“Latvijas tiesu sistēma būtiski nemainīsies”

Aivars Aksenoks, tieslietu ministrs:

“Uzlabosies starptautiskās tiesiskās sadarbības iespējas”

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, būs iespēja ātrāk risināt jautājumus, kas saistīti ar tiesu varas neatkarības nostiprināšanos. Tas nozīmē Tiesu administrācijas un Tieslietu padomes izveidošanu, lielāku neatkarību tiesu budžeta sastādīšanā. Iestāšanās Eiropas Savienībā šos procesus ievērojami paātrinās.

Tiesām būs jāpiemēro ne tikai Latvijas likumi kā līdz šim, bet arī Eiropas Savienības normatīvie akti. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks attīstītas un uzlabotas starptautiskās tiesiskās sadarbības iespējas. Būs iespējams risināt dažādus tiesiskus jautājumus, kurus nevar veikt vienas valsts tiesu vai iestāžu ietvaros. Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai būs iespēja Latvijas tiesas spriedumus atzīt jebkurā citā dalībvalstī.

Bet Luksemburgā, Eiropas Kopienas tiesā, atklāsies, vai Latvijas tiesību sistēma atbilst Eiropas tiesību pamatprasībām. Eiropas Kopienas tiesā var tikt izskatītas lietas, ja radīsies šaubas, vai Latvija ir izpildījusi savus dalībvalsts pienākumus. Kopumā pēc iestāšanās Latvijas tiesu sistēma būtiski nemainīsies, bet ļoti daudz būs jāmācās tiesnešiem, jo viņiem paralēli mūsu likumiem vajadzēs pārzināt Eiropas tiesību aktus.

Izvirzot konkrētu mērķi — iestāšanos Eiropas Savienībā — jau esam samērā daudz paveikuši. Var teikt, ka jau pašlaik Latvijas normatīvo aktu sistēma lielos vilcienos ir saskaņota ar Eiropas Savienības tiesībām. Ilgus gadus likumu izstrādes process ir virzīts, rēķinoties ar Latvijas vietu Eiropas tiesību telpā. Nenoliedzami aizvadītajos gados valsts ir kļuvusi daudz tiesiskāka, kas pamatos garantē cilvēktiesību ievērošanu visās jomās.

Kāpēc Latvijai būtu noteikti jāpievienojas Eiropas Savienībai? Latvija Eiropā nozīmē drošu vidi ārvalstu investoriem. Viņus interesē, lai Latvijā būtu tiesiska un droša vide tāpat kā jebkurā citā Eiropas valstī. Lai tiesas šeit darbotos tā, kā tas ir pieņemts Eiropā, pēc zināmiem un saprotamiem principiem. Lai, slēdzot līgumus, nebūtu jāveic simtiem dažādu atrunu, mēģinot novērst neparedzētas situācijas, kas var izveidoties tieši mūsu valstī.

Tiesiskās vides sakārtošana nozīmē arī ārvalstu investīciju pieaugumu. Viens no lielākajiem ieguvumiem Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, būs ārvalstu investīcijas, kas savukārt nozīmē valsts budžeta palielināšanos nodokļu veidā un tālāk plašākas iespējas risināt sociālos jautājumus.

Veronika Krūmiņa, TM valsts sekretāra vietniece:

“Uzlabosies tiesu darba kvalitāte”

Pievienošanās Eiropas Savienībai nozīmē garantijas Latvijas tiesu sistēmai, ka tā turpmāk tiks pilnveidota un uzlabota. Eiropas valstīs tiek pievērsta liela uzmanība neatkarīgai tiesu varai, indivīda tiesībām uz taisnīgu, savlaicīgu un objektīvu lietas izskatīšanu, ievērojot cilvēktiesības, un tādiem vispārējiem tiesību principiem kā samērīgums, vienlīdzīgums un taisnīgums. Tas ir standarts visās pašreizējās Eiropas Savienības dalībvalstīs un priekšnosacījums kandidātvalstīm.

Pievienošanās vienotai Eiropas tiesiskajai telpai nozīmē atteikties no iesūnojošas tiesību izpratnes. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu vispārējie tiesību principi, cilvēktiesību prioritāte tiesas darbā ir gadu desmitiem veidojusies prakse, kuru Latvijas tiesnešiem vajadzēs ņemt vērā un no kuras būs jāmācās.

Ir pamats uzskatīt, ka iestāšanās Eiropas Savienībā sekmēs Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos tiesām, jo būtiski uzlabosies tiesu darba kvalitāte: zinīgāki tiesneši, tiesas spriešanā vispārējo tiesību principu ievērošana, pieejami un saprotamāki spriedumi. Latvijai būs jānodrošina Eiropas Savienības stingrās prasības minēto pamatprincipu ievērošanā. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai uzlabosies tiesu darba kvalitāte, efektivitāte un vienlaikus palielināsies sabiedrības uzticība tiesām.

Jau tagad Latvija piemēro un saskaņo savus normatīvos aktus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Nozīmīgs pavērsiens šajā ziņā ir topošais Tiesu iekārtas likumprojekts, kurš nomainīs pašreiz spēkā esošo likumu “Par tiesu varu”. Tajā ir paredzētas būtiskas izmaiņas tiesu sistēmā, kuru īstenošana dzīvē palīdzēs uzlabot tiesu darbu un nostiprinās tiesu varas neatkarību no izpildvaras, nodrošinot tai neatkarīgu un vienlīdzīgu valsts varas atzara statusu.

Ēriks Flaumanis, TM valsts sekretāra vietnieks:

“Uzlabosies valsts pārvaldes sistēma“

Tikai pēc pievienošanās Eiropas Savienībai mūsu valsts tiesību sistēma tiks pārbaudīta visā pilnībā. Ja tā neatbildīs Eiropas tiesību pamatprasībām, mums agrāk vai vēlāk radīsies problēmas ar Eiropas Kopienas tiesu, kas atrodas Luksemburgā.

Iestājoties Eiropas Savienībā, mainīsies un būtiski palielināsies Tieslietu ministrijas vieta un loma valsts pārvaldē. Ministrijas funkcijas un slodze palielināsies, jo tiesību aktu projekti būs reāli jāsaskaņo ne tikai ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, bet arī ar Eiropas Kopienu institūciju izstrādātajiem tiesību aktiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā uzlabosies valsts pārvaldes sistēma un līdz ar to vienlaikus paaugstināsies sabiedrības uzticība tieslietu jomai.

Latvija nekādā ziņā nedrīkst palikt tā dēvētajā pelēkajā zonā, kas Latvijai radītu nedrošības sajūtu. Ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienība nozīmē stabilitāti, drošību un perspektīvu. Palikt malā nozīmē izvēlēties strupceļu.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija nekādā ziņā nezaudēs savu identitāti. Tieši otrādi — mēs labāk apzināsimies un skaidrāk saskatīsim savas priekšrocības. Nacionālā identitāte iezīmēsies un atklāsies drīz vien pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Pašlaik mēs varam tikai minēt un iztēloties, ar ko atšķirsimies citu Eiropas valstu vidū.

Gandrīz droši var teikt, ka Latvijas identitāte nebūs saistīta ar Rīgas melno balzamu vai šprotēm. Visticamāk, ka Eiropas fonā atklāsies kādas citas iezīmes, kuras paši līdz šim nemaz neesam pamanījuši. Ļoti iespējams, ka Latvija izcelsies ar augsti izglītotas, intelektuālā potenciāla apveltītas un konkurētspējīgas jaunās paaudzes ienākšanu Eiropas tirgū. Nemainīga vērtība vienmēr ir bijusi un būs arī Latvijas tautas daiļrades tradīcijas.

Mēdz teikt, ka problēmas savās mājās vislabāk ir redzamas no tālienes. Līdzīgi ir ar nacionālo identitāti — tā atklājas un spilgti iezīmējas nevis savās mājās, bet uz kopējā fona citu valstu un tautu vidū.