Valsts prezidente:

Vakar, 9.septembrī, tiekoties ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 9. septembrī, Rīgas pilī tikās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu.

Sarunā Eiropas Parlamenta prezidents noraidīja sabiedrības bažas par Latvijas suverenitātes nākotni Eiropas Savienībā, jo spilgts piemērs tam ir viņa dzimtene Īrija, kas Eiropā dažādās jomās ir tikai ieguvēja. “Iestāšanās brīdī Īrija bija diezgan nabadzīga postkoloniāla valsts, bet, gudri iesaistoties Eiropas kopējā politiskajā un ekonomiskajā telpā, Īrija ir kļuvusi par attīstītu, labklājīgu zemi,” sacīja P.Kokss.

Abas puses runāja par iespējām, ko mazākās valstis Eiropas Savienībā var gūt tikpat labi kā lielākās. “Jūsu atrašanās svarīgajā Eiropas Parlamenta prezidenta amatā to apliecina,” sacīja V.Vīķe-Freiberga. P.Kokss sacīja, ka Eiropas Parlaments ir labs piemērs tam, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir iespējas tikt sadzirdētai un vienlīdz pārstāvētai.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Juris Krūmiņš

Vakar, 9.septembrī, tiekoties ar Nīderlandes ārlietu ministru Jāpu de Hopu Sheferu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 9. septembrī, Rīgas pilī tikās ar Nīderlandes Karalistes ārlietu ministru Jāpu de Hopu Sheferu.

Apspriežot gaidamo referendumu par valsts dalibu ES, Niderlandes arlietu ministrs atzimeja, ka Niderlandes – mazas ES valsts – identitate kopeja Eiropa ir tikai nostiprinajusies: “Mums joprojam ir savs karogs, sava himna, sava valsts, sava identitate, un mes jutamies stipri Eiropa,” prezidentei apliecinaja J.de Hops Shefers.

Abi sarunas dalībnieki uzsvēra, ka līdz ar Eiropas paplašināšanos tiek nostiprināta stabilititātes un demokrātijas telpa Eiropā, kurā ikvienai valstij ir savas tiesības un iespējas izpausties, kā arī tikt sadzirdētai. Prezidente uzsvēra tiesiskuma un sakārtotības būtiskumu, ko sniegtu valsts darbība vienotā Eiropas vērtību un tiesiskuma principu telpā. “Ieguvumam no ES šajā ziņā visspilgtākais piemērs ir mūsu robežas, kurām jābūt sakārtotām līdz nākamā gada maijam, kurām jāatbilst Eiropas muitas prasībām, jo sakārtota robeža un valsts attīstība iet roku rokā.”

Pārrunātas arī NATO aktualitātes, uzsverot, ka drošība un stabilitāte ne brīdi nedrīkst tikt par zemu novērtēta.

Prezidente interesējās par EDSO aktualitātēm un darbības virzieniem, sveicot Nīderlandi kā šīs organizācijas prezidējošo valsti.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 9.septembrī, tiekoties ar Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Eendziņu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 9. septembrī, Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.

Sarunā spriests par aktuālajiem viedokļiem saistībā ar valsts suverenitāti Eiropas Savienībā (ES). Abas puses uzsvēra, ka Eiropas Savienībā notiek zināmu valsts institūciju kompetenču pārdale, kas nenozīmē suverenitātes deleģēšanu. “Suverēnā vara Latvijā pieder tautai, un tauta referendumā 20.septembrī arī balsos par savu nākotni,” sacīja A.Endziņš. Atzīmējot, ka Satversme nepieprasīja rīkot referendumu par Latvijas dalību ES, V.Vīķe-Freiberga un A.Endziņš bija vienisprātis, ka “bija fundamentāli svarīgi tautai piedalīties šī lēmuma pieņemšanā, un ar to neatkarīgās Latvijas laiki atšķiras no vēstures totalitārisma”.

A.Endziņš informēja prezidenti par dalību Lietuvas Konstitucionālās tiesas desmitgades svinībās, ar lepnumu uzsverot, ka Latvijā Satversmes tiesa ir gājusi soli tālāk cilvēktiesību stiprināšanā, dodot iespēju katram pilsonim iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu savas intereses.

Prezidente izteica uzslavu Satversmes tiesai par iespēju ikvienam internetā iepazīties ar Satversmes tiesas spriedumiem. “Jūs ejat to ceļu, ko vēlamies redzēt stiprā tiesu sistēmā, un pirmkārt tas nozīmē tieši tiesu darbības atklātību un caurredzamību,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka arvien nozīmīgāka ir tiesas iekļaušanās starptautiskajā profesionālajā apritē, apmainoties ar citām valstīm viedokļiem par aktuāliem jautājumiem. Prezidente atzinīgi novērtēja to, ka Latvija caur Satversmes tiesas pieredzi var dot savu ieguldījumu arī citām valstīm konstitucionālo līgumu stiprināšanā, piemēram, Azerbaidžānai un Armēnijai.

A.Endziņš uzdāvināja Valsts prezidentei Satversmes tiesas spriedumu apkopojumu trijos sējumos, kā arī Azerbaidžānas parlamenta deputātes sūtīto dāvanu Latvijas prezidentei - grāmatu par slavenām pasaules sievietēm, kur līdzās Mārgaretas Tečeres, Benaziras Bhuto, Lielbritānijas karalienes un citu ietekmīgu sieviešu vārdiem minēta arī V.Vīķe-Freiberga.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 9.septembrī, tiekoties ar Latvijas Galvenās muitas pārvaldes direktoru Mārtiņu Tolu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 9. septembrī, Rīgas pilī tikās ar VID Galvenās muitas pārvaldes (GMP) direktoru Mārtiņu Tolu, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar muitas darbības nodrošināšanu atbilstoši ES noteiktajām prasībām un termiņiem. Prezidente uzsvēra, cik svarīgi ir noteiktajā laikā – līdz 2004.gada 1.maijam – panākt muitas sistēmas sakārtošanu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar muitas jaunajiem uzdevumiem, Latvijai iestājoties ES, tai skaitā degvielas kvalitātes kontrole, naftas produktu aprites uzraudzība, ES kopējā lauksaimniecības politika, ES tradicionālo resursu administrēšana, muitas maksājumu piedziņa, narkotiku apkarošana u.c. Izmaiņas sakarā ar Latvijas iestāšanos ES saistītas arī ar muitnieku pārvietošanu no ES nākotnes iekšējām robežām ar Lietuvu un Igauniju darbam iekšzemē uz austrumu robežas, kam nepieciešama savlaicīga sagatavošanās un kadru apmācība.

M.Tols atzina, ka pašlaik muita nodarbojas galvenokārt ar budžeta ieņēmumu nodrošināšanu, nevis sabiedrības aizsardzību, kā tas ir citur pasaulē, tādēļ Galvenās muitas pārvaldes direktors viesa uzmanību uz atbilstošu resursu nepieciešamību muitas jauno funkciju nodrošināšanai.

Jautājumā par muitas sistēmas savietojamību atbilstoši ES prasībām GMP direktors informēja, ka ir piešķirtas finanses šā projekta īstenošanai un arī kļuvis pieejams 2002. gadā piešķirtais PHARE finansējums. Pēc viņa sacītā, ar muitas sistēmas savietojamības ieviešanu līdz noteiktajiem termiņiem problēmām nevajadzētu būt.

M.Tols informēja par šā gada 19.augustā noslēgto mērķsadarbības līgumu ar Zviedriju par palīdzības sniegšanu Latvijas muitai pirmsiestāšanās procesā, kas būtiski palīdzēs muitai sagatavoties 2004.gada 1.maijā gaidāmajām izmaiņām.

Valsts prezidenta preses dienests