Brazīlija ir ieinteresēta labās attiecībās ar Latviju

Svētdien, 7. septembrī, Brazīlija svinēja savas valsts svētkus — Neatkarības dienu

Elims Saturnino Fereira Dutra, Brazīlijas Federatīvās Republikas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, lielais attālums starp mūsu valstīm acīmredzot kavē arī plašāku informācijas apmaiņu, tāpēc gribu jūs lūgt īsi komentēt pašus nozīmīgākos jūsu valsts jaunākās attīstības faktus.

— 2003. gads Brazīlijā sākās ar prezidenta Luisa Inasio Lulas da Silvas inaugurāciju, kas iezīmēja arī nozīmīgus politiskus un sociālus pārkārtojumus valstī. Šis ir izšķirošs gads arī tādēļ, ka tiek ieviestas divas fundamentālas reformas, ko nebija iespējams atlikt, — pensiju un fiskālā reforma. Vienlaikus valstī iezīmējušās arī būtiskas reformas un iniciatīvas sociālajā jomā, kas ir prezidenta Lulas da Silvas prioritāte. Ekonomikas jomā valdībai bija jāsastopas ar 35 procentus lielu inflāciju, kas bija saistīta gan ar starptautisko ekonomikas lejupslīdi, gan arī daļēji sakarā ar Argentīnas krīzi, kā arī ar to, ka pērn, kā jau vēlēšanu gadā, samazinājās investīciju apjoms, jo potenciālie investori gaidīja uz valdības jaunās politikas definēšanu. Šodien, jau pēc astoņiem mēnešiem, inflācija nokritusi līdz 7 procentiem. Attaisnojusies pensiju reforma, fiskālā reforma tiek virzīta uz priekšu Nacionālajā kongresā, un valsts ekonomiskais stāvoklis ir stabils.

— Kā jūs vērtējat situāciju savā reģionā kopumā?

— Kaut arī mūsu valsts ir pilnībā atvērta pasaulei un globālajai tirdzniecībai, Brazīlija ir dziļi ieinteresēta tieši Latīņamerikas integrācijas procesos ne vien ekonomiskajā un tirdzniecības aspektā, bet arī politiskajā, kultūras un sociālajā jomā. Tādēļ Brazīlijas valdība lielu nozīmi piešķir attiecībām ar citām reģiona valstīm. Vispirms jau cenšoties sekmēt integrāciju gluži fiziskā nozīmē, piemēram, veicinot ceļu būvēšanu, lai sekmētu cilvēku un preču apmaiņu. Protams, mēs esam ieinteresēti arī attiecību tālākajā attīstīšanā ar Eiropas valstīm un ASV, arī attiecību nostiprināšanā ar Krieviju, Ķīnu un Indiju, kā arī ar Āfrikas un Arābu pasaules valstīm. “Merkosur” — Argentīnas, Brazīlijas, Paragvajas un Urugvajas ekonomiskā savienība — joprojām ir stratēģiskais kapitāla piesaistīšanas objekts mūsu reģionā un liela Brazīlijas ārējās tirdzniecības prioritāte.

— Kāda ir jūsu valsts oficiālā nostāja pret pasaules aizvien aktuālāko problēmu — cīņu pret starptautisko terorismu?

— Kaut arī Brazīlija pati nav kļuvusi par neviena teroristu uzbrukuma objektu, mūsu prezidents vēl pirms stāšanās augstajā amatā pērn decembrī, uzturēdamies ASV, uzsvēra, ka Brazīlija noteikti un enerģiski pievienojas starptautiskajai cīņai pret terorismu un izsaka visdziļāko līdzjūtību teroristu uzbrukumu upuriem. Viņš arī deklarēja, ka vislabākais veids, kā cīnīties pret terorismu, kā arī novērst cita veida draudus mieram, ir rīkoties saskaņā ar ANO Drošības padomes ieteiktiem pasākumiem. Mēs esam pārliecināti, ka diplomātiski soļi ir labākais veids, kā gūt starptautisku vienprātību cīņā pret terorismu un cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču lietošanas draudiem. Šajā sakarā prezidents Lula da Silva uzsvēra, ka “daudzpusējo organizāciju saliedēšana atbilst visu valstu interesēm, jo vienīgi tā spēj garantēt starptautisko lēmumu godīgumu un likumību”. Viņš arī uzsvēra, ka “vienlaikus ar starptautisko cīņu pret terorismu un citiem starptautiskajiem noziegumiem, īstenojot starptautisko organizāciju izstrādāto politiku, īpaša vērība jāveltī arī cīņai pret nabadzību. Tieši tāpēc pasaulei, īpaši bagātajām valstīm, jāiesaistās attīstības aģentūras dibināšanā. Pašreizējais nabadzības, bada un izglītības deficīts, kā arī veselības aizsardzības trūkuma līmenis pasaulē ir nepieļaujams”.

— Kā jūs raksturotu Latvijas un Brazīlijas divpusējās attiecības?

— Neapšaubāmi, Latvija ir valsts, ko gaida liela nākotne, un tieši pašlaik jūs esat šīs nākotnes priekšā. Brazīlija ir ļoti ieinteresēta uzturēt un attīstīt labas attiecības ar Latviju un Latvijas tautu. Par to liecina arī starpvalstu līgums, kam jāatvieglo mūsu pilsoņu iebraukšana otrā valstī. Runājot par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, varu teikt, ka Latvija ļoti sekmīgi virzās uz savas ārpolitikas galvenajiem mērķiem. Latvijas dalība NATO jau ir izlemta, un esmu pārliecināts, ka 20. septembra referendums garantēs arī Latvijas iestāšanos ES. Latvija droši iet savu izraudzīto ceļu un, pievienojoties šīm divām ietekmīgajām starptautiskajām organizācijām, noteikti sekmēs arī savu ekonomisko un sociālo attīstību. Šajā sakarā gribētu jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai teikt, ka uzskatu par lielu godu būt Brazīlijas vēstniekam Latvijā. Mēs strādājam pie mūsu attiecību attīstības un arī pie tā, lai Latvija kļūtu aizvien pazīstamāka Brazīlijā. Esmu pārliecināts, ka mums ir daudz kopēja un varam sadarboties daudzās jomās. Abu valstu interesēs ir kopīgi veidot arī mūsu nākotnes saprašanos, attīstot politisko dialogu un sekmējot divpusējo tirdzniecību. Tie ir ļoti būtiski Brazīlijas un Latvijas nākotnes uzdevumi. Brazīlija ir dziļi ieinteresēta Dienvidamerikas valstu integrācijas procesā, īpaši savienības “Merkosur” ietvaros, un mēs ar lielu interesi sekojam līdzi Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesiem. Tie var pavērt jaunas iespējas arī mūsu sadarbībai, sekmējot abu valstu aizvien labākas partnerattiecības. Kā redzat, mūsu attiecību nākotne man rādās visnotaļ gaišās krāsās.

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors