"Baltā kuģa" autors, tautas paldies un piemiņa

Goda un cieņas apliecinājumi, domājot un piemiņas plāksni atklājot ievērojamajam arhitektam Eiženam Laubem

Jūrmalas pilsētas domes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa organizēja vairākus pasākumus, kas veltīti diviem izciliem arhitektiem — Eiženam Laubem (1880—1967) un Fridriham Kārlim Skujiņam (1890—1957).

Eižena Laubes piemiņas plāksne atklāta pie akciju sabiedrības "Unibanka" Jūrmalas filiāles ēkas Dubultu prospektā 19, bet Jūrmalas muzeja filiālē — Aspazijas mājā — Z. Meierovica prospektā 20 atklāta abiem arhitektiem veltīta izstāde, kas būs apskatāma visu vasaru.

Arhitekts Eižens Laube visplašāk zināms kā Ķemeru viesnīcas autors. "Balto kuģi" — Latvijas lepnumu — viņš projektēja 1933. gadā. Jau pirms Pirmā pasaules kara E. Laube Jūrmalā projektēja Bērziņa—Šmidhena ģimnāzijas divstāvu koka ēku un Vērmaņa vasarnīcu Dubultos. Īpaši interesants ir Krājaizdevu sabiedrības nams Dubultos, pie kura atklāta arhitekta piemiņas plāksne. Privātmāju vidū izceļas Jāņa Dāvja vasarnīca Lielupē, būvuzņēmēja Neiburga vasarnīca Bulduros un Lūciņa vasarnīca Lielupē. Visas E. Laubes projektētās ēkas Jūrmalā ir vietējas vai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, kuru saglabāšana ir īpaši nozīmīga. Tāpēc saprotamas ir sabiedrības bažas par Ķemeru viesnīcas pagaidām ne visai veiksmīgās privatizācijas sekām.

Arī arhitekta Fridriha Kārļa Skujiņa devums Jūrmalā saistās ar Ķemeriem. Viņa projektēti ir Ķemeru ūdenstornis, kafijas paviljons "Mīlestības saliņa" un restorāns "Jautrais ods", kurā tagad izvietojusies Ķemeru Nacionālā parka administrācija.

E. Laubes piemiņas plāksnes izgatavošanu atbalstīja a/s "Unibanka", kas sponsorēs arī arhitekta radošajai darbībai veltīta bukleta izdošanu. Pasākumiem atbalstu sniegušas SIA "ULMA" un "ANBI", kā arī Jūrmalas pilsētas dome.

Veronika Ramāne — "Latvijas Vēstnesim"

Eižens Laube (1880–1967)

Jūrmalas arhitektūras tēla veidošanā piedalījies plašs autoru spektrs: no mazpazīstamiem 19.gs. būvmeistariem līdz atzītām baltvācu un latviešu profesionālās arhitektūras autoritātēm. Starp tām nenoliedzams līderis kā kvalitātes, tā kvantitātes ziņā izceļas arhitekts Eižens Laube, kuram 2000.gadā apritētu 120 gadi.

Profesionālo izglītību arhitekts guvis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, līdztekus studijām darbojies cita ļoti ražīga un pazīstama latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna (1859–1928) arhitektūras birojā. Nozīmīgs arhitekta radošajā izpausmē ir ceļojums uz Somiju kopā ar studiju biedru Aleksandru Vanagu (1873–1919). Tur topošie arhitekti iepazīstas ar Eiropas mēroga autoritāšu Larra Sonka, Eliela Sārinena, Armara Lindrēna un Hermaņa Gezeliusa projektētajām būvēm.

1907.gadā Eižens Laube atvēra pats savu projektēšanas biroju un tajā pašā gadā kļuva par RPI Arhitektūras nodaļas docentu. Kopš 1909.gada kopā ar baltvācu arhitektu Vilhelmu Bokslafu (1858–1945) un Kārli Felsko (1844–1918) E.Laube darbojās kā Rīgas pilsētas būvvaldes konsultants arhitektūras mākslinieciskajos jautājumos.

Latvijas Republikas laikā E.Laube ir Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes dekāns, ievēlēts par profesoru, un 1929.gadā viņam piešķir arhitektūras goda doktora zinātnisko grādu. E.Laube universitātē vadīja vienu no trim projektēšanas darbnīcām — darbnīcu A, kurā par asistentu strādāja arhitekts Sergejs Antonovs (1884–1956). Šīs darbnīcas radošā ievirze bija balstīta uz klasiskās ordera arhitektūras mākslinieciskajām likumsakarībām.

K.Ulmaņa autoritārā režīma laikā E.Laube bija aktīvs Nacionālās celtniecības komitejas loceklis un K.Ulmaņa ideju atbalstītājs. 1940.gadā E.Laubem tika piešķirta Tēvzemes balva. Otrā pasaules kara nogalē E.Laube līdz ar lielāko daļu pazīstamo latviešu arhitektu devās trimdā. Vācijā viņš pievienojās Baltijas Universitātes pedagogiem un bija šīs augstskolas Arhitektu un inženierzinātņu fakultātes dekāns. 1950.gadā arhitekts pārcēlās uz ASV un mira Portlendā 1967.gada 21.jūlijā.

E.Laubes radošajā biogrāfijā Jūrmalai ir īpaša nozīme. Mēs varam lepoties ar Latvijas Republikas laika (1920–1940) monumentālāko un populārāko celtni Latvijā — Ķemeru viesnīcu (projekts 1933.g.). Tās reprezentatīvais raksturs izteica Latvijas vēlmi demonstrēt valsts radošās un materiālās iespējas. Kasiskās arhitektūras tradīcijas šeit radoši saistās ar funkcionālisma un nacionālā romantisma iezīmēm.

Taču jau pirms Pirmā pasaules kara E.Laube projektē virkni ēku, kurās izpaužas arhitekta radošais gars. Tādas ir Bērziņa–Šmidthena ģimnāzijas divstāvu koka ēka (1909) un Vērmaņa vasarnīca (1912) Dubultos. Īpaši interesants ir Krājaizdevu sabiedrības nams Dubultos (projekts 1911.g.), tagad a/s "Unibanka" Jūrmalas filiāle. Mūra divstāvu ēkas neoklasicistisko veidolu izteiksmīgi papildina kubistiskie stūra torņa apveidi, iezīmējot funkcionālisma ideju ģenēzi E.Laubes daiļradē. Privātmāju vidū izceļas Jāņa Dāvja vasarnīca Lielupē (1929), būvuzņēmēja Neiburga vasarnīca Bulduros (1930) un Lūciņa vasarnīca Lielupē (1929). Šajās celtnēs arhitekts izceļas kā lielisks vēsturisko būvformu interpretētājs. Veiksmīga ir šo ēku novietne gruntsgabalā, kas saskaņojas ar apkārtējo vidi un ir Jūrmalas kultūrvidei raksturīga.

E.Laubes projektētās ēkas Jūrmalā ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi. Šī mantojuma saglabāšana ir ļoti nozīmīga, kaut gan pēdējā laikā izraisa lielas bažas — jo īpaši saistībā ar Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Latvijas arhitektūras nacionālais lepnums diemžēl nav bijis valsts rūpju uzmanības lokā.

Izstāde 2000.gada vasarā Aspazijas mājā Jūrmalā ir pilsētas atzinība Eiženam Laubem — Latvijas arhitektūras vecmeistaram, vienam no nacionālās arhitektūras pamatlicējiem.

E.Laubes projektētās ēkas Jūrmalā

1907 Volfārta vasarnīca Bulduros, Jelgavas ielā 8

1909 Bērziņa–Šmidthena ģimnāzija Dubultos, Strēlnieku prospektā 32

1910 J.Niedres koka vasarnīca Bulduros — nav apzinātas

1911 Krājaizdevu sabiedrības nams Dubultu prospektā 19

1912 Barona Vērmaņa divstāvu koka dzīvojamā ēka Dubultos, Baznīcas ielā 2, lit. 1

1918 H.Idelsona divstāvu nams Ķemeros, Puškina ielā 6 (nojaukts 1998.gadā)

1920 Latviešu karavīru Brāļu kapu pieminekļi Ķemeros un Slokā

1924 L.Neiburga vasarnīca Bulduros, Vienības prospektā 28

1928 J.Dāvja dzīvojamā ēka – vasarnīca Bulduros, 19.līnijā 1

1929 A.Ģīma vasarnīca Bulduros — nav apzināta

1929 Lūciņa vasarnīca un saimniecības ēka Bulduros, Rotas ielā 3

1932 O.Jansones aptiekāra nams Slokā, Raiņa ielā 40

1933 Ķemeru viesnīca Tukuma ielā 42

1935 M.Čakstes garāžas ēka Bulduros, Bulduru prospektā 109

1935 M.Bruža vasarnīca Dubultos, Gončarova ielā 8/10
Pie Eižena Laubes piemiņas plāksnes Jūrmalā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"