Vakar, 10. septembrī, Saeimas ārkārtas sēdē

Kopsavilkumā

Saeima nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai lēmuma projektu:

— “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju”. (Reģ.nr.188) (Dok.nr.1116) Balsojums: 49 par, 36 pret, 5 atturas.

Saeimas preses dienests

Vakar, 9. septembrī, Saeimas ārkārtas sēdē pēc nepilnas divas stundas ilgušām debatēm sagatavotais lēmuma projekts “Par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensāciju” tika nodots izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis apliecināja, ka jautājums tiks izskatīts komisijas sēdē otrdien, 16.septembrī, kad zemkopības ministra Mārtiņa Rozes rīcībā būs apkopotā informācija par situāciju labības novākšanā visas valsts teritorijā. Ministrs sēdē par to ziņos un vienlaikus sniegs Zemkopības ministrijas izstrādātos priekšlikumus, kā palīdzēt zemniekiem.

Tādējādi vairums deputātu neatbalstīja Tautas partijas ierosinājumu par tūlītēju rīcību – uzdot valdībai līdz 15. septembrim apkopot ziņas par zaudējumiem ražas laukos, kā arī noteikt valdībai sagādāt līdzekļus kompensācijām 50 latu apmērā par vienu nenovāktās ražas hektāru un kredītprocentu apmaksai zemniekiem.

Vakar, 10.septembrī, Saeimas ārkārtas sēdē: Saeimas tribīnē — zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Saeimas prezidijā — Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas sekretārs Jānis Reirs; deputāts, lielsaimnieks Atis Slakteris Saeimas deputātiem demonstrē šais nedēļās sadīgušās vārpas Foto: A.F.I.

Debatēs uzstājās vairāk nekā divdesmit deputātu, un visi bija vienisprātis – situācija graudkopībā šā gada laika apstākļu dēļ ir ļoti smaga un gan Saeimas, gan valdības pienākums ir sniegt palīdzību grūtībās nonākušajiem zemniekiem. Saeimas valdošās koalīcijas deputāti savās uzrunās pauda gatavību konkrēti rīkoties pēc visu datu apkopošanas, kas dos iespējas ar Finanšu ministriju runāt par konkrētām zaudējumu atlīdzības summām. Izskanēja atziņa, ka, neraugoties uz īpašajiem lietus periodiem šovasar, kritiskā situācija Latvijas lauksaimniecībā nav viena gada rezultāts, bet tā ir veidojusies jau ilgstoši. Arī Saeimas opozīcijas pārstāvju teiktajā izskanēja ne mazums atziņu par šā gada labības ražu kā iespējami pirmo Eiropas Savienības sastāvā, par zemnieku negatīvo noskaņojumu un īpaši mazo un vidējo zemnieku saimniecību kritisko stāvokli. Tomēr daudzu runātāju teiktajā virmoja emocijas, sasaistot situāciju graudkopībā ar gaidāmā referenduma par Latvijas iestāju ES iespējamo negatīvo rezultātu, ja palīdzība zemniekiem netiks sniegta.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze savā uzrunā norādīja, ka apzinās situācijas nopietnību un ministrija jau uzsākusi datu apkopošanu par ražas novākšanas rezultātiem. Pēc to apkopošanas varēs lemt par ieteikumiem valdībai. Ministrs saredz vairākus risinājuma veidus. Kā daudz būtiskāku par zemnieku ņemto kredītu pārkreditēšanu M.Roze uzskata valsts sniedzamo materiālo palīdzību, kas varētu būt 4,7 līdz 10 miljoni latu. Ministrs pieminēja arī EK struktūrās pārrunātos pasākumus, kas nepieciešami, lai meteoroloģisko apstākļu sekas neradītu šādas ārkārtas situācijas, proti, šādi zaudējumi jāsasaista ar ES kompensāciju mehānismiem.

Vairāki deputāti debatēs kā īpaši kritisku minēja situāciju Latgalē. Deputāte Elita Šnepste bija saņēmusi informāciju no Preiļu rajona, kur 9. septembrī uz lauka vēl bija 89% iesētās labības. Savukārt deputāts Staņislavs Šķesters, zemnieku saimniecības īpašnieks un pats graudu novācējs, apliecināja, ka lietus dēļ nav iespējams strādāt bez pārtraukumiem.

Neraugoties uz saspringto stāvokli ražas laukos, koalīcijas deputāti aicināja nesaistīt nolijušā lietus daudzumu ar referenduma rezultātiem un Latvijas zemniecību priekšlaikus neuzskatīt par mirušu, kā arī konstruktīvi analizēt esošās probēmas, meklēt reālus risinājumus. Turklāt, pēc deputāta Viļņa Edvīna Breša ieteikuma, darīt to tā, lai neatkarīgi no valdības sastāva šādas grūtības būtu pārvaramas.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore