Desmit soļi pretī Eiropas atbalstam

Par ES finansējumu lauksaimniecības attīstībai

Indulis Āboliņš, ZM Lauku attīstības departamenta direktora vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Eiropas Savienības Lauksaimniecības un garantiju vadības fonds ir paredzējis līdzekļus Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai 80,89 miljonus eiro, kuri tiek tērēti saskaņā ar Latvijas attīstības plānu — Vienoto programmdokumentu. Tajā mūsu prioritātes mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu lauku attīstību, samazinot sociālekonomiskās atšķirības starp laukiem un pilsētām, saglabājot daudzveidīgu lauku vidi, veicinot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un konkurētspēju. Vienotā programmdokumenta ietvaros no lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanas prioritātes tiks finansēti vairāki pasākumi:

Pirmais pasākums — Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

Tam paredzēti 25 procenti no visiem minētā Eiropas fonda līdzekļiem. Šim pasākumam Eiropas Savienība paredzējusi 20,22 miljonus eiro, un nepieciešamais līdzfinansējums no Latvijas valsts budžeta ir 17,33 miljoni eiro. Savukārt projekta iesniedzējiem jāsedz 20,22 miljoni eiro.

Šā pasākuma mērķis ir modernizēt lauksaimniecisko ražošanu, piešķirot investīcijas zemniekiem un jebkuram uzņēmumam, kurš nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Pasākuma realizēšanas sistēma ir ļoti līdzīga SAPARD programmai. Tie zemnieki, kas ir iemācījušies izstrādāt SAPARD projektus, būs spējīgi iesniegt arī šos projektus.

Otrais pasākums — Atbalsts jaunajiem zemniekiem

Tam paredzēti pieci procenti no visa Eiropas fonda finansējuma. Eiropas Savienība ir plānojusi piešķirt četrus miljonus eiro un nepieciešamais Latvijas līdzfinansējums ir 1,73 miljoni eiro. Finansējums no zemniekiem šajā gadījumā netiks prasīts.

Šis atbalsts ir domāts gados jaunu cilvēku piesaistīšanai lauksaimniecībai. Ja persona līdz 40 gadu vecumam dibina zemnieku saimniecību, tai būs tiesības saņemt atbalstu līdz 25 tūkstošiem eiro saimniekošanas sākšanai. Ņemot vērā, ka mūsu lauksaimniecībā nodarbinātie kļūst arvien gados vecāki, šā pasākuma mērķis ir piesaistīt laukiem jauno paaudzi.

Trešais pasākums — Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

Tam atvēlēts 21 procents no visa Eiropas fonda finansējuma. Šim pasākumam paredzētie līdzekļi no Eiropas Savienības ir 16,99 miljoni eiro, no Latvijas valsts budžeta nepieciešams līdzfinansējums 7,28 miljoni eiro, no privātā sektora — 24,27 miljoni eiro. Šo atbalstu varēs saņemt lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi investīcijām jaunu tehnoloģiju ieviešanai, pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai, Eiropas Savienības standartu sasniegšanai, vides prasību ievērošanai, ar šā profila saistīto uzņēmumu ēku būvniecībai u.tml.

Ceturtais pasākums — Zemes uzlabošana

Tai atvēlēti pieci procenti no visa Eiropas fonda finansējuma. Šim mērķim Eiropas Savienība paredzējusi 4,05 miljonus eiro, no Latvijas valsts budžeta nepieciešamais līdzfinansējums — 6,06 miljoni eiro. No privātā sektora finansējums valsts nozīmes objektiem nav nepieciešams. Tās būs investīcijas, kas saistītas ar valsts meliorācijas sistēmu sakārtošanu, savukārt investīcijas, kas attieksies uz privāto sektoru, būs saistītas ar zemes kaļķošanu un augšņu agroķīmisko izpēti.

Piektais pasākums — Lauku ekonomikas dažādošana

Tai atvēlēti 25 procenti no visa Eiropas fonda finansējuma. Eiropas Savienība plānojusi tai piešķirt 20,22 miljonus eiro, no Latvijas valsts budžeta nepieciešams līdzfinansējums 47 miljoni eiro, savukārt privātā sektora finansējumam jābūt 67 miljoni eiro.

Šis pasākums jau bijis iekļauts SAPARD programmā, un tas ir paredzēts lauku tūrisma attīstīšanai, tehnisko pakalpojumu sniegšanai laukos, teiksim, ražas novākšanai, zemes aršanai, sēšanai, piena savākšanai u.tml.

Šā pasākuma ietvaros ir plānots atbalstīt arī lauku amatniecību, netradicionālās lauksaimniecības nozares, piemēram, strausu, dažādu kažokzvēru, ārstniecības augu audzēšanu u.tml.

Lauku ekonomikas dažādošanas programma nepieciešama tādēļ, ka ne jau visiem lauku iedzīvotājiem būs iespēja turpināt nodarboties tieši ar lauksaimniecību. Visa Eiropas pieredze liecina, ka lauksaimniecībā nodarbināto skaits samazinās, tādēļ šiem cilvēkiem nepieciešams rast citu nodarbošanos.

Sestais pasākums — Ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstība

Tai atvēlēti 7,5 procenti no visa Eiropas fonda finansējuma. Šim pasākumam Eiropas Savienība paredzējusi 5,9 miljonus eiro, un no Latvijas valsts budžeta ir nepieciešami 7,5 miljoni eiro. Privātais sektors nefinansēs neko.

Šajā pasākumā ietilpst gan mežu atjaunošana ar augstvērtīgu koku stādāmo materiālu, gan mežu īpašnieku apvienību dibināšana un arī lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana.

Septītais pasākums — Lauku ainavas saglabāšana

Tai atvēlēti pieci procenti no visa Eiropas fonda finansējuma. Paredzētais finansējums no Eiropas Savienības ir 4,04 miljoni eiro, Latvijas valsts līdzfinansējums nepieciešams 1,3 miljoni eiro. Arī šim pasākumam privātais sektors nefinansēs neko.

Lauku ainavas saglabāšana ir pasākums, kuram līdzekļu piesaisti Latvija panāca iestāšanās Eiropas Savienībā sarunās Kopenhāgenas sammitā. Pasākums ir vērsts uz to, lai tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas aizaugušas ar krūmiem un latvāņiem, tiktu sakoptas un tajās varētu nodarboties vai nu ar lauksaimniecību, vai arī ar jebkādu citu uzņēmējdarbību.

Astotais pasākums — Vietējās kapacitātes attīstīšana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas LEADER

Tam atvēlēti 2,5 procenti no visa Eiropas fonda finansējuma. Šim pasākumam Eiropas Savienība paredzējusi 2,02 miljonus eiro, un nepieciešamajam līdzfinansējumam no Latvijas valsts budžeta jābūt 0,67 miljoni eiro, privātais finansējums nav nepieciešams.

Šī LEADER programma ir ļoti populāra Eiropā, tā izstrādāta, lai aktivizētu lauku iedzīvotājus, lai viņi tiktu apmācīti izstrādāt projektus, lai būtu kāds, kas viņus organizē un pamudina aktīvi darboties. Šo darbu veic tā sauktais līderis, kurš lauku cilvēkus saved kopā un apmāca. Rezultātā lauku iedzīvotāji paši spēj sākt projektu realizēšanu sākumā par dažiem simtiem latu, tādējādi sagatavojot sevi iesniegt projektus jau lielajām struktūrfondu programmām, kuru projekti ir daudz apjomīgāki.

Pasākums — Apmācība

Tās paredzētas par lauku uzņēmumu vadīšanu, piena un dažādas citas produkcijas kvalitātes jautājumiem, par ekonomiski dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, par darba atrašanu citās nozarēs, kā dibināt uzņēmumu citā nozarē u.tml., domātas visiem zemniekiem.

Šīm mācībām līdzekļi paredzēti atsevišķi — tie ir divi procenti no visa Eiropas fonda finansējuma. No Eiropas Savienības budžeta šim mērķim paredzēti 1,6 miljoni eiro, un tikpat liels līdzfinansējums nepieciešams arī no Latvijas valsts budžeta. Privātais sektors nefinansēs neko.

Pasākums — Konsultācijas

Finansējums plānots tieši tāds pats kā apmācībai. Lai zemnieki, kuri vēlas sagatavot projektus, varētu doties uz konsultāciju centru un viņiem no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansētu projekta sagatavošanas izmaksas. Konsultācijās zemniekiem palīdzēs izstrādāt biznesa plānu un sagatavot nepieciešamos dokumentus.

Visos šajos kursos mācības un konsultācijas būs par brīvu, no zemniekiem nedrīkstēs iekasēt nekādu maksu. Zinot zemnieku vājo aktivitāti, esmu pārliecināts, ka vietas pietiks visiem apmeklētājiem.

Ar ES Lauksaimniecības un garantiju vadības fonda līdzekļu apgūšanu situācija ir vienkāršāka, jo mums jau ir pieredze ar SAPARD programmas ieviešanu. Respektīvi, pašos pamatos šī sistēma nemainās. Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests ir gatavs administrēt šos struktūrfondus pēc Eiropas Savienības prasībām. Taču ES Lauksaimniecības fonda administrēšanas sākšana ir atkarīga no tā, kad tiks sakārtotas citu fondu administrēšanas sistēmas. Un, ja tas laikus netiks izdarīts, tad, protams, kavēsies arī ES Lauksaimniecības fonda līdzekļu izmantošana. Piemēram, ja Eiropas Savienības līdzekļus nedabūsim no ES Sociālā fonda, var gadīties, ka finansējumu nedabūsim arī savām prioritātēm, jo visu līdzekļu piešķiršanu no Eiropas Savienības struktūrfondiem regulē viens dokuments — Vienotais programmdokuments, ko nevar pa daļām apstiprināt. Ja kādā jomā Latvija nebūs gatava izpildīt visas prasības, tas kavēs saņemt līdzekļus arī pārējās jomās. Taču, protams, nedrīkst notikt tā, ka Latvija naudu nesaņem.

Turpmāk — vēl