Latvijas Republikā jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Dānijas Karalistes vēstnieks Arnolds Kristians de Fine Skibsteds

Foto: Juris Krūmiņš

Vakar, 9. septembrī, Rīgas pilī akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Arnolds Kristians de Fine Skibsteds (Arnold Christian de Fine Skibsted).

Uzrunā viņš nodeva Latvijas Valsts prezidentei Dānijas karalienes sveicienus un atgādināja par abu valstu draudzīgajām attiecībām, kas balstītas līdzīgā vēsturē un kopīgā vērtību sistēmā. Vēstnieks uzsvēra Latvijas sekmīgo virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un pauda pārliecību, ka, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu abu starptautisko organizāciju dalībvalsti, Dānija un Latvija kopīgi spēs dot būtisku ieguldījumu ES un NATO tālākajā attīstībā.

Atbildes uzrunā Dānijas Karalistes vēstniekam Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu Ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Jūsu darbs vēstnieka amatā Latvijā sākas ne tikai abu valstu attiecību, bet arī visa kontinenta vēsturē nozīmīgā laikā — mēs, Eiropas tautas, šodien stāvam uz radikālu pārvērtību sliekšņa. Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās mums visiem sniedz jaunus un spēcīgus izaicinājumus, kas liek apzināt nozīmīgas vērtības rītdienas vienotajai Eiropai: identitāte, vienotība, stabilitāte un drošība.

Dānijas un Latvijas attiecību pamatā vienmēr ir bijusi savstarpēja izpratne un uzticība, kopēji mērķi un vērtības. Dānijas neviltotās simpātijas latviešu tautas centieniem, ticība mūsu spējām un neatņemamajām tiesībām pašiem veidot savu nākotni Dziesmotās revolūcijas laikā 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā izvirzīja Dāniju par pirmo valsti, kas iedibināja ciešas sadarbības attiecības ar Baltijas valstīm. Mēs augstu vērtējam Dānijas drosmīgo diplomātisko iniciatīvu, vienai no pirmajām atjaunojot diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku un pirmajai nosūtot uz Baltiju savu vēstnieku.

Foto: Juris Krūmiņš

Dānijas Karalistes atbalsts Latvijas valsts nostiprināšanā ir būtisks kā politiskajā, tā praktiskajā līmenī. Aizvadītajā desmitgadē mēs esam pieredzējuši iespaidīgu mūsu valstu sadarbības uzplaukumu it visās jomās — politikā, tautsaimniecībā, kultūrā, iedzīvotāju sadarbībā.

Šodien, gatavojoties jaunajai politiskajai realitātei, Latvijas un Dānijas attiecības attīstās ar kopīgu mērķi — vienotu, ekonomiski un politiski stabilu Eiropas nākotni. Mūsu valstu divpusējās attiecības, kad kļūsim par partnerēm Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, neapšaubāmi gūs papildu impulsus, kļūstot arvien ciešākas.

Latvijai ir gan savas prasmes, gan talanti, gan idejas, ko piedāvāt kaimiņiem un sadarbības partneriem Eiropā. Mēs ticam, ka integrēta Eiropa būs droša Eiropa. Latvija ir lepna, ka var piedalīties vienotas Eiropas veidošanā.

Jūsu ekselence! Gribu izteikt gandarījumu par Dānijas Karalistes vēstniecības Latvijā veiksmīgo un aktīvo darbību. Vēlu jums sekmes šā iesāktā darba turpināšanā, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm. Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Dānijas attiecību vēsturiskā pieredze un kopīgās nākotnes perspektīvas sniedz mums vienreizēju iespēju būt uzticamiem sabiedrotajiem. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus.

Pēc akreditācijas ceremonijas Valsts prezidente un vēstnieks pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar 20. septembrī gaidāmo referendumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Vaira Vīķe–Freiberga vēstniekam izskaidroja sabiedriskās domas aptauju rezultātus, kas rāda vēlētāju atbalstu Latvijas dalībai ES, atzīmējot, ka aptauju rezultāts daļēji ir arī sabiedrības reakcija uz dažādām iekšpolitikas aktualitātēm. Dānijas vēstnieks pauda dziļu pārliecību, ka Latvija izvēlēsies pievienošanos ES, kļūstot par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti. “Mēs gribam strādāt ar Latviju kā līdzīgu,” sacīja vēstnieks.

Abas puses pārrunāja arī Eiropas konstitūcijas jautājumus un bija vienisprātis, ka divu līmeņu komisāru modelis nebūtu īsti taisnīgs, jo sadalītu Eiropu divu līmeņu valstīs, tāpēc atbalstāma katras valsts pārstāvniecība ES ar savu komisāru.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, jūs savu misiju Latvijā sākat mūsu valstij ļoti nozīmīgā laikā. Kādas ir jūsu izjūtas 20. septembra referenduma kontekstā?

— Kā jau esmu teicis jūsu ārlietu ministrei un kā nupat teicu Viņas ekselencei Valsts prezidentei, dāņi un Dānijas valdība ļoti vēlas, lai Latvija kļūtu pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Mēs ļoti ceram, ka Latvijas tauta referendumā teiks “jā” Eiropas Savienībai. Domājot par mūsu attiecību nākotni, Dānija jau redz Latviju kā ES un NATO dalībvalsti. Mēs esam pārliecināti, ka jūsu iestāšanās šajās starptautiskajās organizācijās nodrošinās gan labklājību un uzplaukumu Latvijai, gan arī sekmēs mieru un stabilitāti Baltijas jūras reģionā. Kā vēstnieks es darīšu visu iespējamo, lai sekmētu Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti. Iestāšanās abās starptautiskajās organizācijās Latvijai atdos tās likumīgo, dabisko vietu starptautiskajā sabiedrībā.

Vakar Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas vēstnieks Vetodi Kumarans Valsans

Foto: Juris Krūmiņš

Vakar, 9. septembrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas vēstnieks Vetodi Kumarans Valsans (Vethody Kumaran Valsan).

Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, vēstnieks uzsvēra, ka ģeogrāfiski tālā Latvija Šrilankas Demokrātiski Sociālistiskai Republikai ir dažādu kultūru dialoga paraugs. Vēstnieks Vetodi Kumarans Valsans arī pauda ieinteresētību abu valstu ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības attīstīšanā, kam labs sākums varētu būt reprezentablās Latvijas Republikas uzņēmēju delegācijas vizīte Šrilankā šā gada sākumā.

Atbildot Šrilankas vēstniekam, Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā. Jūs sākat pildīt savus pienākumus Latvijā mums ļoti nopietnā laikā, kad Latvijas tauta gatavojas pieņemt mūsu valsts nākotnei visnozīmīgāko lēmumu. Tas būs lēmums par Latvijas valsts drošību daudzu gadu garumā, par Latvijas tautas labāku nākotni un mūsu bērnu drošāku nākotni. Iestāšanās ES veidotu drošu pamatu mūsu valsts tālākai attīstībai.

Latvijas valsts vēsture ir cieši saistīta ar Eiropas vēsturisko gaitu un nepārprotami apliecina mūsu valsts saites ar Eiropas procesiem un pamatvērtībām. Esmu pārliecināta par Latvijas spējām līdzdarboties procesos, kurus uzskatām par prioritāriem, — Eiropas drošība un noturīga attīstība. Vienlaikus apzināmies, ka dalība ES pavērs Latvijai arī daudz plašākas iespējas aktīvāk iesaistīties pasaules procesu norisē, paplašinās Latvijas sadarbības iespējas ar tai attālu reģionu valstīm, tai skaitā arī ar Šrilanku.

Foto: Juris Krūmiņš

Latvija ir sākusi paplašināt savu interešu loku, pievēršoties reģioniem, ar kuriem tai līdz šim nav bijusi pārāk aktīva sadarbība. Uzskatām, ka mūsdienās valstu ciešāka sadarbība kalpo mieram un stabilitātei visā pasaulē, kā arī veicina tautu labklājības līmeņa celšanos. Atzinīgi vērtējam iespējas, kas valstu sadarbībai paveras starptautisko organizāciju ietvaros.

20. gadsimts Latvijas un Šrilankas tautām ir bijis lielu pārbaudījumu un pārmaiņu laiks — tās ir īstenojušas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi tās aizstāvējušas. Ceru, ka Šrilankas tautai izdosies pārvarēt pastāvošās domstarpības, lai visus spēkus varētu veltīt valsts uzplaukumam.

Latvija tāpat kā Šrilanka apzinās cilvēku daudzpusīgo savstarpējo kontaktu prioritāro nozīmi, jo tie veicina sadarbības attīstību un nostiprina savstarpējo uzticību un zināšanas vienam par otru. Patīkami atzīmēt, ka tieši Latviju daudzi Šrilankas jaunieši izvēlējušies par savu studiju vietu. Savukārt latvieši labprāt dodas uz Šrilanku atpūsties un uzlabot veselību. Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Šrilankas sadarbība, balstīta uz kopēju skatu nākotnē, turpinās attīstīties un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu nozīmēšana par Šrilankas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā pavērs jaunu lappusi mūsu valstu attiecībās. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus.

Latvijas Valsts prezidentes un Šrilankas vēstnieka sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. Vēstnieks uzsvēra, ka Šrilanka gaida brīdi, kad Latvija iestāsies ES, lai attīstītu ekonomiskās attiecības ar Latviju. Valsts prezidente teica: “Eiroskeptiķi aizmirst, ka daudzām valstīm mēs būsim interesantāki kā ES dalībvalsts.” Vaira Vīķe—Freiberga sarunā arī pauda gandarījumu, ka Šrilanka turpina sūtīt savus studentus uz Latviju studēt medicīnu. Valsts prezidente pauda domu, ka Šrilankas topošos jūrniekus varētu interesēt studijas Latvijas Jūras akadēmijā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kuri, jūsuprāt, varētu būt reālākie mūsu valstu sadarbības virzieni, ņemot vērā lielo attālumu starp Latviju un Šrilanku?

— Mēs allaž esam uzskatījuši Latviju par draugu valsti. Šis ir īpaši nozīmīgs laiks jūsu valstij, jo Latvija sper pēdējos soļus, lai kļūtu pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Mēs ceram, ka Latvijas iestāšanās ES varētu būtiski padziļināt mūsu sadarbību. Es domāju, tas dos mums jaunas sadarbības iespējas, jo Latvija varēs būt vārti Šrilankas tirdzniecībā ar ES un varbūt arī ar Krieviju. Jūs jau zināt, ka Šrilankā ir plaši attīstīta tekstilrūpniecība. Ļoti lielas cerības mūsu tirdzniecībā saistām tieši ar šo produktu eksportu uz Eiropas valstīm, un Latvija varētu būt ļoti nozīmīgs starpposms šajā tirdzniecībā. Jūs jau arī zināt, ka apmēram pusotrs simts mūsu jauniešu Rīgā studē medicīnu un inženierzinātnes. Taču mēs sadarbību varētu paplašināt arī izglītības jomā. Latvijā ir senas jūrniecības tradīcijas, savukārt Šrilankas ekonomikā ļoti nozīmīga ir zvejniecība, un mēs esam ieinteresēti apmācīt šīs nozares speciālistus arī Latvijā.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors, sadarbībā ar Valsts prezidenta preses dienestu