• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2003. gada 27. augusta lēmums Nr. 39 "Par lietas izpētes izbeigšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.2003., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78769

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar "pret" balsojumiem mūsu problēmas netiks atrisinātas

Vēl šajā numurā

10.09.2003., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: 39

Pieņemts: 27.08.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konkurences padomes lēmums Nr.39

(prot. Nr.28, 2.§) Rīgā 2003. gada 27. augustā

Par lietas izpētes izbeigšanu

Par SIA “Baltkom TV SIA” 02.07.2002. iesniegumu Nr.187

Lieta Nr. 340k/02/06/11

04.07.2002. Konkurences padome saņēma 02.07.2002. SIA “Baltkom TV SIA” iesniegumu Nr.187, kurā tā informēja par vairākiem SIA “Livas” iespējamajiem pārkāpumiem, veicot uzņēmējdarbību kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgū. Iesniedzējs vienā iesnieguma daļā informēja, ka SIA ražošanas komercfirma “Iespēja” (turpmāk tekstā – SIA RKF “Iespēja”) un V. Mihailova individuālā komercfirma “Livas” pēc 1995.gada 13.oktobra savus kabeļtelevīzijas tīklus Ziepniekkalna mikrorajonā izveidoja (domāts izbūvēja) tā, lai tie savstarpēji nekonkurētu. Par to nepārprotami liecinot SIA “Livas” direktora izteikumi masu informācijas līdzekļos, SIA “Baltkom TV SIA” izdarītie secinājumi, pārņemot apkalpošanā bijušos SIA RKF “Iespēja” kabeļtīklus, un Rīgas domes SIA “Livas” piemērotais administratīvais sods 2002.gada maijā par pārkāpumiem kabeļtīklu būvniecībā. Kā otrs no iespējamajiem pārkāpumiem iesniegumā tika norādīts fakts, ka SIA “Livas” no 2001.gada oktobra beigām līdz 2001.gada 15.novembrim savā kabeļtelevīzijas tīkla informatīvajā apraides kanālā latviešu un krievu valodā izplatīja nepatiesu informāciju par to, ka SIA “Baltkom TV SIA”, izmantojot aizliegto likvidējamās SIA RKF “Iespēja” kabeļtelevīzijas tīklu Ziepniekkalna teritorijā, ignorē 07.08.2001. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Nr. 2P–117/3. Iesniegumā SIA “Baltkom TV SIA” lūdza Konkurences padomi uzsākt lietas izpēti par iespējamajiem Konkurences likuma pārkāpumiem.

14.08.2002. Konkurences padome, pamatojoties uz Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 59.punktu, nolēma pagarināt pārvaldes procesu lietā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

21.05.2003., 22.05.2003., kā arī 12.08.2003. Konkurences padome saskaņā ar 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktu pirms lēmuma pieņemšanas rakstiski informēja lietā iesaistītās puses par tiesībām iepazīties ar lietu. 23.05.2003. un 20.08.2003. SIA “Baltkom TV SIA” tika iepazīstināta ar lietas materiāliem. 12.08.2003. Konkurences padome saskaņā ar 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktu informēja lietā iesaistītās puses par tiesībām izteikt viedokli un argumentus lietā līdz 22.08.2003. daļā par iespējamiem aizliegtās vienošanās pārkāpumiem. SIA “Livas” līdz 22.08.2003. tiesības iepazīties ar lietu un izteikt viedokli neizmantoja.

20.06.2003. Konkurences padome pieņēma lēmumu Nr.22 (prot. Nr.23., 6.§) par lietas izpētes izbeigšanu lietas daļā par iespējamo negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu un vienlaikus nolēma turpināt lietas izpēti daļā par iespējamo aizliegtās vienošanās pārkāpumu SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” darbībās attiecībā par kabeļtelevīzijas tīklu izbūvi. Turklāt minētajā sēdē Konkurences padome nolēma papildus iegūt informāciju arī par iespējamo aizliegtās vienošanās pārkāpumu par pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja”.

Izvērtējot rīcībā esošo un papildu iegūto informāciju, kā arī ar lietu saistītos apstākļus, Konkurences padome

 

konstatēja:

1. Iesniegumā norādītās darbības attiecībā uz kabeļtelevīzijas tīklu izveidošanu (izbūvi) Rīgas pilsētas Ziepniekkalna mikrorajonā tā, lai tie savstarpēji nekonkurētu, ir izvērtējamas iespējamā 18.06.1997. Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta: „Ir aizliegtas un spēkā neesošas tādas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, to skaitā vienošanās par: (...) tirgus sadali pēc teritorijas (…)” pārkāpuma skatījumā. Iespējamais aizliegtās vienošanās pārkāpums ir uzsākts 1995.gadā. 1995.gadā bija spēkā 03.12.1991. likums “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu”, kura 6.panta otrās daļas 1.punkts noteica: “Neatkarīgi no ietekmes uz tirgu ir aizliegtas: 1) vienošanās starp (...) pakalpojumu sniedzējiem par tirgus sadali savā starpā pēc teritoriālā principa (...)”. 18.06.1997. tika pieņemts Konkurences likums, kura Pārejas noteikumu 3.punkts noteica: “Gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas vienošanās, lēmumi un saskaņota darbība, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, bet ir aizliegta saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu, izbeidzama vai grozāma tā, lai atbilstu 15.panta pirmajai daļai, vai arī par to jāpaziņo saskaņā ar 15.panta otro un trešo daļu.” 01.01.2002. ir stājies spēkā jaunais 04.10.2001. pieņemtais Konkurences likums. Līdz ar tā spēkā stāšanos spēku ir zaudējis 18.06.1997. Konkurences likums. Taču, ņemot vērā to, ka iespējamais aizliegtas vienošanās pārkāpums pēc SIA “Baltkom TV SIA” sniegtās informācijas ir pastāvējis no 1995.gada oktobra un, pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, turpinājies līdz SIA RKF “Iespēja” uzņēmējdarbības apturēšanai (maksātnespējas procesam) — no LR Uzņēmumu reģistra ir saņemta informācija, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 02.03.2001. spriedumu SIA RKF “Iespēja” ir pasludināta par maksātnespējīgu no 11.09.2000., un Konkurences padomei nav informācijas, ka aizliegtas vienošanās pārkāpums ir noticis arī 2002.gadā, tad šīs konkrētās lietas daļas izskatīšanas sakarā ir piemērojamas 18.06.1997. Konkurences likuma attiecīgās materiālās tiesību normas un jaunā 04.10.2001. pieņemtā Konkurences likuma, kā arī Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” un 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” procesuālās tiesību normas.

2. SIA “Livas” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 13.10.1995. ar reģ. Nr.0000326899. Tās darbības veidi ir televīzijas un radiouztvērēju, skaņas vai video ierakstu vai reproducēšanas aparatūras un līdzīgu preču ražošana, telesakari u.c. statūtos paredzētā darbība (informācija iegūta no 23.04.2002. LR Uzņēmumu reģistra izsniegtās SIA “Livas” izziņas Nr.2–4–49922). Saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 01.08.2002. vēstulē Nr.10–14/640 sniegto informāciju SIA “Livas” 13.12.1995. ir reģistrēta Sakaru departamentā kā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējs Rīgā, Ziepniekkalna mikrorajonā. No 17.06.1997. LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vēstules Nr.10–14/525 izriet, ka 17.06.1997. SIA “Livas” ir reģistrēta LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamentā kā kabeļtelevīzijas tīklu ekspluatētājs un pakalpojumu sniedzējs Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Čiekurkalna, Teikas un Ziepniekkalna mikrorajonos. Savukārt saskaņā ar LR Nacionālās radio un televīzijas padomes 19.04.2002. vēstulē Nr.01–10/09–1–327 sniegto informāciju SIA “Livas” no 03.07.1997. ir izsniegta LR Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālā atļauja – licence Nr.K–007 kabeļtelevīzijas darbībai (darbības vieta – Rīga). Saskaņā ar 01.03.2002. noslēgto līgumu Nr.16–27/3 starp SIA “Livas” un SIA “Lattelekom”, pamatojoties uz likuma “Par telekomunikācijām” Pārejas noteikumu 2.punkta 3.apakšpunktu, SIA “Livas” ir nodotas tiesības ekspluatēt un attīstīt publiskos fiksētos telekomunikāciju tīklus televīzijas un skaņas izplatīšanai Rīgas pilsētas sekojošās teritorijās – Ziepniekkalnā, Sarkandaugavā, Mangaļos, Teikā, Čiekurkalnā. Līdz ar to SIA “Livas” ir uzskatāma par kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus dalībnieku.

3. SIA “Baltkom TV SIA” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 29.05.1991. ar reģ. Nr.000300526. Tās darbības veidi ir komerciālo televīzijas sistēmu un tīklu dibināšana un vadīšana Latvijas Republikā un ar to saistītās darbības (informācija iegūta no 23.04.2002. LR Uzņēmumu reģistra izsniegtās SIA “Baltkom TV SIA” izziņas Nr.2–4–49922). SIA “Baltkom TV SIA” arī sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētā, līdz ar to SIA “Livas” un SIA “Baltkom TV SIA” ir konkurentes kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgū. Saskaņā ar LR Nacionālās radio un televīzijas padomes 19.04.2002. vēstulē Nr.01–10/09–1–327 sniegto informāciju SIA “Baltkom TV SIA” no 03.07.1997. ir izsniegta speciālā atļauja – licence kabeļtelevīzijas darbībai (darbības vieta – Rīga, Rīgas rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Gulbene, Balvi, Salacgrīva, Bauskas rajons, Iecava, Aizkraukles rajons, Skrīveri, Koknese). Bet pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas SIA “Baltkom TV SIA” sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus gandrīz visā Rīgas pilsētā, t.i., šādās teritorijās – Imantā, Zolitūdē, Iļģuciemā, Zasulaukā, Bolderājā, Āgenskalnā, Ziepniekkalnā, Centra rajonā, Purvciemā, Pļavniekos, Ķengaragā, Mežciemā, Juglā.

4. Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkrētās preces tirgus šajā lietā ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus. Minēto secinājumu Konkurences padome izdara, vadoties no šādiem apsvērumiem:

Kabeļtelevīzijas pakalpojumiem Latvijā pastāv tikai daļēja aizvietojamība. Citi risinājumi, lai nodrošinātu skatītājus ar televīzijas programmām, ir individuālās mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmas (MMDS) jeb dekodera vai satelīttelevīzijas izmantošana. Tomēr Konkurences padome ir ieguvusi informāciju, ka individuālā MMDS sistēma un satelīttelevīzija nav aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem cenas ziņā, jo ir ievērojami dārgākas.

Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus lietā tiek definēts kā Rīgas pilsētas teritorija. Minēto secinājumu Konkurences padome izdara, balstoties uz šādiem faktiem:

1) Latvijas Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru asociācijas pārstāvju viedoklis, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir visa Rīgas pilsētas teritorija, jo nesaskata pamatojumu konkrētā tirgus sadalīšanai smalki pa atsevišķiem mikrorajoniem vai priekšpilsētām;

2) SIA “Livas” izsniegtajā LR Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālajā atļaujā – licencē Nr.K–007 – kabeļtelevīzijas darbībai uzrādītā darbības vieta ir visa Rīga, nesadalot teritoriju mazākās robežās;

3) SIA “Baltkom TV SIA” kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētā sniedz aptuveni 13 nodalītās teritorijās, līdz ar to Konkurences padome secina, ka var uzskatīt, ka SIA “Baltkom TV SIA” darbības vieta ir gandrīz visa Rīgas pilsētas teritorija;

4) 17.06.1997. LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta izdotajā reģistrācijas dokumentā Nr.10–14/525 SIA “Livas” darbības teritorijas ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajons, Čiekurkalna, Teikas, Ziepniekkalna mikrorajoni. Taču minētais reģistrācijas dokuments pieļauj iespēju uzņēmējsabiedrībai paplašināties (paplašināt arī darbības teritoriju), par to paziņojot LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam. Šāds ieraksts ir norādīts pašā reģistrācijas dokumentā;

5) likuma “Par telekomunikācijām” 16.panta otrā daļa nosaka: “Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības, ja nepieciešams, ierīkot telekomunikāciju tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma robežās, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem.” Bet 33.panta pirmā daļa nosaka: “Publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības izveidot, attīstīt un ekspluatēt publisko telekomunikāciju tīklu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus.” Tas nozīmē, ka likums “Par telekomunikācijām” atļauj kabeļtelevīzijas operatoriem paplašināt savu darbības teritoriju un nekustamā īpašuma īpašnieki nevar liegt izmantot kāpņu telpas un citas koplietojuma telpas kabeļtīkla ierīkošanai.

Līdz ar to saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais tirgus ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

Papildus Konkurences padome ir secinājusi, ka ievērojams skaits citu uzņēmējsabiedrību kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgā sniedz tikai kādās nelielās konkrētās nodalītās Rīgas pilsētas teritorijās. Arī 01.03.2002. SIA “Livas” noslēgtajā līgumā ar SIA “Lattelekom” teritorijas, kurās SIA “Livas” ir atļauts ekspluatēt publiskos telekomunikāciju tīklus, ir noteiktas jau striktāk, tās ir Ziepniekkalns, Sarkandaugava, Mangaļi, Teika, Čiekurkalns. Papildus ir jāatzīst, ka ieiešana kabeļtelevīzijas tirgū kādā noteiktā teritorijā ir saistīta ar daudziem apgrūtinošiem faktoriem, tas ir, barjerām — lielu finanšu līdzekļu esamību, atļauju saņemšanas no namīpašniekiem nepieciešamības un daudziem citiem apstākļiem, tāpēc Konkurences padome uzskata, ka vienlaikus pastāv iespējas noteikt vēl šaurākas ģeogrāfiskā tirgus robežas nekā Rīgas teritorija. Viena no šaurākām ģeogrāfiskā tirgus robežām var būt, piemēram, Ziepniekkalna teritorija, kura esošās lietas ietvaros var tikt apskatīta atsevišķi kā šaurāks konkrētais ģeogrāfiskais tirgus.

5. Krievu laikraksta “Bizness&Baltija” 26.04.2002. numurā bija ievietots raksts “Kabeļnije seti vstupiļi v borbu s Baltkom TV”, kurā ir teikts, ka SIA “Livas” direktors laikrakstam “Bizness&Baltija” paziņojis, ka strīdus zona starp operatoriem ir kļuvusi Ziepniekkalna mikrorajons. Vienā tā daļā jau sen strādāja SIA “Livas”, bet otrā SIA RKF “Iespēja”, kura bankrotēja pagājušajā gadā, un kabeļtelevīzijas pakalpojumus tās tīklos esot sākusi piedāvāt SIA “Baltkom TV SIA”. SIA RKF “Iespēja” bankrota priekšvakarā SIA “Livas” “kaimiņa teritorijā” esot izveidojusi paralēlu kabeļtelevīzijas tīklu, bet klientiem piedāvāja tikai interneta pakalpojumus. Bet pēc SIA RKF “Iespēja” sabrukšanas interneta pakalpojumiem pievienoja arī televīzijas pakalpojumus. Iepazīstoties ar minēto publikāciju laikrakstā, Konkurences padome secina, ka laikrakstā atstāstītā SIA “Livas” direktora informācija par situāciju kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanā Ziepniekkalna mikrorajonā nevar tikt uzskatīta par pietiekamu pierādījumu aizliegtas vienošanās pārkāpuma konstatēšanai.

Bez tam Konkurences padome nepiekrīt SIA “Baltkom TV SIA” iesniegumā teiktajam, ka par tirgus sadali kabeļtelevīzijas tīklu izbūvē liecina uzliktais Rīgas domes administratīvais sods SIA “Livas”. Konkurences padome uzskata, ka no šā dokumenta nevar izdarīt secinājumus par aizliegtas vienošanās pārkāpuma izdarīšanu kabeļtelevīzijas tīklu izbūvē.

6. 26.06.2002. tikšanās laikā ar Konkurences padomes biroja darbiniekiem SIA “Livas” direktors V. Mihailovs sniedza informāciju, ka teritorija Rīgas pilsētas Ziepniekkalna mikrorajonā savulaik ir bijusi sadalīta starp SIA RKF “Iespēja” un SIA “Livas”. Starp abām uzņēmējsabiedrībām esot pastāvējusi vienošanās neiejaukties otras uzņēmējsabiedrības teritorijā. Teritorija Ziepniekkalna mikrorajonā esot bijusi sadalīta starp Valdeķu ielas abām pusēm. Teritorijas sadale esot pastāvējusi aptuveni no 1995. gada līdz 2001. gadam. Taču pēc SIA RKF “Iespēja” bankrota teritorijas sadale Ziepniekkalnā vairs nepastāvot. 1999.gadā SIA “Livas” Ziepniekkalna mikrorajona savā teritorijas pusē esot uzsākusi piedāvāt internetu, bet SIA RKF “Iespēja” savā pusē internetu nepiedāvāja. Protams, ka Valdeķu ielas otras puses iedzīvotāji, kur strādāja SIA RKF “Iespēja”, arī vēlējās saņemt interneta pakalpojumu. Līdz ar to esot notikusi vienošanās, ka SIA RKF “Iespēja” Ziepniekkalna darbības pusē SIA “Livas” piedāvās tikai interneta pakalpojumu. SIA “Livas” esot izbūvējusi maģistrālo līniju arī Ziepniekkalna mikrorajona teritorijā, kur strādāja SIA RKF “Iespēja”. Līdz ar to pēc SIA RKF “Iespēja” bankrota SIA “Livas” nebija problēmas piedāvāt iedzīvotājiem kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Konkurences padome uzskata, ka, ievērojot SIA “Livas” tikšanās reizē sniegto informāciju, tā nav pietiekama aizliegtas vienošanās pārkāpuma pamatošanai. Aizliegtas vienošanās pārkāpuma esamību lietā nav iespējams pierādīt, balstoties tikai un vienīgi uz 26.06.2002. Konkurences padomes biroja dienesta ziņojumu par tikšanos ar SIA “Livas” direktoru. Līdz ar to šis nav pietiekams pierādījums, lai konstatētu aizliegtas vienošanās pārkāpumu.

7. 20.09.2002. Konkurences padomes biroja darbinieki apmeklēja Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi „Zemgale” (23.09.2002. Konkurences padomes biroja dienesta ziņojums). Apmeklējuma laikā tika noskaidrots, ka namu pārvalde „Zemgale” neinteresējoties, kādā veidā Ziepniekkalna mikrorajona teritorijā kabeļtīklu ierīkotāju organizācijas varētu būt sadalījušas teritoriju, kuru tās apkalpo. Namu pārvaldes “Zemgale” rīcībā nebija informācijas par kabeļtīklu ierīkošanu (izbūvi) Ziepniekkalna mikrorajonā 1995.gadā un iespējamo tirgus sadali. Tāpat namu pārvaldes “Zemgale” rīcībā neesot informācijas par uzņēmējsabiedrību konkrētām darbības vietām, kuros namos pakalpojumus sniedz konkrēta uzņēmējsabiedrība.

8. Konkurences padome ir saņēmusi SIA “Livas” 07.10.2002. vēstuli, kurā tā sniedz informāciju, ka nepiekrīt SIA “Baltkom TV SIA” apgalvojumam, ka SIA RKF “Iespēja” un SIA „Livas” kabeļtīkli Ziepniekkalna mikrorajonā savulaik tika izveidoti (izbūvēti) tā, lai tie savstarpēji nekonkurētu. SIA “Livas” vēstulē skaidro, ka Ziepniekkalna mikrorajona lielākajā daļā kopš 1995.gada abu uzņēmumu kabeļtīkli eksistēja paralēli un daļā Valdeķu ielas namu abi operatori piedāvāja praktiski vienādus pakalpojumus. Tomēr šādu situāciju esot izmantojuši negodīgi abonenti, kas noslēdza abonēšanas līgumus ar abiem operatoriem, bet nemaksāja par pakalpojumu nevienam operatoram. Tāpēc tiešām esot pastāvējusi mutiska vienošanās ar SIA RKF “Iespēja”, ka teritorijā, kur abi tīkli darbojas paralēli, abonentiem netiks piedāvāti vienādi pakalpojumi. Par to arī esot bijis informēts pašvaldības uzņēmuma “Zemgale” direktors J. Aveniņš. Šāda situācija esot turpinājusies līdz brīdim, kad 2001.gadā tika apturēts SIA RKF “Iespēja” kabeļtelevīzijas tīkls.

SIA “Livas” vēstulē minēto informāciju attiecībā par negodīgajiem abonentiem Konkurences padomei nav iespējams izvērtēt, jo šādus pierādījumus SIA “Livas” Konkurences padomei nav iesniegusi. Ņemot vērā pagājušo ilgo laika periodu, Konkurences padomei nav iespējams iegūt kādus pierādījumus lietā, kas apliecinātu faktu par negodīgajiem abonentiem, arī no SIA RKF “Iespēja”, jo SIA RKF “Iespēja” atrodas maksātnespējas procesa bankrota procedūrā.

07.10.2002. vēstulē SIA „Livas” arī paskaidro, ka kabeļtelevīzijas tirgus teritorijas sadalīšanas prakse Latvijā starp uzņēmumiem kopš 1995.gada esot pastāvējusi. Taču tam par pamatu esot bijis Valsts elektrosakaru inspekcijas nepamatotais aizliegums diviem operatoriem vienā mājā izmantot vienādas frekvences. 20.11.2002. vēstulē Nr.323 SIA “Baltkom TV SIA” Konkurences padomei skaidro: “Kā absurdu un nepamatotu var vērtēt SIA “Livas” apgalvojumu par LR Valsts elektrosakaru inspekcijas aizliegumu vienā mājā izmantot vienādas frekvences. (...) Baltkom TV nav zināms SIA “Livas” vēstulē minētais Elektrosakaru inspekcijas aizliegums vienā mājā izmantot vienādas frekvences. Pie tam SIA “Livas” nav dokumentāli pamatojusi savu izteikto apgalvojumu”. Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija 10.01.2003. vēstulē Nr.3–15/0060 Konkurences padomes Birojam skaidro, ka Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija nekad nav noteikusi aizliegumus televīzijas un papildu kanālu (ko apzīmē kā “speciālos kanālus”) izmantošanā. Līdz ar to, Konkurences padome secina, ka SIA “Livas” norādītā informācija par Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas aizliegumu diviem operatoriem vienā mājā izmantot vienādas frekvences, nav pamatota ar pierādījumiem.

9. Ņemot vērā, ka SIA “Livas” 07.10.2002. vēstulē bija norādījusi: “(...) esot pastāvējusi mutiska vienošanās ar SIA RKF “Iespēja”, ka teritorijā, kur abi tīkli (domāts SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” tīkli) darbojas paralēli, abonentiem netiks piedāvāti vienādi pakalpojumi. (...) Šāda situācija esot turpinājusies līdz brīdim, kad 2001.gadā tika apturēts SIA RKF “Iespēja” kabeļtelevīzijas tīkls (...)”, kā arī ņemot vērā krievu laikraksta “Bizness&Baltija” 26.04.2002. numurā ievietoto rakstu “Kabeļnije seti vstupiļi v borbu s Baltkom TV” un 26.06.2002. tikšanās laikā ar SIA “Livas” direktoru V. Mihailovu iegūto informāciju, Konkurences padome 20.06.2003. Konkurences padomes sēdē nolēma vienlaikus ar SIA “Baltkom TV SIA” iesniegumā norādītā fakta par kabeļtelevīzijas tīklu Ziepniekkalna mikrorajonā izveidošanu (izbūvi) tā, lai tie savstarpēji nekonkurētu, izvērtēšanu, papildus arī pārbaudīt iegūto informāciju par pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja”, t.i., vai teritorijās, kurās abu uzņēmējsabiedrību tīkli darbojās paralēli, abonentiem netika piedāvāti vienādi pakalpojumi. Minētās SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” darbības Konkurences padome, ņemot vērā lietas apstākļus, izvērtēja arī iespējamā 18.06.1997. Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta pārkāpuma aspektā.

10. Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija 10.01.2003. vēstulē Nr. 3–15/0060 norāda, ka tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nekad nav regulējusi un arī tagad neregulē uzņēmējdarbību telekomunikāciju jomā. Ar regulēšanu kabeļtelevīzijas jomā nodarbojās Satiksmes ministrijas Sakaru departaments. Šī regulēšana notika ar Televīzijas kebeļtīklu koncepciju (apstiprināta ar Satiksmes ministrijas 21.07.1997. rīkojumu Nr.71), kuras 3.4. punktā bija teikts:Vienā teritorijā pēc pašvaldības ieteikuma var darboties Satiksmes ministrijas noteikts skaits operatoru un ne vairāk kā viens vietējais televīzijas kabeļtīkls (...)”. Taču tā kā reāli uz 1997.gada jūliju vienā teritorijā jau strādāja vairāki kabeļtīkli, tad īsti šis koncepcijas punkts nedarbojās. No minētā Konkurences padome secina, ka valstī 1997.gadā ir bijusi pieņemta koncepcija, kura noteica jautājumu par operatoru un kabeļtelevīzijas tīklu skaitu (daudzumu) noteiktā teritorijā. Iespējams, šī dokumenta pieņemšana daļēji varēja arī izraisīt tirgus sadalīšanas prakses izveidošanos starp kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr Konkurences padomes viedoklis ir, ka, lai gan uzņēmējsabiedrības, iespējams, vadījās pēc šīs koncepcijas, tomēr šādas koncepcijas pieņemšana, pēc Konkurences padomes domām, nevar būt par attaisnojumu aizliegtu vienošanos noslēgšanai starp uzņēmējsabiedrībām.

11. Konkurences padome pēc tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, t.i., bijušās SIA RKF “Iespēja” abonentu saraksta, 19.01.1999. SIA “Livas” kabeļtelevīzijas tīklu ekspluatācijas atļaujas, kā arī 31.05.1995. līguma “Par kabeļu televīzijas tīklu izveidi” pielikuma Nr.1, noslēgta starp Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu “Zemgale” un individuālo uzņēmumu komercfirmu “Livas” ir veikusi teritoriju salīdzināšanu, kurās minētās uzņēmējsabiedrības sniedza vai tām bija tiesības sniegt kabeļtelevīzijas pakalpojumus un secināja, ka nevar runāt par teritoriju sadalīšanu Ziepniekkalna mikrorajonā kabeļtelevīzijas tīklu izbūvē, par robežšķirtni pieņemot Valdeķu ielu. Izvērtējot SIA “Baltkom TV SIA” iesniegto SIA RKF “Iespēja” abonentu sarakstu, tas norāda, ka SIA RKF “Iespēja” darbības teritorijas ir bijušas Graudu, Sērenes, Spulgas, Zaļenieku, Valdeķu, Līvciema, Pīpeņu, Tērvetes, Kartupeļu, Saulkalnes, Ozolciema un Tumes ielā. Bet SIA “Livas” atbilstoši ekspluatācijas atļaujā norādītajam bija tiesības sniegt kabeļtelevīzijas pakalpojumus Vienības gatvē, Sērenes, Valdeķu un Ozolciema ielā. Līdz ar to nevar runāt par tirgus sadalīšanu Ziepniekkalna mikrorajonā, kabeļtelevīzijas tīklu izveidošanā (izbūvē) par robežšķirtni teritorijas sadalīšanai pieņemot Valdeķu ielu.

Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Zemgale” un individuālā uzņēmuma komercfirmas “Livas” 31.05.1995. noslēgtā līguma Nr.1–12 “Par kabeļu televīzijas tīkla izveidi” pielikums Nr.1 paredzēja, ka 1. kārta 1995.gadā kabeļtelevīzijas tīkla izbūvē notiks Valdeķu, Ozolciema, Dimitrova ielā un Vienības gatvē, bet 2. kārta 1996.–1997.gadā Vaiņodes, Garozas, Ilmājas, Graudu, Irbenes, Zaļenieku, Līvciema ielā. Līdz ar to neapstiprinās informācija par kabeļtelevīzijas tīklu izbūvi atsevišķi abās Valdeķu ielas pusēs tā, lai minētās uzņēmējsabiedrības nekonkurētu. Minētais norāda uz to, ka SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” nebija mērķtiecīgi plānojušas kabeļtelevīzijas tīklus izbūvēt atsevišķās Valdeķu ielas pusēs.

03.07.2003. SIA “Livas” vēstulē Nr.91/03 ir sniegta informācija, ka maģistrālos kabeļtelevīzijas tīklus katrs operators ierīko tādā teritorijā, kādu viņš uzskata par pietiekami perspektīvu no ekonomiskā viedokļa, lai ierīkošanas izmaksas atpelnītos saprātīgā laikā. Vēstulē sniegta informācija, ka tieši laika posmā no 1995.gada līdz 2001.gadam SIA “Livas” izbūvēja maģistrālo kabeļtelevīzijas tīklu visā Ziepniekkalna mikrorajona teritorijā. Vēstulei pievienotais SIA “Livas” Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļas māju saraksts, kurās bija izbūvēts SIA “Livas” maģistrālais kabeļtelevīzijas tīkls, norāda uz to, ka SIA “Livas”, sākot no 1995.gada, bija izbūvējusi maģistrālo kabeļtelevīzijas tīklu arī tajās Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļas mājās (lai gan ne pilnīgi visās), kurās kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedza SIA RKF “Iespēja”. Līdz ar to apstiprinās fakts, ka SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” nebija mērķtiecīgi izbūvējušas kabeļtelevīzijas tīklus atsevišķās Valdeķu ielas pusēs tā, lai tie savstarpēji nekonkurētu.

Lietas izskatīšanas laikā Konkurences padome neieguva informāciju no bijušā SIA RKF “Iespēja” īpašnieka un direktora A. Taranova, jo 26.02.2003. LR Uzņēmumu reģistra izziņā Nr.21–4–10796 norādītajā dzīvesvietā minētā persona nav sastopama.

12. 25.02.2003. SIA “Livas” vēstulē Nr.25/03 SIA “Livas” sniedza viedokli sakarā ar izvirzīto versiju par SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” vienošanos par Ziepniekkalna mikrorajona apkalpojamās teritorijas sadalīšanu. SIA “Livas” Konkurences padomei nosūtīja izvērtēšanai dokumentu kopijas par abu uzņēmējsabiedrību attiecībām 1995.–1997.gadā. Iesniegtie dokumenti norāda, ka starp SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” minētajā laika periodā ir pastāvējušas būtiskas nesaskaņas. SIA “Livas” ir vērsusies dažādās valsts institūcijās pēc palīdzības sakarā ar kabeļu zādzības un demontēšanas gadījumiem, kurus bija izdarījuši SIA RKF “Iespēja” darbinieki un amatpersonas. Šajā sakarā ir bijuši ierosināti tiesvedības procesi pret A. Taranovu. SIA “Livas” vēstulē norāda, ka pēc 1997.gada janvāra ar A. Taranovu viņa emocionalitātes dēļ lietišķas sarunas nav notikušas.

13. Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” Ziepniekkalna mikrorajonā Konkurences padome ir ieguvusi informāciju (01.07.2003. Konkurences padomes biroja dienesta ziņojums), ka SIA RKF “Iespēja” un SIA “Livas” Valdeķu ielā un tās apkārtnē piedāvāja vienādas kabeļtelevīzijas programmu paketes. Tas nozīmēja, ka pilnīgi vienādu pakalpojumu (kabeļtelevīzijas programmu pakešu) sniegšana abiem uzņēmumiem bija ekonomiski neizdevīga un līdz ar to nebija vajadzības abiem uzņēmumiem sniegt visā Ziepniekkalna teritorijā pilnīgi vienādus pakalpojumus (tas ir, kabeļtelevīzijas programmu paketes). Tā kā kabeļtelevīzijas programmu paketes bija vienādas, dažās mājās iedzīvotājiem esot izveidojusies tendence nemaksāt par kabeļtelevīzijas pakalpojumiem nedz SIA “Livas”, nedz SIA RKF “Iespēja”. Situācija ar negodīgiem abonentiem neesot bijusi izdevīga nevienam, jo neienāca nauda un cieta valsts budžets. Tā kā situācijā ar negodīgajiem abonentiem bieži vien nevarēja secināt faktu, konkrēti no kura tīkla nāk signāls, un bija radītas nopietnas problēmas ar finansiāliem zaudējumiem valstij, tad tika nolemts, ka vienā mājā nedarbosies abi operatori paralēli.

Arī 03.07.2003. SIA “Livas” vēstulē Nr.91/03 SIA “Livas” sniedz analoģisku informāciju, kāda tika iegūta 30.06.2003. tikšanās laikā ar SIA “Livas” pārstāvjiem. Minētajā vēstulē SIA “Livas” skaidro, ka: “Ierīkojot ēku iekšējos tīklus, SIA “Livas” saskārās ar nopietnu problēmu tajās mājās, kur strādāja SIA RKF “Iespēja”. Lietas būtība bija tāda, ka abiem uzņēmumiem bija satura ziņā praktiski identiskas programmu paketes. Tā kā kabeļi bija izvietoti ēku vājstrāvas šahtās blakus, šahtu skapīši praktiski bija pieejami jebkuram iedzīvotājam un sākās masveidīga abonentmaksas nemaksāšana, jo pārbaudēs abonenti apgalvoja, ka neizmanto šīs, bet gan otras firmas pakalpojumus. Pierādīt pretējo varēja, vienīgi pārtraucot programmu izmantošanu visā tīklā. Tāpēc notika tikšanās ar SIA RKF “Iespēja” direktoru A. Taranovu, kurā tika panākta vienošanās, lai būtu iespējams identificēt, kura tīkla pakalpojumus konkrētais abonents izmanto, vienā un tai pašā teritorijā netiks sniegti vienādi pakalpojumi, jo pretējā gadījumā abonenti nemaksā ne vienam, ne otram operatoram, un tas nes zaudējumus abiem. Līdz ar to SIA “Livas” pārtrauca jaunu pieteikumu pieņemšanu par pieslēgšanu uz tādām pašām kabeļtelevīzijas programmu paketēm, kādas piedāvāja SIA RKF “Iespēja”, un Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā slēdza līgumus tikai par kabeļu interneta pakalpojumu piegādi. Protams, interneta pakalpojumu abonents saņēma arī SIA “Livas” televīzijas programmu pilno paketi, jo šo paketi bija iespējams identificēt pēc interneta signāla, kas tehniski ir iekļauts paketes frekvenču spektrā”.

Tā kā SIA “Livas” rīcībā nav saglabājušies pierādījumi (dokumenti) par negodīgajiem abonentiem, kuri nemaksāja abonēšanas maksu, tad konkrētā pārkāpuma izvērtēšanā Konkurences padome nevar izmantot un novērtēt SIA “Livas” sniegto argumentāciju par negodīgajiem abonentiem.

Lai gan SIA “Livas” direktors savos mutiskajos izteikumos un arī vēstulēs Konkurences padomei ir norādījis, ka it kā ir panākta vienošanās ar SIA RKF “Iespēja” direktoru A. Taranovu par to, ka, lai būtu iespējams identificēt, kura tīkla pakalpojumus konkrētais abonents izmanto, vienā un tai pašā teritorijā netiks sniegti vienādi pakalpojumi (domāti kabeļtelevīzijas pakalpojumi), tomēr Konkurences padomes lietā esošie dokumenti (līgumi ar kabeļtelevīzijas un interneta abonentiem) norāda pretējo, kas neapliecina SIA “Livas” direktora izteikumus. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošajiem pierādījumiem, dabā situācija ir bijusi citāda, kas līdz ar to neapliecina SIA “Livas” direktora izteikumus.

Kā nozīmīgs fakts ir jāuzsver, ka Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi, t.i., SIA “Livas” noslēgtie līgumi ar abonentiem par kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu no 1999.gada līdz 2001.gada martam, liecina, ka Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā šajā laika periodā SIA “Livas” ir piedāvājusi kabeļtelevīzijas pakalpojumus tajās pašās mājās (tā, piemēram, Valdeķu ielā 50/5, 52/3, 54/2, 54/5, 54/8, 54/9, 54/10, 60/3, 64, 66/1, 68/1, 68/2, Ozolciema ielā 28, 36, 40/1, 46/3, Zaļenieku ielā 22, 40a, Pīpeņu ielā 10, Līvciema ielā 9/1, 23), kurās kabeļtelevīzijas pakalpojumus piedāvāja SIA RKF “Iespēja” (salīdzināšanai tika izmantots viss SIA RKF “Iespēja” abonentu adrešu saraksts). Līdz ar to neapstiprinās informācija par pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” Ziepniekkalna mikrorajonā, par robežšķirtni pieņemot Valdeķu ielu.

Bez tam Konkurences padome, pēc tās rīcībā esošajiem pierādījumiem (SIA RKF “Iespēja” abonentu adrešu saraksta un SIA “Livas” noslēgtajiem līgumiem ar abonentiem par kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu piegādi), ir secinājusi, ka atsevišķos Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļas namos (Valdeķu ielā 60/3, 64, 68/1, 68/2) laika periodā no 2000. līdz 2001.gada martam SIA “Livas” sniedza gan kabeļtelevīzijas pakalpojumus, gan arī interneta pakalpojumus, bet SIA RKF “Iespēja” – kabeļtelevīzijas pakalpojumus.

Tas, ka SIA “Livas” pārtrauca jaunu pieteikumu pieņemšanu par pieslēgšanu uz tādām pašām kabeļtelevīzijas programmu paketēm, kādas piedāvāja SIA RKF “Iespēja”, nenozīmē, ka Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā SIA “Livas” kabeļtelevīzijas pakalpojumus nepiedāvāja vispār. Iepriekš SIA “Livas” noslēgtie līgumi ar abonentiem netika lauzti un palika spēkā, līdz ar to Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā laika periodā no 1999.gada līdz 2001.gada martam SIA “Livas” piedāvāja kabeļtelevīzijas pakalpojumus.

Turklāt, pēc SIA “Livas” sniegtās informācijas, Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā interneta pakalpojumu abonenti saņēma arī SIA “Livas” televīzijas programmu pilno paketi, jo šo paketi bija iespējams identificēt pēc interneta signāla, kas tehniski ir iekļauts paketes frekvenču spektrā.

14. Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 02.03.2001. spriedumu SIA RKF “Iespēja” ir pasludināta par maksātnespējīgu no 11.09.2000. No LR Uzņēmumu reģistra Konkurences padome ir ieguvusi informāciju, ka LR Uzņēmumu reģistrs 03.05.2001. pieņēma lēmumu izdarīt reģistrācijas ierakstu par SIA RKF “Iespēja” maksātnespējas pasludināšanu, administratora apstiprināšanu un izpildinstitūcijas darbības apturēšanu. SIA RKF “Iespēja” 25.07.2001. kreditoru sapulcē kreditori noraidīja SIA RKF “Iespēja” izstrādāto sanācijas plānu un pieņēma lēmumu uzsākt uzņēmējsabiedrības bankrota procedūru, bet 14.08.2001. LR Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu par reģistrācijas ieraksta izdarīšanu par SIA RKF “Iespēja” bankrota procedūras uzsākšanu. Līdz ar to, pēc Konkurences padomes rīcībā esošas informācijas, SIA RKF “Iespēja” neveic uzņēmējdarbību Ziepniekkalnā kopš 2001.gada marta.

15. Ņemot vērā to, ka Konkurences padome nav ieguvusi pierādījumus par iespējamo aizliegtās vienošanās pārkāpumu SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” darbībās par kabeļtelevīzijas tīklu Ziepniekkalna mikrorajonā izveidošanu (izbūvi) pēc 1995.gada oktobra tā, lai tie savstarpēji nekonkurētu, kā arī par pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” Ziepniekkalna mikrorajonā, par teritorijas sadalīšanas robežšķirtni pieņemot Valdeķu ielu laika periodā no 1999.gada līdz 2001.gada martam, jo iegūtie pierādījumi lietā norāda, ka uzņēmējsabiedrības nav mērķtiecīgi izbūvējušas kabeļtelevīzijas tīklus un nav sniegušas atšķirīgus pakalpojumus tikai dažādās (atšķirīgās) Valdeķu ielas pusēs, līdz ar to 18.06.1997. Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta aizliegtās vienošanās pārkāpumi SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” darbībās nav konstatējami un lieta daļā par iespējamiem aizliegtās vienošanās pārkāpumiem ir izbeidzama.

Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu, 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 8.panta otro daļu un 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 16.punktu, Konkurences padome

 

nolēma:

1. Izbeigt lietas Nr.340k/02/06/11 izpēti daļā par iespējamiem aizliegtās vienošanās pārkāpumiem, jo 18.06.1997. Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta pārkāpumu fakti SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” darbībās par kabeļtelevīzijas tīklu Ziepniekkalna mikrorajonā izveidošanu (izbūvi) pēc 1995.gada oktobra tā, lai tie savstarpēji nekonkurētu, kā arī par pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA “Livas” un SIA RKF “Iespēja” Ziepniekkalna mikrorajonā, par teritorijas sadalīšanas robežšķirtni pieņemot Valdeķu ielu, laika periodā no 1999.gada līdz 2001.gada martam nav konstatēti.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu saskaņā ar 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta otro daļu, LR Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un Civilprocesa kodeksa 24–A nodaļu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!