Ar vienotu naudu vienotā Eiropā

Līdz 27.septembrim Rīgas biržā skatāma izstāde “Eiro tapšana”

Par pāreju uz eiro

Kopš 2002. gada 1. janvāra vairāk nekā 300 miljoni cilvēku 12 Eiropas Savienības valstīs – eirozonā (Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Austrijā, Portugālē un Somijā) – lieto vienu un to pašu naudu – eiro. Jauno banknošu un monētu ieviešana noritēja ļoti veiksmīgi, pārspējot pat optimistu cerības. Jau nedēļu pēc jauno banknošu un monētu laišanas apgrozībā apmēram 75% no visiem naudas darījumiem eirozonas valstīs tika veikti eiro. Dažu dienu laikā daudzu valstu iedzīvotāji savus uzkrājumus vecajā nacionālajā valūtā apmainīja pret eiro un ātri pierada pie jaunajām banknotēm un monētām.

Pāreja uz eiro, kas noritēja bez aizķeršanās, bija daudzu gadu skrupulozas plānošanas rezultāts, kurā bija iesaistīti daudzi dalībnieki – Eiropas Centrālā banka (ECB), eirozonas valstu nacionālās centrālās bankas (NCB), valdības, profesionālās apvienības, Eiropas Komisija, bankas, mazumtirdzniecības uzņēmumi, naudas starpniecības firmas, naudas automātu nozare un daudzi citi. Sagatavošanas darbā iezīmējas trīs galvenie virzieni – eiro banknošu un monētu ražošana, organizatoriskais un plānošanas darbs, komunikācija.

Eiro banknošu un monētu ražošana

Eiro banknošu sagatavošanas process sākās jau 1992. gadā, kad pirmoreiz tika apspriesti jautājumi par nominālvērtību, izmēriem, iespējamo izskatu un citiem jauno banknošu raksturlielumiem. To galīgais izskats radās pēc 1996. gadā rīkota banknošu dizaina konkursa, kurā uzvarēja Austrijas Nacionālās bankas (Vīnē) banknošu dizainera Roberta Kalinas projekts “Eiropas laikmeti un stili”. Banknotēs atainoti septiņu Eiropas kultūras vēstures laikmetu arhitektūras stili. Banknošu iespiešana sākās 1999. gada jūlijā, un 15 naudas spiestuvēs saražot 15 miljardus kvalitātes ziņā absolūti vienādu banknošu, izmantojot 9 dažādu papīra ražotņu banknošu papīru un vairāk nekā 20 citu piegādātāju izejmateriālus, bija ārkārtīgi atbildīgs uzdevums. Ļoti rūpīgi tika nodrošināts, lai visu banknošu izskats būtu absolūti identisks un lai tās bez grūtībām pieņemtu visi tirdzniecības automāti un šķirošanas iekārtas.

Banknošu izlaišana ir vienīgi ECB kompetencē, bet monētas emitē katra eirozonas valsts pati. Sākot ar 1999. gadu, 15 dažādās kaltuvēs ECB regulārā uzraudzībā nokalti aptuveni 50 miljardi vienotiem kvalitātes standartiem atbilstošu monētu. 1996. gadā finanšu un ekonomikas ministri nolēma, ka eiro monētām viena puse ar Eiropas simboliku būs vienāda, bet otras puses dizains ar nacionālo simboliku – katrai valstij atšķirīgs. Konkursā par monētu vienoto dizainu 1997. gadā uzvarēja Beļģijas Karaliskās kaltuves mākslinieks Luks Luikss, bet monētu atšķirīgās puses dizainu izstrādāja katra dalībvalsts pati.

 Eiro banknotēs un monētās iestrādāti mūsdienīgi drošības elementi, lai pasargātu tās no viltošanas.

2001.gada pasākumi eiro ieviešanai

1999. gada otrajā pusē eirozonas valstu finanšu un ekonomikas ministri vienojās par kopēju procedūru visu 12 eirozonas valstu iesaistīto organizāciju pārejai uz eiro. Viens no pasākumiem, par kuru ministri vienojās, bija sabiedrības iepazīstināšana ar eiro monētu komplektiem apmēram divas nedēļas pirms oficiālās banknošu un monētu laišanas apgrozībā 2002. gada 1. janvārī. Pieņemtais lēmums kļuva par izcilu jaunās valūtas mārketinga sasniegumu, jo vairāk nekā 150 miljoni šādu monētu komplektu ar 4,2 miljardiem monētu 1,6 miljardu eiro vērtībā 12 eirozonas valstīs nekavējoties tika nopirkti, ievērojami paātrinot iedzīvotāju pozitīvas attieksmes veidošanos pret jaunajām banknotēm un monētām.

Pirms naudas nonākšanas banku rīcībā lielais tikko drukāto banknošu un kalto monētu daudzums bija jāuzglabā attiecīgo valstu NCB. Šīs bankas pēc tam banknotes un monētas tālāk sadalīja mazumtirdzniecības uzņēmumiem, valsts pārvaldes sistēmai, naudas starpniecības iestādēm utt. Banknotes atradās NCB naudas glabātavās, bet monētu uzglabāšanai tās bieži īrēja plašas, drošas noliktavu telpas, kuras no grīdas līdz griestiem piepildīja ar naudas iepakojumiem. No 2001. gada 1. septembra līdz pat gada beigām miljardiem eiro kravas automašīnās pārceļoja Eiropu, lai nodrošinātu, ka banknotes un monētas ir pieejamas precīzi 2002. gada 1. janvārī. Lai novērstu jebkādus uzbrukuma draudus, lielos naudas pārvadājumus stingri uzraudzīja policija vai armijas daļas. Šāda piesardzība atmaksājās, jo visi naudas sūtījumi sasniedza galamērķi bez starpgadījumiem, lai gan pastāvēja bažas, ka milzīgo naudas summu ilgstošā pārvietošanās pa Eiropas pilsētu ielām var izprovocēt noziedzniekus. Ekspozīcijas fotogrāfijas sniedz ieskatu pūliņos, kas bija nepieciešami, lai nodrošināto banknošu un monētu pareizu uzglabāšanu un drošu transportēšanu.

Eiro banknošu un monētu izplatīšana attiecās ne tikai uz eirozonas valstīm. Bankas kandidātvalstīs un tur, kur apgrozībā bieži pat lielos apmēros atradās ES dalībvalstu nacionālās valūtas, piemēram, Vācijas markas Kosovā un Melnkalnē, varēja nodrošināties ar eiro banknotēm un monētām, sākot ar 2001. gada 1. decembri. Kādā no izstādes fotogrāfijām fiksēts pirmais eiro sūtījums no Klāgenfurtes Austrijā uz Ļubļanu Slovēnijā.

Plašākā skatījumā eiro ieviešanas plānošana un organizēšana attiecās arī uz veco nacionālo valūtu banknošu un monētu izņemšanu no apgrozības, atzīšanu par nederīgām un pilnīgu iznīcināšanu. Runājot par Vācijas markām vien, apgrozībā bija 2,6 miljardi banknošu 260 miljardu Vācijas marku vērtībā, kā arī 28,5 miljardi monētu 9,5 miljardu Vācijas marku vērtībā. Veco valūtu nomainot ar eiro, lielākā daļa šīs naudas atgriezās Vācijas centrālajā bankā. Banknotes tiek iznīcinātas sasmalcinot, savukārt lielākas nominālvērtības monētas vispirms padara nelietojamas, bet vēlāk, tāpat kā mazvērtīgākās monētas, izkausē. Līdzīgā veidā šis process atkārtojas visās pārējās 11 eirozonas valstīs.

2002.gada eiro informācijas kampaņa

Iepazīstināšana ar jauno valūtu bija viens no pašiem svarīgākajiem eiro banknošu un monētu ieviešanas sagatavošanas aspektiem. 2001. gadā eirozonas kredītiestādes, kā arī valdības iestādes, Eiropas Komisija, mazumtirdzniecība un citas ieinteresētās puses sabiedrības iepazīstināšanai ar eiro izmantoja dažādas metodes – brošūras, reklāmas televīzijā un reklāmas izdevumus, lekcijas un ceļojošās izstādes. Dažus mēnešus pirms eiro banknošu un monētu ieviešanas apgrozībā šādi informācijas pasākumi pastiprinājās.

2002. gada eiro informācijas kampaņas pasākumos iesaistījās arī ECB un eirozonas NCB, kas lielu uzmanību veltīja iedzīvotāju iepazīstināšanai ar banknošu un monētu izskatu un aizsardzības elementiem, kā arī izskaidroja naudas maiņas scenārijus. Lai informācijas pasākumi aptvertu iespējami plašāku auditoriju eirozonas valstīs, kampaņai bija četras sadaļas – partnerības programma, sabiedrisko attiecību un preses aktivitātes, plašsaziņas līdzekļu kampaņa un īpaša interneta lapa.   

Partnerības programmā varēja piedalīties gan privātā, gan valsts sektora organizācijas, t.sk. bankas, mazumtirdzniecības uzņēmumi, ceļojumu aģentūras un aviosabiedrības, kas bija ieinteresētas saviem klientiem un darbiniekiem sniegt praktisku informāciju par eiro banknotēm un monētām.

Lai eiro padarītu tuvāku eirozonas iedzīvotājiem, sadarbojoties ar attiecīgajām iestādēm katrā valstī, ECB un NCB 2002. gada eiro informācijas kampaņas sabiedrisko attiecību un preses aktivitāšu sadaļas ietvaros visu 2001. gadu rīkoja virkni konferenču eirozonas valstīs. Fotogrāfiju klāstā ir attēli no šādas konferences Helsinkos 2001. gada septembrī.

2001. gada 30. augustā, kad banknošu un monētu galīgais izskats un to pretviltošanas elementi bija darīti zināmi sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļos sākās kampaņa ar devīzi “Eiro – mūsu nauda”. Līdz tam sabiedrība tika iepazīstināta tikai ar banknošu un monētu dizaina skicēm bez drošības elementiem, lai novērstu viltošanas iespējas. No 2001. gada septembra līdz decembrim televīzija un prese 12 eirozonas valstīs reklamēja jauno naudu. Turklāt ECB un NCB eirozonas valstu iedzīvotāju vidū izplatīja vairāk nekā 200 miljonus informācijas lapiņu ar sīku eiro banknošu un monētu raksturojumu. Sabiedrības informācijas lapiņa tika pārtulkota 23 ārpus eirozonas esošu valstu valodās, kurās eiro arī tiek izmantots kā maksāšanas līdzeklis.

2002. gada eiro informācijas kampaņas laikā ar jauno naudu īpaši tika iepazīstināti kasieri, viņu instruktori un policisti, kā arī neredzīgie un vājredzīgie cilvēki. Lai ievērotu to eirozonā dzīvojošo cilvēku vajadzības, kuriem ir redzes traucējumi, un lai viņiem būtu pēc iespējas vieglāk iepazīties ar eiro, atsevišķas banknošu un monētu pazīmes (piemēram, banknošu atšķirīgie izmēri, naudas nominālvērtību norādošo ciparu lielums, 200 un 500 eiro banknošu taustāmās zīmes un monētu jostas apstrāde) tika izstrādātas sadarbībā ar Eiropas Neredzīgo cilvēku savienību.

2002. gada 1. janvāra rīta stundās eirozonas valstu iedzīvotāji sveica eiro ar lielu dedzību. Pie dažiem bankomātiem veidojās garas rindas, jo ikviens vēlējās apskatīt jaunās banknotes. Fotoizstādē šī diena dokumentēta ar attēliem no Nīderlandes pilsētas Māstrihtas, kur 1992. gadā oficiāli tika likti eiro pamati.

Anti Heinonens