Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Es apsveicu jūs visus ar rudens sesijas iesākumu!

Sākam izskatīt Saeimas 4.septembra sēdes darba kārtību.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu — lūgt izslēgt no šā gada 4.septembra Saeimas sēdes darba kārtības 68.jautājumu — likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības jautājums izslēgts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dalbiņš ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vēlos runāt par šo likumprojektu, ko ir sagatavojis Ministru kabinets, un ar šo arī ir saistīti nākošie divi — par grozījumiem Nacionālās drošības likumā un par grozījumiem Satversmes aizsardzības biroja likumā.

Faktiski šeit nenākas runāt par to, ka izpildvarai tiek deleģētas tiesības vadīt valsts drošības iestādes. Šeit ir runa par to, šinī grozījumā, ka šī vadīšana un pārvaldīšana nonāk tieši izpildvaras pirmā cilvēka rokās — premjerministra rokās. Un faktiski manā uztverē tas nav normāli, ka netiek izmantotas šīs izpildvaras struktūras, lai pārvaldītu šīs iestādes, bet nonāk… viena persona pieņem lēmumus šo iestāžu vadīšanai un regulēšanai.

Negatīvie piemēri šinī gadījumā nav jāmeklē tālu. Mēs ļoti labi jau paši praksē esam pārliecinājušies, ka valdības vadītājs vakarā saka — krimināllieta būs, no rīta — šī krimināllieta tiek ierosināta. Un jāsaka tā, ka šāda prakse neveicina demokrātijas attīstību šinī gadījumā un neveicina arī izpildvaras piedalīšanos šo iestāžu vadīšanā. Ko nozīmē viena cilvēka rokās koncentrēt iespēju vadīt valsts drošības iestādes? Neuzskatu to par pareizu.

Un šāda sajūta droši vien bija arī tam ārzemju KNAB priekšsēdētāja kandidātam, kurš atteicās, sajūtot šādas vēsmas šeit, Latvijas pusē. Uzskatu, ka šeit šis projekts ir nepareizs ar to, ka vara tiek nodota, šinī gadījumā komandējošā vara tiek nodota viena cilvēka rokās, un aicinu balsot pret šo likumprojektu un arī pret pārējiem diviem — Nacionālās drošības likuma grozījumiem un grozījumiem Satversmes aizsardzības biroja likumā.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 22, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 22, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 21, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1954.gada 14.maija Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un 1954.gada 14.maija protokolu par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 13, neviens... Par — 75, pret — 13, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! “Jaunā laika” valdības pieņemtie un iecerētie lēmumi, tajā skaitā arī šis iecerētais likuma grozījums, ierobežo sabiedrības aktivitātes, ierobežo sabiedrības iespējas izpausties, īpaši kultūras jomā, īpaši sporta jomā. Šis konkrētais lēmums ierobežo pat ministra, konkrēti — finanšu ministra — lemtspēju, salīdzinot ar iepriekšējām likuma normām, un faktiski kārtējo reizi ved uz policejisku valsti, kur visu noteiks Ministru prezidents.

Es regulāri, tāpat kā mani frakcijas kolēģi, mēs tiekamies ar kultūras un sporta darbiniekiem, tāpat mēs visi lasām viņu izteikumus presē, izteikumus Kultūrkapitāla fonda finansēšanas sakarā, izteikumus sporta finansēšanas sakarā. Un faktiski es neesmu dzirdējis nevienu, kam šīs “Jaunā laika” veiktās izmaiņas patiktu. Visi pret tām vērsās ārkārtīgi negatīvi, jo visas šīs izmaiņas ved uz centralizāciju, uz sabiedrības aktivitāšu ierobežošanu. Lai tā nebūtu tikai tāda retorika, es jums nocitēšu, ko saka Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomiteja, Latvijas Sporta federāciju padomes valdes aicinājums jaunajai valdībai.

Es citēšu tikai dažas lietas: “Latvijas Olimpiskā komiteja un Sporta federāciju padomes valde izsaka satraukumu par valsts politikas maiņu sporta attīstības jautājumu risināšanā. Valsts sporta finansēšanas sistēma tiek sagrauta.” Es atkārtoju: tiek sagrauta! Nenotiek varas un sabiedrības dialogs par sportu. Ko saka Olimpiskās komitejas prezidents tikšanās laikā?

“Kopš neatkarīgas Latvijas atjaunošanas pirmo reizi tiek samazināti līdzekļi sporta finansēšanai. Sarūk sporta sponsorēšanas iespējas.” Tas attiecas tieši uz šodien iecerēto likumprojektu. Taču valdība neiesaka veidus, kā kompensēt šos līdzekļus. Nav dialoga starp valdību un sabiedrību. Tādēļ var tikt zaudētas tās aktivitātes, kas pēdējos gados iedzīvinātas sportā.

Ko saka LOK ģenerālsekretārs? “Mēs it kā runājam ar gleznu, savas domas izsakām, bet atbildi nesaņemam.” Labi.

Ko saka Zaļo un zemnieku savienības redzams politiķis Rāviņa kungs? Lai nebūtu te pārmetumu, ka te ir kaut kādas politiskas spēles. Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis Andris Rāviņš — Jelgavas mērs, pazīstams Zaļo un zemnieku savienības politiķis — saka, ka viņš nezina, ko darīt, kā samazināt finansējumu un turpmāk veidot sporta dzīvi. Ko darīs pašvaldības?

Līdzšinējā kārtība, finansēšanas kārtība, taču paredzēja stingru pieeju finansēšanai, un nevarēja finansēt valsts uzņēmums sportu, kultūru, zinātni un citas aktivitātes, kā ienāk prātā. Nevarēja! Finanšu ministrs katrā konkrētā gadījumā deva atļauju. Jūs ar šo lēmumu faktiski pasakāt, ka finanšu ministrs — valstij nekam nelietderīgs, ka no viņa nedrīkst būt atkarīgas šādas lietas.

Ko jūs teiksiet? Jūs acīmredzot teiksie: jā, ziniet, tas sit pa trūcīgo ļaužu kabatu, ka valsts uzņēmumi sponsorēs naudu pa labi, pa kreisi, ka nedrīkst ļaut vairāk kā 5000 latu gadā finansēt. Bet vēlreiz es atkārtoju: līdz šim taču kārtība paredzēja, ka finanšu ministrs varēja aizliegt šādas sponsorēšanas. Kas ir 5000 lati? Par 5000 latiem nevar valsts izlase aizbraukt uz vienu draudzības turnīru, lai sagatavotos čempionātam.

Vēlreiz es atkārtoju: visi pēdējie “Jaunā laika” iecerētie un jau īstenotie lēmumi ierobežo sabiedrības aktivitātes, ierobežo iespējas nodarboties ar sportu. Varbūt jūs te nāksiet un teiksiet atkal: “Mēs visu kompensēsim no budžeta.” Mīļie cilvēki! Mīļie kolēģi! Vai tad mēs neatceramies tos skaistos vārdus, ko, pagājušogad apspriežot budžetu, šeit no tribīnes deklarēja. Tad, kad atņēma vairāk nekā 700 000 latu sporta spēļu komandām, Sporta spēļu federācijām, ko bija iecerēts finansēt ar Sporta spēļu fonda starpniecību. Atgriezīsim visu no budžeta...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. Mēs visu no budžeta jums atgriezīsim. No apmēram 700 000, ko mēs varējām piešķirt sportam, tika atgriezta caur budžetu nepilna puse. Kaut ko izdīca Basketbola federācija, acīmredzot tāpēc, ka Basketbola federācijas ģenerālsekretārs bija Repši sponsorējis pirms vēlēšanām, kaut ko izdīca hokejisti, jo mūsu fani to nebūtu pieļāvuši galīgi, bet pārējās federācijas palika ar pigu. Diemžēl tā ir realitāte.

Tā ka nobeigumā es gribu teikt, ka Tautas partija neatbalstīs un nevar atbalstīt vēlēšanos apcirpt iespējas… sabiedrības iespējas nodarboties ar sportu, īstenot kultūras aktivitātes un citas aktivitātes.

Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazliet Dzintars Ābiķis… gribu viņu apsveikt šodien vārda dienā, novirzījies no temata, bet, ja mēs runājam par sportu, tas jau bija tieši viņš, kura vadībā Sporta apakškomisija iesniedza priekšlikumu, lai atbalstītu basketbolistus, un tāpēc arī valdība piešķīra šo papildus gandrīz pusmiljonu naudas, 130 000 basketbolistiem, un tāpēc viņi ir izgājuši pilnu sagatavošanas posmu un, es ceru, veiksmīgi nostartēs Eiropas čempionātā, kas rīt sākas Norčepingā, un 172 000 tika papildus piešķirts hokejam. Bez tam arī vairāk nekā 100 000 citām vajadzībām. Papildus, kā jūs ziniet, no 1.septembra sporta skolotāji un treneri saņem 15 latus mēnesī vairāk, un tā brēka, kas ir sacelta, es nezinu, vai speciāli, vai kaut kādu citu apstākļu dēļ, ir diezgan nepareiza, jo sports, kā jūs redziet, nav cietis un atbalsts sportam ir un, es domāju, arī turpmāk būs. Jo par to spriež Dzintara Ābiķa vadībā arī Sporta apakškomisija, un es ceru, ka mēs arī turpmāk spēsim kopīgi sadarboties, lai sportu atbalstītu.

Bet ģenerālsekretārs, LOK ģenerālsekretārs Rubļevskis, šajā savā rakstā, ja viņš nevar atrast dialogu ar valdību..., viņš pats tur ir izteicies, ka mums ir jāizsaka neuzticība Šadurskim, jāizsaka neuzticība valdībai, ka tā neatbalsta sportu. (Starpsaucieni no zāles.) Ja nevar atrast dialogu, tad ir jāprasa atbildība nevis Šadurskim un citiem un valdībai, bet ir jāiet pie galvenā sporta vadītāja valstī, kas ir Fogeļa kungs. Viņam ir jāatbild par šiem jautājumiem, jo divpadsmit gados valstī ir bijuši četri sporta kongresi, un visi šie lēmumi, izņemot to, ka ir beidzot ar lielām pūlēm pieņemts Sporta likums, pārējie šie lēmumi nav izpildīti. Jāsāk ir ar to, bet nevis jārunā, ka sports netiek atbalstīts no valdības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Es gribētu jums atgādināt, ka jārunā “par” vai “pret” likumprojekta nodošanu komisijai, nevis jāpiedalās debatēs.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 36, atturas — 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību katastrofu, dabas stihiju un citu ārkārtēju situāciju novēršanā, kā arī to seku likvidēšanā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izlasot likuma anotāciju un paskaidrojumu par likumu, it kā sirds ir mierīga, izlasu, un gandrīz vajadzīgas tehniskas lietas. Bet, kad izlasa likumu, tad pati būtiskākā lieta, kas ir likumā, kas nav minēta ne paskaidrojuma rakstā, ne ar vienu vārdu, ir veselības budžeta, speciālā veselības budžeta likvidēšana. 26. likumprojekta pants. Izlasiet paskaidrojumu. Tā ir būtiska, tā ir pati svarīgākā šī likuma lieta. Šeit tā nav minēta. Un tad ir jautājums — kādi ir īstie iemesli, kādas ir sekas šim lēmumam?

Speciālajam budžetam ir plusi un mīnusi. Iemesls, kāpēc visi vēlas saglabāt speciālo budžetu, ir tas, ka speciālā budžeta gada beigu atlikums pāriet uz nākamo gadu. Gada beigās atlikums veido nākamā gada ieņēmumus, un finanšu ministrs var dot atļauju jebkurā brīdī šo naudu izmantot bez budžeta grozījumiem tanī brīdī. Pēc tam ir jāseko grozījumiem.

Bet situācija ir kāda? Speciālā budžetā naudu var iztērēt tik, cik naudas ir ienācis. Naudu nevar pārskaitīt avansā, teiksim, cerot, ka šī summa ienāks. Gada beigās saistībā ar sociālo un iedzīvotāju ienākumu nodokli katru gadu veidojas situācija, ka burtiski pēdējās gada stundās ienāk miljoniem latu — vidēji no divarpus līdz četrarpus miljoni pēdējā dienā —, tāpēc ka uzņēmumi izmaksā vai nu prēmijas, vai vēl kaut ko citu, lai iekļautu attaisnotajos izdevumos. Kam ir līdzekļi, veic maksājumus pēdējā brīdī, un šī nauda caur bankām nonāk Valsts kases kontā. Principā nav iespējams — un tas ir katru gadu bijis — šo naudu pārskaitīt un izmantot.

Līdz ar to kāda veidosies šobrīd situācija, un par ko jūs īstenībā šobrīd nobalsosiet? Tas, ka jums ir likts balsot un ka jūs, kā saka, šeit ir nedomāsiet, nospiedīsiet podziņu, tas man ir skaidrs. Tikai lai jūs pēc tam neteiktu, ka “mēs nezinājām, ko mēs darām”! Kantānes kundze, mēs nezinājām, mēs gribējām labu, bet nesanāca!

Tāpēc es jums izstāstīšu, par ko jūs šodien nospiedīsiet podziņu, un lai jums pēc tam, kad nāksies par to atbildēt, nevajadzētu teikt: “Nē, es to nezināju!”

Situācija būs sekojoša. Ar 1.janvāri speciālais budžets ir likvidēts, tātad izdevumi no šī speciālā budžeta nav iespējami. Gada pēdējā dienā šajā speciālajā budžetā vai Valsts kases sadales kontā varbūt pat nepaspēs pārskaitīt, jo pēdējā elektroniskā klīringošana Valsts kasē notiek četros vakarā 31. datumā. 31. šogad ir trešdiena. Tātad ienāk nauda četros vakarā. Praktiski nav iespējams pat tehniski to pārskaitīt uz speciālo budžetu. Un šie divarpus miljoni, varbūt pat vairāk, šī summa tiks atņemta veselībai. Jūs šodien balsojat, nododot šo likumprojektu komisijām, par ne mazāk kā divarpus miljonu atņemšanu veselības budžetam. Un tā ir realitāte, un es aicinātu apzināties.

Es saprotu, ka šīs lietas ir pietiekami komplicētas un sarežģītas. Taču es jums varu apgalvot, ka pēc pašreizējās redakcijas tieši tā arī būs: veselībai jūs šodien nospiežat podziņu par divarpus miljonu latu atņemšanu. Aicinu jūs to nedarīt!

Sēdes vadītāja. “Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 19, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par ikgadējo finanšu līgumu 2003.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, neviens deputāts nav balsojis “pret”. Atturas — 13 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cilvēks pamatā ir motivēta būtne. Principā lēmumus pieņem kaut kādas pārliecības, kaut kādu motīvu dēļ. Nemotivētu rīcību atļaujas cilvēki, kuriem varbūt ir kaut kādas medicīniskās diagnozes. Varbūt es, piemēram, arī visus premjera lēmumus nesaprotu, bet varbūt tā ir mana problēma. Es vienkārši neizprotu viņa dziļo domu, bet tas lai nu paliek. Kas šobrīd tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts radikāli mainīt Rīgas ostas pārvaldes modeli un pāriet pilnīgā, pārņemt pilnīgā valsts kontrolē. Pasaulē ir pieņemti pamatā trīs ostu pārvaldes modeļi: ir valsts, pašvaldības un ir jauktais. Latvijā līdz šim bija jauktais modelis, kur līdzsvarā bija valsts un pašvaldība. Un šāds modelis ir lielākajās konkurētspējīgākajās Latvijas ostās. Un Eiropā pašas lielākās ostas ir pat pilnīgā pašvaldības kontrolē. Tā tas ir pašās lielākās Eiropas ostās. Un tāpēc motivēta un nemotivēta rīcība... Es izlasīju Ministru kabineta motivāciju! Pirmkārt es zinu, kā šis likumprojekts parādījās. Šo projektu neizstrādāja neviena ministrija, to izstrādāja Ministru prezidenta birojs. Arī paraksti visur ir Ministru prezidenta. Tas parādījās ļoti negaidīti, nevienam nezinot, nesaskaņojot un tā tālāk. Tagad lasām motivāciju. Pirmā motivācija: Rīgas ostā, redz, netiek kādi pārbaudīti. Es tikko lasīju Valsts kontroles slēdzienu, tur viss esot kārtībā, pat ar šo galvojumu prāmim. Kura iestāde, kad nav tikusi? Tādas informācijas nav. Ostas pārvaldes lēmumi rada zaudējumus valstij. Nosauciet vienu santīmu, kur ir radīti. Izlasiet šī gada budžetu! Galvojumos, kas ir nedroši, ir četri Ventspils ostas galvojumi. Parādiet man vienu santīmu, kur ir radies šobrīd vai kur tuvākajā laikā draud rasties draudējums budžetam. Vienu santīmu parādiet! Nav! Nav šī motīva. Tātad, ja būtu šīs te finanšu saistības, tad Ventspils osta būtu pirmā! Budžetā četri galvojumi, kur šogad var nākties maksāt nodokļus maksātājiem.

3.punkts, ka neesot iekļaujams pašreizējā likumā par valsts pārvaldes modeli. Bet tad, kungi mīļie, tad Rīgu un Ventspili kopā, jo abiem ir pilnīgi vienāds modelis. Ja tiek lietots motīvs, ka to pārvaldes forma neiekļaujas pašreizējā likumā “Par valsts pārvaldi”, bet Ventspilij un Rīgai ir pilnīgi vienāds. Kāpēc Rīgā tiek pāriets uz valsts kontroli? Un arī tas arguments, ka Tallinā ir valsts kontrole, neatbilst īstenībai, jo lielākajās ostās ir tieši otrādi — jauktais vai pamatā ir pašvaldību modelis. Vēl Rīgas osta. Paskatieties dinamiku! Kas ir statistikā? Piemēram, atveriet internetā mājaslapu. Rīgas osta ir vienīgā Latvijas lielā osta, kas pēdējos piecos, septiņos gados dod pieaugumu ne mazāk kā 20% gadā. Rīgas ostas finanšu situācija, salīdzinot ar valsts budžetu vai, teiksim, Ventspils ostas situāciju, ir vienkārši spīdoša. Paskatieties viņu apgrozījumu un saistības! Nav nekādu problēmu! Tātad šeit es motivāciju neatrodu. Bet nu, es tā negribētu pieļauties, ka labi, tur viens cilvēks varētu būt kaut kā nemotivēts, bet kādi tad ir īstie motīvi? Es izvirzīšu vienu versiju, varbūt ka ir arī vēl citas. Paskatieties “Jaunā laika” sponsorus! Paskatieties Repšes sponsorus! Saskaitiet, cik cilvēkiem ir tiešas intereses Rīgas brīvostā! Un tā ir mana versija, ka šis jautājums būtu jāpārbauda KNAB. Šai versijai ir pamats pastāvēt. Es uzskatu, ka šeit ir iespējams un ir pamats uzskatīt, ka notiek tieša politiska korupcija vai tiešs valsts nozagšanas mēģinājums. Protams, tā ir tikai versija. Piedāvājiet citu, bet šo versiju es lūgtu KNAB pārbaudīt!

Sēdes vadītāja. “Par” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 41, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 41, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Pietkevičs. Lūdzu!

M.Pietkevičs (TP). Cienījamie kolēģi! Katras valsts un tajā skaitā arī Latvijas pilsoņa viens no svētākajiem pienākumiem ir likumā noteiktajā kārtībā pildīt obligāto militāro dienestu valstī. Latvija tajā skaitā nav izņēmums, un es domāju, ka šādā veidā arī mēs, Latvijas pilsoņi, atšķiramies no nepilsoņiem un citiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuriem tas nav un nevar būt nekāds pienākums.

Tas nozīmē, ka būtībā nav pieļaujami pēc iespējas nekādi izņēmumi no šīs kārtības, ka katram pilsonim ir jāpilda Obligātā militārā dienesta likums. Obligātais militārais dienests būs jāpilda. Visi šie izņēmumi ir ierakstīti likumā. To nav pārāk daudz, tie ir izsmeļoši.

Šeit mēs redzam kārtējo mēģinājumu, ka likumā tiek veikti grozījumi principā, es teiktu, vienam konkrētam cilvēkam. Šajā gadījumā es domāju “Jaunā laika” deputātu Edgaru Jaunupu. Pavisam nesen jau mēs redzējām viņa mēģinājumu panākt sev kaut kādas priekšrocības sakarā ar studiju maksas samaksu vai tādām lietām, tagad mēs redzam mēģinājumu izdarīt grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā speciāli vienam cilvēkam, lai viņam nebūtu jādodas pildīt šis svētais pilsoņa pienākums.

Jā, es domāju, ka mums patiešām ir kauns. Tas tiešām ir kauns. Un katram jaunam cilvēkam, mums visiem ir jādodas pildīt šis svētākais pilsoņa pienākums, un es domāju ... es uzskatu, ka tā arī domā visi Latvijas cilvēki, ka nav pieļaujama šāda papildu izņēmuma radīšana un ievietošana Obligātā militārā dienesta likumā, kas noteiktu, ka būtībā vienam vai varbūt diviem Saeimas deputātiem un uz pirkstiem skaitāmiem pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputātiem uz viņu pilnvaru termiņa laiku būtu iespējams nepildīt šo pienākumu.

Es lūgtu kolēģus atbalstīt mūsu frakcijas viedokli un balsot pret šādu papildu izņēmumu radīšanu un ievietošanu likumā, kas būtībā šoreiz ir vērsti uz pirkstiem skaitāmiem cilvēkiem.

Sēdes vadītāja. “Par” neviens pieteicies runāt nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 19, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par preču robežkontroļu saskaņošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par speciālām stabilitātes prasībām ro–ro tipa pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp (uz, no) noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā (Stokholmas līgums, 1996)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komercķīlas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu noteikti balsot “par” šo likumu un arī nākamo likumprojektu. Man ir tiešām gandarījums, ka Juridiskā komisija ātri un konstruktīvi šo jautājumu izskatīja vienā no savām augusta sēdēm. Vienīgais, man ir žēl, ka mēs to neizdarījām maijā un varbūt kādu nevajadzīgu ambīciju dēļ noraidījām tos priekšlikumus, kas tika izteikti no Pirmās partijas puses par darba laika pagarināšanu vēlēšanu komisijām, kas pašlaik tiek izdarīts ar šiem likuma grozījumiem.

Es ceru, ka turpmāk mēs šādus jautājumus risināsim konstruktīvi, nevis pēdējā brīdī tieši pirms viena vai otra notikuma.

Aicinu atbalstīt šo un nākamo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Grīnblata, Straumes, Tabūna, Dobeļa un Seiles iesniegto likumprojektu “Likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Pret likumprojekta nodošanu komisijām pieteicies runāt deputāts Ēriks Zunda. Lūdzu!

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nav šaubu, ka Rīga kā pašvaldība ir viena no lielākajām un tās iedzīvotāju skaits simtkārtīgi pārsniedz vidējos Latvijas pašvaldību iedzīvotāju mērogus. Un Rīga arī ir Latvijas galvaspilsēta. Tāpēc ir pamatoti, ka procedūras ziņā un arī institūciju veidojuma ziņā Rīga kā pašvaldība varētu atšķirties no pārējām Latvijas pašvaldībām.

Tāpēc idejas līmenī — idejas līmenī, kolēģi, — es domāju, ka jautājums par to, ka Rīgai būtu nepieciešams atsevišķs likums, būtu pamatots, bet tā, kā tiek piedāvāts realizēt šo ideju ar šo likumprojektu, man liekas, ka tas rada varas haosu valstī, valsts pārvaldē un pašvaldību pārvaldē ieskaitot. Tātad likumprojektā ir noteikts, ka domei ir tādas pašas tiesības kā ministrijai un domes priekšsēdētājs ir Ministru kabineta loceklis. Ar to tiek pateikts, ka pašvaldības vara tiek sapludināta ar valsts centrālo varu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ar to tiek ierobežotas Ministru prezidenta un Saeimas tiesības, jo Ministru prezidents ir tas, kas nominē ministru kandidatūras viņa veidojamā valdībā, un Saeima ir tā, kas dod uzticību Ministru kabinetam. Tātad uz vienu no Ministru kabineta locekļiem šī procedūra neattiecas, un par šādu apjomu tiek samazinātas Saeimas un Ministru prezidenta pilnvaras.

Nākošais. Ar šo piedāvājumu tiek sajaukts parasts pārvaldes princips, tas ir, nozaru pārvaldes princips tiek sajaukts ar teritoriālo pārvaldes principu, jo Ministru kabinets strādā pēc izteikta nozaru pārvaldes principa, jo katra ministrija ir atbildīga par noteiktu nozari visā Latvijas teritorijā. Savukārt pašvaldības atbildība ir savā teritorijā par daudziem būtiskiem jautājumiem, bet neiet ārpus savas teritorijas.

Ar šo priekšlikumu... ar šo likumprojektu tiek pārkāpts arī Eiropas Vietējo pašvaldību hartas nosacījums, kas nosaka, ka pašvaldības (es citēju) “uz savu atbildību”, tas nozīmē — patstāvīgi risina jautājumus, to, kas viņu kompetencē, nesaskaņojot ar Ministru kabinetu, nesaskaņojot ar citām pārvaldes institūcijām. Šajā likumprojektā tas tiek atcelts un piedāvāts, ka Rīgai, atšķirībā no citām, varbūt pat mazākām un administratīvi mazspējīgākām, pašvaldībām vairāki būtiski jautājumi tagad ir jāsaskaņo ar Ministru kabinetu, kas savukārt citām pašvaldībām nebūtu jādara.

Bez tam, kolēģi, es gribētu atgādināt arī tiem, kas ir pozīcijā, ka valdība pašlaik gatavo jaunu likuma “Par pašvaldībām” redakciju. Un, cik es zinu, tur ir paredzēts Rīgas jautājumu risināt tādā veidā, ka Rīgai ir paredzēta atsevišķa sadaļa. Jā, Rīga ir īpaša pašvaldība, un šo jautājumu var atrisināt divējādi — piedāvājot atsevišķu likumu vai arī atsevišķu sadaļu likumā “Par pašvaldībām”. Abas idejas būtu atbalstāmas. Tā sakot, idejas līmenī viss ir kārtībā, bet realizācijas piedāvājums ir ļoti haosu radošs visā valsts pārvaldes sistēmā.

Tāpēc, atbalstot ideju, es piedāvāju neatbalstīt konkrēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ne tikai Saeimas deputāti, bet pat pirmsskolnieki zina, ka Latvijas galvaspilsēta ir Rīga. Bet šo īpašo statusu galvaspilsētai faktiski nereglamentē nekādi īpaši nosacījumi un īpaši likumi. Un šis ir pirmais mēģinājums, lai Rīgai tiktu piešķirts likumīgi šis galvaspilsētas statuss un lai sakārtotu attiecības starp valsti un pašvaldību, un lai būtu iespēja atrisināt arī daudzos īpašuma jautājumus un sadarbību starp valsti un pašvaldību arī īpašuma izmantošanā, ir sagatavots šis likumprojekts, ko sagatavojusi mūsu “Tēvzemei un Brīvībai/LLNK” frakcija.

Manuprāt, Rīgā ir sakrājies pārāk daudz problēmu. Paskatīsimies kaut vai tās problēmas, kas ir radušās sakarā ar Rīgas pilsētas apbūvi. Šeit ir nepieciešams, lai Rīgas pilsētas attīstības plāns tiktu apspriests ne tikai pašvaldības līmenī, bet arī valsts līmenī, jo Rīga ir Latvijas seja. It sevišķi, iestājoties Eiropas Savienībā, katram ir jāredz, ka, lūk, esam iebraukuši Latvijā, esam iebraukuši Rīgā, un tā ir mūsu lepnā galvaspilsēta. Bet atsevišķi domes lēmumi reizēm, ja tie netiek saskaņoti ar Ministru kabinetu, var arī izjaukt šo līdzsvaru pilsētā un rada lielas problēmas ne tikai Pieminekļu aizsardzības inspekcijai, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī šī īpašā lieta ar satiksmes organizēšanu Rīgā ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Bet, manuprāt, tomēr vissvarīgākais ir tas, ka šis likumprojekts detalizēti reglamentē domes sadarbību ar Ministru kabinetu. Un Zundas kunga pārmetums, ka nu jau Rīgas pilsētas pārstāvniecība Ministru kabinetā kļūs par vienu no ministrijām, nav vietā. Šeit arī ir izstrādāta kārtība, kādā veidā nodrošināt Rīgas pilsētā tādu demokrātisku lēmumu pieņemšanu, un ir ierosināts ieviest 5% barjeru vēlēšanās, lai nebūtu pārāk sadrumstalota Rīgas pašvaldības, Rīgas galvaspilsētas pārvaldīšana. Un arī vairāku valsts funkciju nodošana Rīgas pilsētai, manuprāt, ir tikai tāds demokrātijas paraugs. Un tāpēc, ka arī visas šīs normas ir paredzēts ieviest tikai pēc nākamajām pašvaldības vēlēšanām Rīgā, manuprāt, mums ir pietiekami ilgs laiks — trīs lasījumi, lai mēs tik tiešām rūpīgi izvērtētu mūsu unikālās galvaspilsētas statusu, sakārtotu likumdošanu, iesniegtu priekšlikumus.

Tāpēc aicinu visus atbalstīt un rūpīgi piedalīties šā likumprojekta apspriešanā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 39, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr. 1/2002 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” nodot Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”” nodot Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Inetas Ozolas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Saeimas Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Inetas Ozolas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi” ir to atbalstījusi un lūdz Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 3. Lēmums “Par Inetas Ozolas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jāņa Ernstsona iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Jāņa Ernstsona iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Lēmums “Par Jāņa Ernstsona iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Dimitrija Zamjatina iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Dimitrija Zamjatina iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 2. Lēmums “Par Dimitrija Zamjatina iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto lēmuma projektu “Par Judītes Mauliņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”, atbalsta šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums “Par Judītes Mauliņas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 4.septembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 71.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 4.septembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 72.jautājuma izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Mandātu un iesniegumu komisija, savā sēdē izskatot policijas virzītos materiālus par Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

Tā kā ir palikušas tikai 3 minūtes līdz pārtraukumam, tad mēs varētu sākt debates pēc pārtraukuma. Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, ir daži paziņojumi.

Šodien Saeima sveic mūsu deputātus, un viens no deputātiem diemžēl atrodas pienākumu izpildē Briselē, tas ir Aleksandrs Kiršteins, un acīmredzot ziedus mēs pasniegsim viņam kādu citu dienu. Bet aplaudēt mēs varam. (Aplausi.)

Kā arī šodien dzimšanas dienā mēs sveicam deputāti Ingrīdu Labucku. Novēlam saulainu darbu šajā sesijā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Es aicinu uz Tautsaimniecības komisijas sēdi pulksten 10.35 Tautsaimniecības komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A. Pētersons (JL). Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde — pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija lūdz pulcēties Dzeltenajā zālē pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūgtu uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Aigars Pētersons, Arvīds Ulme. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Uzsākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Manas kā deputāta darbības laikā Saeimā jau otro reizi izskata jautājumu par manu saukšanu pie administratīvās atbildības.

Pirmajā reizē runa bija par tikšanos ar vēlētājiem, kuru es rīkoju pie Ministru kabineta parādes ieejas. 200 cilvēku, kas tur sapulcējās, izteica savu viedokli par denacionalizēto namu īrnieku diskriminācijas problēmu. Un es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka lieta sāk virzīties uz priekšu.

Patlaban likumprojekts “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” atrodas tādā stāvoklī, kas ļauj uzlabot šīs kategorijas īrnieku, pārsvarā latviešu, situāciju. Lielākā daļa priekšlikumu, kurus ne bez manas personiskas dalības izvirzījusi PCTVL frakcija, tika atkārtota Valsts prezidentes argumentācijā, kad viņa nosūtīja likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, bet vēlāk tos atbalstīja arī Pašvaldību savienība. Piemēram, aizvakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja nepieciešamību noteikt valsts mērķdotācijas pašvaldībām. Kaut gan, lai panāktu problēmas civilizētu risinājumu, vajag kompleksā mainīt vēl veselu virkni likumu, tajā skaitā arī likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Un, ja priekš tam, lai panāktu, ka saprāta balss tiktu sadzirdēta, vajag izvest cilvēkus ielās, tad PCTVL deputāti gatavi to darīt arī turpmāk.

Šodien izskatāmais gadījums skar 9.maija pasākumu Pārdaugavā, par kuru es pats personīgi atbildēju. Man tas ir liels gods, cienījamie kolēģi, jo mani tuvākie radi aizstāvēja Maskavu, Rostovu, Voroņežu un ieņēma Berlīni. Liels gods, jo, pēc municipālās policijas datiem, pasākumā, kurš ilga 12 stundas, piedalījās 180 tūkstoši cilvēku. Šis pasākums pēc sava mēroga šogad ieņem otro vietu pēc Dziesmu svētkiem. Bet, ja pēdējos rīkoja valsts, tad pirmo — mana partija “Līdztiesība”. Kaut gan “Līdztiesība” krasi izdalās jebkuras politiskās orientācijas partiju fonā pēc kontaktu ar vienkāršajiem ļaudīm līmeņa un biežuma, jebkura sabiedriskā organizācija, uzņemoties uz sevi valsts funkcijas, nevar iztikt bez kļūmēm. Par dažām no tām man šodien arī nākas atbildēt. Un ceru, ka šīsdienas izskatīšana Saeimā kļūs par pamudinājumu beidzot atzīt 9.maiju par oficiāliem svētkiem, kā arī piešķirt antihitleriskās koalīcijas veterāniem oficiālu statusu.

Kā parādīja šis eksperiments, tas atbilst vismaz dažu desmitu tūkstošu Latvijas iedzīvotāju vēlmēm. Problēmu ar kārtības nodrošināšanu šāda mēroga pasākumā bija ne mazums. Un es esmu priecīgs, ka no politiski neitrālās municipālās policijas puses aizrādījumu nav. Administratīvā lieta tika ierosināta pēc Drošības policijas iniciatīvas, jo tā jau iepriekš paredzēja, ka pie pieminekļa Pārdaugavā pulcēsies tautas ienaidnieki, un pie tam vēl tā vēlas izkalpoties kadru tīrīšanas apstākļos.

No visa tā izriet gan argumentācijas nabadzība, gan ar neapbruņotu aci saredzamais politiskās objektivitātes trūkums. Man tiek inkriminētas trīs epizodes: mītiņa uzsākšana agrāk par pieteikumā norādīto laiku, cilvēku militārajā formā atrašanās dalībnieku vidū un karogu ar bijušās PSRS simboliku esamība. Par visām šīm epizodēm tika doti izsmeļoši rakstiski paskaidrojumi. Tie izsniegti jums rokās, un man negribētos atkārtoties.

Man liekas, ka Saeimas valdošais vairākums tādā pašā kārtā cieš no politiskās objektivitātes trūkuma. Un tomēr, aizstāvot sevi, man gribētos komentēt to administratīvās lietas daļu, kurā bez jebkāda pamata tiek apgalvots, ka es it kā izvairījos no kontaktiem ar policiju, kas veltīgi pūlējās mani sameklēt. Zālē esošie žurnālisti, kā arī abu Saeimas komisiju darbinieki zināja, ka mani var atrast gan dienā, gan naktī piecu minūšu laikā. Laika posmā no aprīļa līdz augustam es piedalījos un atbildēju par vismaz duci akciju ar lozungu “Par brīvu izglītības valodas izvēli” organizācijā. Pirmā no tām notika uz Anniņmuižas skolas pakāpieniem, klātesot dažiem desmitiem uztrauktu vecāku. Priekšpēdējā — 31.augustā Stacijas laukumā, kur bija izplatītas 3500 skrejlapas ar aicinājumu 4.septembrī piedalīties tikšanās ar deputātiem. Un, piedaloties katrā no šādām akcijām, es pirmām kārtām meklēju tiesību aizsargājošo orgānu darbiniekus, stādījos priekšā, nosaucu savu amatu un devu tiem sava mobilā tālruņa numuru. Visos šajos pasākumos tika ievērota sabiedriskā kārtība un nebija nekādu lozungu, kurus varētu atzīt par pretvalstiskiem.

Cienījamie kolēģi deputāti! 9.maija pasākumā tika savākti 13 000 no 100 000 parakstu par brīvu izglītības valodas izvēli, kurus paredzēja nodot valsts vadītājiem. Bet šovakar Rīga kļūs par liecinieci tam, ka tūkstošiem ļaužu atkal izies ielās, lai aizstāvētu elementārās tiesības, kuras tiem garantē no Latvijas puses uzņemtas starptautiskās saistības. Mēs, deputāti, organizējot šāda veida tikšanās, tikai izpildām savas priekšvēlēšanu saistības. Un tikai cenšamies panākt to, lai Latvija beidzot kļūtu par civilizētu valsti.

Ja pret mums netiks pielietoti zināmi līdzekļi no specdienestu arsenāla, tad arī šodien, kā tas bija 23.maijā, mūsu manifestācija kalpos par sabiedriskās kārtības ievērošanas paraugu, par cilvēka cieņas un tolerances pret svešiem uzskatiem apliecinājumu.

Bet pretējā gadījumā pasākumu organizētāji ir gatavi nest zināmas personiskas neērtības un tikt pakļauti vajāšanām. Valdībai jau sen ir pienācis laiks saprast, ka jautājumā par skolām krievu kopiena neatkāpsies. Pienācis laiks atgriezties pie 1919.gada Izglītības likuma, kad katram pie mazākumtautībām piederošajam bērnam bija likumīgi garantētas tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Varētu jau sākt ar Rūdolfa Blaumaņa stāstā teikto: “Buzajev, Buzajev, kā tu esi pārvērties!” Redziet, nav pagājis ne gads kopš pēdējās līdzīga satura izskatīšanas. Atkal publisks pasākums. Atkal pārkāpumi. Atkal kaut kāda neveikla taisnošanās, kas robežojas ar aģitāciju. Un jūs domājat, ka tā ir pēdējā? Man ir lielas šaubas, ka tā tas būs. Un te jau sāk veidoties tāds mocekļa tēls — Buzajevs Vajātais. Redziet, bija tāds Ivans Briesmīgais. Nu Buzajevs Briesmīgais nesanāk, tad vismaz vajag kaut ko citu izveidot.

Šodien mēs, protams, nobalsosim. Labi! Nobalsosim, būs kārtējais sods. Starp citu, protokolus nesastādīja vis Saeimas deputāti. Protokolus sastādīja oficiālas amatpersonas, un protokolos ir fiksēti pārkāpumi. Es domāju, ka mēs varētu ticēt mūsu policistiem, ka viņi ir godprātīgi pildījuši savus pienākumus.

Bet kas tad notiks tālāk? Cienītie kolēģi! Tieši šodien, 4.septembrī, atkal mūsu nemiera pilnais gaismas nesējs un vēl daži mocekļi, un apspiestie, un pazemotie izraus sirdis vai kādus citus orgānus no savas miesas un dosies uz tikšanos. Redziet, viņi tikšoties ar vēlētājiem, pūtīs orķestris, sitīs bungas, daži pārdzersies kā lopi, un tā sauksies — tikšanās ar vēlētājiem. Pēc tam mēs gaidīsim policijas iesūtītus protokolus, aprakstus, varbūt vairāki nosodāmie beidzot būs. Nu kur tad nu, vai tad nu viens pats Buzajevs par visu atbildēs? Bet viņš jau ir izteicis savu gatavību tur iet un cīnīties atkal kārtējo reizi. Redziet, nevajadzētu īpaši brīnīties, ja ālējas kaut kāds pastulbs puišelis, kuru vecāki onkuļi grib uztaisīt par kaut kādu īpašu taisnības cīnītāju, un tas bērnelis no tās izrādītās uzmanības laimē un priekā staro un samulst. Reizēm pat rāda mēli, un tad izmanīgi krievu žurnālisti šo mēles rādīšanu ieliek laikrakstu pirmajās lappusēs.

Taču ir pavisam cita lieta, ja sabiedrību apzināti mēģina tracināt cilvēki, kuri, patīk vai nepatīk, sēž vēlētā postenī. Un par to būtu īpaši jārunā. Neskatoties uz to, ka pašu partijas biedru atbalstīta amatpersona Rīgas domē ir vairākkārt atteikusi pieteikto mītiņu, neskatoties uz to, ka tiesa ir atzinusi par šo atteikumu, ka tas ir pamatots, tomēr vēlētas personas par visu varīti grib tracināt cilvēkus tieši Rīgas centrā un ļoti ākstīgā veidā to nosauc par tikšanos ar vēlētājiem.

Izmantojot savu atrašanās vietu Saeimā, piebāzuši visas kastītes ar lapelēm, un tur skaidri un gaiši ir uzrakstīts, neskatoties uz atteikumu, ka, lūk, šodien tur un tur tikos un tikos notiks miermīlīgs mītiņš. Kas tad ir devis atļauju šādam mītiņam? Arī attiecīgajā laikrakstā tieši tā ir pateikts. Nāciet šodien tikos un tikos uz mītiņu! Ar visiem orķestriem un visām piedevām. Un kā jau īsti pagrīdes cīnītāji šo lapeli, ko mums ir iesmērējuši kastītēs, parakstījis nav neviens. Tikai tur ir kaut kāds krievu skolu aizstāvības štābs. Un tad parādās jautājums — nav lietuviešu skolu aizstāvības štāba, nav igauņu, poļu, ukraiņu vai baltkrievu, vai ebreju, nav nevienas citas no vairākiem desmitiem tautību, kas mīt Latvijā, skolu aizstāvības štābu. Nē, vienīgie, kam vienmēr un visur visi dara pāri. Jā! Pazemotie, apspiestie, un diemžēl ir politikāņi un nevis tikai krievi, bet ļoti bieži dažādu citu tautību pārstāvji, kam tas ir veikls ierocis sava politikānisma demonstrēšanai.

Bet tagad man ir jautājums, cienītie kolēģi, jums visiem: kā mums tomēr to vērtēt? Cik ilgi mēs varam pieļaut šādu ņirgāšanos, šādu ākstīšanos? Pieauguši cilvēki, kas vismaz sevi uzskata par esošiem pie pilna saprāta. Viens otrs vēl sevi nosauc par doktoru. Lūk, ka viņi ālējas šādi.

Mūsu uzdevums ir miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Šķiet, ka sabiedrībai tas visvairāk ir vajadzīgs. Bet šitiem te sarkanās miglas pūtējiem un visiem viņu apmaksātajiem pakalpiņiem, viņiem taču tas nav pieņemams. Viņiem ir vajadzīgs, lai Latvijā būtu ālēšanās, trakošana, mērkaķošanās. Vakar jau arī skraidīja ar saviem plakātiem, tikai izgāzās kārtējo reizi. Viņiem vajadzīgs troksnis, un jo skaļāk, jo labāk. Un jo vairāk viņus kāds kaut kur aiztiks, jo lielāka būs brēkšana par kārtējiem pazemojumiem. Paskatieties uz viena otra no viņiem valodas zināšanām! Paskatieties uz viņu spējām apgūt kaut ko! 12 neatkarības gadi ir pagājuši. Un pēc 12 neatkarības gadiem mums joprojām ir jārunā par tik vienkāršām lietām. Kauna tur nav! Par to nav ko runāt, un nebūs nekad. Tie ir tādi cilvēki, kas vienkārši nezina šādu vārdu.

Un tāpēc es domāju, ka ir arī Saeimai jāielūkojas savos dokumentos. Pirmkārt, Kārtības rullī, otrkārt, vairākos likumos. Piemēram, likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem un jāpaskatās, ko var izmainīt, lai vienu otru padullu prātiņu atvēsinātu. Tad varbūt sāksies miermīlīgākas sarunas. Jo pirmkārt jau vieta, kur ir aizliegts, kur ir vairākas reizes oficiāla amatpersona aicinājusi nerīkot mītiņu… nē, tieši tajā vietā, obligāti tieši tajā vietā viņš tiksies ar vēlētājiem, traucējot citiem cilvēkiem. Tā ir sabiedriska vieta. Piedāvāts… ja bija runa par ideju, tad tika piedāvāta simt un viena cita vieta, kur varēja tikties, kur varēja runāt… Nē, kur tad! Mums vajag Rīgas centru! Redziet, lai mūs redz! Lai mūs dzird! Lai mūs ievēro! Lai mēs varētu tikt atkal ievēlēti! Nu jau ne tikai Saeimā, bet arī Eiropas Parlamentā. Visa tā lietiņa ir skaidra un saprotama. Tikai tiešām žēl, ka pieauguši cilvēki tā vietā, lai strādātu pie likumiem, tā vietā, lai te atnāktu un vienu prātīgu vārdu pateiktu, es ceru, ka pēc manas runas daži atnāks un sarunās kārtējās muļķības… Un es izmantošu savas tiesības otrreiz to pašu atstāstīt. Jo es redzu, ka nu nav cilvēkam, nav iekšā… nu, ja nav iekšā, nu, protams, tad nu no viņa ir grūti ko izspiest. Un tad ķerās pie tā paņēmiena, pie kā visu laiku ir ķērušies, — tikšanās ar vēlētājiem un tukša muldēšana. Un es jums garantēju, ka nākamais, kas nāks no viņiem te runāt, tukši muldēs. Pagaidām paldies. (Aplausi)

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Lai nenodarbotos ar muldēšanu, runāšu īsi.

Atšķirībā no jums, cienījamie Saeimas deputāti, Vladimirs Buzajevs ir drosmīgs cilvēks. Vispirms.

Šodien apspriežamais jautājums tieši neskar Vladimiru. Šā gada 9.maijā viņš netraucēja kārtību. Par ko tad šodien tika plānots sodīt Vladimiru Buzajevu? Iznāk, ka par sarkano karogu. Taču no deputātiem piedāvātajām fotogrāfijām absolūti nav iespējams noskaidrot, kas tas bija par karogu. Mums atliek tikai noticēt mūsu tiesībsargājošiem orgāniem, ka tas bija PSRS karogs. Bet varbūt tas bija Vjetnamas, Ķīnas vai Albānijas karogs? Šis ir mēģinājums kaitēt krievu kopienai. Šis mēģinājums notiek dienā, kad PCTVL frakcijas deputāti grib tikties ar vēlētājiem. Bet mēs tiksimies ar tautu, kur vēlamies.

Lūdzu nedot piekrišanu deputāta Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

Es atvainojos, deputāts Pēteris Tabūns…

P.Tabūns (TB/LNNK). Sveicināti, jauno darba cēlienu sākot! Nu redziet, te jau ir… te jau ir tas variants, ka ar varu jau sāk ieņemt tribīni, lai gan tiku pieteikts es, Pliners jau ir bez pieteikšanas tribīnē.

Tādas ir un būs vēl ilgi viņu metodes.

Ziniet, par Buzajevu varētu vispār nerunāt. Tas ir drīzāk nožēlas vērts, ja tas nebūtu pārāk nopietni, ka viss tas, kas stāv aiz buzajeviem, plineriem un tā tālāk, par ko es esmu jau kādu reizi runājis šeit no Saeimas tribīnes.

Redziet, viņu šī nekaunība, šī uzmācība un viss pārējais, tas, ko viņi dara, tautas vai krievvalodīgo, it īpaši nepilsoņu, musināšana, vistīrākā musināšana, kas notiek visus šos neatkarības gadus... Ziniet, to varētu visu palaist gar ausīm, jo mēs ejam savu neatkarības ceļu, un neizdosies buzajeviem un plineriem pavērst notikumu gaitu. Mēs ejam uz Eiropas Savienību un uz NATO. Bet bēdīgi ir tas, ka mēs paši pakļaujamies viņu trakošanai. Pakļaujamies! Pēdējais piemērs ir izglītības sistēmas reforma ar nākamo gadu, kad skaidri un gaiši likumā bija ierakstīts, ka 10.klasēs nākamajā gadā krievu skolās vai skolās ar mācībām krievu valodā jāpāriet uz mācībām latviešu valodā. Un šo buzajevu, plineru trakošana, trakošanas rezultāts kāds bija? Piekāpšanās! Kārtējo reizi nupat. Nu jau ir programmās paredzēts, ka būs 60 procenti un 40 procenti, ka vairs nepāries uz latviešu valodu. Tur jau mani uztrauc tieši šīs lietas — šī nepārtrauktā piekāpšanās. Kāpēc mēs to darām? Viņu klaigāšanas rezultātā? Viņu nekaunības rezultātā? Kāpēc mēs piekāpjamies? Kas mūs spiež, kas mums liek? Un tā ir kā tāda nu īpaša barība — mūsu piekāpšanās, kas viņus uzmundrina, kas viņiem liek atkal un atkal iziet uz visvisādākām aktivitātēm, uz pretvalstiskām aktivitātēm. Viņi arī 4.septembrī rīko šo mītiņu pretvalstiski.

Lūk! Mani uztrauc šīs lietas, kas notiek. Faktiski Buzajevu, Buzajevam līdzīgus... šis ir tikai sākums. Faktiski viņu vajadzētu saukt nevis pie administratīvās atbildības, bet pie kriminālatbildības. Pie kriminālatbildības par naida kurināšanu starp tautām. Par naida kurināšanu. Tā ir visizteiktākā! Un bēdīgi tas, ka krievvalodīgā prese atbalsta šos. Un es domāju, ka valsts drošības iestādēm beidzot vajadzētu ķerties un aprunāties ļoti nopietni, jo tur pārkāpts ir ne viens vien pants, tas, ko dara krievvalodīgā prese. Tā ir arī vistīrākā naida kurināšana. Tur par lojalitāti pret valsti, pret latviešiem kā pamatnāciju vispār nevar būt runas un nav runa. Tas ir vienkārši nepiedodami!

Un tāpēc nākotnē vajadzētu vērsties ar īpašu bardzību pret šādiem cilvēkiem, pret musinātājiem. Viņi jau nestrādā šo cilvēku labā, viņi nestrādā šo nepilsoņu labā. Ja viņi to darītu, viņi piekoptu pilnīgi pavisam citas metodes: viņi skaidrotu, kā šeit, Latvijā, dzīvot tiem, kuri vēl nav sapratuši. Bet viņi nodarbojas pavisam ar kaut ko citu.

Tāpēc es drīzāk vēršos pie jums, cienījamie kolēģi, un pie visiem, arī tiem, kas mūs klausās, lai patiešām mēs neļautu ... atkal un atkal nepiekāptos viņiem, jo viņiem nekad nebūs gana. Nekad nebūs gana! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jūs tikko aplaudējāt Dobeļa kungam, it kā viņš būtu klauns. Es neuzskatu, ka viņš ir klauns, es viņam neaplaudēju.

Viņš pieminēja... Un jā, akmentiņš ir manā dārziņā par manu doktora disertāciju. Septiņus gadus atpakaļ es to aizstāvēju. Par to nobalsoja Latvijas universitāšu, un ne tikai, arī citu augstskolu 11 profesori. Desmit no viņiem bija latvieši un viena cittautiete. Tātad, ja viņš ir gudrāks par viņiem, lai viņš to pierāda.

Dobeļa kungam un dažiem citiem nebija skaidrs, kas notiks šodien. Šodien notiks tikšanās ar PCTVL frakcijas deputātiem. To atļauj Latvijas Satversme, to atļauj mūsu likumdošana, un, ja kāds to nezina, var palasīt vēlreiz dokumentus.

Man ir kauns, ka mēs šodien izskatām jautājumu, kuru mēs izskatām. Pirmkārt, cik es sapratu, jau sen beidzas atbildības termiņš. Un, ja tas tā ir... es tomēr neesmu jurists... Un, ja tas tā ir, tad mēs lieki tērējam tautas līdzekļus, apspriežot šo jautājumu.

Nākamais. Par ko deputātu Buzajevu apvaino. Par to, ka pusstundu agrāk uzsāka pasākumu. Par to, ka divi veterāni izgāja uz tribīni runāt sarkanās armijas uniformā, kurā viņi karoja pret fašismu. Un, ja viņi toreiz nevinnētu, es esmu pārliecināts, ka šodien šeit nebūtu ne Latvijas, ne latviešu, ne latviešu valodas.

Es zinu ģenerāli Seigaļu. Viņš dzīvo Rīgā. Viņš brauc uz Izraēlu uz 9.maiju un staigā tur padomju uniformā vai sarkanās armijas uniformā ar visām medaļām, un neviens viņu nesoda.

Es pazīstu pulkvedi Sergejevu, kurš dzīvo Latvijā, kurš brauc uz Berlīni uz 8. un 9. maiju un tur arī staigā padomju uniformā ar visiem ordeņiem un medaļām, un viņu arī neviens nesoda.

Par karogiem. Es biju tur 9. maijā. Sarkanos karogus redzēju. To padomju simboliku, kas ir aizliegta, neredzēju. Vai bija vai nebija, nu, nezinu. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka priekš visiem mums tas ir pazemojoši, ka mums jāizskata tāds jautājums. Un, bez šaubām, aicinu balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šķiet, pēdējā runa jums ļoti skaidri šeit pierādīja, cik nepieciešams ir domāt par grozījumiem vairākos likumos. Te jau pats vainīgais atzinās. Atnāca uz tribīni un pateica, kas viņš tāds ir. Tā ka nav ko brīnīties, ka būs pie tā jāstrādā.

Ja jums nav kauna izmantot likumus sev vēlamā gaisotnē, ja jūs neesat vēl līdz šim sapratuši, kas ir likuma gars un kas ir likuma burts, un ja jūs burtiski izmantojat kaut kādu vārdu salikumu, lai ākstītos Rīgas centrā, tad diemžēl ir nedaudz jāpalabo un jānosaka šis un tas precīzāk.

Par tiem sarkanajiem karogiem. Ak tad žēl gan, ka ir aizliegts tos lietot! Žēl, ka ir aizliegts lietot okupantu armijas uniformas? Žēl, vai ne?

Protams, kādam no jums ir liels prieks noslaucīt savu sasvīdušo ģīmi mūsu valsts karogos. Jā, to jūs jau esat pierādījuši. Acīmredzot vēl kaut kāda tieksme uz to ir. Tā ka nebrīnīsimies!

Jūs jau skaidri ar saviem vārdiem pierādāt, kas jūs tādi esat. Un tā tukšā runāšana, tā būs tāda, kāda tā ir bijusi, un nekas tur nemainīsies. Un tāpēc es vēl vienu reizi skaidri un gaiši pasaku: ir jānosaka tas, ka nekādas šādas publiskas ākstīšanās, kuras tiek nosauktas par tikšanos ar vēlētājiem, nav pieļaujamas. Ja ir godīga vēlēšanās runāt par lietu, var atrast, kur to darīt un kā to darīt. Šādas tikšanās ir tikai izrādīšanās un vēlēšanās sev pievērst uzmanību. Pirmkārt sev, un ne jau jautājuma būtībai. Šī dižošanās, šī plātīšanās, tik un tik profesori, tik un tik doktori un vēl kādi tur citi. Eh, redziet, man piešķīra! Es tomēr nevaru piekrist tam, ka šāds cilvēks šeit ir spējīgs runāt kaut kādā doktora līmenī. Jo tā runāšana ir skolas puikas līmenis par tiem sarkaniem karogiem un par tām uniformām. Tāds dzimis un tāds izaudzis.

Un ja ir runa par sodīšanu, es atkārtoju vēl vienu reizi: ne jau mēs sastādījām protokolus. To darīja amatpersonas. Ir vairāki pārkāpumi. Un kāpēc tad vēl vienu reizi un vēl vienu reizi viens un tas pats uzvārds, un kāpēc atkal šis pats uzvārds skanēs šodien, rīt un parīt? Tātad acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar mūsu dokumentiem, kaut kas nav kārtībā ar mūsu likumiem. Protams, atkārtoju vēl vienu reizi, ka visam ir jāpieiet ar vēsu prātu un šie uzsvari likumā ir jāieliek ļoti precīzi, lai novērstu ļaunprātību. Jo vēlētas amatpersonas pirmais un galvenais pienākums ir strādāt valsts interesēs. Tikai man vienam otram būs jājautā, kuras valsts interesēs jūs strādājat, kuras valsts interesēs jūs šeit nākat un runājat.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. Otro reizi. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL). Es gribu piekrist Dobeļa kungam, ka mums jāmaina mūsu likumi, un pirmkārt likums par izglītību. Tik un tik gadus ar putām uz lūpām daži arī šeit sēdošie deputāti pierādīja visiem, ka tikai valsts valoda — tas ir normāli un reāli, un tā tālāk. Es domāju par saturu. Tas nozīmē, ja ir rakstīts tikai valsts valodā, tad krievu valoda jāmāca valsts valodā un angļu valoda jāmāca valsts valodā, un vācu valoda jāmāca valsts valodā, nu, atvainojiet, muļķības, un tā. Šodien it kā mēs izdarījām soli uz priekšu. 60% no stundām vai 5 priekšmeti… mācību priekšmeti…

Sēdes vadītāja. Cienījamais Plinera kungs, es gribētu atgādināt, ka mēs apspriežam Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības.

J.Pliners. Jums ir taisnība, bet žēl, ka jūs iepriekšējam runātājam to pašu neatgādinājāt. Un ja tas, ko viņš teica, bija par lietu, tad kāpēc nav par lietu tas, par ko runāju es?

Tātad, varbūt cienot dāmu, ne tos, kuri tur murmulēja, es vēlreiz aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš par Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības.

G.Bērziņš (TP). Par Buzajeva kunga sodīšanu. Kāpēc šāda situācija ir radusies? Kāpēc šādi pasākumi iegūst arvien pieaugošu intensitāti un citas lietas? Un tad es citēšu Tabūna kungu. Kad jūs jautājat, kāpēc mēs viņiem piekāpjamies? Kas stimulē uz šādām aktivitātēm šīs te grupas? Notikusi ir radikāla politikas maiņa latviešu valodas ieviešanā skolās. Vārds “tikai” ir simbols. Un nākošajā sēdē jūsu pārstāvji valdībā ir nobalsojuši par svītrošanu. Jūs nākošajā sēdē kopā kā mīļie brālīši balsosiet par to. Un tas jau provocē šādus pasākumus, un tas ir tikai teātris. Un tas, ka vakardien izglītības ministrs pateica, un to arī pateica kolēģi, ir notikusi radikāla piekāpšanās. “Jaunais laiks” jau apspriež par valdības veidošanu kopā. Un kas tad provocē šādus pasākumus?

Runājiet jūs skaisti, bet jūs piekāpušies esat. Un jūs kā spiež, jūs piekāpsities tālāk un kopā sēdēsiet valdībā. Un izšķirošais balsojums būs nākošais. Nespēlējiet te teātri! Latviešu valodai ir jātiek ieviestai stingri. Nekādās darbmācībās, nekādās fizkultūrās. Obligātajos valsts eksāmenu priekšmetos. Obligāti!

Un Tabūna kungs un Dobeļa kungs! Skatīsimies, kā jūs to darīsiet! Ja jūs ar savām rokām to izdarīsiet, tad šādu pasākumu… jūs jau provocējiet šādu pasākumu pieaugumu, un vajag lietas darīt, risināt problēmas, nevis tukši runāt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 21, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izveidojusi īpašu apakškomisiju darbam ar Kriminālprocesa likumu. Mūsu apakškomisija sanāca uz savu sēdi un, izvērtējot situāciju ar šo ļoti apjomīgo likumprojektu, ir nonākusi pie secinājuma, ka noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tas ir, uz 10.septembri, ir par īsu, jo diemžēl vasaras periodā rinda institūciju, kas gatavo priekšlikumus uz otro lasījumu, nav paspējušas to izdarīt. Un tāpēc lūdzam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.oktobrim, un šādu lēmumu ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Kriminālprocesa likuma otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2003.gada 15.oktobrim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas šā gada 4.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā un lūdz to iekļaut 4.septembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” iekļaušanu 4.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 39, atturas — 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu — iekļaut likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā šā gada 4.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā. Likumprojekts ir izskatīts komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā un iekļaušanu 4.septembra sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 40, atturas — 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā strādāt ar dokumentu nr.896 un izskatīt likumprojektu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” pirmajā lasījumā.

Likumprojekta pieņemšana nodrošinās Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” ieviešanu Latvijā. Latvijas kredītiestādes varēs tieši un bez starpniekiem piedalīties Eiropas Savienības valstu maksājumu sistēmās, ērtāk un ātrāk veikt starpvalstu pārvedumus eirovalūtā, kas veicinātu mūsu valsts ekonomikas attīstību. Likums garantēs ārvalstu investīcijām lielāku drošību Latvijas maksājumu sistēmās un arī neapšaubāmi veicinās lielāku ārvalstu kapitāla piesaistīšanu Latvijai un stiprinās finanšu tirgus stabilitāti.

Lūdzu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane. Lūdzu!

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Lai Kredītiestāžu likumā nerastos pretrunas ar likumu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt attiecīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā un veikt tajā nepieciešamās izmaiņas sakarā ar iepriekš minētā likuma normām.

Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Komisijas vārdā piedāvāju izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Nepieciešams veikt šos grozījumus, lai likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” nerastos pretrunas ar likumu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Ir nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas, un tāpēc es lūdzu pieņemt šos te grozījumus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, savā sēdē izskatīja jautājumu par to, ka pašreiz attiecībā uz vēlēšanām ir trīs likumi. Un šajos likumos ir dažādi laiki, kuros cilvēki var piedalīties vēlēšanās. Un Centrālā vēlēšanu komisija bez tam ir arī veikusi aptauju, cilvēku aptauju, lai noskaidrotu viedokli, vai laiks no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā ir pietiekams cilvēkiem, ja viņi grib izteikt savu politisko gribu un piedalīties vēlēšanās. Rezultāti bija tādi, ka 40,5% cilvēku novērtēja to, ka laiks no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā nav pietiekams, jo tomēr samērā daudz cilvēku strādā maiņās un tātad ir nepieciešamas vismaz garākas vakara stundas.

Tātad Juridiskā komisija izstrādāja likuma grozījumus, kuros noteica, ka arī likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” šī norma, šis laiks, kurā cilvēki var piedalīties vēlēšanās, būtu no 7.00 rītā līdz 10.00 vakarā, nevis no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā. Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šāda grozījuma pieņemšanu. Un Juridiskā komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

S.Āboltiņa. Pamatojoties uz to, ka jau 20.septembrī ir tautas nobalsošana, tātad arī šie 40,5% cilvēki varētu, tātad viņiem būtu ļoti svarīga tieši šī balsošanas laika pagarināšana, Juridiskā komisija atzina minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu, bet komisija ... Prezidija vārdā lūgtu steidzamību... Ja komisija vēlas steidzamību, tad par šo steidzamību būtu jābalso pirms tam.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais darba kārtības jautājums... Ā, es atvainojos! Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš un termiņš, kad tiks izskatīts likums otrajā lasījumā.

S.Āboltiņa. Tā kā šis jautājums tiešām ir visiem ļoti svarīgs un jautājums ir tīri tehnisks, jo tiek mainīts laiks, es lūgtu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu šodien jau uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 1, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Kā jau minēju, Juridiskā komisija, izskatot jautājumu par to, ka trijos likumos, kas reglamentē vēlēšanu norisi Latvijā, ir dažādi šie te piedalīšanās laiki, tad Juridiskā komisija nolēma arī Saeimas vēlēšanu likumā izdarīt attiecīgos grozījumus un noteikt, ka Saeimas vēlēšanu dienā iecirkņu darba laiks ir no septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Un, lai sakārtotu vienlaikus visu šo sistēmu, arī šo likumprojektu Juridiskā komisija atzina par steidzamu un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

S.Āboltiņa. Tā kā arī šis grozījums ir tīri tehnisks un analogs iepriekšējam, es arī šo lūgtu pieņemt tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” tiek piedāvāts jums izskatīšanai pirmajā lasījumā. Es gribētu norādīt, ka Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961.gadā un stājās spēkā 1965.gadā, un 1997.gadā Latvijas Republika parakstīja gan Eiropas Sociālo hartu, gan arī 1991.gada protokolu ar Eiropas Sociālās hartas labojumiem.

Ar šo protokolu tiek uzlabota hartas efektivitāte, it īpaši tās uzraudzības mehānisma funkcionēšanas jomā, uzlabojot konsultācijas ar nevalstiskajām darba devēju un arodbiedrību organizācijām. Nu, piemēram, protokols atšķirībā no hartas paredz, ka līgumslēdzējas puses nosūta ziņojumu kopijas tām savām nacionālajām organizācijām, kas tiek uzaicinātas pārstāvēt sevi starpvaldību komitejas sēdēs. Un atbilstoši protokolam ziņojumus izskata nevis ekspertu komisija, bet neatkarīgo ekspertu komisija. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam, aicinu arī Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Lūdzu, kolēģi, jūs noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 9.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.septembris. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 18.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Grozījumi likumprojektā reglamentē un precizē reglamentētās profesijas autotransporta, jūrniecības, dzelzceļa aviācijas nozarēs, kā arī novērš termina “iekšzemes ūdensceļi” lietošanu, jo Eiropas Savienības izpratnē Latvijā šādu ūdensceļu nav.

Komisija izskatīja likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 9.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 9.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Kopā ir saņemti 3 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedz aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Priekšlikums paredz, ka turpmāk zemessargu kandidātu un zemessargu medicīnisko pārbaudi veic par valsts līdzekļiem aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu “Valsts apbalvojumu likums”.

Kā mēs visi zinām, pašreiz mums ir tikai viens apbalvojums — tas ir Triju Zvaigžņu ordenis, kura darbību arī attiecīgi regulē 1994.gadā pieņemtais likums. Un ļoti bieži mēs dzirdam tādas runas par to, kāpēc kaut kādu citu valstu staļļmeistariem mēs pasniedzam mūsu vienīgo apbalvojumu, un līdz ar to mēs šī te mūsu vienīgā apbalvojuma nozīmi it kā degradējam.

Likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums” tika izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas 1938. gada likumu “Par ordeņiem un goda zīmēm” un uz 1926.gada likumu “Par ārvalstu ordeņiem un citām goda zīmēm”. Bet, izstrādājot šo likumu, ir ņemta vērā arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas pieredze, kurai šāds likums ir. Izstrādājot šo likumu, tika mēģināts saglabāt šīs te vēsturiskās vērtības, kādas mums bija, kādi mums šie likumi bija. Atšķirībā no vēsturiskajiem likumiem kā Latvijā bija, nav atjaunots Lāčplēša ordenis, bet, ja kādam rodas jautājumi par to, tad šis lēmums ir pieņemts tāpēc, ka Lāčplēša ordenis tika radīts tikai vienam konkrētam mērķim un uz konkrētu laika brīdi. Tāpēc atjaunot pašreiz Lāčplēša ordeni šajā Valsts apbalvojumu likumā nelikās lietderīgi.

Tātad likumprojektā ir noteikta kārtība, kad un kādā veidā tātad šie ordeņi tiks pasniegti, un ne tikai, kā jau es teicu, Triju Zvaigžņu ordenis, bet arī pārējie ordeņi — Viestura ordenis un Atzinības krusts. Mūsu Triju Zvaigžņu ordenis joprojām paliks kā augstākais apbalvojums šajā hierarhijā, un tātad augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni tiešām piešķirs tikai atsevišķos un ļoti svarīgos gadījumos.

Bez tam ir izstrādāti arī noteikumi par to, kad šis apbalvojums ir pasniedzams un kā tas ir pasniedzams, bet arī par to, kā tas ir nēsājams. Bez tam likums reglamentē arī tādas lietas, kā ir nēsājami citu valstu apbalvojumi. Likumprojekts ir atstāts diezgan elastīgs par to, ja Latvijai bez šiem vēsturiskajiem apbalvojumiem būs nepieciešamība radīt jaunus apbalvojumus, tad šajā likumprojektā ir paredzēta kārtība, kādā veidā tad šos jaunos apbalvojumus varēs radīt.

Bez tam ir atrunāts arī tas: kā mēs visi zinām, ir vairākas valsts iestādes, kurām ir savas dažāda veida medaļas, goda zīmes, kuras pēc sava izskata ļoti līdzinās ordeņiem un šiem augstākajiem apbalvojumiem. Un arī tas ir atrunāts šajā likumā par to, kā tad šie apbalvojumi turpmāk vismaz būtu izgatavojami, saskaņojami un piešķirami.

Likumprojektā ir iekļauti visu atjaunoto ordeņu statūti, kas ļoti precīzi nosaka, kādi ir... kā izskatās šie ordeņi, cik tie ir lieli, kādās krāsās. Tas ir tāds ļoti specifisks darbs, un šī likuma izstrādāšanā ļoti aktīvu dalību, un liels paldies viņiem, ņēma tieši vēsturnieki ar savu konkrēto pieredzi un zināšanām.

Un vēl šis likumprojekts paredz atjaunot tādu institūciju kā Ordeņu kapituls. Kā jūs zināt, pašreiz ordeņus piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa dome, bet vēsturiski Latvijā par ordeņu piešķiršanu lēma Ordeņu kapituls, un tātad tādu arī ir paredzēts šajā likumprojektā atjaunot.

Tātad, izskatot minēto piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā, Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šāda likumprojekta tālāku virzību un pieņēma to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1061.

Kopā ir saņemti 8 priekšlikumi.

1.priekšlikums — iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tā pieņemšanas gadījumā tiktu nepamatoti paplašināts obligātajā militārajā dienestā iesaucamo personu loks.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums — iesniedzis Saeimas deputāts Oļegs Deņisovs. Priekšlikums paredz samazināt obligātā militārā dienesta laiku līdz 6 mēnešiem. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsojam par 2. — deputāta Deņisova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 72, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 3.priekšlikums — iesniedzis Saeimas deputāts Deņisovs, ierosinot mainīt šobrīd likumā noteikto vecumu personām, kuras iesauc obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums — iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Deņisovs, ierosinot neiesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā attiecināt uz visiem valsts licencēto augstskolu sekmīgiem studējošie, neatkarīgi no izglītības formas (klātiene, vakara nodaļa vai neklātienes), kā arī studējošiem, kuri iesaukšanas laikā atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5. — deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 66, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs. Priekšlikums paredz, ka turpmāk, deklarējot dzīvesvietu, iesaucamie rezerves karavīri un rezervisti sniegs informāciju par deklarējamo dzīvesvietu attiecīgās teritorijas Valsts militārā dienesta pārvaldē. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas juridiskais birojs. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tāpat kā iepriekšējais — redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Otrais lasījums. Izskatām dokumenta nr.1062. Kopā ir saņemti 10 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Arī iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu arī neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 6. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 7. — deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 71, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 9. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 10. ir beidzamais priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.septembrim. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana””. Otrais lasījums. Izskatāmā dokumenta nr.1063.

Ir saņemti 8 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedz deputāts Deņisovs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo šā likuma mērķis ir noteikt tiesisko pamatu tiesību aizsardzības institūciju nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai. Izziņas iestādes tiek definētas Kriminālprocesa kodeksā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedz deputāts Deņisovs. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedz deputāts Deņisovs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta kā izrietošu no 2.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Arī 4.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Deņisovs, komisija neatbalsta analogi kā 2. un 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedz tieslietu ministrs Aksenoks. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tas dublē Administratīvā procesa likumā noteikto.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu — Kampara, Ostrovskas, Zaķa, Pētersona, Ķikustes un citu deputātu — iesniegumu ar lūgumu turpināt 2003.gada 4.septembra plenārsēdes jautājumu izskatīšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanas beigām.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un galvenā motivācija ir paredzēt grozījumus, kas noteiktu, ka Rīgas brīvostas darbības principus un pārvaldes kārtību nosaka īpašs likums, speciālais likums — Rīgas brīvostas likums.

Ministru kabinets ir lūdzis atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Tautsaimniecības komisija izskatīja savā šīsdienas sēdē šo likumprojektu un steidzamību neatbalstīja, bet steidzamību ir lūguši ierosināt arī 11 Saeimas deputāti.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir tiešām saņēmis 11 Saeimas deputātu lūgumu atzīt likumprojektus “Grozījumi likumā “Par ostām”” un “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” par steidzamiem. Deputāts Jaunups, Kušķis, Zaķis, Āboltiņa, Kampars, Reirs un citi.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 41, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Paldies!

Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir ārkārtīgi īss, motivāciju es jau pateicu, runājot par steidzamību. Un komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Nedaudz izstāstīšu jums vēsturi par šā likuma tapšanu, kas varbūt nav visiem zināma, bet jūs varat saviem biedriem uzprasīt, vai šie fakti atbilst īstenībai vai ne.

“Jaunā laika” partija ir ļoti cienījama partija, tur ir ļoti daudz godājamu cilvēku, kristāltīru, teiksim, tīrradņu, varētu pat tā saukt… Viens no tādiem ir ļoti augstā amatpersona “Jaunajā laikā”, tās ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Paskatoties viņa godīgajās acīs, ir acīmredzams pilnīgs “Jaunā laika” tīrradnis. Tad šis cilvēks neilgi atpakaļ ir sarunās minējis, ka viņš tā kā gribētu un varētu ieņemt Rīgas ostas pārvaldnieka vietu, jo principā šobrīd cīņa notiek par to, kurš ieņems Rīgas ostas pārvaldnieka vietu. Pēc tam viņš gan ir nedaudz apbēdināts, jo, lai arī viņš ir “Jaunā laika” tīrradnis, sabiedrība viņu par tādu tīrradni neuzskata, un Repšes kungs neatbalsta šobrīd šā cilvēka ambīcijas uz šo amatu.

Bet tas nekas. Ļoti nesen šis cilvēks sasauca visus Rīgas ostas stividorus, un tiek pārrunāts, kādas ir problēmas, kādas ir intereses šinī ostā. “Jaunajā laikā” neba viens tīrradnis ir, ir vēl tīrradnis, teiksim, Dans Titavs, kuru jūs šeit ļoti reti sastapsiet, tikai kritiskos brīžos. Kariņa kungs jau ļoti lieliski zina, ka Titava kunga rīkojumi jums ir obligāti. Runā Titavs, domājam — Repše. Jo publiski pat, teiksim, pirmajā laikā partiju audzināt par nedisciplinētību ir uzticēts Titava kungam. Tas bija lasīts presē.

Jūs bieži viņu esat šeit redzējuši? Redz, kur viņš sēž trešajā rindiņā. Vai bieži viņš ir bijis komisiju sēdēs? Par ostām viņš šodien bija. Uzprasiet viņam, lai pastāsta… trīs jautājumus, Kariņa kungs, uzdodiet viņam: vai Titava kungam ir bijusi tikšanās ar Bojāra kungu par Rīgas brīvostas likumu? Vai tam bija saņemts Repšes pilnvarojums, vai viņš runāja Repšes kunga vārdā un vai visas tās lietas, kas tika pārrunātas, bija likumīgas? Vai netika pārrunātas lietas, kas varētu mest ēnu uz jūsu partiju?

Un tas ir pamats, kāpēc šodien šis likums tiek virzīts. Es brīdinātu jūs no šīm pārmērībām, jo principā man šķiet, ka es neredzu citu motīvu šī likuma virzīšanai kā klaju savu sponsoru interešu lobēšanu. Tāpēc apdomājieties, Kariņa kungs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Bērziņa kungs! Es esmu daudz dzirdējis, es saprotu visādas taktikas pielietošanu politikā, bet es nesaprotu vienu lietu: jūs kā opozīcijas partija pastāvīgi rodat neiespēju, ka “Jaunais laiks” ar jums varētu, kā saka, tādu dialogu veikt, jo katru reizi, kad mēs sākam kaut ko principiālu darīt, kā šajā te likumā “Par Rīgas brīvostu”, tad jūs velkat laukā visādus nepamatotus un, manuprāt, drusku dīvainus argumentus, kas šeit īsti notiek vai nenotiek.

Bet, draugi mīļie, kas šeit tiešām notiek? Tie, kas ir “Jaunā laika” biedri, tie, kas ir mūs atbalstījuši, zina, ka tas galvenais iemesls, kāpēc mēs esam uz politiku atnākuši, kāpēc mēs esam iesaistījušies šajā spēlē, ir tas, ka mēs tiešām gribam piedalīties un palīdzēt sakārtot tās lietas šajā valstī, kas nav kārtībā. Mēs visi zinām, ka tas ir reizēm grūti saprotams. Nu kas tad tas ir: sakārtota valsts, nesakārtota valsts? Šeit mums ir ļoti konkrēts gadījums — Rīgas brīvosta. Un cilvēki man var teikt, ko viņi grib. Man neviens neiestāstīs, ka tas, kas notiek Rīgas brīvostā, ir tas, kam ir jānotiek tajā ostā. Tā nav ostas darbība, kas nes mūsu valstij to labumu, kādu tai jānes.

Tātad šie te likuma grozījumi nāk no Ministru kabineta ar vienu nolūku: sakārtot Rīgas brīvostas darbību, pārņemt atbildību valdības ziņā un iet uz priekšu. Tas ir tas, par ko mēs runājam. Un ļoti interesanti man ir vērot, ka, jo tuvāk mēs tiekam pie īstas sakārtošanas, jo vārgāki un dīvaināki kļūst argumenti “pret”. Ja kāds ir pret sakārtošanu, tad to vajag arī tā teikt: “Mēs negribam sakārtot valsti!” Bet “Jaunais laiks” grib un to arī darīs!

Un es lūdzu visus atbalstīt šo te likumprojekta pieņemšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Vai komisijas vārdā vēl Seiles kundze kaut ko vēlējās teikt? Tad lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 42, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

A.Seile. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt 11. septembra plenārsēdē, jo ir atbalstīta steidzamība, bet priekšlikumus iesniegt 8. septembrī līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Tad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.septembris līdz pulksten 16; izskatīšana otrajā lasījumā 11.septembrī. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad šie abi likumprojekti ir skatāmi saistībā, un arī šo likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” ir izstrādājusi Valsts kanceleja un atsūtījis Saeimai Ministru prezidents ar savu parakstu. Un šis likumprojekts paredz īpašu statusu galvaspilsētā esošai brīvostai. Arī šo likumprojektu Ministru kabinets ierosina atzīt par steidzamu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu — Jaunupa, Kušķa, Zaķa, Āboltiņas, Brigmanes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 42, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Komisija ierosina tātad atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un galvenokārt tāpēc, lai valsts kontrolējošām iestādēm būtu iespēja veikt pienācīgu kontroli pār ostas pārvaldes darbību Rīgas brīvostā.

Komisija tātad lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

A.Seile. Tā kā ir atbalstīta steidzamība šā likumprojekta izskatīšanai, komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt 11.septembra sēdē, tāpat kā iepriekšējo — Likumu par ostām, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.septembris līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 8.septembris pulksten 16.00. Izskatīšana 11.septembra Saeimas sēdē.

A.Seile. Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (JL). Cienījamie kolēģi! Šis gads basketbolam ir ievērojams. Kā jau es teicu, rīt ir vēsturiska spēle ar Lietuvu. Šinī gadā mēs svinam 80 gadus Latvijas basketbolam. Un tā kā Saeimā arī ir apzināti 25 basketbolisti, tad, sākot jau ar šodienu, ir atsākti treniņi no pulksten 4.00 līdz 6.00 pēc pusdienas Rīgas Valsts tehnikumā. Un lai mūsu Saeimas vadītājai būtu iespēja katru šo sēdi novadīt līdz 4.00, lai mēs visi tiktu trenēties, ir jau sagatavotas ar Saeimas Saimniecības komisijas palīdzību formas, un tāpēc ar 1.numuru basketbolā, tas ir, četras šīs formas es iedodu, prezentēju Ūdres kundzei. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies!

Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (JL). Cienījamie kolēģi! Latvijas un Šrilankas sadarbības grupas locekļus lūdzu tikai uz 3 minūtēm tepat līdzās, Dzeltenajā zālē. Tikai uz 3 minūtēm! Latvijas un Šrilankas grupas dalībniekus.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas uz sēdi pulksten 12.40. Pulksten 12.40 komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt, pēc 5 minūtēm!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Radzevičs, Viesturs Šiliņš un Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to 4.septembra Saeimas sēde ir beigusies.