Lai Eiropas nauda kalpotu Latvijai

Cita ceļa nav, kā mācīties

Par ES finansējumu zivsaimniecības attīstībai

Normunds Riekstiņš, ZM Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

No Eiropas Savienības Zivsaimniecības strukturālā fonda Latvijai 2004.—2006.gadā būs iespējas kopumā saņemt 21,57 miljonus eiro — ar nosacījumu, ja Latvijas puses līdzfinansējums ir 6,96 miljoni eiro. Tālākais jau būs atkarīgs no Latvijas uzņēmēju spējas pretendēt uz šiem līdzekļiem. Tas, ka šie līdzekļi no Eiropas Savienības fonda Latvijai ir pieejami, ir viena lieta. Otra lieta, vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi izstrādāt projektus, lai šos līdzekļus dabūtu.

Ņemot vērā, ka Latvijai šodienas apstākļos ir pieejami ļoti ierobežoti un limitēti līdzekļi, nozares uzņēmumi patlaban ir ļoti aktīvi, piemēram, lai saņemtu subsīdijas pasākumiem, no kuriem zināma daļa pēc iestāšanās Eiropas Savienībā varētu tikt finansēta no Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda. Protams, subsīdiju saņemšanas mehānisms ir vienkāršāks nekā fondu finansēšanas shēmas. Prasības kontrolei, uzraudzībai un iesniedzamo dokumentu paketei subsīdijām ir vienkāršākas. Tas varētu radīt zināmus sarežģījumus tiem mūsu uzņēmējiem, kas gribēs pretendēt uz fondu līdzekļiem. Bet cita ceļa nav, kā mācīties un trenēties to darīt. Citādi mēs arī pēc pieciem gadiem, jau iestājušies Eiropas Savienībā, nespēsim tās sniegto finansējumu apgūt. To jāmācās darīt ļoti aktīvi un efektīvi, tai skaitā gan tiem, kas pretendē uz fondu līdzekļiem, gan tiem, kas šos fondus administrē, tas ir, valsts institūcijām.

Salīdzinot ar citiem fondiem, zivsaimniecībā ir noteiktas ļoti stingras Eiropas Padomes regulas, kas nosaka, kādiem mērķiem drīkst piešķirt līdzekļus un kādiem nedrīkst, kādas ir prasības pretendentiem, kā arī citus noteikumus.

Līdz ar to jau aptuveni esam noteikuši to uzņēmēju loku, kas varētu pretendēt uz šiem atbalsta līdzekļiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes regulām esam izstrādājuši arī finansējuma saņemšanas kritērijus un nosacījumus.

ES Zivsaimniecības strukturālā fonda mērķis ir veicināt zvejniecības, zivju apstrādes un akvakultūras sektoru attīstību, ievērot zvejas resursu izmantošanas ilgtspējības principu, rast iespēju palielināt investīciju ieguldījumu un saglabāt nodarbinātību piekrastes reģionos.

Šajā sakarā esam ieplānojuši deviņus pasākumus zivsaimniecības attīstības prioritātes ietvaros:

1. Zvejas intensitātes sabalansēšana

Tā ir tā sauktā kuģu norakstīšanas programma un tai ir paredzēti vislielākie līdzekļi — 30,5 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Šim pasākumam Eiropas Savienība ir paredzējusi piešķirt 80 procentus jeb 6,58 miljonus eiro, un Latvijai no valsts budžeta jāsedz 20 procenti jeb 1,65 miljoni eiro, ieguldījums no privātā sektora nav paredzēts.

Šie līdzekļi tiks izmantoti kompensācijai tiem kuģu īpašniekiem, kuri atsakās no tālākas zvejas ar konkrēto kuģi. Uz kuģu norakstīšanu varēs pretendēt kuģu īpašnieki, kam kuģi ir vecāki par 20 gadiem. Šiem kuģiem obligāti jābūt reģistrētiem zvejas kuģu reģistrā, turklāt tiem jābūt aktīviem — divus pēdējos gadus zvejojošiem vismaz 75 dienas gadā vai arī 80 procentus no šim kuģim noteiktā zvejas dienu limita.

2. Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana

Šis pasākums ir ar pilnīgi pretēju virzienu, un tam paredzēti 13,2 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma.

Šā pasākuma realizēšanai 60 procenti ir jāmaksā pašam pretendentam. Četrdesmit procentus no kopējām projekta izmaksām viņam būs iespēja saņemt atpakaļ. No šiem 40 procentiem 35 procenti jeb 2,85 miljoni eiro būs Eiropas ieguldījums un pieci procenti jeb 0,4 miljoni eiro — līdzfinansējums no Latvijas valsts budžeta.

Tā kā mūsu zvejas flote ir novecojusi un pēdējos gados nav īpaši labi uzturēta, šis pasākums mums ir ļoti svarīgs. Bet diemžēl situācija ir problemātiska, jo Latvijai atbalsts kuģu būvēšanai būs pieejams tikai 2004.gadā. Pēc tam nākamajos gados mums šie līdzekļi vairs nebūs pieejami, jo saskaņā ar Eiropas Savienības jauno zivsaimniecības politiku no 2005.gada atbalsts šādam mērķim tiek pārtraukts. Ja Latvija Eiropas Savienībā iestāsies 2004.gada 1.maijā, tad atliks tikai pusgads, kura laikā mēs varēsim izmantot plānoto finansējumu kuģu būvēšanai.

Taču kuģu modernizēšanai finansējums tiks saglabāts arī pēc 2004.gada, bet tas vairs nebūs saistīts ar jaunu kuģu būvi vai, piemēram, dzinēju nomaiņu un kuģu efektivitātes paaugstināšanu, bet tikai ar kuģošanas drošību, higiēnas prasību izpildi, produktu kvalitātes uzlabošanu uz kuģiem u.tml. pasākumiem. Jāpiebilst, ka uz šo finansējumu var pretendēt tikai zvejas kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, un pasākumus flotes modernizēšanai par šiem līdzekļiem drīkstēs veikt tikai situācijās, kad netiek palielināta flotes jauda vai tonnāža. Tas nozīmē — ja kāds 2004.gadā gribēs būvēt jaunu kuģi, tad viņam kāds cits kuģis būs jānoraksta bez valsts atbalsta saņemšanas. Tas saistīts ar to, ka zivju krājumi visos Eiropas ūdeņos ir ļoti kritušies, tādēļ Eiropas Savienības pieeja ir — galvenos naudas līdzekļus virzīt, lai samazinātos zivju resursu izmantotāju skaits, lai to darbība kļūtu ekonomiski pamatotāka un ieņēmumi no zvejniecības pieaugtu.

3. Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana

Tam paredzēti 15,6 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Taču 40 procenti būs jāsedz projekta realizētājam pašam, 35 procentus jeb 3,37 miljonus eiro paredz piešķirt Eiropas Savienība, un 25 procentus jeb 2,4 miljonus eiro līdzfinansējuma būs jānodrošina Latvijai.

Šis pasākums ir līdzīgs pašlaik Latvijā pazīstamajam pasākumam, kas tiek īstenots SAPARD ietvaros un ir virzīts uz zivju apstrādes sektora uzlabošanu. Tajā ir ietverta apstrādes procesa modernizēšana, kvalitātes un higiēnas apstākļu uzlabošana, jaunu tehnoloģiju ieviešana, augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana un mārketinga organizēšana.

Uz šo finansējumu var pretendēt visi Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētie zivju apstrādes uzņēmumi.

4. Akvakultūras attīstība

Tai paredzēts 3,1 procents no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Finansējuma sadalījums projekta ietvaros ir līdzīgs kā iepriekšējam pasākumam 40 procentus no izdevumiem sedz pats projekta realizētājs, 35 procentus jeb 0,67 miljonus eiro piešķir Eiropas fonds un 25 procenti finansējuma jeb 0,48 miljoni eiro ir jāsedz Latvijai.

Šis pasākums ietver šādas aktivitātes: akvakultūras audzēšanas procesa modernizēšana, jaunu tehnoloģiju ieviešana un ūdens recirkulācijas sistēmu pilnveidošana. Prioritāri būs tie projekti, kas samazinās negatīvo ietekmi uz vidi no zivju un vēžu audzēšanas. Šo finansējumu varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētie akvakultūras uzņēmumi.

5. Zvejas ostu aprīkojums

Tam paredzēti 18,7 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Šim pasākumam būs pieejams Eiropas Savienības finansējums 80 procenti jeb 4,03 miljoni eiro, no Latvijas valsts budžeta nepieciešams līdzfinansējums 20 procenti jeb 1,01 miljons eiro.

Šā pasākuma ietvaros varēs veikt aktivitātes, kas saistītas ar ostu infrastruktūras pilnveidošanu zvejniecības vajadzībām, tostarp — zivju izkraušanas vietu sakārtošanu, būvēšanu un modernizēšanu, zivju uzglabāšanu ostu teritorijās, zivju izsoles vietu veidošanu, arī molu un piestātņu atjaunošanu, kas nepieciešams, lai varētu izkraut zivis un būtu iespējams piestāt zvejas kuģiem. Ņemot vērā, ka ostās notiek dažādas aktivitātes, projektiem ir jābūt saistītiem tieši ar zivsaimniecības aktivitātēm ostā. Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuru dotās iespējas varēs izmantot vairāki zvejnieki, nevis tikai viens uzņēmējs.

Uz šiem līdzekļiem var pretendēt arī pašvaldība ostas teritorijā. Tādā gadījumā Eiropas fonds plāno piešķirt 80 procentus finansējuma, un Latvijai jānodrošina 20 procenti.

Savukārt, ja projektu iesniedz privātā sektora pārstāvis, tad ES atbalstāmais apjoms ir 35 procenti, Latvijas līdzfinansējums — 25 procenti, bet saņēmēja ieguldījums — 40 procenti no kopējās projekta summas.

6. Neliela apjoma piekrastes zveja

Tam paredzēti 9,7 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Šā atbalsta pretendentiem būs iespēja saņemt 80 procentus jeb 2,09 miljonus eiro no Eiropas fonda un 20 procentus jeb 0,52 miljonus eiro no Latvijas valsts budžeta, privātā sektora ieguldījums netiks prasīts.

Uz šādu atbalstu varēs pretendēt tie, kas zvejo jūras piekrastē, tas ir, līdz divām jūras jūdzēm no krasta, un kuģi nedrīkst būt lielāki par 12 metriem (tas nozīmē, ka atbalsts ir tendēts uz tā saucamajiem mazajiem zvejniekiem), kuģiem jābūt reģistrētiem zvejas kuģu reģistrā, un projektiem jābūt kolektīva rakstura, teiksim, kādu kuģu īpašnieku grupu vai zvejnieku apvienību projektiem, nevis individuāliem.

Atbalstāmais pasākums sevī ietver kuģošanas drošības un darba apstākļu uzlabošanu, zivju tirgus veicināšanu piekrastē, produktu pievienotās vērtības palielināšanu, selektīvāku zvejas paņēmienu ieviešanu.

7. Sociālekonomiskie pasākumi

Tiem paredzēti 5,6 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Šim pasākumam Eiropas Savienība paredzējusi 80 procentus finansējuma jeb 1,20 miljonus eiro, un 20 procentiem jeb 0,30 miljoniem eiro jābūt Latvijas valsts līdzfinansējumam.

Viena daļa no šiem pasākumiem ir saistīta ar jau minēto pirmo prioritāro pasākumu — Zvejas intensitātes sabalansēšanu, kur bija runa par kuģu norakstīšanu un kompensāciju izmaksu norakstīto kuģu īpašniekiem. Taču kuģu komandas locekļi šajā gadījumā nesaņem nekādu labumu, un piedevām viņi paliek bez darba. Tāpēc ir paredzēts, ka sociālekonomisko pasākumu ietvaros viņiem tiks maksāta kompensācija. Eiropas Padomes regulā ir noteikts arī šīs kompensācijas apjoms — vienam cilvēkam var tikt izmaksāts līdz 10 000 eiro. Ir arī noteikts, ka zvejniekam vismaz vienu gadu jābūt strādājušam zvejniecībā. Taču, saņemot šo kompensāciju, zvejniekam būs liegts vienu gadu atgriezties atpakaļ zvejniecībā.

Vēl sociālekonomisko pasākumu ietvaros var tikt sniegts atbalsts zvejniekiem, ja uz laiku tiek pārtrauktas zvejas aktivitātes, teiksim, negaidīti noteikts zvejas liegums uz vairākiem mēnešiem. Tad šo mēnešu laikā zvejnieks nevar strādāt, gūt ienākumus, un tāpēc viņam var paredzēt maksāt attiecīgu kompensāciju.

8. Jaunu noieta tirgu apgūšana un veicināšana

Tam paredzēti 1,8 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Eiropas Savienība paredzējusi piešķirt 80 procentus līdzekļu jeb 0,39 miljonus eiro, un 20 procentiem jeb 0,10 miljoniem eiro jābūt Latvijas līdzfinansējumam. Taču šā pasākuma ietvaros ir noteikts, ka nekādā ziņā nedrīkst atbalstīt tādu pasākumu, kur ir norādīta konkrēta nosaukuma prece un uzņēmums, lai ar šo atbalstu netraucētu brīvajai tirgus konkurencei Eiropā.

Šis pasākums ir saistīts ar to, lai veicinātu zivju kā derīgu produktu izmantošanu pārtikā. Atbalsts nav paredzēts vienam konkrētam uzņēmumam, bet plašākām kampaņām, kas popularizē zivju ēšanu, zivju receptes u.tml., lai, piemēram, veicinātu zivju pirkšanu Latvijā. Šā pasākuma ietvaros var tikt organizēti tirgus veicināšanas pasākumi vai patērētāju aptaujas u.c. kampaņas, piedalīšanās gadatirgos, izstādēs, semināros, tirgus izpētes un konsultācijas. Šeit ļoti efektīvi varētu tikt piesaistītas arī nevalstiskās organizācijas.

9. Atbalsts tirgus dalībniekiem un ražotāju organizācijām

Tam paredzēti 1,8 procenti no Eiropas fonda kopējā finansējuma. Šim pasākumam Eiropas Savienība plāno piešķirt 80 procentus līdzekļu jeb 0,40 miljonus eiro, un Latvijai no valsts budžeta jānodrošina 20 procenti jeb 0,10 miljoni eiro līdzfinansējuma.

Eiropas Savienībai ir kopējs zivju tirgus, kurš tiek aktīvi regulēts. Paši ražotāji piedalās šā tirgus piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanā. Līdz ar to, ja ražotāji izveido speciālas organizācijas, kas īsteno Eiropas Savienības tirgus politiku, tad tām būs tiesības saņemt atbalstu pirmo trīs gadu periodā pēc to izveidošanas, pakāpeniski šo atbalstu samazinot saskaņā ar Eiropas Padomes regulu. Teiksim, pirmajā gadā šāda organizācija saņems vairāk līdzekļu, otrajā gadā — jau mazāk un trešajā gadā vēl mazāk. Pret ražotāju organizācijām ir attiecīgas prasības, ir noteiktas procedūras, kā tām ir jāpanāk atzīšana Latvijā. Tām būs jābūt Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta atzītām ražotāju organizācijām (grupām), kā arī tām jāizstrādā savas darbības programmas. Tai skaitā jāparedz garantētās cenas nodrošināšana un tirgus intervences cenu līmeņa uzturēšana, teiksim, svaigu zivju tirgū. Eiropas Savienības izpratnē, šo organizāciju dalībnieki ir zvejnieki vai zivju audzētāji, bet tie nav zivju apstrādātāji.

Gribu piebilst, ka visi manis minētie skaitļi ir tikai ieskicēti cipari. Ja kāda iemesla dēļ viena vai otra pasākuma līdzekļi netiks pilnvērtīgi izmantoti, zivsaimniecības prioritātes ietvaros līdzekļus būs iespējams arī koriģēt. Šīs ir tikai mūsu prognozes pašreizējā situācijā.

Informācijai: Eiropas Savienības Zivsaimniecības strukturālā fonda līdzekļus administrēs Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests, kur tiks pieņemti projektu pieteikumi un noformēti dokumenti. Liela daļa minēto atbalstāmo pasākumu pieteikumi tiks izvērtēti tikai Rīgā, bet uz tādiem pasākumiem kā Akvakultūras attīstība, Piekrastes zvejas attīstība, Sociālekonomiskie pasākumi varēs iesniegt dokumentus arī Lauku atbalsta dienesta reģionālajās struktūrās.

Ja gribam pilnībā izmantot Eiropas fondu piedāvātos labumus, mums valsts budžetā ir jāprot atrast naudu līdzfinansējumam, kas ir obligāts Eiropas Savienības nosacījums.