Lai Nīderlandes paraugs mūs iedrošina

Vakar, 9.septembrī, Latvijas Republikā darba vizītē uzturējās Nīderlandes Karalistes ārlietu ministrs Jāps de Hops Shefers

Vakar, 9. septembrī, Latvijā vizītē bija ieradies Nīderlandes Karalistes ārlietu ministrs Jāps de Hops Shefers.

Vizītes laikā viesis tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ārlietu ministri Sandru Kalnieti un īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku, kā arī apmeklēja Latvijas okupācijas muzeju.

Vakar notika arī Nīderlandes ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shefera un Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes preses konference. Pirmā uzrunājot žurnālistus, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete teica:

“Es vēlos uzsvērt, cik patīkams ir atbalsts, ko jūtam no saviem Eiropas draugiem. Arī no Nīderlandes ārlietu ministra, kurš atbraucis, lai mums pastāstītu, kāda ir dzīve tur, Eiropas Savienībā (ES). Protams, šo tikšanos mēs izmantojām, arī lai runātu par mūsu valstu divpusējām attiecībām, par ES jautājumiem un gaidāmo starpvaldību konferenci, kurā Latvija un Nīderlande strādās, lai panāktu kompromisu un skaidru priekšstatu par ES nākotni. Mēs runājām arī par specifiskām Eiropas politikas problēmām, tai skaitā par ES un Krievijas dialogu. Es uzsvēru, ka Latvija vēlas būt konstruktīva partnere ES. Protams, kā valstis, kas aktīvi piedalās ASV vadītajā koalīcijā Irākā, mēs pārrunājām arī situāciju šajā valstī”.

Nīderlandes Karalistes ārlietu ministrs Jāps de Hops Shefers sacīja:

“Vispirms ļaujiet man pateikt, cik ļoti es priecājos šodien viesoties Latvijā un tikties ar manu kolēģi un draugu, ministri Sandru Kalnieti. Parasti mēs tiekamies oficiālajās sarunās, galvenokārt Briselē, pagājušajā nedēļā arī Itālijā, bet ir daudz patīkamāk apmeklēt jūsu brīnišķīgo valsti. Protams, šīs vizītes laikā galvenā vērība tika veltīta ES jautājumiem. Mēs pārrunājām dažādus ar ES saistītus jautājumus, piemēram, starpvaldību konferenci. Taču manas vizītes galvenais mērķis ir veicināt pozitīvu referenduma norisi un sekmēt Latvijas iestāšanos ES, kam mēs piešķiram ļoti lielu nozīmi. Daudzos ar ES saistītos jautājumos Nīderlandes un Latvijas valdībām ir līdzīgs viedoklis. Tādēļ šajā mēnesī pirms starpvaldību konferences mēs varētu strādāt kopā, jo konference lielā mērā noteiks, kāds būs nākotnes Eiropas veidols. Visbeidzot, es gribu pateikt — ja jūs man to vaicāsit, un es domāju, jūs man to gribētu pavaicāt, — kāda tad īsti ir ES un kas notiks ar Latviju, kad jūsu valsts iestāsies ES. Es negribu runāt par tehniskajām lietām, tā būtu ļoti gara saruna.

Vakar, 9.septembrī, preses konferencē: Nīderlandes ārlietu ministrs Jāps de Hops Shefers un Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete Foto: A.F.I.

Es gribu pateikt pašu galveno. Par izjūtām, kas mani pārņēma, apmeklējot ļoti iespaidīgo Latvijas okupācijas muzeju. Šajā kontekstā es gribu teikt, ka Eiropas Savienība — tas ir miers un stabilitāte. ES ir nacionālā identitāte. ES ir daudz pozitīvu parādību. Bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols uzsvēra, ka ES — tā ir Eiropa beidzot bez kariem. Eiropā beidzot ir cilvēku paaudze, kas uzaugusi miera apstākļos.”

“LV” jautājums Latvijas un Nīderlandes ārlietu ministriem: — Kādas ir jūsu izjūtas un prognozes par 20. septembra referendumu?

J. de Hops Shefers: — Ziniet, ne jau velti es esmu piespraudis šo nozīmi “Latvija... Eiropā”. Es patiesi ceru un arī sagaidu šajā referendumā ļoti pozitīvu iznākumu. Es jau teicu, ka pozitīvs rezultāts nozīmētu Latvijai pievienošanos Eiropas Savienībai. Eiropas Savienība — tā ir vērtību savienība. Mēs sargājam Eiropas vērtības. Mēs sargājam valstu teritoriālo integritāti, sargājam mieru un stabilitāti. Es arī gribu uzsvērt, ka ES tieši stiprina dalībvalstu nacionālo identitāti, stiprina valodu. ES stiprinās latviešu valodu, tāpat kā tā ir stiprinājusi un stiprina holandiešu un citas valodas. Ir aplami baidīties, ka valstis ES varētu zaudēt savu identitāti. Paskatieties uz manu valsti Nīderlandi! Paraugieties, kā mūsu dalības laikā Eiropas Savienībā attīstījusies holandiešu valoda un arī frīzu valoda! Tie taču arī ir nacionālās identitātes elementi. Es patiešām dziļi ceru, ka jūsu referendumam būs ļoti pozitīvs rezultāts, un es būšu pats pirmais, kas nākamajā dienā pēc referenduma zvanīs savai kolēģei Sandrai Kalnietei un no sirds viņu apsveiks.

S. Kalniete: — Es domāju, nevar pateikt labāk, kā pateica mans draugs Nīderlandes ārlietu ministrs. Taču es ļoti gribu atrast īstos vārdus, ko vēl aizvien daudzi Latvijā nav sadzirdējuši. Nu, ieskatieties taču beidzot Eiropas kartē! Ieskatieties un ieraugiet, par ko kļūtu Latvija, ja mēs 21. septembra rītā pamostos ar referendumā pateiktu “nē” vārdu! Padomājiet taču, kas tajā brīdī būs mūsu draugi! Un padomājiet, vai mēs savai valstij gribam tādu nākotni!

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors