Lai laukiem atvērtos Eiropas naudas avots
Zemkopības ministrs Atis Slakteris
Otrdien, 6.jūnijā, zemkopības ministrs Atis Slakteris Briselē tikās ar ES lauksaimniecības komisāru Franci Fišleru un piedalījās Eiropas Komisijas organizētajā seminārā par ES programmas SAPARD ātrāku īstenošanu.
Šī tikšanās bija īpaši nozīmīga. Tās mērķis — veicināt pirmstrukturālā fonda SAPARD līdzekļu piešķiršanu vēl šajā gadā, kā arī to efektīvu izmantošanu. Seminārā piedalījās visu ES kandidātvalstu lauksaimniecības ministri.
Paredzēto ES finansējumu vēl nav saņēmusi neviena no kandidātvalstīm. Tas kavējās tieši ES dēļ, jo līdz šim nebija skaidri ES strukturālā fonda finansiālie nosacījumi. Otrdien tie kļuva zināmi. Saskaņā ar noteikumiem SAPARD programmas vadība, kā arī kontrole notiks decentralizēti. A.Slakteris piebilda, ka, iespējams, šis seminārs Briselē organizēts ar nolūku nedaudz nomierināt lauksaimniekus par neziņu, kas saistīta ar līdzekļu saņemšanu. Tas arī izdevās.
Pēc iepazīstināšanas ar izstrādāto dokumentu F.Fišlers paziņoja, ka turpmāk aktīvi jādarbojas pašām kandidātvalstīm, tām nav paredzētas nekādas atlaides šajā jomā. Prasības būs tieši tādas, kādas tās ir ES dalībvalstīm lauku atbalsta un strukturālo fondu apsaimniekošanā.
Tagad Latvijai līdz 15.jūnijam jāiesniedz ES koriģēts Lauku attīstības plāns. To vērtēs ES dalībvalstis un tas varētu notikt jūlijā. Līdz jūnija vidum Zemkopības ministrijas speciālisti Lauku attīstības plānā veiks izmaiņas, kuras pieprasījusi EK. Iepriekš Latvijas iesniegto Lauku attīstības plānu analizēja vairākas ES institūcijas. Daži no izteiktajiem atzinumiem ir būtiski, daži — mazāk svarīgi. Piemēram, EK nav akceptējusi visu Latvijas izvirzīto lauksaimniecības nozaru atbalstu.
Svarīgs un sarežģīts darbs būs Lauku atbalsta dienesta akreditācija. Tā jāveic arī rajonu līmenī. A.Slakteris izteica cerību, ka šīs institūcijas akreditācija, iespējams, notiks septembrī. Pēc tam paredzēta finansu līguma noslēgšana starp kandidātvalstīm un ES.
Vairāki kandidātvalstu lauksaimniecības ministri interesējās, vai SAPARD finansējumu saņems zemnieku saimniecības un pārstrādes uzņēmumi, kuri jau uzsākuši projektu īstenošanu. Diemžēl ne, jo tikai pēc EK nosacījumu izpildes var cerēt uz naudu. Protams, ir daudzsološa ieguldīto līdzekļu atmaksa 50 procentu apmērā, taču tos varēs saņemt pēc pabeigta darba.
F.Fišlers apgalvoja: — Ja kandidātvalstis spēs izpildīt prasīto, tad ir cerības jau šī gada beigās saņemt finansējumu. A.Slakteris gan atzīst, ka tas nebūs viegli, lai gan Latvija ir viena no tām valstīm, kura ir vislabāk sagatavojusies šim procesam. Savukārt ES lauksaimniecības komisārs pauda viedokli, ka ES kandidātvalstīm nebūs problēmu līdzekļu saņemšanā. SAPARD finansējums ir akceptēts ES budžetā. Paredzētās finanses varēs izmantot turpmākajos divos gados.
A.Slakteris atzīst, ka ES maksājumi būs liels ieguldījums, jo SAPARD mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības un lauku vides veidošana. Izstrādātajā Lauku attīstības plānā akcentēta ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība, integrēta lauku attīstība un vides uzlabošana. SAPARD programmas ietvaros paredzēts arī ievērojams ieguldījums lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijā. SAPARD programma paredzēta līdz 2006.gadam. Šajā laikā Latvijai būs iespēja saņemt no ES kopumā ap 92 miljoniem latu.
Zemkopības ministrs sacīja, ka par šo līdzekļu saņemšanu nav atbildīga tikai Zemkopības ministrija vien. Daudz kas būs atkarīgs no vairāku citu valsts institūciju aktivitātēm un ieinteresētības.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks piebilda, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas ļoti radikāli veic nepieciešamos procesus, lai saņemtu ES pirmstrukturālā fonda SAPARD līdzekļus. Faktiski no jauna tika radīta institūcija, kas nodarbosies ar programmas administrēšanu. Tajā pašā laikā, piemēram, Ungārijā šis process notiek iepriekšējās struktūras ietvaros. Tas rada ne mazums problēmu.
— Politiski esam gājuši pareizā virzienā,— teica A.Slakteris. Brisele jau strikti nenosaka, kādai, piemēram, ir jābūt šai maksājumu aģentūrai. Svarīgi izpildīt izvirzītās prasības. Mūsu ceļš ir pareizs. Galvenais, lai pietiktu spēka, izturības, un... naudas.
Dagnija Muceniece
— "Latvijas Vēstnesim"