Lai gādātu par valsts un pilsoņu tiesisko drošību

Par Latvijas atjaunotā brīvā notariāta desmit un turpmākajiem gadiem

Konferencē “Latvijas notariāts ceļā uz Eiropas Savienību”: Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks, Starptautiskās latīņu notariāta savienības viceprezidents Nikolass Stasinopuloss, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Gunārs Kūtris un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja zvērināta notāre Inga Muciņa Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pagājusī nedēļa iezīmējās ar vairākiem svinīgiem un lietišķiem pasākumiem, kas bija veltīti Latvijas atjaunotā brīvā notariāta pastāvēšanas desmitgades svinībām. Lai kopīgi atskatītos uz darbu, kas paveikts kopš Notariāta likuma spēkā stāšanās 1993. gada 1. septembrī, kā arī spriestu par šodienu un ielūkotos nākotnē, Latvijas Zvērinātu notāru padome nedēļas nogalē, 5. un 6. septembrī, Rīgā, Mazajā ģildē, rīkoja zinātnisku konferenci “Latvijas notariāts ceļā uz Eiropas Savienību”. Abu konferences dienu lietišķo gaisotni vainagoja arī saviesīgi pasākumi – piektdien Rundāles pilī notāri un viņu viesi pulcējās uz senās mūzikas ansambļa “Ludus” koncertu, bet sestdien — Valsts Mākslas muzejā uz balli.

Kas ir latīņu tipa brīvais notariāts

Šobrīd pasaulē dominē divas lielākās tiesību sistēmas: romāņu — ģermāņu (rakstīto tiesību) jeb kontinentālās Eiropas un anglosakšu jeb common law (precedentu) tiesību sistēma, kuras svarīgākie atbalsta punkti ir ASV un Lielbritānija. Kādu laiku pasaulē pazīstamajām tiesību sistēmām bija pievienojies arī visai neskaidrais apzīmējums — sociālistisko tiesību loks, kurā pēc neatkarības zaudēšanas iekļuva arī Latvija. Katrā no šīm sistēmām atšķirīga ir arī notāra loma, tādēļ padomju laikā Latvijas teritorijā, tāpat kā visā PSRS, darbojās valsts notariāts. Kad Latvijas Republika atguva neatkarību, aktuāls kļuva arī jautājums par notariāta tālāko attīstību.

Kaut arī deviņdesmito gadu sākumā pat tika nodibināta darba grupa jauna notariāta likuma izstrādei ar mērķi izveidot paralēlu valsts un privātā notariāta sistēmu, pēc tam, kad Augstākā Padome 1991. gadā nolēma atjaunot 1937. gadā pieņemtā Civillikuma spēku, likumsakarīgs solis bija arī Zemesgrāmatu likuma un Notariāta likuma spēka atjaunošana, tādējādi Latvijas civiltiesībās garantējot sistēmisku pēctecību un tiesisku saikni ar Latvijas Republikas neatkarības pirmo posmu un caur to arī ar cariskās Krievijas laika un vēl senākām tiesiskajām tradīcijām Latvijas teritorijā.

Līdz ar to Latvijā atsāka darboties šeit tradicionālais un kontinentālās Eiropas tradīcijām atbilstošais latīņu tipa brīvais notariāts, kura svarīgākais uzdevums ir preventīvā tiesvedība un sabiedriskā miera nodrošināšana, kas realizējama, notāram kā valsts pilnvarotai publiskai amatpersonai veicot divas svarīgākās funkcijas: izskaidrošanas darbu un dokumentu apliecināšanu. Kaut arī valsts notariātam deleģē publiskas funkcijas, latīņu tipa notariāta sistēmā notārs ir brīva profesija.

Kas izdarīts desmit gados

Reāli latīņu tipa brīvais notariāts Latvijas Republikā tika atjaunots 1993. gada 1. septembrī, kad stājās spēkā jaunā redakcijā izteiktais atjaunotais Notariāta likums un darbu pēc zvēresta došanas Augstākās tiesas priekšsēdētājam sāka pirmie 74 zvērināti notāri. Šobrīd Latvijā darbojas 96 zvērināti notāri un uz iecelšanu amatā gaida vēl desmit.

Vislielākie nopelni latīņu tipa brīvā notariāta atjaunošanā Latvijā un līdz ar to tiesiskās pēctecības nodrošināšanā civiltiesībās bijuši kādreizējam tieslietu ministram, šobrīd zv. advokātam Viktoram Skudram, kādreizējam Augstākās Padomes un Saeimas deputātam, šobrīd zv. advokātam Linardam Muciņam un kādreizējai Tieslietu ministrijas darbiniecei, šobrīd zv. notārei Skaidrītei Krūmiņai, kura bija arī pirmā Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja, — to, atklājot notariāta desmitgadei veltīto zinātnisko konferenci, atzina Latvijas Zvērinātu notāru padomes pašreizējā priekšsēdētāja zv. notāre Inga Muciņa.

Likumsakarīgs solis pēc brīvā notariāta atjaunošanas bija Latvijas notariāta lūgums Starptautiskajai Latīņu notariāta savienībai (UINL), kas šobrīd apvieno jau 71 valsts latīņu tipa notariātus, uzņemt arī mūsu valsts notariātu šajā organizācijā. Lūgums tika izpildīts 1995. gadā UINL 21. kongresā, un Latvija kļuva par UINL biedri, ar to pievienojoties organizācijai, kuras dalībvalstu notariāti apkalpo pusi no pasaules iedzīvotājiem.

Kaut arī pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika skaidri izvēlēts notariāta darbības veids, tā galvenie uzdevumi un arī darbības likumiskais ietvars ir mainījušies un attīstījušies.

Tā, deviņdesmito gadu otrajā pusē notāru galvenais darbs saistījās ar valstī notiekošās zemes reformas un denacionalizācijas procesu, turpretī saskaņā ar Notariāta likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī, no vispārējo tiesu jurisdikcijas tika izņemta un notāru kompetencē nodota arī mantojuma lietu kārtošana. Šie likuma grozījumi paredz arī stingrāku notāra darba reglamentāciju un lielāku notāra atbildību, aizliedz notāra un klienta vienošanos par atlīdzību un nosaka vienotas juridiskās palīdzības cenas, kā arī lielāku uzsvaru liek uz notariālu aktu, izslēdzot uzrādījuma kārtībā apstiprinātu notariālu aktu. Ar šiem grozījumiem, kā uzsvēra I. Muciņa, tika panākta pilnīga Latvijas notariāta atbilstība latīņu brīvā notariāta principiem.

Jaunu pavērsienu Latvijas notariāta attīstībā nesa nākamie Notariāta likuma grozījumi, kurus Saeima pieņēma šī gada 12. jūnijā. Tos, pēc I. Muciņas domām, izraisīja pārpratums, kas radās nepietiekama izskaidrošanas darba dēļ. Šie grozījumi, kas raisīja plašu domu apmaiņu Latvijas sabiedrībā, atcēla vienu no latīņu notariāta galvenajām iezīmēm – valsts noteiktu notāru skaita ierobežojumu jeb numerus clausus principu. Kaut arī šie likuma grozījumi nekādu iespaidu uz Latvijas notariāta darbu pagaidām vēl nav atstājuši, šim Latvijas likumdevēja lēmumam tika veltīti arī vairāki zinātniskās konferences referāti un ārvalstu notāru replikas.

Kāda būs Latvijas notariāta nākotne

Ieklausoties konferencē vairākkārt paustajās bažās par Latvijas notariāta attīstību apdraudošo likumdevēja lēmumu atcelt numerus clausus principu, pasākuma dalībnieki sprieda arī par Latvijas notariāta uzdevumiem jaunajos apstākļos – pēc valsts gaidāmās pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Apliecinot, ka notāri noteikti atbalsta Latvijas dalību ES, I. Muciņa atzina, ka šis notikums ietekmēs arī notariāta darbu – būs jāapgūst Eiropas tiesības, vēl vairāk jāievieš Eiropas darba kultūra, jāpievēršas modernām tehnoloģijām, piemēram, elektronisko reģistru izveidei un izmantošanai. Vienlaikus viņa uzsvēra arī nepieciešamību tiekties uz ES pastāvošās tiesiski drošās un sociāli stabilās sabiedrības izveidi arī Latvijā, kur liela loma ir arī notāriem un viņu veiktajam objektīvās izskaidrošanas un preventīvās tiesvedības darbam.

Par notariāta attīstību un stabilitāti, uzstājoties konferencē, runāja arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Gunārs Kūtris. Viņš uzsvēra sakarību starp notariāta darbību un sabiedrības uzticību tam – ja notariāta sistēma kļūst nedroša, tad zūd arī sabiedrības uzticība tai. Savukārt sabiedrības uzticība ir galvenais notariāta darba pamats. No otras puses, jebkurai sistēmai ir jāattīstās, tā nedrīkst ieslīgt rutīnā, — tādēļ G. Kūtris aicināja notārus pozitīvi uztvert pārmaiņu ierosinājumus no malas un meklēt tajos jaunu ideju ierosinājumus.

Arī Nikolass Stasinopuloss, UINL viceprezidents, sveicot Latvijas notariātu desmitgadē, aicināja gan izvērtēt padarīto, gan raudzīties nākotnē. Viņš rosināja Latvijas notariātu jau tagad sākt risināt jautājumu par uzņemšanu Eiropas notariāta konferencē (ENK) – organizācijā, kas apvieno latīņu tipa notariātus desmit ES valstīs, — un izteica cerību, ka jau nākamgad, kad šajā organizācijā prezidējošā valsts būs Grieķija un Nikolass Stasinopuloss pildīs priekšsēdētāja amatu, viņš varēs uzņemt Latvijas notariātu par ENK īsteno locekli.

Tomēr Nikolass Stasinopuloss izteica arī bažas par Latvijas notariāta attīstības iespējām apstākļos, kad likumā ir atcelts numerus clausus princips. Viņš aicināja Latvijas likumdevēju nepieļaut situāciju, kad notāru skaits palielinās patvaļīgā, nekontrolējamā kārtā, un atjaunot kārtību, kad valsts ar likumu nosaka skaidrus un noteiktus kritērijus notāru skaita un prakses vietu izvietojuma regulēšanai valstī – šādu normu uzdevums ir gan notariāta funkcionēšanas, gan notāra pakalpojumu pieejamības nodrošināšana.

Lai veidotu kopīgu drošu juridisko telpu

Notāru darbības svarīgākais uzdevums ir juridiskā drošība – tā nepieciešama gan valstij, gan sabiedrībai. Tā ir ļoti būtiska arī ES kopīgajā telpā, kur tādējādi tiek veicināta kopīgā tirgus attīstība un investīciju plūsma, savā runā uzsvēra UINL ES lietu komisārs Žans Pols Dekors. Taču juridisko drošību var garantēt tikai stabils notariāts, kuram, darbojoties latīņu notariāta sistēmā, principiāli svarīgs ir numerus clausus princips, ar kuru valsts nepieļauj situāciju, kad jebkurš jurists jebkurā vietā nekontrolēti sāk pildīt notāra amatu. Tādēļ arī Ž.P.Dekors aicināja Latvijas likumdevēju pārdomāt lēmumu atteikties no numerus clausus principa Notariāta likumā. Lai veidotu drošu starptautisko tiesisko vidi, visiem notariālajiem aktiem ir jābūt ar vienādām juridiskām īpašībām, taču to var garantēt skaidra un noteikta notariāta sistēma, atzina runātājs.

Līdzīgas atziņas – par dažādu valstu starptautisko sadarbību kā veidu, kādā sekmēt drošu tiesisko vidi gan reģionālā, gan plašākā mērogā, — pauda arī citi Latvijas notariāta desmitgadei veltītās konferences dalībnieki. Viņu vidū bija daudzi citvalstu notariātu vadītāji – Vācijas notāru biedrības prezidents Dr. Cimermans, Spānijas notāru kameras prezidents Huans Bolass Alfonso, Pēterburgas notāru palātas prezidente Marija Sazonova, Ukrainas notāru palātas prezidents Volodimirs Černišs, Šveices notāru kameras prezidents Bernhards Burkards un citi.

Savukārt konferences referāti tika veltīti gan notariāta attīstībai un vēsturei pasaulē un Latvijā, gan notariāta darbības pašreizējām problēmām. Referentu vidū bija Latvijas notariāta un akadēmisko aprindu pārstāvji, kā arī ārvalstu notariāta autoritātes. Daļu no zinātniskajā konferencē nolasītajiem referātiem varēs lasīt “LV” pielikumā “Jurista Vārds” (skat. jau vakardienas, 9.09.2003., — laidienu — “JV” Nr.32 (290)).

Dina Gailīte, “LV” tieslietu redaktore