Lai akcīzes nodoklis pildītu valsts kasi

Finansu ministrs Gundars Bērziņš,

VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks

Vakar, 8. jūnijā, finansu ministrs Gundars Bērziņš un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks tikās ar lielākajiem Latvijas degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar naftas produktu apriti.

Pēc tikšanās preses konferencē finansu ministrs Gundars Bērziņš teica:

— Šī bija lielākā tikšanās, kāda šobrīd ir bijusi ar naftas produktu tirgotājiem un ražotājiem, kas savu produkciju realizē Latvijas tirgū. Savas darbības pirmajā mēnesī finansu ministra amatā es ļoti pastiprinātu vērību pievērsu akcīzes nodokļa iekasēšanai no naftas produktiem, un šī tikšanās bija ļoti būtiska. Maija rezultāti ir apkopoti, un varu teikt, ka degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanā ir bijuši rekordlieli ieņēmumi — akcīzes nodokļa (AN) ieņēmumi no benzīna maijā ir par 50 procentiem lielāki (4,6 milj. latu), nekā tie bija šāgada februārī (3 milj. latu). Šajā sektorā darbs ir aktivizējies, un rezultāti ir redzami. Tiek meklētas vājās vietas, lai tās aizdarītu ciet.

Gundars Bērziņš teica, ka tiekoties pārrunātas vairākas tēmas. Viena skārusi Latvijas degvielas AN politiku tuvākajiem trim gadiem. Latvijas AN šobrīd ir augstākais Baltijas valstīs, un, mainoties Eiropas Savienības (ES) kursam, Latvija jau šogad ir pārsniegusi ES valstu minimālās AN likmes, kaut tas ticis plānots tikai uz 2003. gadu. Šīs atšķirīgās un Baltijas valstu vidū augstākās AN likmes nelabvēlīgi ietekmē Latvijas degvielas tirgu — ar nodokli apliekamo bāzi, realizācijas apjomus un tautsaimniecību kopumā.

— Tādēļ rītdien, 9. jūnijā, es būšu beidzis konsultācijas gan ar ražotājiem, gan ar ekonomistiem, gan ar makroekonomikas analītiķiem, lai izvērtētu visus faktorus saistībā ar degvielas AN, — teica Gundars Bērziņš. — Tad man būs skaidrs, ko nākamnedēļas valdības sēdē varēšu piedāvāt akceptēšanai saistībā ar moratoriju uz AN nodokļa paaugstināšanu līdz 2003. gada 1. janvārim.

Tāpat pārrunāts degvielas standartizācijas jautājums, un tuvākajā laikā Ministru kabinetā tikšot skatīti noteikumi par degvielas atbilstības noteikšanu

Visi šie jautājumi, tāpat kā arī visi citi nodokļu jautājumi, vērtēti no trim aspektiem, un Gundars Bērziņš paskaidroja:

— Viens aspekts ir integrācija ES, otrs — konkurence Baltijas tirgū, trešais — konkurence globālā tirgū un valsts konkurētspēja atbilstošajos sektoros. Lietas par ES normu ieviešanas veidu un laika periodu Latvijā attiecībā uz degvielu ir ļoti diskutablas, jo ar šo normu ieviešanu uzreiz ar 2001. gada 1. janvāri reāli tiek apturēta degvielas realizācija no tām rūpnīcām, kas strādā tepat uz vietas, kas strādā Lietuvā, Baltkrievijā un Krievijā. Jo šo valstu standarti ir nedaudz atšķirīgi un tie uzreiz pilnībā nespēj iekļauties ES standartos. Šis jautājums ir diskutējams un analizējams.

Apspriesti arī uzņēmējdarbības vidi ietekmējoši faktori, pārkāpumu un sodu sistēma un atbilstība, teica Gundars Bērziņš. Vēl visi dalībnieki vienojušies, ka šādas tikšanās jāveic regulāri, un nākamā būs 6. jūlijā, kurā pārspriedīs jautājumu par naftas kurināmā valsts krīzes rezervi. Tiks lūgti piedalīties arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Līdz 6. jūlijam tiks izveidota arī degvielas tirgotāju konsultatīvā padome 10–11 cilvēku sastāvā, kuru veidos un vadīs pats finansu ministrs, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar naftas pārstrādes produktu tirgu Latvijā, solīja Gundars Bērziņš.

— Esmu ļoti gandarīts par plašo naftas produktu ražotāju un tirgotāju atsaucību, — apstiprināja finansu ministrs.— Uz sarunām ieradās necerēti daudzu firmu prezidenti un darbinieki, es ceru, ka mūsu dialogs turpmāk veidosies konstruktīvs. Kaut arī es kā finansu ministrs esmu ieinteresēts, lai valsts nodokļi tiktu iekasēti, un pārstāvu valsts fiskālās intereses, tomēr uzskatu, ka nav iespējams palielināt ieņēmumus, nerūpējoties par uzņēmējdarbības vidi, nedomājot par tām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmēji. No valsts puses nav prātīgi radīt biežus un nepamatotus šķēršļus uzņēmēju darbībai. Esmu apmierināts ar šo tikšanos un ceru, ka nākamās sarunas būs vēl konstruktīvākas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks vēlreiz uzsvēra, kādēļ šī tikšanās bijusi tieši šādā sastāvā un kādēļ bijusi vēlēšanās uzsākt atklātu diskusiju.

— Kā jau ministrs teica, 2000. gada AN ieņēmumi atpaliek no prognozēm. Visizteiktākais tas ir naftas produktiem. Situācija naftas produktu biznesā prasa rūpīgu iedziļināšanos un risinājuma meklējumus tieši tagad, tieši šodien. Un mums ir jāsāk atklāta diskusija tieši ar šīs sfēras uzņēmējiem, lai kopīgi meklētu risinājumus. Jo uzņēmēji ir tie, kas tur šo tirgu, kas apgroza ļoti lielas naudas summas un operē ar ļoti lielām summām — arī tām, kurām jābūt samaksātām nodokļos. Ne vienmēr tas tā notiek, un tādēļ šādai sarunai ir jābūt.

Mēs šodien diskutējām un vienojāmies, kādā virzienā strādāsim arī lietās, kas saistītas ar šā biznesa pārkāpumu un iespējamo sodu apmēru. Mūsu prakse rāda, ka viss nav kārtībā, jo ir pārkāpumi, kas šajā biznesā sodāmi pat ar mantas konfiskāciju, un ir pārkāpumi, kuri sodāmi ļoti minimāli. Un šeit ir daudz darba, jo tās ir būtiskas jomas. Un mēs visi kopā darbu turpināsim, jo situācijai ar AN naftas produktiem noteikti ir jāuzlabojas, un pozitīvi ir tas, ka šo jautājumu savā redzeslokā paturēs arī valdība. Esmu pārliecināts, ka AN uzlabošanās notiks jau šā gada otrajā pusē.

Andrejs Sončiks piebilda, ka šāgada piecos mēnešos naftas produktu AN ieņēmumi bijuši 34,41 milj. latu, bet prognozēts ieņemt 35,39 milj. latu. Tātad prognoze nav tikusi izpildīta par vienu miljonu latu. Taču kopējais visu veidu AN šāgada piecos mēnešos ticis iekasēts 63,39 miljoni latu, kas ir vairāk, nekā ticis prognozēts (61,98 milj. latu.). Tas liecina par kopējo akcīzes nodokļu ieņēmumu stabilizēšanos, teica Andrejs Sončiks. Vēl VID ģenerāldirektors akcentēja, ka šā gada laikā, kopš Akcīzes preču pārvalde iekļauta VID sastāvā, sākta pastiprināta naftas produktu uzņēmumu kontrole un anulētas 47 no iepriekšējos gados 300 izsniegtajām naftas produktu vairumtirdzniecības licencēm. Tāpat nelegālā darbība tikusi konstatēta arī kuģu bunkerēšanā un eksportēšanā.

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Aivars Borovkovs atzina, ka gan viena, gan otra sarunu puse vēlējusies degvielas tirdzniecības lietas sakārtot, un konsultatīvās padomes izveidošana ir labs šo sarunu turpinājums. Naftas produktu bizness ir ļoti jutīgs, teica Aivars Borovkovs, jo katram šā biznesa dalībniekam ir ļoti liela atbildība, strādājot ar lielām materiālām vērtībām:

— Un, lai būtu skaidrs spēles laukums, ir jāvienojas un jāizveido juridiski korektas un tiesiski regulējamas attiecības. Konsultatīvā padome sava darba gaitā pratīs parādīt tās vietas, kur varbūt trūkst tiesiskā regulējuma, kas traucē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, kas varētu veicināt apjomu palielināšanos gan realizācijā iekšējā tirgū, gan tranzītu.

Energoresursu piegādātāju asociācijas prezidents Vladimirs Barinovs priecājās, ka beidzot valdības līmenī tiek runāts par naftas produktu kurināmā krīzes rezervju veidošanu, kas ir ļoti svarīgs jautājums. Jaunveidojamā koordinācijas padome nenoliedzami būs tā saikne, kas veidos kontaktu starp valsti un uzņēmējiem. Kaut šajā sfērā lielākā atbildības daļa būtu jāuzņemas Ekonomikas ministrijai, šobrīd vadošo lomu jautājumu risināšanā pārņem Finansu ministrija — vismaz finansiālajā daļā, atzina Vladimirs Barinovs. Tas ir nozīmīgi, jo uzņēmējiem jau laikus jāzina, kā var mainīties turpmākās spēles noteikumi, nevis pārsteigtiem "jāielec" spēlē pēc tam, kad noteikumi jau mainīti. Un koordinācijas padome būs tā vienojošā saikne, teica Vladimirs Barinovs.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšēdētājs Ojārs Karčevskis informēja, ka asociācija apvieno 11 lielākos Latvijas degvielas tirgotājus. Viņš atgādināja, ka ļoti līdzīgā sastāvā bijusi tikšanās jau pirms diviem gadiem, taču toreiz Finansu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam ir bijusi vēlēšanās visu darīt, taču trūcis informācijas. Informāciju devuši paši ražotāji un tirgotāji. Šajos divos gados situācija mainījusies pilnībā — gan FM, gan VID rīcībā šobrīd ir pietiekami daudz informācijas, līdz ar to arī pilnīgi skaidras tirgus tendences un arī tas, kas būtu jādara. Ojārs Karčevskis atzina, ka nav būtisku atšķirību abu pušu uzskatos, taču runa ir par to, lai kopējā darba rezultātā taptu tādi normatīvie akti, kas pilnībā apmierinātu gan valsts, gan uzņēmēju intereses.

Akciju sabiedrības "Kurzemes degviela" prezidents Argods Lūsiņš notikušo dialogu vērtēja nevis kā "tikai parunāšanos", bet kā sākumu rīcībspējīgas komandas izveidošanai. Viņš teica, ka uzņēmēji neliegs informāciju valsts augstākajām amatpersonām, jo visu kopīgs mērķis ir naftas produktu tirgus sakārtošana. Un nenoliedzami jāskata arī jautājums par degvielas ražošanu tepat uz vietas, Latvijā, uzsvēra Argods Lūsiņš, jo tas gan ļautu ietaupīt un saglabāt valsts iekšienē valsts līdzekļus, gan dotu iespēju radīt jaunas darba vietas, veidojot starpnozaru infrastruktūras uzņēmumus. Šādi projekti jau ir, un to realizēšana dos darbu arī labības un rapša audzētājiem, kā arī mežizstrādātājiem. Latvijas naudu vajag apgrozīt tepat, Latvijā, un šo projektu īstenošana, kā arī iekšējā tirgus reāla sakārtošana ļaus to darīt, uzskata Argods Lūsiņš.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš teica, ka AN ieņēmumu no naftas produktiem palielināšanos nenoliedzami ietekmējusi arī pēdējo mēnešu pastiprinātā kontrole un operatīvā darbība riska zonās.

Par starpnozaru infrastruktūras uzņēmumu būvēšanu degvielas (alkola un biodīzeļdegvielas) ražošanai Latvijā finansu ministrs "Latvijas Vēstnesim" izteicās pozitīvi, taču atzina, ka valsts budžeta līdzekļu novirzīšana šo privāto uzņēmumu celšanai ir pilnīgi neiespējama, jo valsts ar biznesu vairs nenodarbosies. Likumdošanā ir radīta iespēja šos uzņēmumus būvēt, bet valsts uzdevums nav būvēt rūpnīcas, jo tā ir privātā biznesa kompetence un privātā kapitāla uzdevums. Vide, juridiskā bāze, kas ir valsts institūciju kompetence, šo projektu realizācijai ir radīta, teica Gundars Bērziņš.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore