Par Latvijas attīstības plānu

Pašlaik starp Latviju un Eiropas Komisiju notiek sarunas par Latvijas attīstības plānu. Šāds dokuments nepieciešams, lai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvija varētu saņemt finansējumu no kohēzijas un strukturālajiem fondiem. Sarunu pirmais posms ilga divas dienas — 9. un 10. septembrī, tajā tika pārrunāta attīstības plāna izstrādes gaita un ieviešanas shēma, preses konferencē trešdien, 10. septembrī, stāstīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Eiropas Komisija iesaka

Kopumā Eiropas Komisija ir apmierināta ar Latvijas valdības veikumu attīstības plāna izstrādē. No Eiropas Komisijas puses ir bijuši daži ieteikumi attīstības plāna pilnveidošanai, stāstīja Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadītājs Luiss Rjera. Eiropas Komisija ir ieteikusi uzlabojumus, ņemot vērā ES dalībvalstu pieredzi struktūrfondu apgūšanā, kā arī pieredzi sadarbībā ar Savienības kandidātvalstīm. V. Dombrovskis skaidroja, ka attīstības plāna ieviešanas shēma tikusi apstiprināta valdībā jau 2. septembrī, bet, ņemot vērā Eiropas Komisijas precizējumus, tie tiks vēlreiz pārskatīti un pēc tam iesniegti apstiprināšanai valdībā.

Lai gan vēl jāturpina darbs pie atsevišķu Eiropas Komisijas priekšlikumu ievērošanas, L. Rjera uzsvēra, ka attīstības plāns tiks izstrādāts un akceptēts paredzētajā laikā — līdz šā gada beigām. Ievērot noteikto termiņu attīstības plāna izstrādē un pieņemšanā ir ļoti svarīgi, jo no tā atkarīga Latvijas spēja pārņemt ES fondu līdzekļus, kas būs pieejami jau no nākamā gada 1. janvāra, lai gan formāla Latvijas pievienošanās Savienībai notiks vēlāk — 1. maijā, skaidroja L. Rjera.

L. Rjera uzsvēra, ka Eiropas Komisija nevar noteikt, kādiem mērķiem izmantojami strukturālo fondu līdzekļi. Prioritāro sektoru noteikšana ir katras valsts kompetence un izvēle. L. Rjera apliecināja, ka Eiropas Komisija atbalsta Latvijas valdības ieceri izlietot strukturālos fondus, koncentrējoties uz cilvēkresursu attīstību un infrastruktūras uzlabošanu. Tajā pašā laikā Eiropas Komisijas pārstāvis diplomātiski ieteica koncentrēties uz atsevišķām nozarēm, nevis izkaisīt pieejamo naudu dažādās jomās. Tas sekmētu straujāku Latvijas ekonomisko attīstību. Turklāt sekmīga strukturālo fondu izlietošana ir katra ES finanšu līdzekļu saņēmēja interesēs, lai tad, kad 2007. gadā tiks sāktas diskusijas par jaunā budžeta veidošanu, tiem cilvēkiem, kas vēlēsies samazināt Savienības strukturālos fondus, nebūtu argumentu fondu samazināšanai, uzsvēra L. Rjera.

Līdzfinansējums

no Latvijas budžeta būs

V. Dombrovskis arī atzina, ka Latvijai ir svarīgi pēc iespējas sekmīgāk apgūt no ES fondiem pieejamos līdzekļus, tāpēc nauda projektu līdzfinansēšanai būs. Ministrs solīja, ka līdzfinansējums no Latvijas budžeta tiks nodrošināts arī tad, ja nepieciešamā summa būs lielāka par nākamā gada budžetā paredzētajiem 50 miljoniem latu.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente