Mūsu valsts ir ieinteresēta dzelzceļa nozares attīstībā

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Uzruna Dzelzceļu sadarbības organizācijas ministru apspriedes 28.sesijā Rīgā 2000. gada 8. jūnijā

Godātie ministru sanāksmes dalībnieki! Viesi! Dāmas un kungi!

Latvijas Republikas valdības vārdā sveicu jūs Rīgā, Dzelzceļu sadarbības organizācijas ministru apspriedes 28.sesijā.

Nav šaubu, ka pašreiz dzelzceļa transportam ir īpaši nozīmīga loma katras šajā sanāksmē pārstāvētās valsts tautsaimniecības attīstībā. Kopumā kravu un pasažieru pārvadājumu apjoms pasaulē aizvien pieaug. Tas izsauc tādas negatīvas parādības kā vides, sevišķi atmosfēras gaisa, piesārņojumu, transporta sastrēgumus uz autoceļiem un transporta negadījumu skaita palielināšanos ar cilvēku upuriem un savainojumiem.

Dzelzceļš šajā ziņā ir daudz draudzīgāks gan videi, gan cilvēkiem un zināmā mērā spējīgs kompensēt arī negatīvās parādības, kas saistītas ar transporta straujo attīstību. Tomēr tas nenozīmē, ka šo transporta veidu var tikai ekspluatēt, neko tajā neieguldot. Dzelzceļš ir sfēra, kura mērķtiecīgi un kvalitatīvi jāattīsta. Šeit nepārvērtējama loma, bez šaubām, ir Dzelzceļa sadarbības organizācijai, ko varētu uzskatīt par vienu no ietekmīgākajiem instrumentiem, kas veicina transporta ekonomisko, tehnoloģisko, juridisko, ekoloģisko un citu aspektu kompleksu un saskaņotu attīstību Eiropā un Āzijā.

Iespēju darboties Dzelzceļu sadarbības organizācijā Latvija vērtē ļoti augstu un tas ir likumsakarīgi, jo mūsu valsts ir dziļi ieinteresēta dzelzceļa nozares attīstībā. Latvija šajā starptautiskajā dzelzceļa organizācijā iestājās 1993.gadā, līdz ar to mēs pievienojāmies arī starptautisko dzelzceļa satiksmi regulējošiem normatīvajiem dokumentiem. Tas devis iespēju Latvijas dzelzceļam iekļauties vienotajā Viduseiropas un Austrumeiropas, kā arī Āzijas dzelzceļa tīklā, kas kalpo kā pakāpiens tālākai integrācijai Eiropas transporta sistēmā.

Savas pastāvēšanas 80 gados Latvijas dzelzceļš ir izgājis daudzus attīstības posmus, bet līdz pat šodienai tā nozīme valsts ekonomiskajā attīstībā joprojām ir būtiska. Iespējams, ka dzelzceļa loma mūsu valstī nebūtu tik ievērojama, ja Latvija ģeogrāfiskajā kartē atrastos kaut kur citur un ja Latvijai nebūtu lielo neaizsalstošo ostu. Tomēr par laimi Latvija šobrīd atrodas tieši šeit, un dzelzceļa pārvadājumus mūsu valstī raksturo vairāk nekā 22% no visiem pasažieru pārvadājumiem un vairāk nekā 55% no visiem kravu pārvadājumiem.

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un lielo neaizsalstošo ostu esamību, uzskatām, ka dzelzceļa attīstības perspektīva būtu saistāma ar konteineru un kontreileru pārvadājumiem. Šo mūsu viedokli atbalsta kā Rietumu, tā arī Austrumu partneri. Kopīgi ar Krievijas, Kazahijas un Ķīnas dzelzceļa administrāciju izstrādājam jūras transportam konkurētspējīgus dzelzceļa tarifus kravu pārvadāšanai no Āzijas reģiona.

Īpaši vēlētos atzīmēt mūsu veiksmīgo sadarbību ar kaimiņvalstu dzelzceļiem Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Astoņdesmit procenti no visiem pārvadājumiem Latvijā attiecas tieši uz tranzītu no šīm valstīm. Tieši tādēļ mēs jo īpaši izprotam, cik nozīmīga ir veiksmīga sadarbība starp kaimiņiem gan kustības vadības un tehnoloģiju, gan arī tarifu politikas jomā. Attiecībā uz tarifiem Latvija vienmēr atbalstīs un iestāsies par vienotu pieeju šo jautājumu risināšanā, jo tirgus ekonomikas apstākļos tikai tādējādi ir iespējams nodrošināt godīgu konkurenci, kas ir kaimiņvalstu veiksmīgas sadarbības ķīla.

Dzelzceļa tranzīta koridori šķērso Latviju no ziemeļiem uz dienvidiem (tas ir I Krētas koridors) un no austrumiem uz rietumiem (I un IX Krētas koridora savienojums). Šo koridoru tehniskais potenciāls un caurlaides spēja jau tagad ļauj veiksmīgi reaģēt uz pārvadājumu apjomu pieaugumu.

Tomēr, lai sasniegtu visaugstākos pārvadājumu standartus, Latvija joprojām transporta infrastruktūras, t.i., sliežu ceļu un mezglu staciju, attīstībai turpina veltīt vislielāko uzmanību.

Dzelzceļa tranzīta koridora Austrumi — Rietumi caurlaides spēju palielināšanai valsts ir garantējusi ievērojamu kredītu saņemšanu Eiropas Investīciju bankā un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā.

Arī valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" investīciju programma laika posmā līdz 2002.gadam paredz ievērojamus līdzekļus nozares attīstībai. Šeit runa ir par 300 miljoniem eiro, kur lielākā daļa — vismaz 75% — no šīs summas tiek novirzīta tieši dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanai.

Godātie sanāksmes dalībnieki!

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā būtiskas pārmaiņas ir skārušas visu Latvijas dzelzceļa nozari kopumā. Būtībā tika uzsākta kardināla Latvijas dzelzceļa reforma ar mērķi piemērot to efektīvam darbam tirgus ekonomikas apstākļos. Pēc šīs restrukturizācijas centralizētais Latvijas dzelzceļa transporta uzņēmums kļuvis par vertikāli integrētu saimniecisku struktūru, kuras atsevišķas vienības veiksmīgi darbojas dažādos tirgus segmentos.

Tomēr šī reforma nebūt vēl nav pabeigta. Mums priekšā vēl nopietns darbs, kura mērķis ir pārveidot Latvijas dzelzceļu par koncernu, kam sekotu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu privatizācija. Pēc šīs mērķtiecīgās reformas izveidosies atsevišķi privāti uzņēmumi, kas pārvadās pasažierus un kravas, darbosies apkalpojošajā sfērā un uzturēs infrastruktūru. Tomēr tajā pašā laikā infrastruktūra kā tāda, proti, sliežu ceļi, energoapgādes sistēmas, kustības vadība un citi tās elementi, paliks pilnīgā valsts īpašumā.

Mūsu valsts dzelzceļa likums un citi normatīvie akti paredz pārvadātājiem brīvu pieeju infrastruktūrai ar noteikumu, ka tiek ievērotas kustības drošības prasības.

Gluži tāpat kā lielākoties citur Eiropā un Āzijā arī Latvijas dzelzceļa reformas centieni ir vērsti uz to, lai uzlabotu tā darbības efektivitāti un konkurētspēju transporta tirgū. To, ka šī restrukturizācija ir uzlikta uz "pareizām sliedēm" apliecina Latvijas dzelzceļa darba ražības rādītāji. Tie ir vieni no augstākajiem starp Dzelzceļa sadarbības organizācijas valstīm.

Dāmas un kungi!

Es vēlreiz gribētu paust gandarījumu un prieku, ka ministru apspriedes 28.sesija notiek pie mums Rīgā. Esmu patiesi pārliecināts, ka šis augstais forums dos neatsveramu ieguldījumu mūsu kopīgajos centienos pilnveidot Austrumu un Rietumu sadarbību dzelzceļa pārvadājumu jomā. Atļaujiet novēlēt jums radošu un auglīgu darbu un izteikt cerību, ka spraigajā darba ritumā atradīsit laiku, lai iepazītos gan ar mūsu valsts galvaspilsētu Rīgu, gan ar citām skaistām un viesmīlīgām Latvijas vietām.

Paldies par uzmanību!