku līgumsaistību izpildē radīs nopietnus draudus turpmākām attiecībām līgumu noslēgšanā ar Latviju. Tādēļ šāda veida pieeja nav pieņemama.”

 

Eiropā atšķirīgi izjūt šīs vasaras sekas

Komentējot šīs vasaras lietavu radītās sekas graudkopībā, jo īpaši lopbarības graudu ražošanā, ministrs atzina, ka situācija ir vienlīdz saspringta arī kaimiņvalstīs — Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, kā arī Ukrainā. “Graudu lopbarībai trūkst arī Eiropas Savienības valstīs, un tiek domāts, kā neatbalstīt graudaugu eksportu ārpus ES. Šīs vasaras sekas gan sausuma, gan lietavu dēļ izjūt visa Eiropa. ES graudu vadības grupa tuvākajās dienās lems par graudu eksporta subsīdijām, iespējams, tās tiks atceltas. Tas nozīmē, ka tiek darīts viss, lai graudi paliktu ES vietējā tirgū.

Pārtikai izmantojamo graudu krājumi Latvijā salīdzinājumā ar lopbarībai nepieciešamo nebūs kritiski. Tomēr ministrs atturējās kopumā spriest par šīs vasaras lietavu iespaidu uz Latvijas graudkopību, jo nav apkopoti dati par pārtikai un lopbarībai saražoto graudu apjomu. Pēc ziņu apkopošanas tiks lemts par turpmāko rīcību.

 

Kā palīdzēt graudu audzētājiem

Viena noteikta palīdzības veida, kas atrisinātu visas šobrīd lauksaimniecībā samilzušās grūtības, nav. Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu kompensāciju izmaksa graudu audzētājiem tad, kad būs precīzi apkopoti zaudējumu apmēri. Pēc ministra M.Rozes teiktā, iespējamo kompensāciju veidotu papildus piešķirti valsts budžeta līdzekļi, ja tas būtu iespējams. Maksimālā kompensācijās izmaksājamā summa varētu būt 10 miljoni latu. ZM ierosina pēc pavasarī iesēto graudaugu platības objektīvi novērtēt un apkopot datus par ražu un zaudējumiem. Datu apkopošanu ministrija iesaka veikt pa valsts reģioniem, nevis katram zemniekam individuāli. Kompensāciju aprēķinam ir jāizmanto arī atrašanās vietas koeficients.

Ministrs norādīja, ka patlaban vēl nav bijušas sarunas ne ar Finanšu ministriju, ne valdību par kompensācijām. Par sarunu sākšanu varēs spriest pēc 11. septembra, kad paredzēta visu rajonu lauksaimnieku pārstāvju sanāksme.

 

Zemnieki, dodieties uz bankām!

Zemnieku individuālas sarunas ar savu banku par iespējamo kredītprocentu iesaldēšanu uz noteiktu laiku Mārtiņš Roze minēja kā otru iespējamo risinājumu graudkopju problēmām. Pārrunas ar komercbankām ir uzsāktas, un ministrs apliecināja, ka ZM tās mērķtiecīgi turpinās. Bankas ir gatavas pārkreditēt esošos kredītlīgumus, jo īpaši saviem ilgstošajiem klientiem. Sarunās ar ministru banku pārstāvji esot pauduši saprotošu nostāju un apliecinājuši nevēlēšanos zaudēt klientus, tādēļ zemkopības ministrs aicināja zemniekus nekavēties un arī pašiem uzsākt sarunas. Tomēr viņš piebilda, ka bankas nav labdarības iestādes un nenodarbosies ar labdarību akciju veidā, tādējādi uzsverot klienta un bankas dialogu. “Bankas nav ieinteresētas zemnieku izputēšanā. Klients ir daudz vērtīgāks, piemēram, par kombainu, ko banka palīdzējusi iegādāties. Daudz kas ir atkarīgs no pašiem zemniekiem. Ja zemnieks jūt, ka nespēs izpildīt līgumā noteiktās saistības, gaidīt nevajag. Banka pie jums nenāks, jums ir jāiet pie bankas,” atzina M.Roze.

Ministrs arī atzina, ka kredītu iesaldēšana vai kredītprocentu dzēšana zemniekiem daļēji ir arī valsts jautājums. Sarunās ar zemkopības ministru banku pārstāvji atzinīgi novērtējuši zemnieku kredītu garantēšanas iespējas, izmantojot Lauku attīstības fondu.

Pēc preses konferences ministrs Mārtiņš Roze devās uz akciju sabiedrību “Rīgas piensaimnieks”, kur piedalījās jaunās iekārtas, kas datorizēti veic visas ražošanas cikla funkcijas, svinīgā atklāšanā. Iekārtas uzstādīšanā tika ieguldīti gan paša uzņēmuma, gan ievērojami SAPARD līdzekļi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta Baltijā un dos iespēju “Rīgas piensaimniekā” sākt vairāku jaunu produktu ražošanu.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!